Vakar, 7. maijā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti “Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi un saskaņošanu ar pašvaldībām”, kuri nosaka kārtību, kādā prognozē nekustamā īpašuma nodokli nākamajam taksācijas periodam un to saskaņo ar attiecīgo pašvaldību.

Noteikts, ka Finansu ministrija līdz taksācijas perioda 15.augustam nosaka nodokļa prognozi nākamajam taksācijas periodam. Nodokli prognozē, izmantojot Valsts zemes dienesta oficiālo informāciju par katras pašvaldības administratīvajā teritorijā ar nodokli apliekamo nekustamo īpašumu prognozēto kadastrālo vērtību kopsummu pēc stāvokļa uz nākamā taksācijas perioda 1.janvāri. Kopsummas aprēķinā ņem vērā tikai Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā reģistrētos aktuālos un prognozes vajadzībām uzkrātos datus par nekustamajiem īpašumiem un līdz taksācijas perioda 15.maijam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātās nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības bāzes izmaiņas, koriģējot tās ar nodokļa iekasējamības koeficientu — 0,90.

Nekustamo īpašumu prognozēto kadastrālo vērtību kopsumma ir ar nodokli apliekamo nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību summa (pēc stāvokļa uz nākamā taksācijas perioda 1.janvāri). To aprēķina, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprināto zemes vērtību zonējumu, zemes bāzes vērtību, zemes vērtību korekcijas koeficientu, ēku tipu bāzes vērtību, kā arī ēku korekcijas koeficientu izmaiņas un plānotās atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes (jaunaudzes) platības izmaiņas, kas kadastrālās vērtības aprēķinā tiks ņemtas vērā ar nākamā taksācijas perioda 1.janvāri.

Valsts zemes dienests pēc nekustamo īpašumu stāvokļa uz taksācijas perioda 15.jūniju sagatavo katras pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo nekustamo īpašumu prognozēto kadastrālo vērtību kopsummas aprēķinu: neiekļaujot tajā nekustamos īpašumus atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrajai daļai, pārejas noteikumu 9.1 punktam un likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 6.panta piektajai daļai; 

Ņemot vērā šādus pašvaldības administratīvajā teritorijā (pēc stāvokļa uz taksācijas perioda 1.martu) esošos nekustamos īpašumus: nekustamos īpašumus, kuru īpašniekiem saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.panta otro daļu ir tiesības uz nodokļa atvieglojumiem; speciālo ekonomisko zonu un brīvostu licencēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nekustamos īpašumus, kuriem piešķirtas nodokļa atlaides saskaņā ar likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 6.panta pirmo daļu; par maksātnespējīgiem pasludināto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nekustamos īpašumus; privatizējamo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nekustamos īpašumus, ja privatizējamam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) ir nodokļa parāds par pirmstaksācijas periodiem un privatizāciju veicošā institūcija ir lūgusi apturēt izpildes lietvedību par parāda piedziņu.

Valsts zemes dienests ne vēlāk kā līdz taksācijas perioda 15.jūlijam iesniedz Finansu ministrijā un Latvijas Pašvaldību savienībā konsolidētā kopbudžeta un pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķinā iekļaujamās nodokļa prognozes aprēķināšanai nepieciešamo ar nodokli apliekamo nekustamo īpašumu prognozēto kadastrālo vērtību kopsummas, atsevišķi norādot šajos noteikumos minēto nekustamo īpašumu prognozētās kadastrālo vērtību summas.

Finansu ministrija līdz taksācijas perioda 15.augustam aprēķina nodokļa prognozi katrai pašvaldībai. Prognozi aprēķina atbilstoši likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktajai nodokļa likmei un nodokļa iekasējamības koeficientam, izmantojot Valsts zemes dienesta oficiālo informāciju par katras pašvaldības administratīvajā teritorijā ar nodokli apliekamo nekustamo īpašumu prognozēto kadastrālo vērtību kopsummu, kas tiek samazināta: par 100 procentiem no maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ar nodokli apliekamo nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības summas; par 100 procentiem no privatizējamo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, ja privatizējamam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) ir nodokļa parāds par pirmstaksācijas periodiem un privatizāciju veicošā iestāde ir lūgusi apturēt izpildes lietvedību par parāda piedziņu; par 80 procentiem no speciālo ekonomisko zonu un brīvostu licencēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ar nodokli apliekamo nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības summas; par 50 procentiem no politiski represēto personu ar nodokli apliekamo nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības summas.

