“Šodien Latvija ir uz Eiropas Savienības un NATO sliekšņa”

3. maijā ASV vēstnieka rezidencē notika preses diena par Amerikas Miera korpusa desmit darbības gadu rezultātiem Latvijā

ASV vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons un ASV Miera korpusa direktore Baltijā Koralija Turbita Foto: A.F.I.

Piektdien, 3. maijā, ASV vēstnieka rezidencē bija sarīkota preses diena par Amerikas Miera korpusa desmit darbības gadu rezultātiem Latvijā.

Latviešu valodā, uzrunājot žurnālistus, vēstnieks Braiens Karlsons atcerējās, ka galvenais ASV Miera korpusa aktīvistu mērķis Latvijā pirms desmit gadiem bijis iemācīt iespējami vairāk latviešiem angļu valodu. “Nesen es redzēju statistikas materiālu, ka 25 procenti Latvijas iedzīvotāju tagad pārvalda angļu valodu. Tas ir viens no rādītājiem, pēc kura Latvija jau līdzinās Skandināvijas valstīm,” uzsvēra B. Karlsons.

Desmit gados, kopš ASV prezidenta Džona Kenedija izveidotais Miera korpuss darbojas arī Latvijā, mūsu valstī bijuši simt deviņdesmit astoņi amerikāņu brīvprātīgie, kas katrs divus gadus strādājuši par angļu valodas skolotājiem vai arī par reģionālo biznesa attīstības centru un nevalstisko organizāciju konsultantiem. Viņi strādājuši skolās un aģentūrās pavisam sešdesmit septiņās Latvijas vietās, galvenokārt mazpilsētās.

Pārlūkojot pārskatus par ASV Miera korpusa brīvprātīgo desmit gadu pieredzi, viens no spilgtākajiem šķiet Elisonas Bou veikums. Elisona divus gadus strādāja par angļu valodas skolotāju Ogres 1. vidusskolā, taču viņas aktivitātes neaprobežojās tikai ar skolotājas pienākumiem. Kopā ar Ogres Jaunatnes veselības centru viņa izstrādāja vairākas veselības veicināšanas programmas jauniešiem. Tas viņai ļāva palikt Latvijā vēl trešo gadu kā Fulbraita stipendiātei, lai palīdzētu Latvijas Jaunatnes veselības centra padomei, kas ir jumta organizācija vairāk nekā vienpadsmit jaunatnes veselības centriem visā Latvijā. Pēc atgriešanās ASV Elisona iestājās Kolumbijas universitātes Mailmanas Sabiedrības veselības skolā un kopā ar aspirantūras kolēģi nodibināja starptautisku organizāciju pusaudžiem “International Organization for Adolescents” (IOFA). Tā ir neatkarīga bezpeļņas organizācija, kas nodarbojas ar pusaudžu veselības jautājumiem un viņu vecumam raksturīgo problēmu risinājumu visā pasaulē. Pirmais IOFA projekts — lai pusaudži nekļūtu par preci (“The Project for the Prevention of Adolescent Trafficking — Latvia”) — tika uzsākts 1999. gadā sadarbībā starp IOFA, Latvijas Jaunatnes veselības centra padomi un Dzimumu vienotības organizāciju, to finansēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu fonds.

Savukārt Eva Hola no 1999. līdz 2001. gadam bija mazo uzņēmumu attīstības konsultante Saldus Biznesa centrā.

Viņas pienākumos ietilpa semināru un darbnīcu plānošana un organizēšana par biznesa un nevalstisko organizāciju problēmām uzņēmējiem, vietējo pašvaldību vadītājiem un administrācijai Saldus apkārtnē. Ar saviem līdzstrādniekiem Eva izstrādāja arī mācību materiālus biznesa centra klientiem, kā arī sāka projektu, lai izpētītu efektīvākos reģionālās administrācijas modeļus attīstītākajās valstīs.

Ēriks Markovs divus gadus bija Alūksnes nevalstisko organizāciju atbalsta centra konsultants. Kopā ar diviem citiem Miera korpusa brīvprātīgajiem Ēriks atbalstījis piecpadsmit projektu izstrādi un vadības seminārus dažādās Latvijas pilsētās, palīdzot ar savām zināšanām apmēram 450 cilvēkiem. Svarīga bija Ērika loma, izzinot starptautiskā finansējuma iespējas un sniedzot padomus finansējuma saņemšanai. Ar Ērika palīdzību Alūksnes nevalstisko organizāciju atbalsta centrs saņēma vairāk nekā 15 tūkstošus ASV dolāru, bet netieši — konsultācijas veidā — viņš nevalstisko organizāciju klientiem palīdzēja piesaistīt vairāk neka 100 tūkstošus dolāru. Ērika ierosme bija arī ikmēneša informācijas lappuses izveide, kas regulāri tika izplatīta vairāk nekā 60 vietējām organizācijām. Kopā ar Latvijas Biznesa konsultantu asociāciju un citiem Miera korpusa brīvprātīgajiem Ēriks arī ierosināja sagatavot rokasgrāmatu Latvijas uzņēmējiem, kā arī ieguva līdzekļus šim projektam. Tagad šī rokasgrāmata biznesa plāna veidošanā palīdz pārvarēt milzīgo plaisu, kas pastāv starp mazajiem uzņēmējiem un kredītiestādēm.

Arī septiņpadsmit ASV Miera korpusa brīvprātīgajiem, kas Latvijā strādā pašlaik un ir beidzamie šīs organizācijas pārstāvji mūsu valstī, raksturīgs dinamisms un plašs sabiedrisko aktivitāšu spektrs. Tā Emīlija Pīrsone no Kolorādo, jau divus gadus strādādama par angļu valodas skolotāju Gaujienas ģimnāzijā, nav aprobežojusies ar skolas mācību programmu, bet māca angļu valodu arī pieaugušajiem un arī bērnudārza audzēkņiem. Emīlija pati, tāpat kā citi viņas kolēģi no Miera korpusa, apguvusi latviešu valodu. Gaujienā viņa rīkojusi Helovīna svētkus, angļu dziesmu konkursu, pati dzied vietējā korī, dejo tautas deju ansamblī un piedevām vēl kopj savu dārziņu. “Man ļoti patīk dzīvot Gaujienā, un būs patiešām sāpīgi no šejienes aizbraukt,” Emīlija sarunā ar “LV” teica nevainojamā latviešu valodā.

Savukārt Gaujienas ģimnāzijas direktore Ieva Zariņa, ļoti atzinīgi novērtējusi ASV Miera korpusa brīvprātīgo palīdzību, akcentēja ikdienas sarunu nozīmi svešvalodas apgūšanā. Tieši šī iespēja, Miera korpusa brīvprātīgajiem pilnībā iekļaujoties Latvijas sabiedrības dzīvē, bijusi visnozīmīgākā efektīvai angļu valodas apguvei.

“Salliju mēs gandrīz vai laimējām loterijā, “ savu sajūsmu par Nevalstisko organizāciju konsultanti Ludzā Salliju Laveletu pauda Latvijas Sarkanā Krusta Ludzas nodaļas priekšsēdētāja Sholastika Maksimenko: “Pie mums, Latgalē, daudzi cilvēki cenšas domāt pa jaunam, taču netrūkst arī tādu, kam joprojām tuvāka ir vecā domāšana, un man reizēm likās, ka cīnos ar vējdzirnavām. Taču, kad atbrauca Sallija, kļuva pavisam citādi. Tagad mēs bijām divas, un ap mums pulcējās aizvien vairāk cilvēku ar jauno domāšanu. Sallija ir apbrīnojams cilvēks. Iedomājieties tikai, viņa saka, ka darbs ir viņas hobijs. Nē, sakiet, ko gribat, bet, ja es būtu ASV valdība, tad es Miera korpusu Latvijā vēl atstātu.”

Skumjas par drīzo šķiršanos no Latvijas bija arī daudzu Miera korpusa brīvprātīgo vārdos. Daudzi teica, ka Latviju iemīlējuši kā savu otro dzimteni. Jaunu cilvēku mutē tik aizrautīgiem vārdiem dažkārt ir arī pavisam dziļš saturs. Desmit Miera korpusa darbības gados Latvijā izveidojušies četrpadsmit precēti pāri. Arī skaistais itāļu izcelsmes amerikānis Džūda Pekora, pašvaldību sadarbības apvienības “Engure” brīvprātīgais darbinieks, sarunā ar “LV” pauda vēlēšanos palikt Latvijā vēl trešo gadu un nemaz neslēpa, ka būtisks motīvs šādai vēlmei ir Kurzemē sastaptā draudzene.

Taču līdzās emocijām ASV vēstnieka rezidencē sarīkotajā preses dienā skanēja pavisam konkrēti skaitļi un vērtējumi, kas liecina, ka ASV Miera korpuss savu desmit gadu misiju Latvijā izpildījis ar uzviju. “Pirms desmit gadiem mēs lēsām, ka iemācīsim angļu valodu piecpadsmit tūkstošiem latviešu, taču aprēķini rāda, ka esam iemācījuši divdesmit diviem tūkstošiem,” teica ASV vēstnieks B. Karlsons, neslēpdams gandarījumu par Miera korpusa veiksmīgo misiju, kas ritējusi paralēli Latvijas sekmīgajai politiskajai, ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. “Šodien Latvija jau ir uz Eiropas Savienības un NATO sliekšņa,” teica ASV vēstnieks B. Karlsons, paužot gandarījumu, ka mūsu valsts sekmīgo attīstību veicinājusi arī ASV Miera korpusa brīvprātīgo darbība Latvijā.