Ceturtdien, 2. maijā, Saeimas plenārsēdē:

No Saeimas tribīnes

Juris Dobelis:

(..) Mēs saņemam, šorīt no rīta atnākuši uz darbu, papīru, ko mums noliek minūti pirms sēdes sākuma uz galda, ar pārāk nopietniem jautājumiem, ar pārāk nopietnu punktu izslēgšanu no Saeimas vēlēšanu likuma. Neapšaubāmi, tur parādās arī tas punkts, kas skar to vissāpīgāko, par ko sabiedrība tik ilgi runā. Tas skar latviešu valodas prasmes noliegšanu deputātu kandidātiem, kas grib startēt uz Latvijas augstāko varas iestādi. Tā ka rīcība ir vairāk nekā nožēlojama. Tā vietā, lai vispirms par to rūpīgi spriestu savstarpējā tikšanās reizē, mūsu tā saucamie partneri valdībā mierīgi aizmuguriski sagatavo pavisam kaut ko citu. Lūk! Tā ka jautājums, vai tā ir nopietna pieeja latviešu valodas pozīciju nostiprināšanai, formāli mainot Satversmi pirms tam, un tikai, vai tā ir kārtējā izrādīšanās pasaules priekšā, kuru tā ļoti īpatnējā veidā vēlas pasniegt daži politiķi. Muciņa kungs vispār pats nemaz nav šodien zālē. Tik nopietnu jautājumu iesniedzot, vajadzēja jau nu arī pamatot, kāpēc tas tā notiek. Diemžēl kārtējo reizi ir jākonstatē tas pats, ko apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK konstatēja pirms 7. Saeimas vēlēšanām. Tad, kad mēs bijām vienīgie, kas aicināja negrozīt Pilsonības likumu, visas pārējās kaut cik ievērojamās partijas nobijās un atgāja malā. Kāds ir rezultāts? Rezultāts ir tāds, ka nu jākasa pakausis no bailēm, kas noticis Latvijā ar jauno pilsoņu, tā saucamo “jauno pilsoņu”, uzņemšanu.

Tad, kad bija runa par stingru Valsts valodas likumu, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK brīdināja kolēģus: nesteidzieties, cīnieties par latviešu valodas tiesību nostiprināšanu! Pirmajā reizē tas pat izdevās. Taču Valsts prezidentei atgriežot atpakaļ likumu, gļēvums tomēr ņēma virsroku. Un atkal mēs palikām mazākumā. Šodien ir kārtējā gļēvā laipošanas reize. Pie tam klusi un mierīgi tas tiek darīts, bez kādām nopietnām pārrunām. Kas tad cits mums atliek? Acīmredzot tomēr Latvijas politiskajā spektrā tieši labajā nacionālajā spārnā ir jābūt apvienībai, kas pastāvīgi atgādina šeit no Saeimas tribīnes par to, ka arī gļēvumam ir savas robežas, ko šad un tad tomēr vajadzētu ievērot, jo tā skaistā izrunāšanās par latviešu valodu pazūd tad, kad sākas balsošana. (..)

Arnis Kalniņš:

(..) Mūsu priekšlikumos izmaiņām likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzēts pāriet no proporcionālās likmes iedzīvotāju ienākuma aplikšanā, tas ir, 25% apmērā pie jebkura izpeļņas līmeņa, uz lēni kāpjošu progresīvo procentu likmi. No nodokļu maksāšanas šajā variantā paredzēts atbrīvot personas, kuru ienākumi nepārsniedz 80 latu mēnesī. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pagājušā gada oktobrī šādu personu ar algu no 60 līdz 80 latiem Latvijā bija 181 tūkstotis strādājošo jeb 30% no kopējā darbinieku skaita tautsaimniecībā. Sākot ar 80 latiem, projektā nodoklis būtu 16% ar pieaugumu līdz 24% pie algas 190–200 latu mēnesī. Šajā intervālā Latvijā algu saņēma 270 000 darbinieki jeb 45% no kopējā darbinieku skaita. Intervālā no 200 līdz 400 latiem nodoklis paliktu esošajā līmenī, tas ir, 25% no darba algas. Tādu ir 110 000 darbinieku. Sākot ar mēnešalgu 400 latu un vairāk, sāktos pakāpenisks un vienmērīgs procentu likmju pieaugums no 26% līdz maksimālajiem 46%, kad darba alga pārsniedz 1000 latu mēnesī. Šādu darbinieku skaits pagājušā gada oktobrī bija 29 000 jeb 5% no kopējā nodarbināto skaita tautsaimniecībā. Pēc mūsu uzskata, šim priekšlikumam ir vismaz trīs ieguvumi.

Pirmais Makroekonomiskais pluss, tātad veicinot sabiedrības mugurkaula — vidusslāņa — veidošanu. Tas ir jebkuras demokrātiskas valsts stūrakmens. Statistika rāda, ka sabiedrības noslāņošanās pēc materiālās labklājības līmeņa pieaug. Statistiķi rēķina tā saucamo Džini indeksu, kas raksturo, cik nevienlīdzīgi valstī tiek sadalīta ienākumu masa, un Latvijā ir viens no visaugstākajiem, proti, 0,34 šis koeficients. Citu valstu prakse rāda, ka labvēlīgākā situācija vidusslāņa veidošanai, ja šis Džini koeficients svārstās no 0,25 līdz 0,30 robežās.

Otrs ieguvums ir tīri no tautsaimnieciskā viedokļa, ka tas pozitīvi ietekmētu tautsaimniecību. Samazinot nodokļu nastu zemāk atalgotajiem maksātājiem, kuri sastāda galveno strādājošo masu, netieši tiks veicināta pircēju loka paplašināšana. Pieprasījuma pieaugums pēc patēriņa precēm. Tas savukārt izsauks nepieciešamību paplašināt ražošanu no darba devēju puses, uzņēmumu apgrozījumu, palielināsies darbavietu skaits. Tas atgriezeniski atkal sekmēs iespēju paaugstināt darba algas tiem, kas ražo patēriņa preces. Šeit ir tā saucamais spirālveida efekts. Patērētājs kļūst arvien vairāk par virzītājspēku, kas paplašina iekšējo tirgu un ražošanu.

Trešais ieguvums būtu tas, ka šādas nodokļu likmes, veicot aprēķinus, šīs diferenciācijas rezultātā ieņēmumi pašvaldības valsts budžetā palielinātos. Aprēķini rāda, ka nākamajos septiņos gados šis pieauguma pluss varētu būt šajos budžetos ap 40 miljonu latu. (..)

Vents Balodis:

(..) No Saeimas tribīnes ir ļoti daudz runāts par progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ideju. Šoreiz es gribētu parunāt par šī piedāvātā likumprojekta kvalitāti. Arī par tā fiskālo ietekmi. Nav saprotams, kāpēc, sastādot šo pārejošo likmi, iesniedzēji ir pieļāvuši arī dažas kļūdas, ka, mainoties likmēm par veiktā darba samaksu, parādās tādi kā zāģa zobi. Ja darbiniekam darba alga ir 80 lati, tad viņam būs jālūdz darba devējs, lai nepalielina algu viņam par dažiem latiem, jo tad viņš reāli saņemtu zemāku, kā to paredz procenti. Alga jāpalielina vismaz par 10 latiem, tikai tad tas neradīs zaudējumus.

Vēl interesants apgabals veidojas starp 850 un 1000 latiem. Ja darbiniekam kaut kādu iemeslu dēļ algu no 880 latiem palielina līdz 1000 latiem vai 1001 lats, tad tas ir par 120 latiem, tad reāli viņš saņems tikai 5 latus vairāk.

Es gribu arī pateikt, ka šobrīd visvairāk nodarbināto tomēr saņem algu, kā rāda Statistikas pārvalde, tajā apgabalā no 50 līdz 150 lati mēnesī. Līdz ar to nav tā, kā paredz likumprojekta iesniedzēji, ka rakstot anotācijā, kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu. Nodokļu likmes diferenciācijas rezultātā pašvaldību un valsts budžeta ieņēmumi pašreiz palielinātos apmēram par 2 miljoniem gadā, bet turpmāk šis pieaugums varētu būt ap 600 tūkstoši līdz 1 miljonam latu. Paskatoties pēc... salīdzinot statistikas datus šodien, tad, mainot likmes, nodokļu ieņēmumi samazināsies par 15,7 miljoniem latu. (..)

No sēdes stenogrammas