Finansu ministrija līdz taksācijas perioda 20.augustam nosūta katrai pašvaldībai informāciju par nodokļa prognozi nākamajam taksācijas periodam. Pašvaldības līdz taksācijas perioda 1.oktobrim iesniedz Finansu ministrijā informāciju par noteikto nodokļa atlaižu apmēru, kas piešķirts saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.panta trešo daļu.

Akceptēts likumprojekts “Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums”, kura mērķis ir noteikt valsts pārvaldes institucionālo sistēmu jūrlietās un nodrošināt Latvijas Republikai saistošo starptautisko līgumu prasību un standartu īstenošanu jūras drošības jomā, kā arī lai novērstu vides piesārņošanu no kuģiem un nodrošinātu jūras satiksmes efektivitāti.

Likumu piemēro visiem Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētajiem kuģiem neatkarīgi no to atrašanās vietas, ārvalstu kuģiem, kuri atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos, un visām fiziskām un juridiskām personām saistībā ar jūras drošību, kas izriet no starptautisko līgumu prasībām un ietver personāla, kravas, kuģošanas un kuģa drošību. Likums neattiecas uz Nacionālo bruņoto spēku kuģiem un to personālu, kā arī citu valstu karakuģiem un to personālu.

Šobrīd jūrniecības nozari regulē Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumi Nr.168 “Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss)”, kas zaudēs spēku līdz ar jauna Jūras kodeksa pieņemšanu. Tiesību normas, ko regulē minētie MK noteikumi, turpmāk tiks sadalītas un ietvertas divos likumos. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums noteiks jūrlietu pārvaldes administratīvo struktūru un regulēs ar jūras drošību saistītos jautājumus. Jaunais Jūras kodekss noteiks civiltiesiskās attiecības.

Likums ietver normas, kas nosaka: jūrlietu pārvaldes administratīvo struktūru, nosakot Satiksmes ministrijas un atzītās iestādes (Latvijas Jūras administrācijas) uzdevumus un funkcijas nozarē, kā arī citu jūrlietu pārvaldē iesaistīto institūciju funkcijas; jūras drošību, pamatojoties uz starptautiskajiem normatīviem; kā arī ietver deleģējumus likumpakārtotajiem normatīvajiem aktiem jūrlietās.

Akceptēta Vienošanās par nelegālu apgrozījumu pa jūru, kas īsteno Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu 17.pantu, iekšlietu ministrs pilnvarots parakstīt Vienošanos, kura pēc parakstīšanas iesniedzama apstiprināšanai Saeimā.

Ministru kabineta 2001.gada 2.oktobra sēdē tika apstiprināts indikatīvais rīcības plāns Šengenas “acquis” prasību īstenošanai, kurā bij iekļauta arī Latvijas Republikas apņemšanās pievienoties Vienošanās par nelegālu apgrozījumu pa jūru, kas īsteno Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu 17.pantu. Ar pievienošanos šai Vienošanās Latvijas Republika iegūs tiesisku pamatu prioritārā kārtībā piemērot savu jurisdikciju attiecībā uz kādu valsti, kurai vienlaikus ar Latvijas Republiku ir jurisdikcija pār attiecīgo nodarījumu.

Akceptēti grozījumi Autortiesību likumā, kas paredz noteikt, ka turpmāk fiziska persona personiskām vajadzībām drīkstēs izgatavot vienu filmas vai fonogrammas kopiju. Līdz ar atļauto kopiju skaita ierobežošanu būs iespējams piemērot administratīvo atbildību, ja kopiju būs izgatavots vairāk, nekā noteikts Autortiesību likumā.

Grozījumi paredz vēlāku tiesības uz atlīdzību par darbu reprogrāfisku reproducēšanu spēkā stāšanos 2004.gada 1.janvārī, līdz ar to varēs pieņemt Ministru kabineta noteikumus un laikus iepazīstināt ar tiem tās institūcijas un organizācijas, kam būs jāveic atlīdzības samaksa par reprogrāfisko reproducēšanu.

Kultūras ministrijai uzdots sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Valsts kancelejā normatīvo aktu projektus par grozījumiem Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumos Nr.487 “Filmu izplatīšanas noteikumi”, Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumos Nr.312 “Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība”.

