Par krāpšanas apkarošanu gan Eiropā, gan Latvijā

Finansu ministrs Gundars Bērziņš otrdien, 7.maijā, tikās ar Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) pārstāvjiem, kas Latvijā uzturas divu dienu vizītē. Sarunas laikā apspriesta Eiropas Savienības (ES) pirmsstrukturālo fondu līdzekļu vadības un kontroles sistēma Latvijā, kas atzīta par labu un veiksmīgu.

Finansu ministrs sarunas laikā pauda arī bažas par to, ka Latvijas puse savas saistības ES pirmsstrukturālo fondu līdzekļu izmantošanā strikti ievēro, savukārt no ES puses bijuši gadījumi, kad Latvijai paredzētie līdzekļi nav pārskaitīti līgumos noteiktajos termiņos. “Līgumi ir vienlīdz saistoši abām pusēm, un, manuprāt, abām pusēm arī būtu vienlīdz godprātīgi tie jāizpilda,” norāda G.Bērziņš.

Liela uzmanība ministra un OLAF speciālistu sarunas laikā veltīta arī likumdošanas sakārtošanas iniciatīvām ES un citās valstīs, lai novērstu tā sauktās karuseļu shēmas pievienotās vērtības nodokļa maksājumos, tas ir, lai cīnītos pret nelikumīgu pievienotās vērtības nodokļa atmaksu iegūšanu no valsts. OLAF nav tieši iesaistīts nodokļu administrēšanā, taču kopumā atbild par nelikumīgu darbību novēršanu, kas apdraud ES finansu intereses.

OLAF delegācija Latvijā uzturējās 6. un 7.maijā. 6.maijā notika seminārs “Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja izveides un darbības pamatprincipi. Sadarbības iespējas Latvijā”. Tajā tika sniegta informācija un diskutēts par biroja darbības sfēru, uzdevumiem un darbības apjomu, organizācijas struktūru, izmeklēšanas procesuālo kārtību, biroja aktivitātēm Latvijā un iespējamo tālāko sadarbību. 7.maijā OLAF pārstāvji tikās ar Latvijas Finansu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Kriminālpolicijas, Ekonomiskās policijas, Valsts kontroles, Noziedzības un korupcijas novēršanas padomes sekretariāta un Ģenerālprokuratūras vadību.

EK lēmums par OLAF izveidi pieņemts 1999.gada 28.aprīlī.

Institūcijas galvenie mērķi un uzdevumi: veikt izmeklēšanu, lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē ES finansu intereses; īstenot pilnvaras, kas uzticētas Komisijai, lai veiktu pēkšņas inspekcijas un pārbaudes dalībvalstīs un saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības līgumiem trešās valstīs; kā arī veikt iekšējas izmeklēšanas iestādēs, birojos, organizācijās un aģentūrās; cīņā ar krāpšanu tiek īstenoti principi, kas ietver krāpšanas gadījumu novēršanu, atklāšanu, kontroli, pārbaudi un sadarbību ar dalībvalstīm.

Iestādēm, organizācijām, birojiem un aģentūrām nekavējoties jānosūta OLAF visa informācija, kas attiecas uz iespējamiem krāpšanas vai korupcijas gadījumiem, kā arī jebkuru citu nelikumīgu darbību. Kad izmeklēšana pabeigta, tiek sagatavots ziņojums, kurā norāda konstatētos faktus, finansu zaudējumus, ja tādi ir, izmeklēšanas secinājumus un biroja direktora ieteikumus par turpmāko rīcību.

Finansu ministrijas preses dienests