Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas sēdi.

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām darba kārtībā.

Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumus šīs sēdes darba kārtībā un izslēgt likumprojekta “Valsts kontroles likums” izskatīšanu trešajā lasījumā. Iebildumu nav.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas un izslēgt no darba kārtības likumprojekta “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” izskatīšanu trešajā lasījumā. Nav iebildumu.

Ir saņemts Valsts prezidentes iesniegums, kurā viņā atgriež otrreizējai caurlūkošanai 25.aprīlī pieņemto likumu “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. Priekšlikums iekļaut šo iesniegumu darba kārtības beigās. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektus “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” un “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Vispirms tātad acīmredzot ziņojums sadaļā “Par saņemtajiem likumprojektiem”. Vai ir iebildumi? (Deputāts J.Dobelis no zāles: “Ir!”).

Juris Dobelis vēlas runāt pret.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nebūtu jau, protams, ko brīnīties par šāda veida rīcību. Arī par šāda veida attieksmi pret tik nopietnu lietu kā Vēlēšanu likums. Mēs saņemam, šorīt no rīta atnākuši uz darbu, papīru, ko mums noliek minūti pirms sēdes sākuma uz galda, ar pārāk nopietniem jautājumiem, ar pārāk nopietnu punktu izslēgšanu no Saeimas vēlēšanu likuma. Neapšaubāmi, tur parādās arī tas punkts, kas skar to vissāpīgāko, par ko sabiedrība tik ilgi runā. Tas skar latviešu valodas prasmes noliegšanu deputātu kandidātiem, kas grib startēt uz Latvijas augstāko varas iestādi. Tā ka rīcība ir vairāk nekā nožēlojama. Tā vietā, lai vispirms par to rūpīgi spriestu savstarpējā tikšanās reizē, mūsu tā saucamie partneri valdībā mierīgi aizmuguriski sagatavo pavisam kaut ko citu. Lūk! Tā kā jautājums, vai tā ir nopietna pieeja latviešu valodas pozīciju nostiprināšanai, formāli mainot Satversmi pirms tam, un tikai, vai tā ir kārtējā izrādīšanās pasaules priekšā, kuru tā ļoti īpatnējā veidā vēlas pasniegt daži politiķi. Muciņa kungs vispār pats nemaz nav šodien zālē. Tik nopietnu jautājumu iesniedzot vajadzēja jau nu arī pamatot, kāpēc tas tā notiek. Diemžēl kārtējo reizi ir jākonstatē tas pats, ko apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK konstatēja pirms 7.Saeimas vēlēšanām. Tad, kad mēs bijām vienīgie, kas aicināja negrozīt Pilsonības likumu, visas pārējās kaut cik ievērojamās partijas nobijās un atgāja malā. Kāds ir rezultāts? Rezultāts ir tāds, ka nu ir jākasa pakausis no bailēm, kas nu ir noticis Latvijā ar jauno pilsoņu, tā saucamo “jauno pilsoņu”, uzņemšanu.

Tad, kad bija runa par stingru valsts valodas likumu, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” /LNNK brīdināja kolēģus: nesteidzieties, cīnieties par latviešu valodas tiesību nostiprināšanu! Pirmajā reizē tas pat izdevās. Taču, Valsts prezidentei atgriežot atpakaļ likumu, gļēvums tomēr ņēma virsroku. Un atkal mēs palikām mazākumā. Šodien ir kārtējā gļēvā laipošanas reize. Pie tam klusi un mierīgi tas tiek darīts, bez kādām nopietnām pārrunām. Kas tad cits mums atliek? Acīmredzot tomēr Latvijas politiskajā spektrā tieši labajā nacionālajā spārnā ir jābūt apvienībai, kas pastāvīgi atgādina šeit no Saeimas tribīnes par to, ka arī gļēvumam ir savas robežas, ko šad un tad tomēr vajadzētu ievērot, jo tā skaistā izrunāšanās par latviešu valodu pazūd tad, kad sākas balsošana.

Un tāpēc, kolēģi un visi tie, kas seko tam, kurš un kā izturas pret latviešu valodu, vairāk paskatieties, kāda ir rīcība, nevis kāda ir runāšana. Un šīsdienas balsojums, tūlīt kurš būs, un šī balsojuma izdruka lai jums ir skaidrs pierādījums tam, kurš šeit ciena latviešu valodu un cīnās par tās tiesībām un kurš to nedara. Mēs balsosim “pret”.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns runās “par”.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Man rada lielu izbrīnu cienījamā kolēģa Dobeļa kunga un arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pozīcija. Pāris dienas atpakaļ, pieņemot grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, ko arī bija akceptējusi jūsu frakcija, es domāju, jūs labi zinājāt, uz ko jūs gājāt. Visiem bija labi zināma Koalīcijas padomes vienošanās izdarīt grozījumus Latvijas Republikas Satversmē un pēc tam grozīt Vēlēšanu likumu. To bija paziņojusi Koalīcijas padome. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, man patiešām jāsaka, ka frakcijai “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” ir patīkami, ka “Latvijas ceļš” beidzot kaut kad ir nokļuvis pie tā jautājuma, ko mēs jau esam runājuši vismaz divus, trīs gadus.

Cits jautājums: kādā veidā, kādām domām un kā tas ir ticis realizēts? Mēs esam arī runājuši gan ar prezidentes kundzi, un diemžēl ne “Latvijas ceļš”, ne Tautas partija, ne arī Dobeļa kunga “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nekad nebija atbalstījuši prezidentes kundzi, izņemot vārdos. Tagad “Latvijas ceļš” ir parādījis beidzot savus darbus, un mēs priecājamies. Labi, ka vismaz loģika kaut kad parādās, kaut vai pirms vēlēšanām, kaut vai pēc paspēlētām Strasbūras tiesām.

Un tādēļ patiešām šis jautājums laikam tomēr ir jāvirza uz komisiju, un nevajag, Dobeļa kungs, klausītājus mānīt. Nekas Latvijā nenotiks. Tas ies uz komisijām, jūsu frakcija varēs dot kārtējos priekšlikumus un pārveidot šo likumu. Tā ir... Tas ir fakts.

Līdz ar to pēc šodienas balsojuma vēl nav nekāda garantija, ka šis likums tādā formā tiks arī pieņemts. Bet patīkami, protams, ka Koalīcijas padomē ir parādījusies varbūt dažos viņas locekļos kāda loģika.

