• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2002. gada 25. aprīļa likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.05.2002., Nr. 69 https://www.vestnesis.lv/ta/id/61913-par-interesu-konflikta-noversanu-valsts-amatpersonu-darbiba

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

SPECIAL ACCESSION PROGRAMME FOR AGRICULTURE AND RURAL DEVELOPMENT IN THE REPUBLIC OF LATVIA ANNUAL FINANCING AGREEMENT 2001 between THE COMMISSION OF THE EUROPEAN COMMUNITIES

Vēl šajā numurā

09.05.2002., Nr. 69

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 25.04.2002.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā

 

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) amats — darbs vai dienests noteiktu pilnvaru ietvaros valsts vai pašvaldības iestādē, sabiedriskajā, politiskajā vai reliģiskajā organizācijā, kā arī komercsabiedrībā;

2) uzņēmuma līgums — civiltiesisks līgums, ar kuru valsts amatpersona apņemas izpildīt citas personas labā noteikta apjoma darbu par zināmu atlīdzību;

3) pilnvarojums — tiesību kopums, ko cita persona piešķīrusi valsts amatpersonai, lai tā rīkotos pilnvarotāja vārdā un interesēs;

4) darījumu partneri — fiziskā vai juridiskā persona vai uz līguma pamata izveidota fizisko un juridisko personu apvienība, kas saskaņā ar šā likuma noteikumiem ir deklarējamās darījumu attiecībās ar valsts amatpersonu;

5) interešu konflikts — situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses;

6) radinieks — tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais;

7) radošais darbs — publicistiska, literāra vai mākslinieciska darbība, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorāru;

8) valsts vai pašvaldības institūcija — valsts vai pašvaldības iestāde (tās struktūrvienība) vai kapitālsabiedrība (tās filiāle);

9) valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs — valsts vai pašvaldības iestādes vadītājs (ministrijā — valsts sekretārs) vai kapitālsabiedrības valde.

 

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.

 

3.pants. Likuma darbības joma

Šis likums paredz:

1) ierobežojumus un aizliegumus valsts amatpersonām;

2) interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā;

3) valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa deklarēšanu un valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes mehānismu.

 

4.pants. Valsts amatpersonas

(1) Valsts amatpersonas ir:

1) Valsts prezidents;

2) Saeimas deputāts;

3) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, valsts ministrs un parlamentārais sekretārs;

4) Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un viņa vietnieks, Saeimas Kancelejas direktors un viņa vietnieks;

5) Valsts prezidenta padomnieks, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra un valsts ministra biroja vadītājs, padomnieks, konsultants un palīgs;

6) Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un Latvijas Bankas padomes loceklis;

7) valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas loceklis un Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks;

8) Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs;

9) Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks;

10) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks un viņa vietnieks;

11) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks un viņa vietnieks;

12) Valsts cilvēktiesību biroja direktors un viņa vietnieks;

13) Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis;

14) pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs un viņa vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks;

15) pašvaldības domes (padomes) deputāts;

16) valsts vai pašvaldības iestādes vadītājs un viņa vietnieks;

17) vispārējā unspecializētā valsts civildienesta ierēdnis;

18) tādas kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus;

19) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis;

20) valsts vai pašvaldības kapitāla daļas turētāja pārstāvis un tā pilnvarota persona;

21) tiesnesis, prokurors, zvērināts notārs un zvērināts tiesu izpildītājs;

22) Nacionālo bruņoto spēkuprofesionālā dienesta karavīrs un militārais darbinieks.

(2) Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finansu līdzekļiem.

(3) Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kuras pilda amata pienākumus ārpus valsts vai pašvaldības institūcijām, ja tām saskaņā ar normatīvajiem aktiem pastāvīgi vai uz laiku valsts vai pašvaldība ir deleģējusi kādu no šā panta otrajā daļā minētajām funkcijām.

 

5.pants. Likuma izpildes kontrole

(1) Likuma izpildi kontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kā arī citas valsts institūcijas un valsts amatpersonas atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

(2) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbību regulē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums.

 

 

II nodaļa. Ierobežojumi un aizliegumi

valsts amatpersonām

6.pants. Vispārējie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi

Valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi.

 

7.pants. Speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi

(1) Valsts prezidenta amata savienošanu ar citu amatu nosaka Latvijas Republikas Satversme.

(2) Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministriem, īpašu uzdevumu ministriem, valsts ministriem un parlamentārajiem sekretāriem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem;

2) amatu sabiedriskajā, politiskajā vai reliģiskajā organizācijā;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

4) citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.

(3) Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam un Latvijas Bankas padomes locekļiem, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes locekļiem, Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas locekļiem un Valsts kontroles kancelejas pārvaldniekam, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekam un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāram, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un viņa vietniekam, Valsts cilvēktiesību biroja direktoram un viņa vietniekam, Valsts prezidenta kancelejas vadītājam un viņa vietniekam, Saeimas Kancelejas direktoram un viņa vietniekam, Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļiem, Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekiem un padomes locekļiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, pārvalžu direktoriem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem, tiesnešiem, prokuroriem, zvērinātiem notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniekam un viņa vietniekam un Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem un militārajiem darbiniekiem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu.

(4) Valsts policijas priekšniekam un viņa vietniekam, Drošības policijas priekšniekam un viņa vietniekam, Valsts robežsardzes priekšniekam un viņa vietniekam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam un viņa vietniekam, pašvaldības policijas priekšniekam un viņa vietniekam ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu.

(5) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, republikas pilsētu domju priekšsēdētāju vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem,valsts un pašvaldību iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem, kā arī tādu kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) amatu sabiedriskajā, politiskajā vai reliģiskajā organizācijā;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

4) citu amatu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.

(6) Vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis, kā arī pašvaldības policijas amatpersona un šā likuma 4.panta otrajā daļā minētās amatpersonas, kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu;

3) citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja.

(7) Nacionālo bruņoto spēku civilajiem darbiniekiem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja ir saņemta vienības komandiera (priekšnieka) rakstveida atļauja.

(8) Šā panta piektās daļas 4.punktā un sestās daļas 3.punktā minētajos gadījumos attiecīgā valsts amatpersona vai koleģiālā institūcija ir tiesīga nedot atļauju valsts amatpersonas amata savienošanai, ja tā var radīt interešu konflikta situāciju vai ir pretrunā ar valsts amatpersonai saistošajām ētikas normām, vai arī kaitē attiecīgās valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Atteikumam jābūt noformētam rakstveidā un motivētam. Valsts amatpersona var atteikumu apstrīdēt, vēršoties pie augstākas valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas.

(9) Valsts amatpersonai, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta komercreģistrā kā individuālais komersants un kuras saimnieciskās darbības gada apgrozījums nepārsniedz 30 000 latu, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar individuālā komersanta saimniecisko darbību, ja individuālais komersants ienākumus gūst tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes, zvejniecības vai lauku tūrisma.

 

8.pants. Valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu izpildes kārtība

(1) Personai, kas pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus ieņem amatu (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta, septiņu dienu laikā ir pienākums rakstveidā:

1) paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par to, ka tā ieņem amatu (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta;

2) iesniegt institūcijai, kurā tā ieņem amatu (personai, ar kuru tā noslēgusi uzņēmuma līgumu vai no kuras saņēmusi pilnvarojumu), kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu nav atļauta, iesniegumu, lūdzot to atbrīvot no attiecīgā amata (paziņojumu par atkāpšanos no uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma).

(2) Institūcijai (personai), kas saņēmusi šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto valsts amatpersonas iesniegumu (paziņojumu), ir pienākums mēneša laikā pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no amata (par uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izbeigšanu) un nosūtīt to attiecīgajai valsts amatpersonai.

(3) Ja valsts amatpersona no tās neatkarīgu iemeslu dēļ nesaņem šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, tai ir pienākums septiņu dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā termiņa izbeigšanās:

1) rakstveidā par to paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;

2) pārtraukt attiecīgā amata pienākumu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma) izpildi;

3) pārtraukt atalgojuma saņemšanu par attiecīgā amata pienākumu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma) izpildi.

(4) Ja šā panta pirmās daļas 2.punktā minētā institūcija (persona) neizpilda šā panta otrās daļas noteikumus, valsts amatpersona uzskatāma par atbrīvotu no attiecīgā amata (uzņēmuma līgums vai pilnvarojums uzskatāms par izbeigtu) ar šā panta otrajā daļā minētā termiņa pēdējo dienu.

 

9.pants. Ienākumu gūšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir atļauts vienlaikus saņemt atalgojumu par valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu un atalgojumu par tāda amata pienākumu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, kas tai nav aizliegts ar šo likumu vai citiem likumiem, kā arī gūt ienākumus no komercdarbības, kas tai nav aizliegta ar šo likumu vai citiem likumiem.

(2) Ja Saeimas deputāts amata pildīšanu savieno ar Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra, valsts ministra vai parlamentārā sekretāra amatu, viņam ir atļauts saņemt tikai vienam amatam paredzēto atalgojumu.

(3) Valsts amatpersona nedrīkst gūt ienākumus no kapitāla daļām un akcijām, kā arī jebkāda cita veida vērtspapīriem komercsabiedrībās, kas reģistrētas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs un teritorijās saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu.

(4) Valsts amatpersonai, kamēr tā ir valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitālsabiedrībā, kā arī trīs gadus pēc šo pienākumu pildīšanas ir aizliegts:

1) tieši vai ar trešo personu starpniecību saņemt jebkāda veida mantiskus labumus, tai skaitā finansu līdzekļus, kas nav saistīti ar tās pienākumu pildīšanu;

2) pieņemt dāvanas no attiecīgās kapitālsabiedrības, tās pārraudzības vai izpildinstitūcijas locekļiem;

3) iegūt attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla daļas, akcijas vai mantu;

4) ieņemt citus amatus attiecīgajā kapitālsabiedrībā.

 

10.pants. Komercdarbības ierobežojumi

(1) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministri, īpašu uzdevumu ministri, valsts ministri, parlamentārie sekretāri, valsts sekretāri un viņu vietnieki, Latvijas Bankas prezidents un viņa vietnieks, Latvijas Bankas padomes locekļi, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes locekļi, Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas locekļi, Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks un viņa vietnieks, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un pārvalžu direktori, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļi, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļi, kā arī minēto valsts amatpersonu radinieki nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai tādi individuālie komersanti, kas saņem pasūtījumu par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām,valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai valsts privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultā.

(2) Attiecīgajām valsts amatpersonām un to radiniekiem jāievēro šā panta pirmās daļas noteikumi arī divus gadus pēc tam, kad valsts amatpersonas beigušas pildīt attiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus.

(3) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis nedrīkst gūt nekāda veida ienākumus no komersantiem, kuri no attiecīgās kapitālsabiedrības saņem pasūtījumus par iepirkumiem valsts vai pašvaldības vajadzībām, izņemot gadījumus, kad pasūtījums piešķirts atklāta konkursa rezultātā. Šie ierobežojumi neattiecas uz ienākumiem no amata atalgojuma kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus.

(4) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji, viņu vietnieki un deputāti, kā arī pašvaldību izpilddirektori nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai tādi individuālie komersanti, kas saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumus par iepirkumiem pašvaldības vajadzībām,finansu līdzekļus, pašvaldības garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus,izņemot gadījumus, kad to piešķir atklāta konkursa rezultātā.

(5) Republikas pilsētu domju un rajonu padomju priekšsēdētājiem un šo pašvaldību izpilddirektoriem jāievēro šā panta ceturtās daļas noteikumi arī divus gadus pēc tam, kad viņi beiguši pildīt attiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus.

(6) Šā panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā minētie izņēmumi nav pieļaujami, ja valsts amatpersona vada valsts vai pašvaldības institūciju, kura izziņojusi atklātu konkursu, vai šī amatpersona ir iecēlusi amatā kādu no iepirkuma komisijas locekļiem, vai arī tās tiešā vai netiešā pakļautībā ir kāds no iepirkuma komisijas locekļiem.

(7) Valsts amatpersonai divus gadus pēc tam, kad tā beigusi pildīt attiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijā, aizliegts iegūt tāda komersanta mantu, kā arī kļūt par dalībnieku, akcionāru, biedru vai ieņemt amatus tādā komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru šī valsts amatpersona, pildot savus pienākumus, pieņēmusi lēmumu par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām, valsts vai pašvaldības finansu līdzekļu, valsts vai pašvaldības privatizācijas fonda līdzekļu piešķiršanu, veikusi uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas.

 

11.pants. Administratīvo aktu izdošanas, uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkciju veikšanas un līgumu slēgšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

(2) Valsts amatpersona nedrīkst izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības attiecībā uz saviem darījumu partneriem arīdivus gadus pēc līgumisko attiecību izbeigšanās.

(3) Personai, kura pirms stāšanās valsts amatpersonas amatā ir bijusi komercsabiedrības pārraudzības institūcijas, izpildinstitūcijas vai kontroles institūcijas loceklis, pēc tam, kad tā kļuvusi par valsts amatpersonu un izbeigusi darba vai citas civiltiesiskās attiecības ar komercsabiedrību, vēl divus gadus ir aizliegts izdot administratīvos aktus, kas skar attiecīgās komercsabiedrības darbību.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktais administratīvo aktu izdošanas ierobežojums neattiecas uz tām valsts amatpersonām, kuras pirms stāšanās valsts amatpersonas amatā bijušas tādas komercsabiedrības pārraudzības institūcijas, izpildinstitūcijas vai kontroles institūcijas locekļi, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus.

(5) Šajā pantā noteiktie administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Saeimas deputātiem un Ministru kabineta locekļiem, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem piedalās administratīvo aktu izdošanā.

 

12.pants. Aizliegums ietekmēt administratīvo aktu izdošanu, kā arī uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkciju veikšanu

Valsts amatpersonai ir aizliegts, izmantojot savu amata stāvokli, jebkādā veidā ietekmēt citas valsts amatpersonas, kad tās sagatavo vai izdod administratīvos aktus vai veic uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkcijas attiecībā uz:

1) šo amatpersonu, tās radiniekiem vai darījumu partneriem;

2) jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt šīs amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses;

3) tām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām šī amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus;

4) tādu komercsabiedrību, kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šī amatpersona vai tās radinieks, kā arī attiecībā uz individuālo komersantu, kas pats ir valsts amatpersona vai tās radinieks.

 

13.pants. Dāvanu pieņemšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts tieši vai netiešipieņemt dāvanas, izņemot šā panta trešajā un sestajā daļā noteiktos gadījumus.

(2) Par dāvanām šā likuma izpratnē uzskatāmi jebkuri mantiski vai citāda veida labumi, to skaitā pakalpojumi, tiesību nodošana, atsvabināšana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības valsts amatpersonaivai tās radiniekam par labu, kā arī citas darbības, ar kurām šīm personām tiek piešķirts kāds labums. Diplomātiskās dāvanas šā likuma izpratnē ir dāvanas, ko ārvalstu oficiālas amatpersonas pasniedz Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, ārlietu ministram un šā likuma 4.panta pirmās daļas 17.punktā un otrajā daļā minētajām Ārlietu ministrijas amatpersonām valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā saskaņā ar protokolu.

(3) Valsts amatpersonai saistībā ar tās darbību valsts amatpersonas amatā ir atļauts pieņemt tikai diplomātiskās dāvanas un dāvanas, kuras pasniedz:

1) ārvalstu amatpersonas oficiālo vai darba vizīšu laikā ārvalstīs;

2) ārvalstu delegācijas vai ārvalstu amatpersonas savu valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā Latvijas Republikā;

3) ārvalstu amatpersonas Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību valsts amatpersonām;

4) ārvalstu amatpersonas darba vizīšu laikā Latvijas Republikā  — Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram, īpašu uzdevumu ministram un valsts ministram;

5) Latvijas Republikas valsts svētkos un atceres un atzīmējamās dienās;

6) tās valsts vai pašvaldības institūcijas jubilejā, kurā strādā šī amatpersona;

7) likumos paredzētajos citos gadījumos.

(4) Valsts amatpersonai ir aizliegts pieņemt dāvanas šā panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos, ja dāvana ir šā panta otrajā daļā minētie citāda veida labumi.

(5) Šā panta trešajā daļā minētās dāvanas ir valsts vai attiecīgās pašvaldības īpašums. Diplomātiskās dāvanas reģistrē Ārlietu ministrijas Vienotā valsts protokola reģistrā, un par to izmantošanu lemj ārlietu ministrs. Par pārējo dāvanu izmantošanu un izpirkšanu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos paredzēto kārtību lemj tās valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs, kurā valsts amatpersonas amatu ieņem dāvanas saņēmējs.

(6) Valsts amatpersonām ārpus valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanas ir atļauts pieņemt dāvanas no radiniekiem. No citām fiziskajām vai juridiskajām personām ārpus valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanas ir atļauts pieņemt dāvanas tikai tad, ja no vienas personas gada laikā saņemtās dāvanas vērtība nepārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru un attiecībā uz dāvinātāju valsts amatpersona divu gadu laikposmā pirms dāvanas saņemšanas navizdevusi administratīvo aktu vai veikusi uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas. Ja valsts amatpersona ārpus valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā divus gadus pēc dāvanas pieņemšanas nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju izdot administratīvo aktuvai veikt uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkcijas.

 

14.pants. Ziedojumu pieņemšanas ierobežojumi

(1) Par ziedojumu šā likuma izpratnē uzskatāma finansu līdzekļu, preces vai pakalpojumu bezatlīdzības atvēlēšana (nodošana) noteiktiem mērķiem.

(2) Valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai ir aizliegts prasīt vai pieņemt no fiziskās vai juridiskās personas ziedojumu, kā arī cita veida mantisku palīdzību publiskām vajadzībām, ja ziedojums vai palīdzība ietekmē lēmuma pieņemšanu attiecībā uz šo fizisko vai juridisko personu.

(3) Valsts amatpersona, kā arī valsts vai pašvaldības institūcija var pieņemt ziedojumu un citāda veida mantisko palīdzību valsts vai pašvaldības institūcijas vajadzībām — personāla apmācības vai darba organizācijas un tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai, ja to sniedz kāda neiesaistīta trešā persona un tas tiek pieņemts, ievērojot šā panta otrajā daļā noteiktos ierobežojumus, kā arī neveicina valsts amatpersonas nokļūšanu interešu konflikta situācijā. Pirms ziedojuma vai mantiskās palīdzības saņemšanas nepieciešama augstākas amatpersonas vai koleģiālās institūcijas atļauja.

(4) Valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai ir aizliegts vēl divus gadus pēc šā panta trešajā daļā minētā ziedojuma vai mantiskās palīdzības pieņemšanas attiecībā uz ziedotāju pieņemt jebkādus lēmumus.

(5) Valsts amatpersonai ir aizliegts tieši vai ar citu personu starpniecību prasīt, pieņemt ziedojumus vai jebkādā citādā veidā piedalīties to vākšanā:

1) pašas valsts amatpersonas vai tās radinieku vajadzībām, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams smagas slimības ārstēšanai;

2) tādu fizisko vai juridisko personu vajadzībām, no kurām šī amatpersona vai tās radinieki gūst vai ir guvuši sava valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanas laikā jebkāda veida ienākumus, izņemot ienākumus no kapitāla daļām kapitālsabiedrībās, ja kapitāla daļa nepārsniedz vienu procentu no attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla;

3) to komersantuvajadzībām, kuru pārvaldes vai revīzijas institūciju loceklis ir šī valsts amatpersona vai tās radinieki vai kuros šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla.

 

15.pants. Aizliegums būt par pārstāvi

(1) Valsts amatpersona nedrīkst būt par valsts vai pašvaldības institūcijas pārstāvi:

1) ja šī amatpersona vai tās radinieki ir mantiski vai citādi personiski ieinteresēti izskatāmajā lietā vai arī ja šīs amatpersonas vai tās radinieku intereses ir pretējas tās valsts vai pašvaldības institūcijas interesēm, kuru šī amatpersona pārstāv;

2) attiecībās ar tādām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām šī amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus;

3) attiecībās ar saviem darījumu partneriem;

4) attiecībās ar tādu komercsabiedrību, kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šī amatpersona vai tās radinieks, kā arī attiecībās ar individuālo komersantu, kas pats ir valsts amatpersona vai tās radinieks.

(2) Valsts amatpersona nedrīkst būt par valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvi, izņemot gadījumus, kad to paredz likums par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām.

 

16.pants. Aizliegums saņemt papildu maksu

(1) Valsts amatpersonai, kurai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāsniedz bezmaksas pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt maksu.

(2) Valsts amatpersonai, kurai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, par valsts vai pašvaldības noteiktu maksu jāsniedz pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt papildu maksu.

(3) Maksa šā likuma izpratnē ir:

1) mantas, tai skaitā finansu līdzekļu, bezatlīdzības nodošana attiecīgajai valsts amatpersonai vai tās radiniekiem;

2) mantas nodošana attiecīgās valsts amatpersonas vai tās radinieku lietošanā bez maksas vai par pazeminātu maksu;

3) pakalpojumu sniegšana attiecīgajai valsts amatpersonai vai tās radiniekiem bez maksas vai par pazeminātu maksu.

 

17.pants. Reklamēšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts nodarboties ar jebkāda veida reklāmu vai izmantot savu vārdu reklamēšanai, izņemot gadījumus, kad tas ietilpst šīs valsts amatpersonas amata pienākumos.

(2) Reklamēšana šā likuma izpratnē ir jebkāda valsts amatpersonas personiskā vērtējuma publiska paušana par konkrētu komersantu, tā saražoto preci vai sniegto pakalpojumu, ja šī amatpersona par to saņēmusi atlīdzību.

 

18.pants. Ierobežojums rīkoties ar valsts vai pašvaldību mantu

(1) Valsts amatpersona drīkst rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu,tai skaitā finansu līdzekļiem, likumā, Ministru kabineta noteikumos, kā arī pašvaldību domju (padomju) saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā.

(2) Rīcība ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finansu līdzekļiem, šā likuma izpratnē ir pilnvarotas valsts amatpersonas lēmuma sagatavošana vai pieņemšana par valsts vai pašvaldības mantas iegūšanu vai nodošanu īpašumā vai lietošanā, vai atsavināšanu citām personām, kā arī par valsts vai pašvaldības finansu līdzekļu pārdali.

 

19.pants. Informācijas izmantošanas aizliegums

Informāciju, kas valsts amatpersonai ir pieejama saskaņā ar valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu, aizliegts prettiesiski izpaust vai izmantot mērķiem, kas nav saistīti ar valsts amatpersonas amata pienākumu veikšanu vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanu.

 

 

III nodaļa. Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja

un valsts amatpersonas pienākumi interešu konflikta novēršanā

20.pants. Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja pienākumi

(1) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam ir pienākums atbilstoši savai kompetencei nepieļaut, lai šajā institūcijā strādājošās valsts amatpersonas nonāktu interešu konflikta situācijā un šādā situācijā īstenotu valsts amatpersonas amata pilnvaras.

(2) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja pienākums ir ar rakstveida rīkojumu nodot kādas funkcijas vai uzdevumaizpildi citai valsts amatpersonai, ja valsts amatpersona, kurai konkrētā funkcija vai uzdevums atbilstoši tās amata pienākumiem būtu jāveic, ir interešu konflikta situācijā.

(3) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā ir pienākums izlemt jautājumu par valsts amatpersonas iespējamo amata savienošanu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi.

(4) Lai valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs, organizējot valsts amatpersonas darbu, nepieļautu tās atrašanos interešu konflikta situācijā, viņam ir pienākums atbilstoši šajā likumā noteiktajai kompetencei, ja nepieciešams (piemēram, ieceļot amatā, kontrolējot lēmumus), nodrošināt šajā valsts vai pašvaldības institūcijā strādājošo valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi, deklarācijās norādītās ziņas pārbaudot personiski vai uzdodot to veikt šīs institūcijas iekšējā audita struktūrvienībai vai citai valsts amatpersonai.

(5) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam ir pienākums šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt, lai tiktu sastādīti un šā likuma izpildi kontrolējošai institūcijai iesniegti to personu saraksti, kuras valsts vai pašvaldības institūcijā ieņem valsts amatpersonas amatu.

(6) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam ir pienākums nekavējoties informēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju vai šajā likumā noteiktajos gadījumos — Satversmes aizsardzības biroju par atklātajiem šā likuma pārkāpumiem, kurus izdarījušas valsts amatpersonas, un faktiem, kuri viņam kļuvuši zināmi, pārbaudot valsts amatpersonas deklarāciju, un kuri liecina par tādu valsts amatpersonas finansu līdzekļu vai citu mantisko labumu izmantošanu, kas pārsniedz deklarētos ienākumus un uzkrājumus, kā arī tādus ienākumus un uzkrājumus, kuru pamatā ir ar likumu neaizliegti ienākumu avoti.

 

21.pants. Valsts amatpersonas pienākumi

(1) Valsts amatpersona nekavējoties rakstveidā sniedz informāciju augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai:

1) par pašas, savu radinieku vai darījumu partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst tās amata pienākumos;

2) par komercsabiedrībām, kuru dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šī valsts amatpersona vai tās radinieks, vai par to, ka pati valsts amatpersona vai tās radinieks ir individuālais komersants, kas saņem attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas pasūtījumu par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām, valsts vai pašvaldības finansu līdzekļus, valsts vai pašvaldības garantētus kredītus vai valsts vai pašvaldības privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā.

(2) Augstāka valsts amatpersona vai koleģiālā institūcija pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas uzdod attiecīgās valsts amatpersonas funkciju izpildi citai valsts amatpersonai.

 

22.pants. Valsts amatpersonu uzvedības (ētikas) noteikumi

(1) Valsts amatpersonas darbojas atbilstoši attiecīgajā profesijā, jomā vai nozarē apstiprinātajiem uzvedības (ētikas) kodeksiem.

(2) Valsts amatpersona atsakās no tās amata pienākumu veikšanas vai valsts amatpersonas amata savienošanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte.

 

 

IV nodaļa. Valsts amatpersonu deklarācijas

23.pants. Deklarāciju iesniegšanas kārtība

(1) Valsts amatpersonai ir pienākums noteiktā termiņā un kārtībā iesniegt šādas valsts amatpersonas deklarācijas:

1) deklarāciju, kuru iesniedz, stājoties amatā;

2) kārtējā gada deklarāciju;

3) deklarāciju, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus;

4) deklarāciju, kuru iesniedz pēc tam, kad amata pienākumu pildīšana ir izbeigta.

(2) Valsts amatpersonas, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētās valsts amatpersonas, deklarācijas iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

(3) Valsts drošības iestādēs strādājošās valsts amatpersonas deklarācijas iesniedz tikai Satversmes aizsardzības biroja direktoram. Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks deklarācijas iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam.

(4) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā strādājošās valsts amatpersonas deklarācijas iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks savu deklarāciju — Ministru prezidentam.

 

24.pants. Deklarācijā norādāmā informācija

(1) Deklarācijā valsts amatpersona norāda:

1) savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī sava laulātā, vecāku, brāļu, māsu un bērnu vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu un radniecību;

2) savu valsts amatpersonas amatu;

3) informāciju par citiem amatiem, ko tā ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, kā arī par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kurus tā veic vai kuros noteiktās saistības pilda;

4) informāciju par tās īpašumā, valdījumā, lietošanā esošajiem nekustamajiem īpašumiem (arī par īpašumiem, kurus tā nomā no citām personām), arī tādiem, kuri ir tās valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību;

5) informāciju par to, ka tā ir individuālais komersants, par komercsabiedrībām, kuru dalībnieks, akcionārs vai biedrs tā ir, kā arī par tai piederošajām kapitāla daļām, akcijām un vērtspapīriem;

6) informāciju par tai piederošajiem reģistrējamiem transportlīdzekļiem, kā arī tiem transportlīdzekļiem, kuri ir tās valdījumā, lietošanā vai kurus tā iegādājusies uz līzinga līguma pamata;

7) informāciju par skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas;

8) informāciju par pārskata periodā gūtajiem visu veidu ienākumiem;

9) informāciju par tās veiktajiem darījumiem, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot šo darījumu apmēru un darījumu puses;

10) informāciju par savām parādsaistībām, kuru apmērs pārsniedz 20  minimālās mēnešalgas, norādot šo parādsaistību apmēru un attiecīgi parādnieku vai kreditoru;

11) informāciju par tās izsniegtajiem aizdevumiem (to summu), ja šo aizdevumu kopējais apmērs pārsniedz 20  minimālās mēnešalgas;

12) citu informāciju, kuru tā vēlas norādīt deklarācijā.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktās ziņas deklarācijā norādāmas gan attiecībā uz Latviju, gan uz ārvalstīm.

(3) Ministru kabinets nosaka pārskata periodu, par kuru iesniedzama deklarācija, kā arī tās aizpildīšanas, iesniegšanas, reģistrēšanas un glabāšanas kārtību.

 

25.pants. Deklarāciju iesniegšanas termiņi

(1) Persona, stājoties valsts amatpersonas amatā, šā likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktā minēto deklarāciju iesniedz mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par tās iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu valsts amatpersonas amatā vai saskaņā ar likumu ir sācies Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) deputāta pilnvaru laiks.

(2) Valsts amatpersona ik gadu līdz 1.aprīlim iesniedz šā likuma 23.panta pirmās daļas 2.punktā minēto deklarāciju.

(3) Persona, ja tā valsts amatpersonas amatu ieņēmusi ilgāk par trim mēnešiem, beidzot pildīt valsts amatpersonas amata pienākumus, 15 dienu laikā no amata pienākumu pildīšanas pēdējās dienas iesniedz šā likuma 23.panta pirmās daļas 3.punktā minēto deklarāciju.

(4) Valsts amatpersonas deklarācijas, kas minētas šā likuma 23.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā, nav jāiesniedz, ja valsts amatpersona turpina pildīt citu valsts amatpersonas amatu vai stājas jaunā valsts amatpersonas amatā.

(5) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministri, īpašu uzdevumu ministri, valsts ministri un parlamentārie sekretāri, pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji un pašvaldību izpilddirektori, ja viņi attiecīgā amata pienākumus ir pildījuši ilgāk par trim mēnešiem, iesniedz šā likuma 23.panta pirmās daļas 4.punktā minēto deklarāciju. Šo deklarāciju iesniedz par 24 mēnešiem, kas seko pēc tam, kad valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšana ir izbeigta. Deklarāciju par pirmajiem 12 mēnešiem iesniedz ne vēlāk kā 15.mēnesī, bet par nākamajiem 12 mēnešiem — ne vēlāk kā 27.mēnesī pēc tam, kad valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšana ir izbeigta.

 

26.pants. Deklarāciju publiskā pieejamība

(1) Lai nodrošinātu personu datu aizsardzību, deklarācijās ir publiski pieejamā un publiski nepieejamā daļa. Par publiskās pieejamības nodrošināšanu ir atbildīga valsts amatpersona vai tās institūcijas vadītājs, kas saskaņā ar šo likumu pārbauda deklarācijas, kā arī valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs, kas saņēmis attiecīgās deklarācijas kopiju.

(2) Publiski pieejamā deklarācijas daļa ir visa deklarācijā ietvertā informācija, izņemot informāciju, kas norādīta šā panta ceturtajā daļā.

(3) Publiska pieejamība šā likuma izpratnē ir masu saziņas līdzekļu darbinieku, kā arī citu personu tiesības iepazīties ar jebkuras valsts amatpersonas deklarācijām, kā arī publicēt tajās ietvertās ziņas.

(4) Publiski nepieejamā deklarācijas daļa ir deklarācijā norādītā valsts amatpersonas, tās radinieku un citu deklarācijā minēto personu dzīvesvieta un personas kods, kā arī darījumu partneri, tai skaitā parādnieki un kreditori.

(5) Ar publiski nepieejamās deklarācijas daļas informāciju var iepazīties tikai tās valsts amatpersonas un institūcijas, kuras saskaņā ar šo likumu pārbauda deklarācijas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos — prokurors un izziņas vai valsts drošības iestādes.

(6) Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministru, īpašu uzdevumu ministru, valsts ministru, parlamentāro sekretāru un republikas pilsētu domju deputātu deklarācijas ne vēlāk kā mēnesi pēc to iesniegšanas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, vienlaikus publicējot arī elektroniski. Šīs deklarācijas publicēšanai nosūta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

 

 

V nodaļa. Pārkāpumu izskatīšana un faktu pārbaude

27.pants. Pārbaudes kārtība

(1) Valsts amatpersonu izdarītos šā likuma pārkāpumus, kā arī saskaņā ar šo likumu obligāti pārbaudāmos faktus izskata un pārbauda šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts amatpersonu un institūciju tiesības un pienākumus šā likuma prasību izpildē un kontrolē nosaka šis likums un citi normatīvie akti.

(3) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbauda visu šā likuma 4.panta pirmajā daļā minēto valsts amatpersonu deklarācijas, kā arī šā likuma 4.panta otrajā un trešajā daļā minēto valsts amatpersonu deklarācijas, ņemot vērā informāciju par attiecīgo valsts amatpersonu darbību.

 

28.pants. Deklarāciju un faktu pārbaude

(1) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam un Ministru prezidentamir pienākums šajā likumā paredzētajos gadījumos pārbaudīt, vai:

1) deklarācija ir iesniegta noteiktajā kārtībā;

2) deklarācija ir iesniegta noteiktajā termiņā;

3) deklarācija ir aizpildīta pareizi un pilnīgi;

4) deklarācijā ir norādītas ziņas, kas liecina par šajā likumā paredzēto ierobežojumu pārkāpšanu.

(2) Valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam saskaņā ar šā likuma 20.panta ceturtās daļas noteikumiem ir pienākums nodrošināt deklarāciju pārbaudi, lai konstatētu, vai deklarācijā ir norādītas ziņas, kas liecina par šajā likumā paredzēto ierobežojumu pārkāpšanu.

(3) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Satversmes aizsardzības birojam ir pienākums pārbaudīt, vai:

1) valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā ir iesniedzis to personu sarakstus, kuras ieņem valsts amatpersonas amatu;

2) valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja iesniegtie to personu saraksti, kuras ieņem valsts amatpersonas amatu, sastādīti pareizi un ir pilnīgi;

3) valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs ir nodrošinājis attiecīgo valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi.

(4) Ja nepieciešams, deklarācijas pārbaudes gaitā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam vai Ministru prezidentam ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un dokumentus no attiecīgās valsts amatpersonas, valsts vai pašvaldības institūcijām, komersantiem, sabiedriskajām vai politiskajām organizācijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām vai citām institūcijām, kā arī no tām personām, kuras norādītas vai saskaņā ar šā likuma noteikumiem bija jānorāda attiecīgajā deklarācijā.

(5) Ja deklarācijas pārbaudes gaitā atklājas fakti, kas liecina par to, ka valsts amatpersona ir izmantojusi mantu, tai skaitā finansu līdzekļus, kas pārsniedz šīs amatpersonas deklarācijā norādītos un saskaņā ar šo likumu atļautos ienākumu avotus, kā arī gadījumos, kad saņemta informācija par šādu faktu iespējamību, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam vai Ministru prezidentam ir pienākums veikt attiecīgo faktu vai informācijas pārbaudi. Pārbaudes ietvaros, ja nepieciešams, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Satversmes aizsardzības birojam vai Ministru prezidentam ir tiesības pieprasīt un saņemt rakstveida paskaidrojumus un dokumentus no jebkuras personas, kā arī, iesaistot Valsts ieņēmumu dienestu, pārbaudīt amatpersonas mantas, tai skaitā finansu līdzekļu, gūšanas tiesiskumu.

(6) Ja deklarācijas pārbaudes gaitā atklājas pārkāpums, kura izskatīšana nav pārbaudi veikušās institūcijas vai valsts amatpersonas kompetencē, vai fakts, kura izvērtēšana nav pārbaudi veikušās institūcijas vai amatpersonas kompetencē, vai tiek saņemta informācija par šādu faktu esamību, attiecīgā institūcija vai amatpersona šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informē institūciju vai valsts amatpersonu, kuras kompetencē ir pārkāpuma turpmāka izskatīšana vai fakta pārbaude.

