Par kūlas dedzināšanu kā problēmu

Foto: A.F.I.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks ģenerālis Aivars Straume:

Tagad mūsu aktualitāte ir kūlas degšana. Dienesta personāls ir pārslogots, tādēļ dažās struktūrvienībās pārgājām uz divu maiņu dežūru. Daudzo izsaukumu dēļ jādomā, kā pārdalīt finanses, jo trūkst līdzekļu degvielas iegādei. Lai ieekonomētu naudu, pat atcēlām visu veidu taktiskās mācības. Aprīļa vidū mums bija jau vairāk nekā divi tūkstoši izbraukumu, kas saistīti ar vecās zāles dedzināšanu, un pēc aprēķiniem viens šāds izbraukums aptuveni izmaksā 30–40 latu, tā kā var izskaitļot, cik daudz naudas kūlas ugunsgrēku dēļ jau iztērēts. Ja gadā degvielas iegādei dienestam ir 360 tūkstošu latu, tas nozīmē, ka jau iepriekš esam izlietojuši vairāku mēnešu normu.

Pats dzīvoju laukos, un arī tad, kad par šo problēmu runājām ar valdību, teicu, ka kūlas dedzināšana ir nesakārtotās zemes apsaimniekošanas politikas sekas. Lielākoties tas attiecas uz mazturīgajiem, kuri nevar atļauties paņemt traktoru un nopļaut zāli. Par izkapti vienai gotiņai sienu sapļaus, bet ar to nevar pievārēt visu pļavu. Tāpat daudzi zemes īpašnieki faktiski dzīvo citur, teiksim, pilsētā, tādēļ reizi gadā aizbrauc uz laukiem, vecajai zālei pielaiž uguni, un līdz ar to nereti nodeg ne tikai kūla, bet arī paša vai kaimiņa māja. Manuprāt ar soda sankcijām šo ugunsgrēku skaita samazināšanos nevar panākt. Grūti spriest, vai šī sakarība ir saistoša, taču, jo vairāk runājam par kūlas dedzināšanu, jo vairāk tā deg. Cilvēkus biedējam, ka noķersim un par dedzināšanu sodīsim, tādēļ, iespējams, viņi kļūst bailīgi – aizdedzina veco zāli, mūk projām un skatās, vai tikai neatbrauks kāds ugunsdzēsējs vai policists, kurš par izdarīto sauks pie administratīvās atbildības. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzstājas pret kūlas dedzināšanu, jo tajā iet bojā arī dzīvā radība, taču šķiet, ka iedzīvotājus tas maz interesē. Lielākais ļaunums nav tas, ka zāli sagrābj, saliek kaudzē un nodedzina. Nelaime rodas tad, ja degšana izvēršas hektāros un to vairs nevar apturēt. Šogad jau sadegušas neskaitāmas saimniecības ēkas, dzīvojamās mājas, gājuši bojā cilvēki un mājlopi, bet daudziem tas nekalpo par rūgtu piemēru.

“LIKUMA VĀRDĀ”