Par piespiedu karogiem un sirds karogiem

Foto: A.F.I.

Vidzemes Augstskolas prorektors Rihards Berugs:

Manuprāt, Latvijai ir prātīga valsts vadītāja, ar tādu prezidenti kā Vaira Vīķe–Freiberga varētu lepoties jebkura pasaules zeme. Valsts prezidente var ne tik daudz tiešā veidā ietekmēt politiku, bet, izvirzot sabiedrībai svarīgus jautājumus, netiešā veidā gan var ietekmēt. Pamanāms, ka viņa vairs neizvairās no sarežģītiem iekšpolitiskiem jautājumiem, kā bija jūtams pirmajos divos prezidentūras gados. Prezidente spēj pateikt to, ar ko neiegūst politisku popularitāti uzreiz. Man patīk politiķi, kuri pasaka to, kas jāsaka, nebaidoties, vai pašu politiskais reitings nākamajā dienā mazināsies vai augs, un rīkojas saskaņā ar tālredzīgākiem mērķiem. Daudziem Latvijas politiķiem kopumā tas ir trūkums, ka vairāk viņi prāto, kā vajadzīgais lēmums ietekmēs viņu popularitāti.

Ja tiks grozīts Vēlēšanu likums, tas jau tūlīt nenozīmē, ka deputāti Saeimā pēc 10 gadiem nerunās latviski. Saeimā ievēl Latvijas pilsoņus, un par pilsoņiem, kā es saprotu, var kļūt tie, kas jau pārvalda latviešu valodu. Var noteikt, ka Saeimā darba valoda ir tikai latviešu valoda un, ja kāds vēlas uzrunāt angļu valodā, jānodrošina tulkojums latviski!

Jautājumu par to, vai grozīt Vēlēšanu likumu tāpēc, ka vairākas NATO valstis uzskata, ka esošais likums ir pretrunā ar demokrātiskiem standartiem, manuprāt, nevajag uztvert tik ļoti sāpīgi, emocionāli. Ja pilsonības pretendentam jāprot latviski, kāpēc to atkārtoti ietvert Vēlēšanu likumā? Protams, standarti mainās arī NATO valstīs, un nav teikts, ka pēc 10 gadiem vairākas NATO valstis negribēs tikpat stingrus noteikumus, kādus patlaban grib diezgan daudzi Latvijas politiķi.

Es varu salīdzināt ar savu dzimteni Norvēģiju. Līdz šim, lai imigranti iegūtu pilsonību, nebija prasības zināt norvēģu valodu, tagad politiķi ir sākuši apspriest, ka to vajadzētu ieviest kā obligātu prasību. Teikšu tā: ja mēs uzskatām, ka drošība, ko NATO var garantēt, ir lielāka vērtība, nekā negrozīt likumu, tad ir jārīkojas saskaņā ar to – visu laiku ir jāizvērtē, kas ir būtiskāk. Un, ja gribam riskēt un netikt NATO, tad var stūrgalvīgi turēties pie sava.

Ja ir nodzīvoti Norvēģijā septiņi gadi, var iegūt pilsonību. Agrāk visi iebraucēji tik un tā iemācījās norvēģu valodu. Tagad vērojams, ka daudzi imigranti, it īpaši no musulmaņu valstīm, neiet uz valodas kursiem, var būt, ka sievietei no islamticīgas valsts vienkārši neļauj iet uz kursiem. Reliģiskie līderi nepārvalda norvēģu valodu un līdz ar to arī nevar saprast, kas valstī notiek. Tādam imigrantam trūkst tās bagātības, kas rodas ar valodas zināšanu, nav ciešas saiknes ar valsti.

Agrāk bija mazāk imigrantu, kas neprata valodu, tagad ir vairāk un jūtama neliela spriedze starp dažiem norvēģiem un dažiem no tiem, kas nākuši no citām valstīm. Lai samazinātu to, valodu zināšanas var būt efektīvs instruments.

Arī Latvijas kontekstā teikšu: ja nelatvieši zinātu latviešu valodu, viņi labāk izprastu to, kas šajā sabiedrībā notiek, un mazinātos spriedze starp dažādām tautībām.

Es domāju, ka ar represīviem pasākumiem nevar panākt rezultātu. Slikti, ja valsts svētkos 99 cilvēki no simta izliek karogu pie mājām, bet tikai puse no visiem to vēlas darīt. Daudz labāk, ja izliek karogu četri no pieciem jeb 80 procentu, bet visi to dara ar prieku.

Ja nevēlas izlikt valsts svētkos karogu, mums jāsāk domāt, kāpēc viņi to negrib darīt. Ir jābūt brīvprātīgai rīcībai, nevar kā viduslaikos, kad jaunos cilvēkus saprecināja, neprasot, vai viņi paši to vēlas.

Mūsu mērķis ir, ne jau lai viņi uzliek to karogu, bet gan respektē un ar cieņu izturas pret valsti, kur atrodas. Ja tas nāk ar varu, ar piespiešanu, tad veidojas pretestības gars kā bērnam trīs gadu vecumā, kas dara visu to, ko nedrīkst.

Esmu pārliecināts, ka jau tagad 60–70 procentu cittautiešu grib izlikt svētkos karogu.

Lai citi drusku padomā un secina, kā turpmāk dzīvot. Mēs nerisināsim viņu iekšējo konfliktu viņu vietā! Latvija nesabruks, ja to karogu visur nebūs. Labāk, lai tie ir sirds karogi, ne piespiedu karogi.

“LAUKU AVĪZE”

Sekojot citiem:” LV” informācijas redaktors Gints Moors

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti