Satversmes tiesa: tiesneši Romāns Apsītis, Ilze Skultāne, Andrejs Lepse, tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, tiesneši Anita Ušacka, Ilma Čepāne, Juris Jelāgins

Vakar, 7.maijā, Satversmes tiesa izskatīja lietu Nr. 2001-16-01 “Par Prokuratūras likumā (33.panta pirmā daļa), Latvijas Republikas Advokatūras likumā (14.panta 3.punkts) un Notariāta likumā (9.panta 3.punkts) ietvertās prasības par Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma nepieciešamību atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 106.pantam”.  Apstrīdētajās tiesību normās norādīts, ka advokāta, prokurora un notāra amata kandidātiem obligāta prasība ir Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē iegūta augstākā juridiskā izglītība. Ja izglītība iegūta citā augstskolā, nepieciešams Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinums, ka tā ir salīdzināma ar fakultātes piedāvātās studiju programmas apjomu un kvalitāti.

Prasības iesniedzējs Satversmes tiesā ir Valsts cilvēktiesību birojs, kura pārstāve tiesas sēdē Līga Biksiniece norādīja, ka apstrīdētās likumu normas ir diskriminējošas un rada nevienlīdzīgu situāciju darba tirgū, kas ir pretrunā ar Latvijas pamatlikumu. Par diskriminējošo situāciju Valsts cilvēktiesību birojs saņēmis sūdzības gan no dažādu Latvijas augstskolu studentiem, gan no pašām augstskolām. Valsts cilvēktiesību birojs uzskata, ka trijos likumos iestrādātās normas paredz īpašas tiesības vienam no izglītības tirgus dalībniekiem — Latvijas Universitātei. Likuma normas, kas savulaik ir bijušas objektīvas un konkrētajai situācijai atbilstošas — 1993., 1994.gadā, kad tās tika iestrādātas likumos, Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte bija vienīgā, kas sagatavoja juristus un varēja dot profesionālus atzinumus par to kvalifikāciju, — šobrīd ir novecojušas un neatbilst reālajai situācijai.

Valstī ir ne vien pieaudzis augstskolu skaits, kurās var iegūt augstāko juridisko izglītību, bet ir izveidots arī stingri reglamentēts augstskolu un studiju programmu akreditācijas mehānisms, kas nepieļauj valsts atzītu diplomu izsniegšanu kvalitatīvi nepilnīgās studiju programmās. Valsts cilvēktiesību birojs uzskata, ka valsts atzīts diploms, neatkarīgi no augstskolas, kas to izsniedz, jau ir pietiekama izglītības kvalitātes garantija. Turklāt gan prokuroriem, gan advokātiem un notāriem, ieņemot amatu, ir jāizpilda vairākas papildu prasības, piemēram, jānokārto kvalifikācijas eksāmens. Pēc Valsts cilvēktiesību biroja

VCB pārstāve Līga Bikseniece		Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Zvērināts advokāts Eduards Ekvilds

pārstāves paustā, šīm papildu prasībām, nevis formālam izglītību apliecinošam dokumentam būtu jābūt pamatam amatu kandidātu atbilstības izvērtēšanai.

Latvijas likumdevēju — Saeimu — vakardienas Satversmes tiesas sēdē pārstāvēja zvērināts advokāts Eduards Ikvilds, kurš savā aizstāvības runā norādīja uz tiesību pārmantojamību un apstrīdēto tiesību normu tapšanas vēsturiskajiem aspektiem, kā arī norādīja uz Latvijas Universitātes īpašo statusu citu Latvijas augstskolu vidū, kas dod tai arī objektīvas tiesības vērtēt citas augstākās izglītības iestādes juridiskās izglītības jomā, proti, Latvijas Universitāte ir vienīgā universitātes tipa augstskola valstī, un tās satversme ļauj tai realizēt atsevišķās valsts pārvaldes funkcijas, kam pielīdzināma ir izglītības kvalitātes vērtēšana.

Lietas apstākļu noskaidrošanai kā pieaicinātās personas tiesas sēdē piedalījās arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāna vietas izpildītājs Jānis Lazdiņš, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta vadītājs Jānis Čakste un Rēzeknes augstskolas Tiesību zinātņu katedras vadītājs Dr.iur. Jānis Rozenbergs. Spriedumu lietā Satversmes tiesa paziņos pēc mēneša, 4.jūnijā, pulksten 10 Satversmes tiesas sēžu zālē.

Plašāk par tiesas sēdi — kārtējā “Jurista vārda” laidienā

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore