Černobiļas atomkatastrofas upuru un glābēju piemiņai

Šodien, 8. maijā, P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā tiks atklāta piemiņas plāksne Černobiļas traģēdijas upuriem. Šajā dienā pirms 16 gadiem uz Černobiļas atomelektrostacijas (AES) katastrofas vietu avārijas seku likvidācijai tika nosūtīts pirmais ešelons ar civildienestā iesauktajiem Latvijas iedzīvotājiem. Plāksne atradīsies blakus P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centram — vienīgajai medicīnas iestādei Latvijā, kurā tiek nodrošināta Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībnieku un cietušo personu stacionārā un ambulatorā medicīniskā aprūpe.

Kodolkatastrofa Ukrainā notika 1986. gada 26. aprīlī. Tūlīt pēc avārijas tās seku likvidēšanā tika iesaistīti simtiem tūkstošu cilvēku no visām toreizējās Padomju Savienības republikām. No Latvijas Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas darbos piedalījās vairāk nekā 6000 iedzīvotāju, kuri avārijas seku likvidācijā tika iesaistīti līdz pat 1990. gadam.

1986. gada 8. maijā uz Černobiļas AES teritoriju no Latvijas tika nosūtīti vairāk nekā 1000 cilvēku, kuri tika mobilizēti īpašās civilās aizsardzības vienībās. Vēlāk uz Černobiļas AES zonu tika nosūtītas vēl septiņas Baltijas kara apgabala karaspēka daļas ar Latvijas iedzīvotājiem. Apmēram 500 Latvijas iedzīvotāju piedalījās arī Slavutičas pilsētas celtniecībā, kā arī tiltu, ceļu un citu būvju celtniecības darbos paaugstinātas radiācijas zonā un 30 kilometrus no Černobiļas AES.

Latvijas Valsts arodslimnieku un Černobiļas AES avārijas rezultātā pastiprinātas radiācijas ietekmei pakļauto personu reģistrā, kas izveidots un darbojas kā P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra struktūrvienība, 2002. gada 1. janvārī fiksētas 5185 personas, kas piedalījušās Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanā, 120 personas, kas evakuētas no katastrofas zonas, un 1300 likvidētāju bērni, kas dzimuši pēc 1986. gada 26. aprīļa. No visiem 6000 avārijas seku likvidācijas dalībniekiem no Latvijas šobrīd ap 3000 ir kļuvuši par invalīdiem, vairāk nekā 300 cilvēku miruši.

Pēc Černobiļas AES avārijas Latvijas mediķiem nācās risināt daudz jaunu problēmu. PSRS Veselības aizsardzības ministrija 1986. gadā izdeva virkni normatīvu dokumentu par Černobiļas AES avārijā cietušo personu regulāru novērošanu pēc īpašas programmas. Uz šo dokumentu pamata P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca jau kopš 1987. gada veic Černobiļas AES avārijā cietušo medicīnisko aprūpi. Šobrīd slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrā dispanserizēti 5060 Černobilas AES avārijas seku likvidatoru.

Saskaņā ar izveidoto reģistru, kas pēc būtības ir elektroniska slimības vēsture, centra mediķi regulāri novēro šo personu veselības stāvokli, nosaka slimību, invaliditātes un personas nāves cēloņsakarības ar Černobiļas AES avāriju. Galvenokārt šie cilvēki cieš no nervu sistēmas slimībām un kaulu un saistaudu slimībām.

Bieži tiek ārstētas arī maņu orgānu, elpošanas sistēmas un asinsrites slimības, patoloģijas endokrīnajā un imūnsistēmā.

Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībnieku un cietušo personu statusu, sociālās garantijas un medicīnisko aprūpi Latvijas Republikā nosaka “Černobiļas atomeletrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomeletrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likums”.

Piemiņas plāksnes atklāšanā piedalīsies Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks, Latvijas Republikas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs, Ukrainas pilnvarotais pārstāvis Latvijā Mihails Otrošs, Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijā Igors Studeņikovs un citas augstu stāvošas amatpersonas.

Piemiņas plāksne Černobiļas katastrofas upuriem izgatavota un uzstādīta, pateicoties ziedotāju — Rīgas domes, Ukrainas vēstniecības Latvijā, P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, Latvijas savienības “Černobiļa” un a/s “Latvijas tilti” — atbalstam. Plāksni izgatavojusi SIA “AKM”.

“LV” informācija