Demokrātiskā sabiedrībā ir jāievēro tās pamatprincipi

Ministru prezidents Andris Bērziņš intervijā Latvijas Radio vakar

Intervija Latvijas Radio 2.maija raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Šodien ir pietiekami daudz jautājumu, par ko runāt — laikam labklājības ministra demisija, ir runas par dažu citu amatpersonu atkāpšanos, hokeja halles celtniecība joprojām aktuāla un arī vēlēšanu likuma grozījumi. Šodien Saeima tomēr ir skatījusi to lietu, par kuru mēs runājām jau pagājušā nedēļā, ka vēlēšanu likuma grozījumus vajadzētu skatīt. Šobrīd ir Saeimā tā lieta, tātad vēlēšanu likums tiks mainīts.

Andris Bērziņš: — Jā, pašlaik Saeimā norit karstas debates par vēlēšanu likuma grozījumiem, un es domāju, tā kā ir nobalsots par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē un valoda ir nostiprināta, valodas statuss ir sakārtots, tad šī norma vienkārši ir jāsvītro, un Juridiskā komisija ir iesniegusi Valsts prezidentes nodibinātās darba grupas sagatavoto redakciju — svītrot tās un citas normas Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumos.

— Savulaik partijas sprieda, ka tās varētu nākt kopā un arī veidot savu redakciju.

A.Bērziņš: — Šāda darba grupiņa ir, tā ir tikusies, domājusi par redakcijām. Un tiešām iespējams, ka varbūt kādu frāzīti, kādu komatiņu, kaut ko var papildināt.

— Tas nozīmē, ka var būt papildinājumi otrajā lasījumā, pieņemsim, šajos grozījumos?

A.Bērziņš: — Es pieļauju, katrā gadījumā nav nekādi citi lēmumi pagaidām pieņemti, bet es pieļauju, ka tā varētu būt. Ļoti bieži tā Saeimā, starp citu, ir.

— Jūs esat minējis šodien, ka dilemma ir “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kura neatbalsta šo, tajā pašā laikā aizsardzības ministrs ir no šīs partijas un viņam ir vistiešākā atbildība par NATO paplašināšanu, viņš ir paudis atbalstu.

A.Bērziņš: — Ministram pietika drosmes palūkoties uz šo jautājumu valstiski, un viņš publiski no Saeimas tribīnes pauda apņēmību un gatavību un, lai arī diezgan piesegtā formā, tomēr aicināja deputātus balsot par šiem vēlēšanu likuma grozījumiem. Un es gribu pateikt ministram paldies par to, viņš saprot, ko nozīmē valsts ilgtermiņa attīstība, ko nozīmē drošība valstī, viņš saprot šos mērķus, jo pretējā gadījumā iznāk tā jocīgi. No vienas puses, visas partijas, tai skaitā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, vēl 15.decembrī atsūtīja speciāli man vēstuli, kurā aicināja visus spēkus pievērst tam, lai valsts sekmīgāk virzītos uz priekšu Eiropas Savienības integrācijā un NATO integrācijā, un tai pašā laikā, pieņem lēmumu balsot pret šo prasību, kas ir definēta kā viens no tā sauktajiem politiskajiem kritērijiem.

— Jūsu partija ir gatava atbalstīt šos vēlēšanu likuma grozījumus?

A.Bērziņš: — Mūsu partija atbalstīs šos vēlēšanu likuma grozījumus.

— Jūs zināt, kādi ir jūsu koalīcijas partneri , arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, tur ir kādi, kas varētu atbalstīt, bet lielākā daļa — ne. Jautājums tagad ir par Tautas partiju.

A.Bērziņš: — Es domāju, ka arī Tautas partija atbalstīs, es ceru, ka arī Egila Baldzēna vadītie sociāldemokrāti varētu atbalstīt, es domāju, ka arī Jura Bojāra vadītie sociāldemokrāti varētu atbalstīt.

— Jūs esat runājis ar viņiem?

A.Bērziņš: — Es speciāli neesmu runājis, taču es par to domāju tādā kontekstā, ka Egila Baldzēna vadītie sociāldemokrāti piedalījās dokumentu iesniegšanā par grozījumiem Satversmē un par tiem nobalsoja arī Jura Bojāra vadītie sociāldemokrāti.

— Un kreisie?

A.Bērziņš: — Man ir grūti prognozēt, kā kreisie balsos, es ar viņiem specifiski par šo jautājumu neesmu ticies un runājis.