Bet, Dobeļa kungs, ja jūs jūtaties tik neapmierināts un jūsu frakcija, tad ir sen laiks iziet no šīs valdības. Veidosim jaunu valdību, domāsim, un nevajag tā satraukties, Dobeļa kungs. Ja jūsu koalīcijas kolēģi ir atkal kārtējo reizi mazo “Tēvzemes” frakciju apbižojuši, nu nevajag tā raudāt no Saeimas tribīnes — ejiet laukā, neviens tik ļoti nepārdzīvos. Opozīcijā darbs ir daudz vienkāršāks un varbūt reizēm, Dobeļa kungs, arī vieglāks. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens — “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 20, atturas — 9. Likumprojekts... atzinums par likumprojektu iekļauts sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

Lūdzu, vai kāds vēlas izteikties par likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”? Lūdzu zvanu! Balsosim par Prezidija atzinumu par šī likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 19, atturas — 7. Iekļauts darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Stirāna iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šī gada 2.maijā. Priekšlikums iekļaut šo iesniegumu pēc 12.darba kārtības jautājuma. Nav iebildumu.

Sāksim izskatīt sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Arņa Kalniņa, Freimaņa, Lauska, Lāzo, Stirāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikumos izmaiņām likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzēts pāriet no proporcionālās likmes iedzīvotāju ienākuma aplikšanā, tas ir, 25% apmērā pie jebkura izpeļņas līmeņa, uz lēni kāpjošu progresīvo procentu likmi. No nodokļu maksāšanas šajā variantā paredzēts atbrīvot personas, kuru ienākumi nepārsniedz 80 latus mēnesī. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pagājušā gada oktobrī šādu personu ar algu no 60 līdz 80 latiem Latvijā bija 181 tūkstotis strādājošo jeb 30% no kopējā darbinieku skaita tautsaimniecībā. Sākot ar 80 latiem, projektā nodoklis būtu 16% ar pieaugumu līdz 24% pie algas 190–200 latu mēnesī. Šajā intervālā Latvijā algu saņēma 270 000 darbinieki jeb 45% no kopējā darbinieku skaita. Intervālā no 200 līdz 400 latiem nodoklis paliktu esošajā līmenī, tas ir, 25% no darba algas. Tādu ir 110 000 darbinieku. Sākot ar mēnešalgu 400 latu un vairāk, sāktos pakāpenisks un vienmērīgs procentu likmju pieaugums no 26% līdz maksimālajiem 46%, kad darba alga pārsniedz 1000 latu mēnesī. Šādu darbinieku skaits pagājušā gada oktobrī bija 29 000 jeb 5% no kopējā nodarbināto skaita tautsaimniecībā. Pēc mūsu uzskata, šim priekšlikumam ir vismaz trīs ieguvumi.

Pirmais iesniegums ir makroekonomiskais pluss, tātad veicinot sabiedrības mugurkaula — vidusslāņa veidošanu. Tas ir jebkuras demokrātiskas valsts stūrakmens. Statistika rāda, ka sabiedrības noslāņošanās pēc materiālās labklājības līmeņa pieaug. Statistiķi rēķina tā saucamo Džini indeksu, kas raksturo, cik nevienlīdzīgi valstī tiek sadalīta ienākumu masa, kas Latvijā ir viens no visaugstākajiem, proti, 0,34 šis koeficients. Citu valstu prakse rāda, ka labvēlīgākā situācija vidusslāņa veidošanai ir, ja šis Džini koeficients svārstās no 0,25 līdz 0,30 robežās.

Otrs ieguvums ir tīri no tautsaimnieciskā viedokļa, ka tas pozitīvi ietekmētu tautsaimniecību. Samazinot nodokļu nastu zemāk atalgotajiem maksātājiem, kuri sastāda galveno strādājošo masu, netieši tiks veicināta pircēju loka paplašināšana. Pieprasījuma pieaugums pēc patēriņa precēm. Tas savukārt izsauks nepieciešamību paplašināt ražošanu no darba devēju puses, uzņēmumu apgrozījumu, palielināsies darba vietu skaits. Tas atgriezeniski atkal sekmēs iespēju paaugstināt darba algas tiem, kas ražo patēriņa preces. Šeit ir tā saucamais spirālveida efekts. Patērētājs kļūst arvien vairāk par virzītājspēku, kas paplašina iekšējo tirgu un ražošanu.

Trešais ieguvums būtu tas, ka šādas nodokļu likmes, veicot aprēķinus, šīs diferenciācijas rezultātā ieņēmumi pašvaldības valsts budžetā palielinātos. Aprēķini rāda, ka nākamajos septiņos gados šis pieauguma pluss varētu būt šajos budžetos ap 40 miljonu latu.

Varētu tikai piebilst, ka, šādi rīkojoties, mēs tuvosimies Eiropas Savienības valstīs pieņemtajai praksei, kur visās valstīs ir diferencētas ienākuma nodokļa likmes ar maksimālo robežu no 55% līdz 60%. Pie mūsu priekšlikuma — 46% plus arī ar šo diferenciāciju līdz 46% ar maksimālo robežu. Novirzot šo projektu atbilstošajai komisijai, protams, var diskutēt par jautājumu, lai apliekamā ienākumā tiktu uztverta visa reālā summa, nepieļaujot netiešus vai slēptus ieņēmumu veidus, kas ir patiesībā darba algas. Šis arguments ir vienlīdz sāpīgs gan pie esošās ienākumu aplikšanas sistēmas — 25 procentiem —, gan pie šīm diferencētām likmēm.

Sēdes vadītājs. Laiks!

A.Kalniņš. Es aicinu šo priekšlikumu virzīt uz komisiju, lai izdiskutētu un pieņemtu rezultatīvu lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vents Balodis. Runās “pret”.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! No Saeimas tribīnes ir ļoti daudz runāts par progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ideju. Šoreiz es gribētu parunāt par šī piedāvātā likumprojekta kvalitāti. Arī par tā fiskālo ietekmi. Nav saprotams, kāpēc, sastādot šo pārejošo likmi, iesniedzēji ir pieļāvuši arī dažas kļūdas, ka, mainoties likmēm par veiktā darba samaksu, parādās tādi kā zāģa zobi. Ja darbiniekam darba alga ir 80 lati, tad viņam būs jālūdz darba devējs, lai nepalielina algu viņam par dažiem latiem, jo tad viņš reāli saņemtu zemāku, kā to paredz procenti. Alga jāpalielina vismaz par 10 latiem, tikai tad tas neradīs zaudējumus.

Vēl interesants apgabals veidojas starp 850 un 1000 latiem. Ja darbiniekam kaut kādu iemeslu dēļ algu no 880 latiem palielina līdz 1000 latiem, vai 1001 lats, tad tas ir par 120 latiem, tad reāli viņš saņems tikai 5 latus vairāk.

Es gribu arī pateikt, ka šobrīd visvairāk nodarbināto tomēr saņem algu, kā rāda Statistikas pārvalde, tajā apgabalā no 50 līdz 150 latiem mēnesī. Līdz ar to nav tā, kā paredz likumprojekta iesniedzēji, ka rakstot anotācijā, kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu. Nodokļu likmes diferenciācijas rezultātā pašvaldību un valsts budžeta ieņēmumi pašreiz palielinātos apmēram par 2 miljoniem gadā, bet turpmāk šis pieaugums varētu būt ap 600 tūkstoši līdz 1 miljonam latu. Paskatoties pēc … salīdzinot statistikas datus šodien, tad, mainot likmes, nodokļu ieņēmumi samazināsies par 15,7 miljoniem latu. Tāds likumprojekts nebūtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens — “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 33, atturas — 26. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Leiškalna, Panteļējeva, Zīles, Kezikas, Lāčplēša, Damberga iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Labrīt, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ar nožēlu konstatējam — šodien izskatāmie grozījumi Likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu ir radušies tāpēc, lai riebtu sociāldemokrātiem. Tas mūs nepārsteidz, jo 7.Saeimā tā darīts ir daudzkārt. Diemžēl šie nelabie darījumi ir par sliktu latviešiem un Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Jūs, kolēģi, no “Latvijas ceļa”, Leiškalna kungs, apgalvoja, ka 5., 6. Saeimā izstrādātie un pieņemti likumi ir ļoti labi, patiesi un unikāli. Muciņa kungs apgalvoja. Nevar tikai zināt, kāpēc jūs paši ierosināt šos likumus revidēt, pārveidot un tos apcirpt. Arī šodien tam ir pierādījums.

Sociāldemokrāti, izskatot vēsturisko dokumentu — Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, par kuru balsoja un pieņēma ar gavilēm 1990.gada 4.maijā, un mēs sākam īstenot dzīvē deklarācijas 7.pantu. Šo pantu valdība, kā arī 5. un 6.Saeima nepildīja. Un nepildīja tīšuprāt. 7.pantā norādīts: “Izveidot komisiju, lai izstrādātu Latvijas Republikas Satversmes jaunu redakciju, kas atbilstu Latvijas pašreizējam politiskajam, ekonomiskajam un sociālajam stāvoklim.” Kas liedza veidot šo komisiju šo desmit gadu garumā? Neviens to neliedza. Bet 5., 6.Saeima neko nedarīja, valdības, kas bija, tās nodarbojās ar privatizāciju, Latvijas īpašumu izpārdošanu un jocīgo līgumu slēgšanu, kuru sekas mēs jūtam arī šodien, un vēl tās būs.

Sociāldemokrāti, sekojot savu priekšteču piemēram, divu gadu laikā pilnveidoja 1922.gada Satversmi. Cienījamie kolēģi! Sociāldemokrāti, lai nesarežģītu Latvijas Republikas likumdošanu, Satversmi nepārstrādāja, bet to pilnveidoja un papildināja, jo vecā Konstitūcija tik tiešām 80 gadu garumā ir novecojusi. Par cītīgo sociāldemokrātu un juristu darbu diemžēl “Latvijas ceļš” nepateica paldies, bet visu laiku cītīgi peļ un lamā. Un notiek arī skaušana. Tā ir ļoti slikta parādība, un to nevajag darīt.

Latvijas Republikas iedzīvotāji un sociāldemokrāti ļoti labi saprot, kāpēc mērkaķa ātrumā parādījās “Latvijas ceļa” ierosinājums labot Likumu par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Jūsu vēlēšanās — neļaut tautai nobalsot par Satversmes grozījumiem. Tas ir noticis, un tā arī vajag pateikt tautai tieši, ka jūs iestājaties pret šiem grozījumiem. Bet notiek diemžēl citādas pārrunas.

Ļoti labi atceramies referendumu par pensijām, kā tika sarīdīta pensionāru viena grupa pret otru. Jūs atceraties arī referendumu par “Lattelekom” izslēgšanu no privatizācijas, kāda darbība tad notika. Tika darīts viss, lai nenotiktu šī tautas nobalsošana. Diemžēl tagad pa klusām dala “Lattelekom”, to privatizē, un nez kāpēc neieslēdz sarakstos to darbinieku lielās algas, kas ir “Latvenergo” vadībā, un notiek visa tā darbība, kurai būs diezgan smagas sekas.

Un tagad mēs paskatāmies arī par tiem grozījumiem, ko “Latvijas ceļš” ierosināja un steigā veica ar Satversmi. Kāpēc tad pirms tam nebija ierosināti šie grozījumi, kurus piedāvā Leiškalna kungs šodien? Kāpēc Bērziņa kungs steidzināja ļoti lielā ātrumā pieņemt grozījumus Satversmē? Tikai tāpēc, ka baidījās no tā, lai šie ierosinājumi, kas šodien tiks izskatīti, nebūtu piemēroti arī pret “Latvijas ceļa” ierosinājumu.

Cienījamie kolēģi! Mēs, protams, saprotam, ka sociāldemokrātiem grib sariebt. Bet nekas nelika nevienam strādāt pie Satversmes grozījumiem, jo grozījumi ir novecojuši, un tie ir jāizveido tā, lai Satversme aizstāvētu visus....

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. ... Latvijas Republikas pilsoņus, bet ne tikai kādu īpašu grupu, kura diemžēl izmanto nepilnības. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo ierosinājumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns runās “par”.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Īpaši, Leon Bojāra kungs! Sāksim ar to, kāpēc likums ir tik vēlu. Tāpēc, ka krieviem ir tāds labs sakāmvārds: kamēr pērkons nav spēris, pops krustu nepārmetīs. Un tā arī ir. Īstenībā es šo 25. pantu — “Tautas nobalsošana” — likumā īpaši nebiju studējis un nedomāju, ka man ar to savā dzīvē kādreiz nāksies tā nopietni saskarties.

Bet jau šorīt jūs man pats uzdāvinājāt grāmatiņu, kas ir “Latvijas Republikas Satversme”, kur ir virsū valsts ģerbonis un kur Satversmē jau ir pāri par 200 pantiem. Tā ka dzīvē viss var gadīties.

Sociāldemokrātiem nekāda koalīcija nekādu ļaunumu, Bojāra kungs, negrib nodarīt un nevar nodarīt. Vienīgais, kas var nodarīt sociāldemokrātiem ļaunumu — celt neslavu, ir sociāldemokrāti paši. Arī jūs Bojāra kungam neviens nekādu reklāmu negribat veikt. Un arīdzan no viņa nebaidās, kā vismaz es lasīju dažās avīzēs.

Bet, izlasot 78. pantu un zinot, ka Bojāra kungs ir sagatavojis jaunu Satversmes grozījumu projektu, varbūt to izdarījuši sociāldemokrāti, es nezinu, varbūt vēl kāds cits, es izlasu 78. pantu, kur ir teikts tieši par šādu dokumentu virzīšanu parlamentā. Un teikts ir, ka ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likumprojektu. Patiesībā es nezinu, ko nozīmē pilnīgi izstrādāts Satversmes grozījumu projekts. Šeit man ir jākonsultējas ar juristiem, un es nezinu, kādā veidā tas ir jāiesniedz. Kaut vai parakstu vākšanai... vai kā pārgrozījumi pie esošās Satversmes, vai kā pilnīgi jauns dokuments. Arī tas ir jānoskaidro.

