Par biodīzeļdegvielas konkurētspēju
Valmieras rajona Naukšēnos darbojas pirmā biodīzeļdegvielas rūpnīca Baltijā, kurā gadā paredzēts saražot 2500 tonnu degvielas, pārstrādājot 7500 tonnu rapšu sēklu. Pagaidām valstī vienīgais biodīzeļdegvielas ražotājs pusgada laikā ir spējis realizēt tikai 60 t no saražotajām 300 t degvielas, cenas ziņā nespējot konkurēt ar ievesto dīzeļdegvielu.
Uzņēmuma īpašnieks Leonīds Krasnijs atzīst, ka galvenais cēlonis biodīzeļdegvielas gausajai ienākšanai tirgū ir valstiska atbalsta trūkums, jo kavējas programmas par biodegvielas ražošanu un pielietošanu pieņemšana.
“Latvijā nejūt valdības ieinteresētību atbalstīt vietējo ražotāju ar nodokļu atvieglojumiem, kā arī radīt investīcijām labvēlīgu vidi. Sliecos domāt, ka Latvija nav gatava akumulēt investīcijas ražošanā un lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādē,” saka L. Krasnijs.
“Turklāt, iestājoties Eiropas Savienībā, spēkā stāsies prasība, ka 20% no valstī patērētās dīzeļdegvielas apjoma ir jābūt ar bioloģisku izcelsmi. Ja to neražosim paši, degvielu importēs.”
L. Krasnijs informē, ka degvielas tirdzniecība notiek galvenokārt Valmieras un Valkas rajona degvielas uzpildes stacijās, kur kopumā realizē 15 līdz 20 tonnu biodegvielas mēnesī. Tās cena ir 28 santīmi par litru. Ievestās dīzeļdegvielas cena ir 25 līdz 27 santīmi par litru.
Ministru kabineta komiteja plāno skatīt biodegvielas ražošanas un pielietošanas programmu, ko izstrādājusi Zemkopības ministrija. Tās realizēšanai līdz 2010. gadam vajadzīgi 167 432 000 latu.
“DIENAS BIZNESS”