Foto: A.F.I. Piektdien, 3.maijā, kinoteātrī “Rīga”: Polijas vēstnieks Latvijā Tadeušs Fišbahs un kinorežisors Ježijs Kavalerovičs

Piektdienas, 3. maija, vakarā Polijas Republikas vēstnieks Tadeušs Fišbahs kinoteātrī “Rīga” rīkoja pieņemšanu, kas bija veltīta Polijas pirmās Konstitūcijas gadadienai un izcilā kinorežisora Ježija Kavaleroviča lielfilmas “Quo vadis” (Kurp eji?) priekšāstādīšanai Latvijas publikai. Viņa ekselence vēstnieka kungs teica uzrunu:

“Svētajā Trīsvienībā vienotā Dieva vārdā... Vēloties iegūt laikabiedru un nākamo paaudžu svētību un pateicību, visu mūsu labā, brīvības nostiprināšanai, mūsu Dzimtenes glābšanai ar vislielāko gara spēku šo Konstitūciju pieņemam un pasludinām par absolūti svētu...”

Ekselences! Jūsu eminence! Dārgie latviešu draugi! Dārgie tautieši!

Šie ir Polijas Republikas Konstitūcijas ievadvārdi. Konstitūcijas, kuru Seims pieņēma Kristus dzimšanas 1791. gada 3. maijā, pateicoties poļu patriotiskās sabiedrības pūliņiem. Šis valsts pamatlikums bija pirmais šāda veida juridiskais akts Eiropā un otrais pasaulē, pēc Amerikas Konstitūcijas.

Gadsimtu laikā nosūbējusi, šī nu jau 211 gadus vecā Konstitūcija poļu paaudžu virknei joprojām paliek par ceļrādi, par morālo mērauklu darbā Dzimtenes labā, Dzimtenes, kura, kā rakstīja izcilais poļu dzejnieks Ciprians Kamils Norvīds, ir “mūsu kopīgais pienākums”.

Laikam ir dažādas dimensijas un definīcijas. Laiks, kuru skaitām ar kalendāra lapu palīdzību, ir “hronos”, tātad laiks kā pārejoša parādība. Bet ir arī tā dēvētais “tempus opportunum” — attiecīgais laiks, svarīgu lēmumu, izaugsmes, brieduma, atgriešanās un augļu vākšanas laiks. Svētki, kurus šodien atzīmējam šajā svinīgajā saietā, ir atceres laiks, kad mēs domās atgriežamies šajā attiecīgajā 18. gadsimta laikā.

Šo vēsturisko notikumu nu jau gadiem ilgi mēs svinam kā savus Valstssvētkus.

Mums ir tas gods sveikt klātesošos augstos viesus no kultūras, zinātnes, ekonomikas, politikas un massaziņas aprindām. Īpaši sirsnīgi sveicu Viņa ekselenci Rihardu Pīka kungu, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja biedru, un Karīnu Pētersones kundzi, Latvijas Republikas kultūras ministri. Vēlētos arī pasvītrot, ka dažādu Latvijas baznīcu augsta ranga pārstāvju klātbūtne stiprina mūs garīgi.

Tāpat priecājos, ka šos svētkus varam svinēt kopā ar mūsu tautiešiem — draudzīgās Latvijas pilsoņiem.

Sirsnīgi sveicu visus klātesošos un priecājos, ka šajā Polijai svarīgajā dienā esam kopā!

Jūsu visu klātbūtne padara mūsu svinības krāšņākas, un, izmantojot šo iespēju, gribu novēlēt visu to labāko Latvijai, mums tuvajai valstij. Tāpat novēlu visu to labāko arī valstīm, kuras pārstāvat jūs, Jūsu ekselences!

Par godu mūsu svētkiem tiks demonstrēta izcilā poļu režisora Ježija Kavaleroviča, kurš ir ieradies pie mums, filma “Quo vadis” (Kurp ej?).

Pie mums ieradušies arī Miroslavs Sloviņskis, filmas producents un filmu studijas “Hronos” priekšsēdētājs, Kšištofs Šmagers, filmas otrais režisors, kā arī Kšištofs Vojcevskis, mākslinieks — fotogrāfs, kinoteātra hallē aplūkojamās izstādes par filmas tapšanas procesu autors.

Un tagad, dāmas un kungi, man ir tas gods sirsnīgi sveikt filmas režisoru Ježiju Kavaleroviču un stādīt viņu jums priekšā…