 

29.pants. Valsts amatpersonas pienākumi deklarāciju, faktu un pārkāpumu pārbaudē

(1) Valsts amatpersonai ir pienākums sniegt un pamatot ar likumu pilnvarotās institūcijas vai valsts amatpersonas pieprasītās ziņas.

(2) Valsts amatpersonai ir pienākums pamatot ar likumu pilnvarotajai institūcijaivai valsts amatpersonai faktu, ka tās izdevumi ir segti un mantiskais stāvoklis uzlabojies no tiesiskiem ienākumu avotiem.

(3) Ja valsts amatpersona nesniedz ar likumu pilnvarotās institūcijas vai valsts amatpersonas pieprasītās ziņas par mantas, tai skaitā finansu līdzekļu, gūšanas avotiem vai nevar pamatot ienākumu vai mantisko labumu gūšanu no tiesiska avota, tiek prezumēts, ka valsts amatpersona ir guvusi ar šo likumu aizliegtu mantu, tai skaitā finansu līdzekļus, un šo faktu slēpj no valsts.

 

30.pants. Valsts amatpersonu un citu personu atbildība

(1) Par šā likuma pārkāpumiem personu sauc pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības. Valsts amatpersonai saskaņā ar šā panta noteikumiem iestājas arī civiltiesiskā atbildība.

(2) Ienākumi un mantiskie labumi, kas gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, vai proporcionāls to pieaugums ir piekritīgi valstij, prezumējot, ka, pārkāpjot valsts noteiktos ierobežojumus un prettiesiski gūstot ienākumus vai mantiskos labumus, valsts amatpersona ir nodarījusi tādu kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, kas ir novērtējams mantiskā izteiksmē un ir proporcionāls aizliegtā veidā gūtu ienākumu, mantisko labumu un īpašuma vai mantas pieauguma vērtībai.

(3) Ja valsts amatpersona labprātīgi neatlīdzina valstij nodarītos zaudējumus, ar likumu pilnvarotajai valsts institūcijai vai valsts amatpersonai ir pienākums veikt nepieciešamās darbības, lai likumā noteiktajā kārtībā prasītu atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

(4) Zaudējumu atlīdzību pieprasa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Zaudējumu piedziņa no valsts amatpersonas notiek neatkarīgi no tā, vai valsts amatpersonu par šā likuma noteikumu pārkāpšanu sauc pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

 

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Korupcijas novēršanas likums (Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1996, 3., 15.nr.; 1998, 23.nr.; 1999, 8.nr.).

2. Valsts ieņēmumu dienests pilda šajā likumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam noteiktās funkcijas līdz dienai, kad tās likumā noteiktajā kārtībā un termiņā tiek nodotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

3. Valsts amatpersonām, kas šā likuma spēkā stāšanās dienā vienlaikus ieņem amatu (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu saskaņā ar šā likuma noteikumiem nav atļauta, ir pienākums mēneša laikā izpildīt šā likuma 8.panta pirmās daļas noteikumus.

4. Ar terminiem “komersants”, “individuālais komersants”, “komercsabiedrība” un “kapitālsabiedrība” šajā likumā tiek saprasts arī uzņēmums un uzņēmējsabiedrība, bet ar terminu “komercdarbība” — arī uzņēmējdarbība likuma “Par uzņēmējdarbību” izpratnē.

5. Līdz likuma par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām spēkā stāšanās dienai ar terminu “valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis” šajā likumā tiek saprasts pilnvarnieks valsts vai pašvaldības statūtsabiedrībās.

6. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.augustam izdod šajā likumā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti šādi saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1996.gada 16.jūlija noteikumi nr.260 “Kārtība, kādā izmantojamas un izpērkamas dāvanas, kuras valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt amata pienākumu pildīšanas laikā”;

2) Ministru kabineta 1999.gada 2.marta noteikumi nr.80 “Kārtība, kādā aizpildāma valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, stājoties amatā”;

3) Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumi nr.138 “Kārtība, kādā aizpildāmas un iesniedzamas valsts amatpersonu un to radinieku deklarācijas un iesniedzami valsts amatpersonu un valsts amatpersonu amatu saraksti”;

4) Ministru kabineta 1999.gada 13.aprīļa noteikumi nr.142 “Noteikumi par Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi”;

5) Ministru kabineta 1999.gada 4.maija noteikumi nr.161 “Noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā (ierindas) dienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi”;

6) Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi nr.231 “Noteikumi par valsts civildienesta amatpersonām, uz kurām attiecas amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi”;

7) Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi nr.242 “Kārtība, kādā valsts amatpersonas izmanto valsts mantu”.

7. Līdz šā likuma 18.panta pirmajā daļā minēto pašvaldību domju (padomju) saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas tiek piemēroti saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu izdotie pašvaldību domju (padomju) normatīvie akti par rīcību ar pašvaldības mantu, tai skaitā finansu līdzekļiem.

8. Šā likuma noteikumi attiecībā uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem stājas spēkā vienlaikus ar likuma par zvērinātiem tiesu izpildītājiem spēkā stāšanos, bet attiecībā uz profesionālā dienesta karavīriem un militārajiem darbiniekiem — vienlaikus ar likuma par militāro dienestu spēkā stāšanos.

Likums stājas spēkā 2002.gada 10.maijā.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 25.aprīlī.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 9.maijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2002.gada 10.maiju.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!