Akceptēti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz noteikt administratīvo atbildību par kontrafaktu autortiesību un blakustiesību objektu iegūšanu realizācijai, uzglabāšanu vai slēpšanu (likumprojekta 155.8.pants), vienlaikus šo objektu realizēšanu atstājot Krimināllikuma kompetencē, kā arī tiek noteikta kontrafakto eksemplāru konfiskācija. Projekta 166.17. pantā tiek noteikta kontrafakto preču konfiskācija.

Projekta 201.12. pants paredz administratīvo atbildību par muitas procedūru piemērošanu kontrafaktām vai pirātiskām precēm, nosakot arī šo preču konfiskāciju, kā arī aizliedzot ievest Latvijā šādas preces.

Projekta 204.4. pants saskaņots ar jaunajiem “Filmu izplatīšanas noteikumiem”, kas stājās spēkā no 2002.gada 1.janvāra un paredz atbildību par pārkāpumiem, kas saistīti ar filmu un audiovizuālo darbu izplatīšanu.

Grozījumi 204.6. pantā izstrādāti, vadoties no apsvērumiem, ka saskaņā ar Autortiesību likumu licences obligāta izņemšana paredzēta, izmantojot ar autortiesībām vai blakustiesībām aizsargātus darbus publiskajā izpildījumā.

Likumprojekta 214.pantā tiek paplašināta Pašvaldību policijas kompetence, ļaujot tai uzlikt administratīvos sodus par autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanu publiskā izpildījumā bez likumā paredzētās licences saņemšanas.

Akceptēts grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”, kas paredz, ka līdzšinējo 3 kilogramu vietā fiziskas personas, nemaksājot muitas nodevu, varēs ievest 10 viena veida materiālus nesējus, kas satur dažādus autortiesību vai blakustiesību objektus.

Akceptēti grozījumi Krimināllikumā, likumprojekts saskaņo Krimināllikumu ar jaunajiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, precizējot terminoloģiju un pārkāpumu sastāvus.

Tiek ieviesta dizainparaugu aizsardzība saskaņā ar izstrādāšanā esošo Dizainparaugu aizsardzības likumprojektu.

Sagatavotais grozījumu projekts APK paredz noteikt administratīvo atbildību par kontrafakta eksemplāru iegūšanu realizācijai, slēpšanu vai uzglabāšanu (APK 155.8.p.), kā arī par autortiesību objektu izmantošanu publiskajā izpildījumā bez licences (APK 204.6.p.). Savukārt Krimināllikuma grozījuma projekta 149.panta 1.daļa paredz atbildību kontrafakta eksemplāru iegūšanu realizācijai, slēpšanu vai uzglabāšanu atkārtotu izdarīšanu gada laikā (administratīvā atkārtotība). 149.panta 2.daļa — kontrafakta eksemplāru nelikumīga realizācija, kā arī citāda materiāla labuma gūšana, izmantojot kontrafakta eksemplārus. 149.panta 3.daļa — atkārtota kontrafakta eksemplāru nelikumīga realizācija, kā arī realizācija lielā apmērā vai realizāciju veikusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Precizēta atbildība par “plaģiātismu” — autorības piesavināšanos, izdalot to kā atsevišķu nodarījuma sastāvu. Līdz šim Krimināllikums paredzēja atbildību par autortiesību piesavināšanos, taču pēc 2000.gada 6.aprīļa Autortiesību likuma “autortiesību piesavināšanās” ir tikai atsevišķu autora mantisko vai personisko tiesību piesavināšanās, nepiesavinoties visu autora tiesību kopumu jeb autorību.

Ņemot vērā, ka autorības piesavināšanās vai uzspiešana attiecībā uz dizainparaugu sevī satur pilnīgi analogu pārkāpumu attiecībā uz dizainera autortiesībām (katru dizainparaugu var vienlaikus aizsargāt gan saskaņā ar rūpnieciskā īpašuma, gan autortiesību principiem), saskaņotas KL 147. un 148. panta sankcijas.

Ņemot vērā, ka 147.pantā runa ir par izgudrotāja vai dizainera personisko tiesību aizskārumu, precizēts panta nosaukums.

Tā kā preču zīmju un dizainparauga tiesības ir konkrētā preču zīmju īpašnieka vai dizainera personiskās tiesības, 206.pantā kā kvalificējoša pazīme izslēgta būtiska kaitējuma nodarīšana valstij. Nav iespējams, ka minēto personu personisko tiesību aizskārums varētu radīt kaitējumu valstij. 206.panta otrajā daļā paredzēta atbildība par pirmajā daļā minēto pārkāpumu atkārtotu izdarīšanu.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumos Nr.388 “Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos””, kuri izstrādāti, ņemot vērā to, ka tieši tirgos visplašāk tiek izdarīti autortiesību pārkāpumi. Grozījumi nosaka ar autortiesībām aizsargātu darbu izmantošanas kārtību šajās tirdzniecības vietās, nosakot publiskā izpildījuma licences nepieciešamību. Tāpat projekts nosaka valsts policijas un pašvaldības policijas pilnvaras pārbaudīt publiskā izpildījuma licences esamību.

Akceptēts rīkojums “Par valsts kredīta studējošiem dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem”, saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 23.oktobra noteikumu Nr.445 “Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts” 27.1.apakšpunktu valsts kredīta studējošajiem dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem 2002.gadā sākt šādiem kredīta ņēmējiem:  145 skolotājiem valsts un pašvaldību izglītības iestādēs šādā secībā: rajonos — pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās izglītības un profesionālās izglītības skolotājiem; republikas pilsētās — vidējās izglītības un profesionālās izglītības skolotājiem; 20 defektologiem, skolotājiem logopēdiem, speciālo skolu skolotājiem valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, pieciem lektoriem un asistentiem (akadēmiskie amati) valsts dibinātās augstākās izglītības iestādēs; pieciem asistentiem (zinātnes darbinieki), inženieriem, laborantiem, laboratoriju vadītājiem un tehniķiem valsts dibinātās augstākās izglītības iestādēs un valsts dibinātos zinātniskās pētniecības institūtos; 10 izglītības psihologiem un sociopsihologiem valsts un pašvaldību institūcijās;  10 aktieriem, diriģentiem, koncertmeistariem, koru vadītājiem, profesionālo mācību priekšmetu skolotājiem mākslas un kultūras nozarē, mūziķiem, sabiedrisko attiecību speciālistiem, televīzijas operatoriem valsts un pašvaldību kultūras institūcijās un izglītības iestādēs; pieciem vides pārvaldības speciālistiem valsts institūcijās.

Akceptēti deviņi rīkojumi “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kuros iekļauti 1832 pilsonības pretendenti, t.sk. 235 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēts rīkojums “Par A.Jerumani”. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 9.pantu un Ministru kabineta 1997.gada 25.marta noteikumu Nr.110 “Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” statūti” 46.3.apakšpunktu atbrīvot Anatoliju Jerumani no bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” padomes locekļa amata.

Nolemts atbrīvot A.Jerumani no atbildības par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” darbību pēdējā gada laikā.

Akceptēts rīkojums “Grozījums Ministru kabineta 1999.gada 3.februāra rīkojumā Nr.50 “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” padomi”” .

Rīkojums izstrādāts, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 9.pantu, Ministru kabineta 1997.gada 25.marta noteikumu Nr.110 “Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” statūti” 46.3.apakšpunktu, ņemot vērā to, ka ir beigusi pastāvēt Saeimas frakcija “Jaunā partija”. BO VAS “Privatizācijas aģentūra” padomes 2002.gada 8.marta sēdē ir akceptējusi valsts pilnvarnieka Aigara Kalvīša sniegto informāciju par Anatolija Jerumaņa atcelšanu no Privatizācijas aģentūras padomes locekļa amata.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, kuri paredz: atbalsta programmas darbības beigu termiņu attiecībā uz tiešo nodokļu atvieglojumu piemērošanu Rīgas un Ventspils brīvostā, kas nedrīkst pārsniegt Liepājas un Rēzeknes speciālajām ekonomiskajām zonām noteikto darbības termiņu (Liepājas un Rēzeknes speciālajai ekonomiskajai zonai nodokļu atvieglojumi piemērojami līdz 2017.gadam saskaņā ar Liepājas un Rēzeknes SEZ likumiem); nodrošināt maksimāli pieļaujamā atbalsta apmēra pilnvērtīgu kontroli gadījumos, kad zonas vai brīvostas komercsabiedrība vēlas saņemt atbalstu citas investīciju atbalsta programmas ietvaros.

Likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” grozījumi paredz saskaņot likuma normas ar ES normatīvajiem aktiem akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa jomā. Tas tiks panākts: nosakot, ka naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi, ja naftas produktus brīvās zonas teritorijā izmanto celtņos, ceļamkrānos un tamlīdzīgos objektos, stacionārās iekārtās, iekārtās, kuras izmanto celtniecības darbos, tehnikā, kura nav paredzēta satiksmei pa koplietošanas ceļiem; nosakot, ka samazinātu akcīzes nodokļa likmi piemēro naftas produktiem, ko licencēta uzņēmējsabiedrība, zonas uzņēmējsabiedrība, zonas pārvalde vai brīvostas pārvalde izmanto elektrības ražošanai vai kombinētās iekārtās, kas ražo enerģiju un siltumu; ieviešot atbrīvojumu no akcīzes nodokļa naftas produktiem, kurus licencēta uzņēmējsabiedrība, zonas uzņēmējsabiedrība, zonas pārvalde vai brīvostas pārvalde izmanto kuģos to ražošanas, izmēģināšanas un uzturēšanas vajadzībām, kā arī kuģos un citos peldošos objektos, veicot ūdensceļu un ostu rakšanas un paplašināšanas darbus; ieviešot tādu pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīmu, kādu brīvajās zonās paredz ES normatīvie akti, — preču piegādēm un pakalpojumiem, kas paredzēti gala patēriņam un lietošanai, tiek piemērota pievienotās vērtības nodokļa standartlikme vai samazinātā likme, savukārt eksportam paredzētajām preču piegādēm un ar tām saistītajiem pakalpojumiem tiek noteikta pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likme.

Akceptēti likumprojekti “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” un “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā”.

Izstrādātie grozījumi Rīgas brīvostas likumā un Ventspils brīvostas likumā paredz izslēgt likuma normu, kas paredz tiesības Finansu un kapitāla tirgus dalībniekiem, kuri saņēmuši Finansu un kapitāla tirgus komisijas speciālo atļauju (licenci) darbībai finansu un kapitāla tirgū bez tiesībām apkalpot Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās vai fiziskās personas, veikt uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā. Tādējādi Rīgas brīvostas likums un Ventspils brīvostas likums tiek saskaņots ar Eiropas Savienības direktīvām nodokļu un muitas jomā un Uzvedības kodeksa uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem prasībām.

Akceptēti “Noteikumi par stipendijām”, kuri nosaka stipendiju minimālo apmēru un kārtību, kādā stipendijas saņem: augstākās izglītības programmās studējošie, kuri uzņemti konkursa kārtībā atbilstoši valsts finansēto vietu skaitam; profesionālās izglītības programmās izglītojamie, kuri uzņemti atbilstoši valsts finansēto vietu skaitam, izņemot izglītojamos brīvības atņemšanas vietās; profesionālās izglītības programmās izglītojamie, kuri uzņemti atbilstoši pašvaldību finansēto vietu skaitam.

Augstākās izglītības programmās studējošie, kuri uzņemti konkursa kārtībā atbilstoši valsts finansēto vietu skaitam un profesionālās izglītības programmās izglītojamie, kuri uzņemti atbilstoši valsts finansēto vietu skaitam, stipendiju saņem no izglītības iestādes stipendiju fonda, kuru izveido no valsts budžeta līdzekļiem. Profesionālās izglītības programmās izglītojamie, kuri uzņemti atbilstoši pašvaldību finansēto vietu skaitam, stipendiju saņem no izglītības iestādes stipendiju fonda, kuru izveido no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Noteikts, ka minimālās ikmēneša stipendijas nosaka šādā apmērā: profesionālās izglītības programmas izglītojamajam — 4,5 lati mēnesī; pilna laika bakalaura studiju programmas studentam, profesionālās augstākās izglītības programmas studentam un maģistra studiju programmas studentam — 8 lati mēnesī; pilna laika doktora studiju programmas studentam un rezidentam medicīnā: studiju programmas apguvei — 58 lati mēnesī; zinātniskā grāda ieguvei — 60 lati mēnesī, kuri saņemami kredīta veidā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments