“Šogad mēs plānojam pabeigt iestāšanās sarunas ar ES”

3.maijā Latvijas Ministru prezidents un Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs, ievadot Eiropas nedēļu, rīkoja preses konferenci

Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs un Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš Foto: A.F.I.

Piektdien, 3.maijā, ievadot “Eiropas nedēļu 2002”, Ministru prezidents Andris Bērziņš un Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs preses konferencē tikās ar žurnālistiem.

“9. maijs ir Eiropas diena, un skaidrs, ka lielu nozīmi tai pievērš arī Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstis,” teica A. Bērziņš. “Šogad šī diena mums ir ļoti nozīmīga arī tādēļ, ka šogad mēs plānojam pabeigt iestāšanās sarunas ar ES. Mēs esam ļoti nopietni strādājuši. Latvija jau ir noslēgusi divdesmit četras sarunu sadaļas, un vēl divas sadaļas, domājams, tiks slēgtas nākamajā sarunu kārtā jūnija sākumā. Latvijas valdība no likumdošanas, visu lietu sakārtošanas viedokļa ir izdarījusi ļoti daudz, lai sakārtotu visu likumdošanu atbilstoši ES prasībām un panāktu arī savu nacionālo interešu aizstāvību, un ir arī reāli panākusi šo interešu aizstāvību, jo vairākās sadaļās ir paredzēts pārejas periods, kas apmierina gan mūsu rūpniekus, gan mūsu uzņēmējus un daļēji arī lauksaimniekus. Es esmu ļoti iepriecināts par sadarbību, kāda Latvijai ir izveidojusies ar Eiropas Komisiju un tās vēstnieku. Rasbaša kungs ir samērā neilgi Latvijā, taču viņš Latviju labi pazīst jau no sava iepriekšējā darba Eiropas Komisijā.”

E.Rasbašs: “9. maijs ir divkārša jubileja Eiropai, jo 1945. gada 9. maijā beidzās postošais karš, kas atstāja Eiropu sagrautu un sašķeltu. Taču pēc pieciem gadiem šajā pašā dienā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans lika pamatus savienībai, kas atkal apvienoja sadalīto Eiropu. Šūmana deklarācija tika pieņemta 1950. gada 9. maijā, tādēļ šo dienu mēs tagad svinam kā Eiropas dienu. Šā priekšlikuma mērķis bija veidot vienotu Eiropu, un pirmais solis bija apvienot ogļu un tērauda rūpniecību Vācijā un Francijā, pakļaujot to kopīgai institūcijai, lai tādējādi karš starp Vāciju un Franciju kļūtu neiedomājams un arī neiespējams, “ teica E. Rasbašs, uzsverot, ka šis akts ir pašreizējās ES sākums. “ES — tas ir panākumu stāsts,” tālāk teica Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs, uzsverot, ka jau piecdesmit gadus Eiropā nav bijis kara un tā iespēja starp ES dalībvalstīm kļuvusi neiespējama. E. Rasbašs atgādināja par līdzsvaru starp lielu un mazu valstu sadarbību ES ietvaros. Viņš teica, ka visām ES dalībvalstīm saglabātas plašās iespējas tālāk attīstīt savu nacionālo identitāti. Taču ES joprojām jāsastopas ar daudziem sarežģītiem uzdevumiem, kas kļūst jo nozīmīgāki tieši ES paplašināšanas priekšvakarā. Svarīgs ES uzdevums ir atrast labāko veidu, kā jau drīzā nākotnē pārvaldīt šo milzīgo organizāciju, kurā eventuāli būs divdesmit piecas vai divdesmit septiņas dalībvalstis. “Es ceru, ka Eiropas Konvents mums dos atbildes uz daudziem jautājumiem,” teica vēstnieks.

E. Rasbašs arī minēja galvenos argumentus, kādēļ ES ir ieinteresēta uzņemt Latviju savā saimē. Vispirms jau pārtikusi, ekonomiski plaukstoša Latvija Eiropas Savienībai noteikti būšot pievilcīgāka. Otrkārt, ļoti pievilcīga ES ir vēl nesen sašķeltās Eiropas apvienošana. Treškārt, jau esošās dalībvalstis gūs ekonomisku labumu no jaunu valstu pievienošanās ES. “Tātad mēs jūs gribam, bet vai Latvija grib pievienoties ES?” retoriski vaicāja Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs Latvijā un turpināja: “Ministru prezidenta kungs, man liekas, ja Latvijas valdība savai sabiedrībai pateiks, ka iestāšanās ES ir izdevīga, tad Latvijas tauta referendumā arī nobalsos par ES. Es redzu vismaz četrus iemeslus, kādēļ jums būtu vērts balsot par iestāšanos ES. Vispirms jau tas nostiprinās drošību arī pašā ES. Ekonomiski Latvija gūs daudzus labumus no iestāšanās ES. ES dos drošu, stipru ietvaru Latvijas attīstībai. Un, visbeidzot, Latvija pēc iestāšanās ES ne vien pildīs šīs organizācijas lēmumus, bet arī pati piedalīsies lēmumu izstrādāšanā un pieņemšanā.”

“LV” jautājums: — Kā jūs, Ministru prezidenta kungs un vēstnieka kungs, katrs no sava aspekta vērtējat eiroskeptiķu skaita palielināšanos Latvijā? Vai tā nav arī plašsaziņas līdzekļu atbildība, vairāk akcentējot pienākumus, kas Latvijai būs jāuzņemas kā ES dalībvalstij, un neadekvāti parādot ES dalībvalsts priekšrocības un reālos ieguvumus?

Endrū Rasbašs: — Es jums došu vispārīgu atbildi, detalizētāku atbildi atstājot premjerministram. Mums jau ir piemērs ar kādu valsti, kas divas reizes ir pateikusi “nē” ES. 1972. un 1994. gadā Norvēģijas valdība jau bija saskaņojusi iestāšanās noteikumus ar ES, taču referendumā norvēģu tauta abas reizes nobalsoja pret iestāšanos. Mēs nožēlojam, ka Norvēģija nekļuva ES dalībvalsts, taču tas bija demokrātisks lēmums. Ja līdzīgi arī Latvijas tauta nobalsos ar “nē”, tad mēs to nožēlosim, taču tas būs jūsu lēmums.

Andris Bērziņš: — Vispirms es gribu teikt, ka esmu vairāk nekā pārliecināts, ka tajā brīdī, kad būs jābalso referendumā, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju izšķirsies par mūsu valsts drošību un stabilitāti, par mūsu valsts attīstību, par ilgtermiņa garantijām. Kādēļ es tā domāju? Jau kopš deviņdesmito gadu sākuma, kad mēs sākām sadarboties ar ES, izejot cauri dažādiem šo attiecību līmeņiem, mēs esam saņēmuši no ES ļoti lielu palīdzību. Piemēram, tikai pašlaik vien Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Latvijai divdesmit vienu projektu ūdens attīrīšanai, ceļu būvei un citām jomām par 239 miljoniem eiro. Tie ir līdzekļi, ar kuriem mums kā kandidātvalstij ES dalībvalstis palīdz no sava budžeta. Varētu vēl minēt daudzus citus palīdzības veidus. Piemēram, vai katrs, kas tagad brauc pa Lilastes šoseju, zina, ka brauc pa ceļu, kas uzbūvēts par ES naudu? Tas ir pirmais šāda veida ceļš Austrumeiropā. Protams, ir virkne problēmu, kas mums vēl jāatrisina. Piemēram, lauksaimniecības sadaļas slēgšana. Man liekas, svārstības sabiedriskās domas aptaujā tieši parāda, ka mūsu iedzīvotāji ļoti dzīvi seko līdzi visam, kas notiek ES, un adekvāti katrā konkrētā brīdī reaģē. Piemēram, tūlīt, kad Latvijā ienāca SAPARD nauda, šie lielie papildu resursi, kas atļauj attīstīties ne tikai lauksaimniekiem, bet vispār attīstīties uzņēmējdarbībai laukos, atbalsts ES lauku rajonos pieauga līdz 64 procentiem. Un jāsaka arī godīgi, ka pēc pēdējiem Eiropas Komisijas priekšlikumiem par ražošanas kvotām un tiešajiem maksājumiem atbalsts ES atkal ļoti strauji nokrita uz leju. Tas ir labākais apliecinājums, ka cilvēki seko līdzi šiem procesiem, pēta tos un attiecīgi reaģē. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka brīdī, kad mēs ar Eiropas Komisiju vienosimies par kopēju pieeju un par citiem kvotu apjomiem, nevis tiem, kas šobrīd minēti tajā dokumentā, kad vienosimies par citiem instrumentiem, kas pārejas periodā novērsīs nelīdztiesību starp vecajām un jaunajām ES dalībvalstīm, ES atbalstītāju skaits būs pavisam citāds nekā pašlaik.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors