Otrdien, 30.aprīlī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Valsts pārvaldes institūciju pasūtīto pētījumu projektu pieteikšanas, izvērtēšanas un finansēšanas kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā piesakāmi, izvērtējami un finansējami valsts pārvaldes institūciju pasūtīto pētījumu projekti, kā arī sniedzami attiecīgi pārskati. Noteikumi ir attiecināmi uz tiem pētījumiem, kurus pasūta ministrijas un citas centrālās valsts pārvaldes institūcijas, kas neatrodas ministriju pakļautībā vai pārraudzībā. Pētījumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem, kas minētajam mērķim iedalīti Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā. Ja pasūtījuma paredzamā līgumcena ir lielāka par 5000 latiem, pētījuma izpildītāja izvēli veic atklātā konkursā saskaņā ar likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” prasībām. Noteikts, ka iedalītie līdzekļi izmantojami tādu projektu finansēšanai, kuri nepieciešami attiecīgās institūcijas uzdevumu sekmīgai risināšanai un kuriem paredzams praktisks lietojums attiecīgajā institūcijā vai tās kompetencē esošajās jomās. Iedalītos līdzekļus aizliegts izmantot: pētījumiem, kuru veikšana saskaņā ar attiecīgās institūcijas nolikumu ir tās darbinieku dienesta pienākums; pētījumiem, pēc kuriem varētu būt tirgus pieprasījums (piemēram, tehnoloģijas, iekārtas, produkcija); fundamentāliem zinātniskiem pētījumiem, kuriem nav konkrēta praktiska lietojuma; informatīvo sistēmu ekspluatācijai un remontam.

Institūcija nosaka pētījumu tēmas un katru gadu līdz 1.oktobrim iesniedz (arī elektroniskā veidā) Izglītības un zinātnes ministrijā projektu sarakstu (prioritārā secībā) nākamajam gadam, pielikumā pievienojot katra projekta īsus aprakstus. Tajos iekļaujama šāda informācija: informācija par pašreizējo situāciju ar pētījumu saistītajā nozarē Latvijā un institūcijā esošajām iestrādēm; jautājumi, uz kuriem projekta pasūtītājs vēlas saņemt atbildes; plānotie pētījuma rezultāti un to praktiskais lietojums; kādiem valsts un attiecīgo nozaru vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem pētījums atbilst, ņemot vērā šajos noteikumos minētajos valsts attīstības politikas plānošanas dokumentos noteiktos mērķus; vai pētījums veicinās starpnozaru problēmu risināšanu.

Institūcija ir atbildīga par pasūtīto pētījumu atbilstību tiesību aktos noteiktajiem vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem, līgumos noteikto prasību izpildi un projektu rezultātu konkrēto lietojumu, kā arī par to, lai netiktu pārsniegts apstiprinātā finansējuma apmērs un tiktu finansētas tikai šajos noteikumos noteiktā kārtībā pieteiktās un izvērtētās pētījumu tēmas. Ja pētījuma projekts neatbilst šajos noteikumos paredzētajām prasībām, institūcija nodrošina nelietderīgi izmantoto līdzekļu atmaksu valsts budžetā. Institūcija pieņem pētījumus, organizē to rezultātu apspriešanu, sagatavo un iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā šajos noteikumus minēto informāciju.

Noteikts, ka noteikumu ievērošanu kontrolē Izglītības un zinātnes ministrija. Ja šie noteikumi ir pārkāpti, attiecīgo līgumu var lauzt, un neizmantotos līdzekļus ieskaita rezerves fondā.

Akceptēti “Radioiekārtu atbilstības novērtēšanas noteikumi”, kuri nosaka būtiskās prasības Latvijā ražotajām un importētajām radioiekārtām un to sastāvdaļām, kas nodrošina telekomunikāciju, izstarojot vai uztverot radioviļņus, kā arī minēto iekārtu atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības kārtību.

Noteikts, ka radioiekārtai jāatbilst šādām būtiskajām prasībām: pārdomāta piešķirtā radiofrekvenču spektra izmantošana, neradot kaitīgus traucējumus, kas apdraud radionavigācijas dienesta vai drošības iestāžu darbību vai ievērojami pasliktina, padara neiespējamu vai atkārtoti pārtrauc radiosakaru dienesta darbību; lietotāja elektrodrošība atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 30.maija noteikumiem Nr.187 “Iekārtu elektrodrošības noteikumi”; elektromagnētiskā saderība atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 30.maija noteikumiem Nr.188 “Iekārtu elektromagnētiskās saderības noteikumi”; radioiekārtas saskaņota darbība ar publisko telekomunikāciju tīklu (ja šāda prasība ir piemērojama); radioiekārtas atbilstība Nacionālajam radiofrekvenču plānam.