— Jūs grasāties to darīt?

A.Bērziņš: — Pagaidām ne.

— Požarnova demisija. Jūs esat paudis viedokli, ka jūs pieprasīsit ministra atkāpšanos no amata.

A.Bērziņš: — Saskaņā ar koalīcijas līgumu man ir frakcijas jābrīdina, ja es to taisos darīt, divas dienas — 48 stundas — iepriekš. Es to esmu izdarījis, šodien 17.15 man ir tikšanās ar TB/LNNK frakciju, kur es darīšu zināmus savus apsvērumus, esmu mēģinājis tos formulēt. Nekārtība veselības aprūpē un milzīgais vēstuļu skaits, kuras es saņemu katru dienu, pie manis vēršas gan arodbiedrības, gan cilvēki, gan slimnīcu biedrības, gan medicīnas darbinieku kolektīvi. Tas vienkārši vairs nav izturams, un tās lietas uz priekšu neiet tā, kā mums gribētos. Ir arī atsevišķi citi jautājumi, teiksim, ministram ar pašdisciplīnu ir pašvaki. Viņš, piemēram, divas reizes neieradās Saeimā atbildēt uz deputātu jautājumiem, kaut gan es viņam biju ar savu rezolūciju uzdevis tur aiziet. Tā ka tāda rakstura jautājumi, protams, arī citi. Taču par tiem varbūt vēlāk.

— Tas jautājums ir briedis ilgāku laiku.

A.Bērziņš: — Gribu teikt godīgi, tas ir krājies. Mēs veselības aprūpei šā gada budžetā iedevām vislielāko pieaugumu tūlīt aiz Aizsardzības ministrijas, un bija cerība, ka nu beidzot lietas kaut kā sakārtosies un neapmierināto skaits samazināsies, bet, pēc manām domām, notiek pilnīgi pretēja lieta. Neapmierinātība, dažādas sarunas, vēstules, prasības un tā tālāk — tas vienkārši vēršas plašumā. Es domāju, ka zināmā mērā tā ir ministra nespēja strādāt un nodrošināt kārtību šajā sistēmā.

— Jūs esat ar viņu runājis?

A.Bērziņš: — Es ar viņu esmu runājis, esmu darījis zināmu šo savu lēmumu. Mēs arī esam regulāri runājuši par šiem jautājumiem. Es negribu teikt, ka ministram pietrūkst prāta, vienkārši iznāk, ka šobrīd viņš netiek galā ar saviem pienākumiem.

— Viens no iemesliem, ko jūs esat minējis, ir arī īpašuma jautājums, tur ir runa par māju Jūrmalā. Kāpēc tieši šādai vienai mājai tāda uzmanība pievērsta?

A.Bērziņš: — Manās rokās nonāca dokumentu pakete, kas liek aizdomāties par to, vai ar šī īpašuma apsaimniekošanu viss ir bijis kārtībā, par šo jautājumu es, protams, informēšu prokuratūru un lūgšu, lai prokuratūra izmeklē visus īpašumu apsaimniekošanas gadījumus. Es netaisos nevienu aizvainot netaisni.

— Bet kas tur ir tāds, ka pilnīgi prasa ministra demisiju, tādi gadījumi mums nav bijuši līdz šim.

A.Bērziņš: — Jā, nav bijuši, tagad ir. Tā ka es pagaidām nekomentēšu, domāju, ka vēlāk.Mēs vēlāk par visiem šiem jautājumiem, droši vien, varēsim runāt jau konkrēti ar konkrētiem faktiem, skaitļiem.

— Zvanīja viena klausītāja un sacīja: kā tad tur ir, ja ministrs nebūtu atlaidis Poršņovu, vai jūs arī būtu pieprasījis ministra demisiju?

A.Bērziņš: — Valsts sekretāre izmeklēšanu šīs mājas kontekstā ierosināja agrāk, nekā ministrs sāka interesēties par to, kā un ko dara valsts sekretāre, pirms viņš viņu atbrīvoja no ieņemamā amata.

— Jūsu sacītais tomēr velk, ka tur ir paralēles.

A.Bērziņš: — Nē, nu paralēles vienmēr kaut kādas visur ir.

— Te jautājums līdz ar to: ja ministrs nebūtu atbrīvojis Poršņovu, vai jūs...?

A.Bērziņš: — Tam nav nekādas nozīmes. Es domāju, ka svarīgāk runāt par pašiem faktiem, nevis par to, vai ministrs… Ministra tiesības ir atstādināt valsts sekretāri no darba, ja viņš redz, ka valsts sekretāre nepilda savus pienākumus.

— Jūs noraidāt Požarnova apgalvojumu, ka tā ir jūsu atriebība…?

A.Bērziņš: — Pilnīgi un galīgi tam nav nekāda sakara. Mani interesē fakti šobrīd, nekas vairāk.

— Jūs skaidrosit šodien frakcijai visus šos lēmumus — vienu, otro, trešo, ieskaitot arī māju, par ko jūs sakāt, ka pagaidām nerunājat?

A.Bērziņš: — Jā, es informēšu frakciju, man ir astoņi punkti par dažādām lietām, kurus es taisos uzskaitīt un atreferēt frakcijai.

— Un galvenais ir šī nespēja tikt galā ar līdzekļu pareizu pārdali.

A.Bērziņš: — Es domāju, ka viens no ļoti nopietniem jautājumiem ir arī sadarbība ar sabiedriskajām organizācijām, teiksim, pagājušajā gadā mēs iedevām naudu, lai paceltu darba algu jaunākajam un vidējam medicīniskajam personālam. Diemžēl tas veselā virknē slimnīcu netika izdarīts. Un šeit, es domāju, ir vainīgs tieši ministrs un viņa nespēja organizēt darbu tā, lai tas, ko mēs valdībā esam lēmuši, būtu izpildīts.

— Jūs cerat, ka nākamais ministrs, ko izvirzīs “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, varēs šīs problēmas atrisināt?

A.Bērziņš: — Katrā gadījumā es pieaicināšu Ārstu biedrību, pieaicināšu vēl dakterus speciālistus, pirms izšķiršos par lēmumu, kuru no nominētajiem cilvēkiem virzīt tālāk par ministru. Man būtu vajadzīgs ministrs, kurš reāli zina dzīvi, kurš ir strādājis slimnīcā un zina to, kas notiek slimnīcā un veselības aprūpē pašlaik, un kuram ir izpratne un skaidrība par to, kas ir jādara.

— Tas nozīmē, ka tad, kad “Tēvzemei un Brīvībai” iesniegs jums, teiks — mēs izvirzām šo cilvēku, jūs pirms tam konsultēsities ar speciālistiem dakteriem, ko viņi saka.

A.Bērziņš: — Protams, bet es domāju, ka arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK darīs tieši to pašu, viņi jau arī konsultēsies, jo viņi zina, ka tās ir manas tiesības — nepiekrist vai akceptēt to vai citu kandidatūru.

— Bet no visām labklājības sfērām medicīna tomēr ir sāpīgākā, kam jūs pievērsīsit uzmanību.

A.Bērziņš: — Tā ir visgrūtākā vieta šobrīd Labklājības ministrijā, un tai būtu jāpievērš vislielākā vieta.

— Hokeja halles celtniecība, par ko mēs esam runājuši jau iepriekšējās reizēs. Sestdien jūs sasauksit ārkārtas sēdi, lai spriestu par šīm publikācijām un faktiem, kas parādījušies.

A.Bērziņš: — Šī ažiotāža, kas sacelta, tie ir, pēc manām domām, neģēlīgi apmelojumi. Es esmu vērsies Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu, kurā lūdzu ģenerālprokuroru noskaidrot, vai šeit nav runa par tīšu un apzinātu nepatiesas informācijas izplatīšanu. Es ceru, ka Ģenerālprokuratūra ar šo jautājumu tiks galā un ātri noskaidros visus jautājumus.Te es varu vienīgi komentēt, ka rīcības komiteja nav parakstījusi nekādas saistības, nav taisījusies parakstīt un arī neparakstīs. Šo ārkārtas sēdi rīcības komiteja sasauc ar tādu aprēķinu, lai netraucētu čempionāta spēlēm un lai cilvēki, kas ir iesaistīti tieši čempionātā, varētu savā brīvdienā ierasties uz sēdi, mēs esam plānojuši vēlreiz ļoti uzmanīgi izrunāties ar visiem un visiem pajautāt — vai kāds no rīcības komitejas locekļiem vai Hokeja federācijas cilvēkiem nav kaut ko kaut kur kaut kādā veidā parakstījis. Esmu lūdzis sagatavot pilnīgi visu saraksti, visu informāciju, kāda ir bijusi. Šo pasākumu mēs padarām publiski pieejamu, arī žurnālisti tur varēs piedalīties, jo es gribētu, lai cilvēki redz uzreiz visu, kā saka, no pirmām rokām, no pirmām mutēm. Bet es palieku pie savas kvalifikācijas, ka tā ir apzināta nepatiesu ziņu izplatīšana.

— Kur jūs redzat šo neslavas celšanu... kurā faktā?

A.Bērziņš: — Tajā faktā, ka tiek minēts, citēts viens mūsu sēdes protokola punkts, apzināti netiek citēti divi citi šī protokola punkti, kur ir skaidri redzama rīcības komitejas attieksme pret šiem jautājumiem.

— Jūs esat savulaik prasījis no Starptautiskās hokeja federācijas kādu atzinumu par šo investoru, esat saņēmuši?

A.Bērziņš: — Es neesmu prasījis no Starptautiskās hokeja federācijas nekādus atzinumus. Es vienkārši esmu lūdzis attiecīgās struktūras, kas Latvijā strādā, savākt nepieciešamo informāciju par šiem investoriem papildus tai informācijai, kas ir bijusi avīzēs, un es ceru šo informāciju saņemt līdz ceturtajam datumam.

— Šobrīd jums tās nav vēl.

A.Bērziņš: — Šobrīd man vēl nav šīs informācijas. Un parīt arī droši vien šī informācija būs ar ierobežotu …

— Bet jūs zināt, kāda ir Starptautiskās hokeja federācijas attieksme pret šo investoru?

A.Bērziņš: — Nu, Starptautiskā hokeja federācija ir teikusi, ka tai nav nekādu iebildumu ne pret vienu no šiem investoriem, bet viņi jau lūkojas uz šo jautājumu nedaudz citādi, viņi vienkārši vēlas, lai Latvijā būtu sakārtota infrastruktūra, lai Latvijā būtu visas nepieciešamās sporta būves, tas ir viņu galvenais sāpju bērns. Viņi saka, ka gadu pirms čempionāta ir jābūt hokeja hallēm, lai varētu uztaisīt jau nelielu pirmsčempionāta turnīru un pārbaudīt visu iesaistīto iestāžu — drošības, veselības un tā tālāk — gatavību čempionāta sarīkošanai.

— Un vēl viens jautājums. Man nav gadījies dzirdēt jūsu komentāru par Valodas centra direktores Dzintras Hiršas atlūgumu, kā jūs vērtējat to, ka viņa atstāj šo amatu?

A.Bērziņš: — Man ir ļoti grūti to komentēt, cilvēks iesniedzis atlūgumu un taisās aiziet prom no darba, protams, desmit gadi ir nostrādāti vienā vietā, tas ir pietiekami daudz. Un es ticu tam, ko saka cilvēki, kuri viņu pazīst, — ka viņa ir ļoti laba speciāliste, es ceru, ka viņa jau nekur prom no Latvijas neaizbrauks un tāpat valodas jomā droši vien strādās.

— Kā jūs vērtējat to, ka Eiropas spiediens ir tas, kas vismaz viņai šķiet nepieņemams, un es pieļauju, ne tikai viņai vien.

A.Bērziņš: — Mēs runājam par dažādu starptautisko normu ieviešanu mūsu likumdošanā, un es gribu teikt, ka mums ir ar to jārēķinās, ja gribam dzīvot demokrātiskā sabiedrībā, tad demokrātiskā sabiedrībā pieņemtās normas, pamatprincipi mums vienkārši ir jāievēro. Pretējā gadījumā demokrātiskā sabiedrība mūs nepieņems. Un šeit ir jāskatās ļoti uzmanīgi un jāmēģina saskaņot šīs lietas, atrast pareizu līdzsvaru. Un man liekas, ka mums pēdējā laikā ir ļoti labi tas izdevies ar grozījumiem Satversmē, kur mēs nostiprinājām valodas lomu, un tai pašā laikā ar dažādām citām likumdošanas iniciatīvām, izmaiņām likumos, ar kurām mēs savukārt sakārtojam savu likumdošanu atbilstoši starptautiskiem standartiem. Tas, ka Latvijā pagājušajā gadā tika slēgta EDSO misija, ir tam vislabākais apliecinājums.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā