Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Mūsu kopīgā nākotne Transatlantiskajā kopienā

Vaira Vīķe–Freiberga diskusiju forumā Prāgā 2.maijā

Runa “Radio Brīvā Eiropa” un Starptautisko attiecību institūta rīkotajā diskusiju forumā Prāgā 2002. gada 2. maijā

Direktor Šedivij! Prezident Dain! Ekselences! Dāmas un kungi!

Es pateicos Starptautisko attiecību institūtam un “Radio Brīvā Eiropa” par šī diskusiju foruma sarīkošanu šeit, Čehijas Ārlietu ministrijā Prāgā.

Pirms divpadsmit gadiem pavisam maz cilvēku būtu varējuši iedomāties, ka varētu notikt šāds pasākums, ka Latvija, Igaunija un Lietuva drīz kļūs par neatkarīgām valstīm, ka trīs Baltijas valstu demokrātiski ievēlētie prezidenti kādu dienu Prāgā tiksies ar demokrātiski ievēlēto Čehijas prezidentu.

Maz cilvēku būtu iedomājušies, ka cilvēks, ko čehu tauta izvēlēsies par savas valsts vadītāju, būs bijušais disidents un politieslodzītais. Maz cilvēku būtu iedomājušies, ka Čehija varētu izstāties no Varšavas pakta un iestāties NATO, kam nesekotu militāra intervence Krievijas vadībā, kā tas notika 1968. gadā.

Un vēl mazāk cilvēku būtu varējuši iedomāties, ka līdz jaunā gadsimta pirmās desmitgades vidum Čehija un trīs Baltijas valstis kādu dienu varētu kļūt par partnerēm kā Eiropas Savienības un NATO alianses dalībvalstis.

Pēdējos desmit gados Eiropā notikušās pārmaiņas ir patiesi ievērojamas. Šo pārmaiņu rezultātā ir izveidojusies unikāla situācija, kad mūsu kontinenta iedzīvotājiem pirmo reizi vēsturē ir dota iespēja radīt — pēc savas brīvas gribas — vienotu Eiropu, kur ir stabilitāte, drošība un uzplaukums. Viņiem ir dota iespēja pielikt punktu Otrā pasaules kara traģiskajam mantojumam un novecojušajam Eiropas iedalījumam savstarpēji konkurējošās ietekmes sfērās.

Un viņiem ir dota iespēja izveidot ilgstošas un stipras partnerattiecības ar līdzīgi domājošiem sabiedrotajiem Ziemeļamerikā.

Dāmas un kungi!

Šajā 21. gadsimta arvien vairāk savstarpēji saistītajā un globalizētajā pasaulē neviena valsts nevar būt viena pati par sevi kā vientuļa sala. Traģiskie teroristu uzbrukumi Amerikas Savienotajās Valstīs pagājušā gada septembrī atklāja, ka pat visbagātākās un visvarenākās valstis ir neaizsargātas pret teroristisku organizāciju destruktīvām aktivitātēm, kam ir labi organizēts un slepens tīkls, kas stiepjas pāri visai zemeslodei. Organizētās noziedzības, slimību un vides piesārņošanas izplatīšanās ierobežošana un cīņa pret nabadzību ir iespējama, tikai sadarbojoties starptautiskā mērogā.

Lai mēs varētu atrisināt šīs neatliekamās problēmas, mums ir arī jānodrošina mūsu valstu ilgtermiņa un ilgtspējīga attīstība. Būtisks priekšnoteikums tam ir drošība, lai mūsu sabiedrību normālai funkcionēšanai netraucētu militāri draudi. Plāni par kopīgu Eiropas ārpolitiku un drošības politiku vēl ir tikai pašā sākumā. Bet vairums Eiropas demokrātiski orientēto valstu jau ilgāk nekā pusgadsimtu sadarbojas ar Ziemeļamerikas sabiedrotajiem un nodrošina kopīgu drošības telpu ar NATO palīdzību.

Latvija, Igaunija un Lietuva cer, ka saņems oficiālu uzaicinājumu iestāties aliansē Prāgas sammitā šā gada novembrī, un mēs esam ļoti pateicīgi Čehijas prezidentam Vāclavam Havelam un Čehijas valdībai par atklāti pausto atbalstu mūsu lietai. Mēs esam pārliecināti, ka pēc mūsu iestāšanās aliansē Baltijas jūras krasta un visas Eiropas stabilitāte un drošība kļūs pat vēl lielāka nekā tagad.

Ir pietiekami daudz iemeslu, kas ļauj domāt, ka tā patiesi notiks. NATO jau ir pieredzējusi vairākkārtīgu paplašināšanos pagātnē, un katra no tām bijusi sekmīga.

Pēc Čehijas, Polijas un Ungārijas iestāšanās aliansē pavisam nesenā pagātnē 1999. gadā ievērojami uzlabojās šo valstu attiecības ar Krieviju, kā arī jūtami pieauga ārvalstu investīciju apjoms Prāgā, Varšavā un Budapeštā. Es esmu pārliecināta, ka liela skaita plaukstošu, stabilu un drošu ES un NATO partnervalstu atrašanās uz Krievijas rietumu robežas galu galā kalpos Krievijas interesēm.

Dāmas un kungi!

Šodien, šajā laikmetā, neviena valsts nevar iztikt bez sabiedrotajiem. Baltijas valstis un Čehija to ir sapratušas, pateicoties savai rūgtajai pieredzei Otrā pasaules kara laikā. Mūsu dabiskie sabiedrotie ir tās valstis, kuras tāpat kā mēs augstu vērtē brīvību, demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu. Tāpēc mēs vēlamies kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Kā to jau pateica Čehijas prezidents savā daiļrunīgajā runā Bratislavā pagājušajā gadā, “Eiropas postkomunisma valstis patiesi pieder pie Rietumiem — ģeogrāfiski, vēsturiski un kulturāli, kā arī no to vērtību viedokļa”.

Mūsu panākumi ekonomikas pārveidošanā un sabiedrību pārstrukturēšanā sasniegti, pateicoties arī mūsu Rietumu kaimiņvalstu iesaistīšanās, palīdzības un galu galā arī paplašināšanās politikai. Mēs kopā atzīmēsim šos panākumus 5. un 6. jūlijā Rīgā desmit NATO kandidātvalstu sanāksmē, kurā piedalīsies pārstāvji no vairākām NATO dalībvalstīm. Šī sanāksme dos mums iespēju atskatīties pagātnē uz pēdējos desmit gados notikušajiem reformu procesiem un apliecināt cieņu mūsu valstu kopīgajām demokrātiskajām vērtībām.

Dāmas un kungi!

Vienotas un brīvas Eiropas koncepcija neaprobežojas ar Eiropu Eiropas Savienībā un NATO. Mēs vēlamies arī izveidot ciešas attiecības ar valstīm, kas nevēlas kļūt par šo divu organizāciju oficiālām dalībvalstīm. Latvija jau dalās savā ES integrācijas pieredzē ar Ukrainu un Gruziju un šogad plāno sarīkot jūras spēku mācības savos teritoriālajos ūdeņos, kur uzaicinās piedalīties Krievijas kara floti.

Latvija, Igaunija un Lietuva ir arī piedalījusies NATO vadītajās miera uzturēšanas operācijās Balkānos. Mūsu armijas personāls tur atradās jau kopš IFOR pirmajām miera uzturēšanas operācijām 1996. gadā.

Mēs arī plānojam dot savu ieguldījumu ASV vadītajā starptautiskajā pretterorisma operācijā “Enduring Freedom” (“Brīvības saglabāšana”). Ieguldījums, ko mēs varam dot NATO kapacitātes palielināšanā, ir izveidots kopīgi kopš mūsu neatkarības atgūšanas. Es varu minēt BALTBAT, BALTRON, BALTNET un BALTDEFCOL, kas tika izveidoti, pateicoties aktīvai Baltijas valstu reģionālajai sadarbībai aizsardzībā.

Mēs vēlamies un spējam dot nozīmīgu ieguldījumu NATO aliansē, lai attiecības transatlantiskajā kopienā būtu aktīvas un izdevīgas visiem.

Eiropas valstis jau ir daudz sasniegušas, lai tuvinātos cita citai nekā jebkad agrāk.

Pateicoties ES un NATO aliansei, mums beidzot būs reāla iespēja radīt patiesi vienotu un brīvu Eiropu, Eiropu, kas ir vienota tā, lai saglabātos mūsu uzticība kopīgajām vērtībām, kas mums ir dārgas. Mums ir iespēja radīt Eiropu, kas ne tikai atbalstīs demokrātijas un indivīda brīvības principus, bet būs gatava tos aizstāvēt. Es esmu pārliecināta, ka mums galu galā izdosies piepildīt mūsu sapni radīt plaukstošu, stabilu un drošu Eiropu mūsu nākamajām paaudzēm.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas