Par bezdarbu kā problēmu Latvijā

Viena no lielākajām un iedzīvotājiem sāpīgākajām problēmām ir bezdarbs. Par jaunajiem izmēģinājumprojektiem bezdarba mazināšanā vakar, 2. maijā, preses konferencē stāstīja Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) direktors Alvis Vītols.

Šobrīd valstī ir 97 tūkstoši bezdarbnieku. Tie atšķiras gan pēc vecuma, gan izglītības, gan darba stāža. Problēmgrupas ir ilgstošie bezdarbnieki, jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem, invalīdi, personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un pirmspensijas vecuma bezdarbnieki. Visgrūtāk atrast darbu ir jauniešiem ar vispārējo pamatizglītību bez darba stāža. Lai šīs problēmgrupas integrētu darba tirgū, Nodarbinātības valsts dienests ir izstrādājis jaunus projektus algotu pagaidu sabiedrisko darbu ietvaros. 2002. gada maijā sāksies pilotprojekts “Jauniešu bezdarbnieku prakse pie darba devēja”. Tajā tiks iesaistīti 200 jaunieši uz laiku līdz 6 mēnešiem. NVD šiem jauniešiem maksās minimālo darba algu 60 latus mēnesī, darba devējs savukārt maksās sociālo nodokli. NVD arī maksās prakses vadītājam 25 latus mēnesī par katru apmācāmo. Tāds pats projekts ir NVD subsidētās darba vietas pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem. Tajā tiks iesaistīti 200 bezdarbnieki uz 10 mēnešiem. NVD šiem cilvēkiem katru mēnesi maksās 60 latu algu. Veiksmīgi strādā arī sociālie uzņēmumi mazāk konkurētspējīgo bezdarbnieku nodarbināšanai. Tajos tiks nodarbināti pirmspensijas vecuma, kā arī ilgstošie bezdarbnieki. Sociālo uzņēmumu mērķis ir ne mazāk kā četrus gadus nodarbināt attiecīgo mērķgrupu bezdarbniekus speciāli izveidotās darba vietās. Šim projektam vēl ir jāattīstās, jo ir izveidotas tikai 11 darba vietas plānoto 50 vietā. 40% no uzņēmuma izveidošanai nepieciešamajiem izdevumiem sedz darba devējs. Tā kā viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem integrācijai darba tirgū ir iepriekšēja darba pieredze, kuras nav vairumam jauniešu bezdarbnieku, 2002. gada jūnijā darbu sāks projekts “Atbalstītā profesionālo pamatiemaņu apguve”, kurā tiks iesaistīti 50 jaunieši. Darba devējam būs jāapņemas pēc valsts atbalsta termiņa beigām pieņemt bezdarbnieku darbā uz laiku, ne mazāku kā 12 mēneši. NVD bezdarbnieka 5 mēnešus ilgās praktiskās apmācības laikā vienu reizi darba devējam izmaksās 180 latus par katra pasākumā iesaistītā bezdarbnieka praktiskās apmācības nodrošināšanu darba vietā. Trīs mēnešus darba devējs saņems 25 latus par katra bezdarbnieka prakses vadīšanu. Ļoti būtisks projekts ir subsidētās darba vietas invalīdiem. Valsts ir gatava darba devējam piešķirt vienreizēju 300 latu pabalstu, lai darba devējs varētu atbilstoši aprīkot vienu darba vietu invalīdam.

2002. gada beigās darbu sāks projekts “Bezdarbnieku — bērna kopšanas pabalsta saņēmēju — integrēšana darba tirgū”. Tiks izveidotas 25 darba vietas 50 bezdarbniekiem. Divi bezdarbnieki strādās vienā prakses vietā, jo būs nepilns darba laiks. Darba devējs no NVD saņems vienreizēju subsīdiju — 120 latus — par katru bezdarbniekam izveidoto darba vietu.

Preses konferences ievadā A. Vītols pateicās aktīvākajiem darba devējiem par atbalstu, jo visi šie labi iecerētie projekti būs efektīvi tikai tad, ja darba devēji būs gatavi dot darba iespēju bezdarbniekiem.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore