Par savu autoceļu remontdarbiem

Satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs aicina autoceļu uzturētājus paātrināt pavasara remontdarbu tempus un īpašu uzmanību veltīt veikto darbu kvalitātei. 30.aprīlī ministrs nosūtīja vēstuli valsts akciju sabiedrību “Centrālā reģiona ceļi”, “Kurzemes ceļi”, “Latgales ceļi” un “Vidzemes ceļi” prezidentiem. A. Gorbunovs mudina pirmām kārtām labot tos ceļus, kuriem visvairāk nepieciešams remonts. Lai būtu iespējams kontrolēt bedrīšu labošanas tempus, ceļu uzturētājiem turpmāk reizi nedēļā ministram jāiesniedz informācija par veikto remontdarbu gaitu. Šī informācija tiks nodota arī masu saziņas līdzekļiem.

Šā gada pavasarī Latvijā bija raksturīgas krasas un regulāras gaisa temperatūras svārstības, kas graujoši ietekmēja autoceļus, īpaši melno segumu, tādēļ uz Latvijas autoceļiem izveidojies daudz vairāk bedrīšu nekā citus gadus. Pamatotās autovadītāju sūdzības un pretenzijas par īpaši bedrainajiem ceļiem un prasības intensificēt ceļu labošanas darbus liek Satiksmes ministrijai pastiprinātu uzmanību pievērst ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai.

Aprīlī autoceļu melno seguma bedrīšu remonta gaita Latvijā ievērojami pārsniegusi plānoto remontdarbu apjomu. Kā satiksmes ministru Anatoliju Gorbunovu informējušas valsts akciju sabiedrības, kam uzdota ceļu uzturēšana, valsts centrālajā reģionā bedrīšu remonts veikts 11 423 kvadrātmetru kopplatībā, kas ir 151% no aprīlī plānotā remonta apjoma.

Latgales reģionā bedrītes remontētas 3141 kvadrātmetra platībā, kas ir 128% no plānotā apjoma.

Kurzemes reģionā bedrīšu remonts veikts 12 146 kvadrātmetru platībā, kas ar 168% no plānotā.

Vidzemes reģionā bedrītes aizlāpītas 9205 kvadrātmetru platībā, kas ir 227% no plānotā.

Lai pasteidzinātu bedrīšu remonta tempu, satiksmes ministrs pagājušā nedēļā uzdevis akciju sabiedrībām katru nedēļu personīgi atskaitīties viņam par remontdarbu gaitu. Katru piektdienu ministrs izbrauc uz kādu no Latvijas rajoniem, lai izvērtētu remontdarbu gaitu un līdzekļu izlietojumu, kā arī tiktos ar pašvaldību vadītājiem un ceļu uzturētājiem.

Satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs atbalsta Cēsu pilsētas domes lēmumu ņemt kredītu pilsētas ceļu sakārtošanai. Kredīta ņemšanai ir vajadzīga Finansu ministrijas piekrišana.

3.maijā satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs tikās ar Cēsu pilsētas un rajona, kā arī Līgatnes, Amatas un Piebalgas novada pašvaldību vadītājiem, iepazinās ar ceļu remontdarbu gaitu un ceļu uzturēšanai piesķirto līdzekļu izlietojumu Cēsu rajonā.

Šogad Cēsu rajonā satiksmes nodrošināšanas pasākumi autoceļiem ar sabrukušu melno segumu ieplānoti Ieriķu – Rencēnu ceļa atsevišķos posmos, kā arī Cēsu pievedceļā un ceļā Līgatnes stacija — Līgatnes papīrfabrika. Izsole par šo darbu veikšanu notika šā gada 30.aprīlī, bet darbi jāpabeidz līdz 30.jūnijam.

Lauku ceļu uzturēšanas un saglabāšanas programmas ietvaros notiks remonti Raunas — Drustu — Jaunpiebalgas un Cēsu — Rāmuļu — Bānūžu ceļā. Šo ceļa posmu remonti ieplānoti saistībā ar dzelzceļa līniju slēgšanu. Bez tam par Lauku autoceļu uzturēšanas programmas līdzekļiem šogad tiks veikti projektēšanas darbi tiltiem pār Mergupi un gājēju tiltam pār Amatu Melturos. Tiltus būvēt plānots nākamgad.

Pavisam Cēsu rajonā ceļu melnais segums sabrucis 92,142 kilometru kopgarumā, savukārt sliktā stāvoklī ir 71, 278 km ceļu bez asfalta seguma.

Šā gada pirmajos četros mēnešos Cēsu rajona pašvaldībām autoceļu un ielu uzturēšanai un remontiem no Valsts autoceļu fonda pārskaitīts 168 051 lats, kas ir aptuveni par 30% vairāk nekā attiecīgajā laikposmā pagājušajā gadā.

Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi Cēsu rajonā šogad pavisam ieplānoti par 784 773 latiem, no tiem gandrīz 160 000 lati atvēlēti bedrīšu remontam. A.Gorbunovs ir aicinājis ceļu uzturētājus kāpināt remontdarbu tempus, ņemot vērā remontiem ļoti labvēlīgos laika apstākļus.

Šogad visā Latvijā uz valsts autoceļiem bedrīšu remonts ieplānots 400 000 kvadrātmetru platībā (2000.gadā — 302 000 kvadrātmetru un 2001.gadā — 295 000 kvadrātmetru platībā).

Satiksmes ministrs valdībā iesniedzis priekšlikumu palielināt Valsts autoceļu fondā finansējumu no akcīzes nodokļa par degvielu — 85% līdzšinējo 60% vietā. Tas ceļu uzturēšanai un remontiem dotu papildus apmēram 20 miljonus latu gadā.

Satiksmes ministrijas Preses un informācijas daļa