Noteikumi neattiecas uz: radioiekārtām, kuras izmanto radioamatieri atbilstoši Starptautiskās elektrosakaru savienības noteikumiem, ja šīs radioiekārtas netiek izmantotas komerciāliem mērķiem; radioiekārtām, uz kurām attiecas tehniskās prasības par to saskaņotu darbību ar civilās aviācijas un gaisa satiksmes kontroles tehniku; radioiekārtām, uz kurām attiecas tehniskās prasības par jūras sistēmu iegādi un lietošanu; radioiekārtām, kuras lieto tikai sabiedriskās drošības, valsts aizsardzības un tiesībsargājošo institūciju darbībā; uztveršanas radioierīcēm, kuras paredzētas vienīgi skaņas apraides un televīzijas pārraižu uztveršanai.

Gadatirgos un izstādēs atļauts demonstrēt radioiekārtas, kas neatbilst šo noteikumu prasībām, ja tiek sniegta informācija, ka konkrēto radioiekārtu nedrīkst pārdot un lietot, līdz tā nebūs atzīta par atbilstošu šo noteikumu prasībām.

Satiksmes ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” adaptējamo standartu sarakstu. Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei.

Radioiekārtu atbilstību reglamentētajā sfērā novērtē kompetentas sertificēšanas un inspicēšanas institūcijas, kuras pēc satiksmes ministra ieteikuma pilnvaro Ministru kabinets, vai institūcijas, par kurām saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem vai protokoliem paziņo Eiropas Komisija.

Noteikts, ka katru radioiekārtu, kura atbilst būtiskajām prasībām, ražotājs marķē ar CE marķējumu, pilnvarotās vai paziņotās institūcijas identifikācijas numuru un, ja nepieciešams, ar tehnikas grupas identifikatoru. CE marķējumu veido lielie burti “CE”.

Tirgus uzraudzības iestādes funkcijas veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētajai apropriācijai. Ja tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka radioiekārta, kuras atbilstība novērtēta šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, neatbilst būtiskajām prasībām vai rada kaitīgus traucējumus, tirgus uzraudzības iestāde veic normatīvajos aktos noteiktos pasākumus, lai nepieļautu attiecīgās radioiekārtas tirdzniecību un lietošanu.

Noteikts, ka noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Akceptēts rīkojums “Par Protokolu Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu”, kurš paredz akceptēt protokola projektu un pilnvaro ekonomikas ministru parakstīt to, kurš pēc parakstīšanas iesniedzams apstiprināšanai Saeimā.

Eiropas atbilstības novērtēšanas protokols (PECA protokols) ir Latvijas un ES asociatīvā līguma sastāvdaļa, un tā noslēgšana dos iespēju Latvijas ražotājiem uz atvieglotākiem nosacījumiem eksportēt produkciju uz Eiropas Savienības dalībvalstu tirgiem bez papildu atbilstības novērtēšanas (sertifikācijas, testēšanas u.c.). Protokola mērķis ir veicināt tirdzniecības tehnisko barjeru likvidēšanu starp līgumslēdzēja pusēm attiecībā uz rūpnieciskām precēm.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 16.decembra noteikumos Nr.421 “Stratēģiskas nozīmes preču kontroles noteikumi””.

Saskaņā ar Ministru kabineta darbības deklarāciju ir paredzēta visu Ieslodzījuma vietu pārvaldes iestāžu pāreja uz profesionālo apsardzi. 2000.gadā Ieslodzījuma vietu pārvaldē izstrādāts “Ieslodzījuma iestāžu reformas plāna pārejai uz profesionālo apsardzi” projekts, kas paredz pakāpenisku brīvības atņemšanas iestāžu pāreju uz profesionālo apsardzi un apsardzes funkciju pārņemšanu no Iekšlietu ministrijas Sardzes pulka.

Grozījumi noteikumos izstrādāti, ievērojot to, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes profesionālās apsardzes vajadzībām tiks iegādāti ieroči un munīcija. Tie nosaka, ka uzņēmums saņem licenci katram stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa vai tranzīta darījumam. Licence nav nepieciešama, ja Nacionālie bruņotie spēki, Ieslodzījuma vietu pārvalde un Iekšlietu ministrija importē konvencionālo bruņojumu, ieročus un munīciju attiecīgi aizsardzības ministra, tieslietu ministra vai iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā.

Akceptēts likumprojekts “Par Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju”.

Konvencijas pamatprincips ir nodrošināt tādu kodolmateriālu fizisko aizsardzību, lai starptautisko pārvadājumu laikā kodolmateriāli neapdraudētu iedzīvotājus un vidi, kā arī lai tie nenonāktu likumpārkāpēju rīcībā.

Likumprojekts nodrošinās efektīvu valsts uzraudzības sistēmu kodolmateriālu un kodoliekārtu fiziskajā aizsardzībā un: nodrošinās iespēju nosūtīt ārpus Latvijas lietoto kodoldegvielu no demontējamā Salaspils reaktora; atbilstību starptautiskajām saistībām, ko nosaka 1971.gada 11.februāra līgums “Par aizliegumu izvietot jūru un okeānu dibenā un to dzīlēs kodolieročus un citus masveida iznīcināšanas ieročus”, kuram Latvija pievienojās 1992.gadā; atbilstību Papildu protokolam starp Latvijas Republikas valdību un Starptautisko atomenerģijas aģentūru Nolīgumam par garantiju piemērošanu saskaņā ar Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu.

Izskatīts rīkojums “Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālu narkotisko un psihotropo vielu, to analogu un prekursoru apriti un organizēto noziedzību”, kas paredz akceptēt vienošanās projektu un pilnvaro iekšlietu ministru parakstīt vienošanos.

Šī vienošanās paredz abu valstu attiecīgo institūciju sadarbību noziedzības novēršanas jomā, īpašu uzmanību pievēršot cīņai pret organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko vielu apriti un terorismu. Minētā vienošanās dos juridisku pamatu un iespēju praktiski attīstīt abu valstu sadarbību un tiešus sakarus starp kompetentajām institūcijām, neprasot papildu budžeta līdzekļus vai grozījumus spēkā esošajos normatīvajos aktos.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki”, kuri noteiks kārtību, kādā veic to infekcijas slimību (baktēriju, vīrusu, sēnīšu vai parazītu izraisītas infekcijas vai invāzijas slimības, kas tiešā vai netiešā ceļā no dzīvnieka var tikt pārnestas uz cilvēku (turpmāk — zoonozes) profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki.

Noteikumi neattiecas uz: pārtikas produktiem, kas ražoti piedāvāšanai mazumtirdzniecībā vai sabiedriskajā ēdināšanā no šajos noteikumos minētajiem dzīvniekiem, kuru veselības kontrole tiek veikta saskaņā ar šo noteikumu prasībām; dzīvniekiem un pārtikas produktiem, kurus dzīvnieku īpašnieks vai mednieks iegūst savām vajadzībām.

Ja uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) īpašnieks, dzīvnieku īpašnieks, mednieks vai laboratorijas vadītājs konstatē zoonozi vai viņam rodas aizdomas par dzīvnieku saslimšanu, viņš nekavējoties par to ziņo pilnvarotajam veterinārārstam vai Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai.

Pārtikas un veterinārais dienests iegūst un apkopo informāciju par: zoonožu uzliesmojumu un diagnosticēšanu dzīvnieku vidū; jebkuru zoonozi, kuras klātbūtne valstī apstiprināta dzīvnieku laboratoriskajā diagnostikā; dzīvnieku klīnisko saslimšanu ar zoonozēm.

Noteikts, ja ir konstatēta dzīvnieku vai cilvēku saslimšana ar zoonozēm vai pārtikas produktos tiek atklāts kāds zoonožu ierosinātājs, Sabiedrības veselības aģentūras filiāle un Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība ne vēlāk kā divu dienu laikā savstarpēji sniedz rakstisku informāciju par zoonozes konstatēšanas vietu un veiktajiem pasākumiem zoonozes ierobežošanai.

Noteikumu uzraudzību un kontroli saskaņā ar dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības valsts programmu veic Pārtikas un veterinārais dienests.

Izskatīts rīkojums “Par Eiropas līguma par asociācijas izveidošanu starp Eiropas kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, papildprotokolu, kas paredz kārtību tirdzniecībai ar zivīm un zvejas produktiem”, kas paredz akceptēt papildprotokola projektu un pilnvaro Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Eiropas Savienībā to parakstīt. Papildprotokols pēc parakstīšanas iesniedzams Saeimā apstiprināšanai.

2000.gada novembrī tika panākta vienošanās starp Latviju un Eiropas Komisiju par tirdzniecības tālāku liberalizāciju zivīm un zivju produkcijai. Sarunu rezultātā abas puses vienojās, ka, veicot grozījumus Eiropas līgumā starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku, abpusēji tiks veikta šāda tirdzniecības liberalizācija: pēc papildprotokola stāšanās spēkā datuma abas puses piemēros pilnīgi brīvu tirdzniecību ar visiem Eiropas līguma XII un XIII pielikumā minētajiem produktiem, kā arī piemēros tarifu samazinājumu par vienu trešdaļu Eiropas Kopienas un Latvijas Republikas esošajām tarifu likmēm visiem atlikušajiem zivju un zvejas produktiem; viena gada laikā pēc papildprotokola stāšanās spēkā datuma piemēros turpmāko vienas trešdaļas tarifu likmju samazinājumu; trīs gadu laikā pēc papildprotokola stāšanās spēkā abas puses piemēros pilnīgi brīvu tirdzniecību ar visiem zivju un zvejas produktiem.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments