Par Eiropas līdzekļu pilnu apguvi

Starp Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un īpašu uzdevumu ministru sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Robertu Zīli 2.maijā notika ikgadējo sarunu pirmais posms, kurā apsprieda jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības (ES) sadaļu “Reģionālā politika un strukturālie instrumenti”, Attīstības plāna izstrādi un citus ar ES reģionālās politikas struktūrfondu saistītos jautājumus.

Puses vienojās par kopīgu viedokli jautājumā par valsts budžeta izdevumu daļas būtisku pārstrukturēšanu, jau sākot ar 2003.gadu, skaidri iezīmējot budžetā to daļu, ko Latvija paredzētu Eiropas Savienības atbalstītiem projektiem. “Lai nezaudētu finansējumu, kāds Latvijai varētu būt pieejams pēc iestāšanās Eiropas Savienībā jau pirmajos gados, būtiski jāpārstrukturē valsts budžeta izdevumu daļa, turklāt tas jādara, jau sākot ar nākamo gadu,” teica R. Zīle. Abas puses — ministrs un LPS — izteica atbalstu nepieciešamībai budžetā skaidri iezīmēt Latvijas daļu Eiropas Savienības atbalstītiem projektiem. “Ir grūti paskaidrot, kāpēc mums varētu neatrasties viens lats, kuram no Eiropas fondiem līdzi nāk vēl trīs četri,” uzsvēra ministrs. LPS arī izteica gandarījumu par valsts budžetā nu jau regulāri ieplānoto atbalstu 50 000 latu apmērā katrai no reģionu plānošanas aģentūrām, atzīmējot, ka šis finansējums ir svarīgs aģentūru darbam.

Tikšanās laikā pārrunāti abpusēji interesējoši jautājumi gan par pēdējā laika aktualitātēm likumdošanā (nesen Saeimā pieņemto Reģionālās attīstības likumu, kā arī pēdējā lasījumā esošo Teritorijas plānošanas likumu), gan institucionālās pārmaiņas, gan arī sadarbības jautājumi. Tika apsvērtas pašvaldību iespējas piedalīties dažādās starptautiskās programmās, izstrādājot reģiona un nacionālā līmeņa attīstības plānus.

Kā uzsvēra ministrs, pašvaldības kā partneri aizvien vairāk ir un tiks iesaistītas dažādos reģionālās politikas plānošanas un īstenošanas posmos. Jau šobrīd reģionu pārstāvji ir iesaistīti Attīstības plāna darba grupās, struktūrfondu likumdošanas un institūciju izveides procesā. Taču vienlaikus tika atzīts, ka izšķirīga šajos apstākļos būs reģionu cilvēku prasme darboties attīstības plānošanā, projektu izstrādē, to vadībā un izvērtēšanā. R.Zīle informēja, ka pašlaik tiek izskatīta iespēja 2003. gada ES PHARE programmas vienu no projektiem veidot tieši reģionu institucionālās stiprināšanas celšanai. “Stipri un savu attīstību mērķtiecīgi plānot un virzīt spējīgi reģioni ir mūsu vienīgā iespēja pilnvērtīgi un ar lielāko atdevi izmantot tos resursus, ko reģionālajā attīstībā mums var piedāvāt Eiropas Savienība,” norādīja R. Zīle.

Tikšanās laikā LPS pārstāvji tika informēti par pašreizējām iespējām piedalīties starptautiskajās programmās. Konkrēti, ES PHARE Pārrobežu sadarbības 1999. gada programmas ietvaros apstiprināti un finansējumu saņēmuši 15 Latvijas projekti. Līdz jūnija sākumam ir iespējas iesniegt projektu pieteikumus PHARE Pārrobežu sadarbības 2000. gada programmai. Ievērojot pašvaldību intereses, Reģionālās politikas plānošanas pārvalde un Centrālā finansu un kontraktu vienība reģionos ieplānojusi mācību semināru ciklu par projektu pieteikumu sagatavošanu.

Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskām finansu institūcijām birojs