Un to, Bojāra kungs, nevar noskaidrot sesijas, teiksim, atlikušajās nedēļās. Tātad kuru prezidente nodod Saeimai... Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

Šajā pantā it kā viss būtu skaidrs. Un tad es skatos, ko par to raksta attiecīgais likums, un likums saka, ka Valsts prezidents šo sagatavoto Satversmes pārgrozījumu projektu var nodot tajā pašā sesijā, tas ir, teiksim, ja mēs gatavojamies slēgt sesiju 20. jūnijā un Valsts prezidente nodod šo milzīgo pārgrozījumu Saeimai 15. jūnijā, tad es neredzu deputātiem iespēju kompetenti ar to iepazīties, jo likumprojekts... avīzes nav tā vieta, kurās ir jālasa un jāstudē likumprojekti. Uz avīžu rakstu vai uz šādu grāmatu publikāciju pamata mēs nevaram sasaukt pat attiecīgas komisijas sēdes, lai izvērtētu tajās ietvertos Satversmes pārgrozījumus vai jaunajā Satversmē ietvertās normas.

Otrs variants, protams, ir, Bojāra kungs, ja Valsts prezidente sasauc tam īpašu sesiju. Un īpašās sesijas pirmajā dienā parlamenta deputātiem jālemj par vienu jautājumu — nodot vai nenodot minēto pārgrozījumu parlamentam... nodot komisijām vai nenodot. Ja mēs pasakām — “nē”, tad sāk strādāt tas labais... tad patiesībā sāk strādāt Centrālā vēlēšanu komisija, likumprojekts attiecīgi tiek sagatavots un tiek nodots tautas nobalsošanai. Un vienīgais motīvs, kāpēc, Bojāra kungs, es iesniedzu šādus pārgrozījumus, un nepārmetiet te neko “Latvijas ceļam”, es iesniedzu aiz viena iemesla, lai kaut vai 5%, pieļauju, pēc esošās procedūras, ka, no rīta pamostoties, mēs pēc nobalsošanas, kaut vai 5% iespējamības, saņemam šādu jaunu Satversmi situācijā, kurā nav ne likums par jaunas Satversmes piemērošanas kārtību, pilnīgi nekas! Mēs pamostamies, un izrādās, ka... un tas varētu notikt apmēram, es skaitu, mēnesi pēc vēlēšanām, un izrādās, ka puse valsts iestāžu ir neleģitīmas! Parlaments ir ievēlēts pretrunā ar Satversmi, es nezinu, vai tiesnešu pilnvaras ir spēkā vai nav spēkā, jo tiesnešu pilnvaras, Bojāra kungs, paredz 4 gadus, kurpretī parlaments tiesnešus ieceļ vai apstiprina uz mūžu.

Tādā gadījumā es tomēr aicinātu jūs, sociāldemokrātus, pašus atbalstīt šīs normas, jo arī Bojāra kungs, labojot Satversmi vai rakstot jauno Satversmi, ir izpratis šo situāciju, un viņš saka: “Jā, parlamentam ar šādu likumprojektu vajag dot iepazīties pietiekami ilgu laiku, lai tas to pieņemtu, pārgrozītu pēc būtības vai arī noraidītu.”

Es ceru, ka koalīcija būs tik stipra, un, ja jums izdosies savākt parakstus, Bojāra kungs, tad jau pirmajā sēdē parlaments noraidīs jūsu iesniegto projektu — mierīgi, godīgi, priekšvēlēšanu kampaņas laikā, jo jūs šo Satversmi izmantojat kā priekšvēlēšanu akcijas ieroci, pateiks “nē” jūsu Satversmei un pateiks, analizējot katru pantu, runājot par katru pantu, pateiks, kāpēc mēs esam pret šādiem sasteigtiem — es negribu lietot apvainojošos vārdus, bet tas sākas uz “m”, — Satversmes grozījumu projektiem. Tas ir neiespējams! Šādā veidā nedrīkst rīkoties un...

Sēdes vadītājs. Laiks!

K.Leiškalns.... un riskēt ar veselas sabiedrības likteņiem! Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 12, atturas — 48. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Dzīvnieku barības aprites likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Par atrašanos vai neatrašanos valdībā mūsu apvienība lems paši! Un nevis Modris Lujāns, kurš pēc vakardienas Rubika un Jurkāna kopīgas uzturēšanās Grīziņkalnā šodien ir kļuvis varen runīgs. Laikam jau tev būs apsolīts kāds ministra amats jaunajā valdībā!

Kas attiecas uz mūsu apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, mūsu politiskās darbības pamatā vienmēr būs skaidri izteikta nostāja pret tiem jautājumiem, kas būtiski skar jebko, kas attiecas uz latviešu tautas pamatvērtībām. Pirmkārt, vēsturi un valodu. Un tāpēc mēs vienmēr centīsimies atgādināt arī to, kas ir noticis nesenajā pagātnē.

Šodien visi vareni runā par Satversmes 4.pantu, kurš tad sagatavoja izmaiņas 4.pantā un pateicoties kam? Mēs pagājušajā Saeimā šo pantu papildinājām ar to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Un vēl mēs panācām to, ka arī šis 4.pants ir nododams tautas nobalsošanai.

Jā, šodienas kliedzieni no zāles apstiprina to, ka arī citi gribētu būt klāt. Bet nebija! Tikai balsojot. Paldies jums vismaz par to! Acīmredzot stāvoklis tajā brīdī bija tāds, ka drīkstēja balsot.

Tad es jums atgādināšu divas deklarācijas. Deklarācija par okupāciju. Daudziem tas ir palicis tikai viens papīra gabaliņš. Kurš tad strādā ar šo deklarāciju, izņemot mūs?

Es atgādināšu, ka arī, pateicoties mums, 17.jūnijs ir kļuvis par atceres dienu. Vienīgo reizi vārds “okupācija” parādās, atceroties 17.jūniju.

Tālāk — deklarācija par mūsu leģionāriem, kurus ar kolēģu svētību mēs vairs negribam atcerēties 16.martā. Šī gļēvulīgā skraidīšana ap 16.martu, kuras rezultātā pilnīgi nevainīgus cilvēkus nelaiž no mājas ārā. Cilvēkus, kas ir apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni un kas ir Pretošanās kustības dalībnieki, 16.martā spiež atrasties mājās, nelaižot tiem pat uz ielas iziet.

Tātad, kā redzat, vēsture acīmredzot reizēm atkārtojas ne sevišķi patīkamā veidā. Un tas nenozīmē, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK neko nedarīs tālāk. Mēs valdībā strādāsim tik ilgi, kamēr mēs redzēsim, ka valstij no tā ir labums. Bet, ja parādīsies miljoniem lieli apšaubāmi darījumi, tad mēs arī neliksimies mierā un paskatīsimies, kurš tad šos miljonus grib pievākt, un cik lielu daudzumu katrs no tiem grib pievākt. Un nedomājam sasteigti kaut ko darīt.

Šodien esam uzaicinājuši premjeru uz frakciju. Aprunāsimies, varbūt kaut ko skaidrāku uzzināsim par Takaču, kurš tad viņu ir redzējis un kurš viņu nav redzējis. Tātad, redziet, tas ir slikti, un ļoti slikti, ka mēs negribam meklēt kopējas vērtības. Mēs negribam reizē veidot savu stratēģiju, domājot par ceļu uz NATO, domājot par jebkuru citu ceļu uz kādu starptautisku organizāciju, ar nolūku panākt latviešu tautai kaut ko labāku. Mēs darbojamies reizēm pārāk sasteigti tikai tāpēc, ka kāds kaut ko neapdomāti ir sasolījis vai kāds kādam kaut ko ir uzspiedis.

Tāpēc diemžēl mēs balsosim “pret”. Un visos lasījumos centīsimies skaidri paust savu nostāju, kāpēc mēs tā darām.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Runās “par”.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām “Latvijas ceļam” laikam un viņu mūsu kolēģiem nezina labā roka, ko dara kreisā. Tikko jūs nobalsojāt par sniegto informāciju, kura bija pie grozījumiem Likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Tur jūs ierakstījāt: “Grozījumi ir nepieciešami, jo spēkā esošā likuma redakcija ļauj tikai teorētiski deputātiem iepazīties un pieņemt pārdomātu lēmumu par iespējamiem…” Teorētiski jā! Un kā tad tagad mēs varam Muciņa kunga iesniegto priekšlikumu saprast? Tas ir teorētiski vai nav teorētiski? Apdomāti vai neapdomāti? Sasteigti vai nesasteigti? Kā tad mēs balsosim, ko darīsim un kas notiks tālāk? Un kāpēc vienmēr šie dokumenti tiek iesniegti tieši uz sēdi? Tas, cienījamie kolēģi, ir ievesta tāda sērga, ka jums patīk muļķot ne tikai Latvijas Republikas iedzīvotājus, bet arī deputātus. Un tad neviens neko nezina, kas ir noticis. 400 miljonus paraksta vai nolemj no iedzīvotājiem nodot nezin kādas firmas rīcībā, neviens nezina. Un tad ir visdažādākā attaisnošanās un teikšana. Un, ja jau kas sanāk, tad 51% konsorcijs saņem no kādiem noteiktiem cilvēkiem, paņem savā vadījumā, un tad viņi ir miljonāri, un arī dotajā, šinī izskatījumā. Kāpēc tas nebija iesniegts nedēļu iepriekš? Kāpēc? Kāpēc jūs to darāt apzināti? Tā ir negodība pret deputātiem, tā ir negodība pret Latvijas tautu, un tā ir necieņa pret Latvijas valsti. Mēs nevaram būt jocīgi Eiropas valstu priekšā vai Eiropas Savienības valstu priekšā, kur tā nenotiek. Kāpēc mēs negribam, ja jau mēs ejam uz to civilizāciju, darīt civilizāciju, kā tur to dara? Tur nedara tādus brīnumus! Un, ja kas to izdara, tas aiziet mierīgi no sava darba un visiem ieņemamajiem posteņiem. Un tāpēc varat jau balsot “par” šito, bet tad ar kādām acīm jūs skatīsities Latvijas iedzīvotājiem acīs?

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 11, atturas — 2. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Es ierosinu šo likumprojektu, tāpat kā iepriekšējo, nodot tikai Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Likumprojekts...

Tātad viens var runāt “par”, viens “pret” nodošanu Juridiskajai komisijai.

Deputāts Leons Bojārs runās “par” vai “pret”? Pret.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ja veicam tādas izmaiņas, tas vispirms attiecas arī uz Latvijas budžetu. Tad kāpēc arī citām komisijām, kāpēc vienīgā komisija Juridiskā, kura ir noteicošā? Es domāju, ka jāizskata arī citām komisijām.

Un, par cik tur ir lieli naudas līdzekļi, kā vienmēr to apgalvo, tad arī ir jānodod Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, lai jau mēs arī aprēķinām, vai tad pietiks valsts budžetā naudas, vai tā kārtējo reizi būs kaut kur jāpalienē, lai mēs varam izpildīt šo likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk neviens runāt nevēlas. Tātad balsojot jāizlemj par to, kurām komisijām mēs nododam šo likumprojektu. Deputāts Leons Bojārs ierosina nodot šo likumprojektu ne tikai Juridiskajai komisijai, bet arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par šī likumprojekta nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 38, atturas — 42.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 14, neviens neatturas. Likumprojekts nodots Juridiskajai komisijai.

Juridiskā komisija ir iesniegusi iesniegumu ar lūgumu iekļaut likumprojektus “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” un “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā šīsdienas sēdes darba kārtībā. Iebildumu… Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” iekļaušanu izskatīšanai pirmajā lasījumā šīsdienas sēdes darba kārtības beigās.

Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 15, atturas — 4. Likumprojekts iekļauts darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” iekļaušanu izskatīšanai pirmajā lasījumā šīsdienas sēdes darba kārtības beigās. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 14, atturas — 6. Iekļauts darbs kārtībā.

Desmit deputāti ierosina izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības ar 28., 29., 30. un 31. kārtas numuru iekļautās lietas un iekļaut tās 16. maija sēdes darba kārtībā. Iebildumi? Nav. Paldies!

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par akciju sabiedrības “Rīgas siltums” akcijām”. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: “Jā, ir!”) Tā kā tiek celti iebildumi, mums ir jālemj par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

“Par” runās Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Labrīt, cienītie kolēģi! Šis jautājums, kā jūs atceraties, parādās mūsu darba kārtībā ne pirmo reizi, un faktiski es šodien uzstājos tikai tādēļ, ka iepriekšējās reizēs nebija būtisku argumentu, kādēļ šo patstāvīgo lēmumu nevarētu pieņemt. Un šodien es gribu uzdot un iztirzāt četrus jautājumus.

Pirmām kārtām, vai tas ir kaut kas nebijis, ja valsts nodod pašvaldībām īpašumus? Un es domāju, ka starp jums nebūs neviens, kas teiktu, ka tas ir nebijis gadījums. Tādu ir simtiem. Un varbūt pat vēl vairāk. Un arī šodien mūsu plenārsēdē nāks darba kārtībā jautājums par valsts zemes nodošanu pašvaldībām. Un šeit saistību es redzu vēl daudz mazāku ar pašvaldību pienākumu pildīšanu nekā šinī gadījumā. Un tomēr mēs to atbalstīsim tādēļ, ka, nododot tālāk šīs zemes nomā, pašvaldība kaut kādas naudas iegūs un varēs labāk pildīt savus pienākumus.

Un negribētos domāt, ka šis lēmums tiek noraidīts tikai tāpēc, ka attiecīgajā pašvaldībā, konkrēti runājot par Rīgu, pie varas ir ne tās partijas, kam vajadzētu, un ka tā būtu it kā atriebšanās iedzīvotājiem par to, ka viņi nav nodevuši pietiekami balsis par tiem, par kuriem it kā vajadzētu. Un mēs tikko redzējām arī, kā, runājot par progresīvo ienākuma nodokli, cienījamais Baloža kungs uzstājās ar argumentu, kas faktiski nav nekāds arguments. Ja likumprojekts nav pietiekami sagatavots, tad tādēļ jau pastāv komisijas un pastāv trīs lasījumi, lai likumprojektā atrodamās kļūdas novērstu un novestu to līdz kondīcijai. Un tomēr, neskatoties uz to, jūs nobalsojāt par šī likumprojekta noraidīšanu.

Es gribētu teikt, ka ir jāņem vērā tas latviešu teiciens: ko sēsi, to pļausi. Un tagad bieži mēs dzirdam, ka, redziet, Rīgas domē tagad pozīcijā esošās partijas izturas pret opozīciju nepiedienīgi, kaut gan pirms laika to pašu darīja paši ar opozīciju. Un jāsaka, ka nekas nav mūžīgs, un arī šajā namā var mainīties situācija, un tad neraudiet, ka pozīcijā esošās partijas pēc tam pret jums izturēsies tāpat, kā jūs tagad izturaties pret opozīciju.

Pagājušajā un iepriekšējās reizēs mēs dzirdējām mūsu dažu kolēģu argumentus tādus, ka... no kolēģiem, kuriem Bojārs ir aizsedzis gan sauli, gan nedaudz arī saprātu varbūt, argumentus par to, ka, lūk, LSDSP tikko saņems kontrolpaketi “Rīgas siltumā”, tūlīt notiks privatizācija. Man jāsaka, ka pilnīga atbilde ir tā, ka Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija vienmēr ir bijusi pret totālu privatizāciju un absolūti ir bijusi pret privatizāciju enerģētikas jomā. Un kādēļ mums ir šīs šaubas un mūsu centieni panākt, lai nevarētu notikt privatizācija?

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdē 1997. gada 8. aprīlī, protokols nr. 20, 25. jautājumā izskatīja par papildinājumiem Latvijas Republikas nostājā mandātā sarunām ar Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm par Latvijas Republikas ārējās tirdzniecības atbilstību Pasaules tirdzniecības organizācijas līguma prasībām un par Latvijas Republikas tirgus pieejamību tirdzniecībā ar pakalpojumiem. Un šeit valdība bija devusi mandātu sarunu vedējiem apsolīt, ka tiks privatizēts gan “Latvenergo”, gan siltuma apgāde. Un šis ir tas jautājums, kas mūs dara domīgus un uzmanīgus un kādēļ mēs tik neatlaidīgi virzām šo jautājumu.

Kā rīkoties tālāk? Manuprāt, akciju sabiedrība, kurā ir 3 dalībnieki, nedarbojas tā, kā būtu jādarbojas akciju sabiedrībai. Pašreiz vienīgi viens no akcionāriem — Rīgas dome — iegulda šajā kopējā uzņēmumā savus līdzekļus un, kā mēs dzirdējām, vismaz jau 14 miljonus, kurpretī pārējie divi akcionāri nav ieguldījuši šajā uzņēmumā nevienu latu. Tātad acīmredzot ir jāpanāk, lai turpmāk, ja negrib šīs “Rīgas siltuma” akcijas nodot Rīgas domei, jāpanāk, lai katrs no īpašniekiem ieguldītu savu daļu atbilstoši viņa akciju īpatsvaram.

Aicinu jūs atbalstīt mūsu pastāvīgo lēmumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis runās “pret”.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Divas reizes Freimaņa kungs, protams, pārteicās, bet pareizi arī pateica: tas jau vairs nav patstāvīgais lēmuma projekts, bet tas ir pastāvīgais lēmuma projekts. Tas ir ļoti pastāvīgs, un visu laiku ir lūgums: “Dodiet mums kaut ko!” Visas tās labās lietas, ko no šīs tribīnes norunāja Bojāra partijas biedri par to, cik jauki dzīvos “Rīgas siltums” ar to momentu, kad kontrolpaketi iegūs Rīgas pilsēta viņu vadībā, viss jau ļoti skaisti skan, labi nodomi vienmēr esot veduši uz elli, ar tiem tas ceļš bruģēts. Bet būtībā tikai viens jautājums paliek tad: kāpēc šie labie nodomi nav iespējami izpildīšanai šodien? Un atbildes nav. Jo, ja patiešām būtu vēlme Rīgas vadībai strādāt tā, lai “Rīgas siltums” nodrošinātu tās funkcijas, ko ir uzņēmies, labāk, veiksmīgāk un lētāk, nekas netraucē arī šodien, un tas nav traucējis iepriekšējos gadus. Tātad būtībā, tā vai savādāk, Freimaņa kungam var nepiekrist. Pamatā ir tikai viens jautājums: kurš piekļūs pie kontrolpaketes un kurš piekļūs pie iespējas privatizēt “Rīgas siltumu”? Var jau, protams, runāt, ka to negrib. Meli! Jo pat savu priekšvēlēšanu kampaņu Bojāra kungs ir sācis tādā formā, ka var mierīgi teikt, ka viņš ir zaglis. Un man pat ir brīnums, ka uz to nav pievērsusi uzmanību Ģenerālprokuratūra, lasot likumu “Par valsts ģerboni”. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par akciju sabiedrības “Rīgas siltums” akcijām” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 49, atturas — 17. Lēmuma projekts netiek iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā. Citu priekšlikumu nav. Lēmuma projekts netiks izskatīts.

Izskatām deputātu iesniegumus par bezalgas atvaļinājumiem.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Andrim Bērziņam šī gada 2.maijā! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir deputāta Martijana Bekasova iesniegums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu Martijanam Bekasovam šī gada 2.maijā! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 1. Tiek akceptēts.

Nākamais ir deputāta Oskara Grīga iesniegums par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šī gada 2.maijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Akceptēts iesniegums.

Deputāts Stirāns... Imants Stirāns ir iesniedzis iesniegumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu ar lūgumu piešķir viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 2.maijā. Priekšlikums šo iesniegumu izskatīt tūlīt. Nav iebildumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Imantam Stirānam šī gada 2.maijā! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu “Par valsts meža zemesgabala nodošanu īpašumā Saldus rajona Zirņu pagasta pašvaldībai”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Es aicinu jūs atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu, kas jūsu darba dokumentos ir numurēts ar skaitli 4423, “Par valsts meža zemesgabala nodošanu īpašumā Saldus rajona Zirņu pagasta pašvaldībai” bez atlīdzības.

Aicinu atbalstīt šo komisijas sagatavoto un visu ministriju un Ministru kabineta atbalstīto lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi no valsts valdījuma aiziet zemes platība. Un tie šoreiz ir 284 hektāri, no kuriem mežs aizņem 70 hektārus. Vērtība ir ļoti interesanta, tikai 12,5 tūkstoši latu. Par 284 hektāriem, un tajā skaitā ietilpst 70 hektāru meža, maksā 12,5 tūkstoši latu.

Ja tā izskatīsim un risināsim visus šos jautājumus, es domāju, ka nu gadu septiņu astoņu laikā, protams, to ierosinājumu būs vēl vairāk, Meža dienestam ar valsts mežiem vairāk nebūs nekādu klapatu, jo viņu rīcībā nepaliks gandrīz nekas.

Tagad tālāk. Kas tad notiks tālāk ar to rīcībā atdoto zemi? Diemžēl pēc dokumentiem nav redzams. To privatizēs? Dāvinās? Pārdos vai tā tiks nodota ārzemniekiem? Droši vien, ka tā aizies ārzemniekiem, jo šajos rajonos jau notiek tā lieta, un tā notiek gan slēptā veidā, gan tieši. Un tad viņi saka: “Mūsu mazdēliem būs īpašums!” Mēs neredzam arī apgrūtinājumu šajā lēmumā. Kāpēc citos lēmumos ir apgrūtinājumi, kam tas paliek, kādas ir tiesības pagastam ko darīt, kā izrīkosies, kas būs par labu pagasta iedzīvotājiem? Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados nezin kāpēc nedāvināja šo zemes gabalu un tas bija valsts rīcībā. Tātad Valsts meža dienests prata ar to rīkoties. Tagad to neprotam darīt.

Un pēdējais, ko varētu pateikt. Tomēr ko tas dos iedzīvotājiem? To mēs neredzam un arī nezināsim. Var tikai vienīgi pateikt to, ka diemžēl ne visos pagastos viss notiek godīgi. Un ir daudz piemēru Latvijā, ka šie meži pēc nodošanas vai tie, kas ir pagasta rīcībā, tie tiek nodoti kaut kādā valdījumā, un tad tie meži tiek izretināti riktīgi, un tad tos atdod atkal atpakaļ pagastam, un diemžēl tie koki visi ir nozuduši. Nu tas jau ir tā, kā tas ir pieņemts pie mums tagad Latvijā, un nevar arī saprast, kāpēc likumprojekts nebija apdomāts un pilnīgi sagatavots, lai tik tiešām mēs savas bagātības neizsaimniekotu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Komisija, Bojāra kungs, uzklausīja visu atbildīgo ministriju pārstāvju, kā arī pašvaldības pārstāvju lūgumu akceptēt šo... Komisija neieguva atbildes uz jautājumiem, kurus prasāt jūs: ko tur darīs, privatizēs vai Gāgu purvā zirņus sēs? To mēs šobrīd nezinām.

Bet mēs zinām, ka pašvaldības ir piekritīgas valstij, un tā ir viena no valsts pārvaldes sastāvdaļām. Līdz ar to es nedomāju, ka valsts meža zemes gabala nodošana, kura nosaukums ir “Gāgu purvs”, vietējai pašvaldība sevī jau iepriekš slēpj kādus noziedzīgus nodarījumus, kurus tik krāšņi nemitīgi no šīs tribīnes aprakstāt jūs.

Tāpēc aicinu komisiju tomēr... neieklausīties Bojāra kunga iebildumos, bet nobalsot par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto lēmumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par valsts meža zemesgabala nodošanu īpašumā Saldus rajona Zirņu pagasta pašvaldībai”! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 8. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”. Pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pašlaik ir spēkā Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversme, kas apstiprināta ar likumu. Saskaņā ar to, ka mēs paši esam izdarījuši grozījumus Augstskolu likumā, arī attiecīgās augstskolas Satversme ir jāsaskaņo ar spēkā esošajām likuma normām. Tāpēc arī Lauksaimniecības universitātes Senāts šos grozījumus ir sagatavojis. Tie ir izskatīti gan Izglītības un zinātnes ministrijā, gan arī valdībā. Es atkārtoju — valdībā. Speciālisti ir atzinuši šos grozījumus par labiem esam. Un tāpēc es arī aicinu komisijas vārdā jūs tos atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs ar ļoti lielu enerģiju un ļoti gari vienā no iepriekšējām Saeimas sēdēm debatējām par to, kas tad ir Rīgas centrā stāvošais baltais nams, kas ir Opera, kas tā ir pēc juridiskās, nevis pēc saturiskās, bet pēc juridiskās formas kas tā ir par publisku institūciju, kas tā ir par iestādi, kādai iestādes formai tā ir piekritīga, un mēs, vismaz es šeit apgalvoju, Saeima tā nebalsoja, ka Opera pēc juridiskās formas ir autonoma iestāde vai, kā to mums nosaka šodienas likums “Par aģentūrām”, Valsts aģentūra. Savukārt šeit universitātes Satversmes grozījumos mēs redzam divus it kā pilnīgi pretējus punktus. 1.1.punktā ir teikts, ka universitāte ir augstākās izglītības un zinātnes iestāde, un 1.2. punktā ir teikts, ka universitāte ir autonoma iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tātad par ko šajos divos punktos ir runa? Un vai šie punkti ir pretrunā? Nē, tie nav pretrunā, jo 1.1.punkts runā par iestādi, kas apzīmē Lauksaimniecības universitātes saturu, tātad šajā institūcijā, citiem vārdiem sakot — iestādē, tā vismaz šeit ir teikts, nodarbojas ar izglītību, nodarbojas ar zinātni, un es uzskatu, ka šeit nekādu problēmu nav, izņemot to, kādā veidā mēs interpretējam vārdu “iestāde”. Acīmredzot plašā formā. Bet vai ir pareizi ierakstīts 1.2. punktā — ka tā ir “autonoma iestāde ar pašpārvaldes tiesībām”? Jā, universitātei kā jebkurai augstskolai ir pašpārvalde. Bet es nezinu pēc formas nevienu iestādi, kura būtu pēc formas pašpārvaldoša iestāde, juridiskajā nozīmē kā mehānisms, kā institūcijas forma ir precīzi strukturēta, attiecīgai augstākajai iestādei pakļauta, ar attiecīgi ieceltu vadību no viena vai otra orgāna, vai tas ir ministrs, vai tas ir Ministru kabinets, vai izņēmuma gadījumos tā ir no Saeimas iecelta vadība, un viņām, iestādēm pēc formas nevar būt pašpārvalde. Cita lieta, vai mūsu likumdošana vai ministrija, vai atbildīgie juristi valdībā un ministrijā beidzot ir sapratuši, ka augstskolas nav iestādes un nav pakļautas ministrijām institūcijas, un ar tām nevar rīkoties tā, kā viens otrs Ministru kabinets savā laikā rīkojās. Tad mēs apvienosim kādas augstskolas, tad mēs tās sadalīsim. Nē, tās ir pašpārvaldošas! Jā! Bet personu apvienības. Apvienības, kas ir konstruētas pēc mehānisma, un mēs varam grozīt šo galvu, varam negrozīt šo galvu, tā tas ir. Un mēs varam pacelt jebkuru juridiski teorētisku rakstu un apskatīties, kā tas ir. Studenti veido savu pašpārvaldi, un studentu pašpārvalde iekļaujas tālāk Satversmes sapulcē. Pasniedzēji, zinātnieki, docētāji veido savu pašpārvaldi, un tā savukārt caur fakultātēm un tālāk iekļaujas arī Satversmes sapulcē, darbinieki veido savu pašpārvaldi, tā ir personu apvienība, kura ir pašpārvaldoša. Tāpat kā tās personu apvienības, pie kuras mēs katrs piederam attiecīgi no savas dzīvesvietas. Tās ir teritoriālās personu apvienības jeb pašvaldības, citiem vārdiem sakot.

Un tā arī ir jāsakārto mūsu likumdošana. Skaidrs ir, ka šodien mēs nevaram šeit neko izdarīt, jo, protams, universitātes Satversme... Lauksaimniecības universitātes Satversmes sapulce nosaka tikai to, ko attiecīgi apstiprina Ministru kabinets, valdība un tālāk mēs šeit, Saeimā.

Bet visādā ziņā ir skaidrs, ka nevar turpināties šāda pašdarbība. Universitāte saskaņā ar savu veco Satversmi ir uztvērusi šo momentu, un universitātes Satversmē sen ir rakstīts, ka tā ir pašpārvaldoša personu apvienība. Līdz šim Lauksaimniecības universitātes Satversmē bija rakstīts, ka tā ir augstākās izglītības iestāde un atrodas Izglītības ministrijas pakļautībā. Šobrīd tas ir pareizi, ka tiek šī te saite atsvabināta, un ir jāsaprot, ka tādai augstskolai ir arī sava publiskā manta, un tā nav ne pašvaldību manta, un tā nav arī valsts manta. Tā ir universitātes manta, atsevišķa publiska manta. Un tas ir izšķirošais un noteicošais. Un mēs nekādi nevaram šo jautājumu sagremot. Man ļoti žēl, ka to nevar saprast arī šīs augstskolas absolventi.

Es vēršu atbildīgo personu uzmanību uz šo jautājumu un ceru, ka augstskolu autonomija mūsu valstī sakārtosies, ka tiešām būs nevis tikai šeit ierakstīts kā kaut kāda autonoma iestāde, kā tāds izgudrojums, kas attiecas pavisam uz citām valsts institūcijām, bet ka šeit būs rakstīts skaidri un gaiši, ka tā ir pašpārvaldošu personu apvienība. Un tā tam arī faktiski ir jābūt rakstītam, un es aicinu citām augstskolām ieskatīties likumos, kas ir bijuši pirms kara mūsu valstī, ieskatīties teorētiskajos rakstos un arī apskatīties Latvijas Universitātes Satversmē un attiecīgi atbildīgajai ministrijai atlaist šo saitīti un regulēt ar tiem mehānismiem, kuri ministrijai ir raksturīgi un pieder. Tātad nododot vēl tās ēkas, kas vēl nav nodotas no valsts īpašuma šo augstskolu un universitāšu īpašumā, tas ir pirmām kārtām, un otrām kārtām — ar valsts pasūtījumu regulējot attiecīgās programmas — vai mums ir vajadzīgi šādi studenti un šādi speciālisti, finansējot viņu izglītības programmas. Un tad arī visas lietas mums sakārtosies. Un es varu būt tikai izbrīnīts par Ābiķa kunga vadīto komisiju, ka visu laiku mums ir jārisina šie te juridiskie strīdi, kad … kā mums ir māksla, kultūra vai izglītība, tad visam ir jābūt stāvošam ar kājām gaisā, kā tam tramvajam savā laikā izstādē Rīgas centrā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Esta.

J.Esta (TP). Godātie deputāti! Mēs uzklausījām juridisko ekspertīzi, ko sniedza mums godātais Muciņa kungs. Tā kā šis projekts ir arī skatīts, protams, Izglītības un zinātnes ministrijā, to skatījuši ministrijas juristi, tāpat tas ir pieņemts, šis projekts pieņemts valdībā, arī tur juristi ir strādājuši, es ierosinātu tomēr Muciņa kungam saaicināt gan valdības juridisko dienestu, gan ministriju juridisko dienestu un tikt skaidrībā ar šīm lietām.

Es neuzskatu, ka gadījumā, ka ir pieņemts, teiksim, Publisko aģentūru likums un pārējos likumos jeb likumdošanas aktos šīs normas ir atspoguļotas citādi, rodas pretrunas, tur Muciņa kungam var piekrist, bet es ierosinu Muciņa kungam tomēr tikt skaidrībā par valstī vienotu politiku šajā jomā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates turpinās. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šī nav pirmā reize, kad veidojas strīds par to, kādām ir jābūt, kā Muciņa kungs teica, kultūras, izglītības un citām iestādēm, bet šis strīds turpināsies manā skatījumā bezgalīgi, kamēr valdošā koalīcija beidzot nepieņems lēmumu, kas pašlaik ir apturēts uz nezināmu laiku, tas ir Publisko institūciju likums, lai beidzot ieviestu skaidrību.

Var jau, Muciņa kungs, atsaukties uz četrdesmito vai trīsdesmito gadu likumdošanu, bet tā šodien nav spēkā. Latvijā nav likumdošanas, kas reglamentētu publisko institūciju vietu, un šī likumdošana kavējas ne jau kāda cita iemesla dēļ, paši valdošās koalīcijas pārstāvji nav tikuši valdībā skaidrībā par to, kad tad beidzot šis likums tiks pieņemts.

Attiecībā par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi es domāju, ka šajā juridiskajā jūklī, kāds pašlaik pastāv likumdošanā, Lauksaimniecības universitāte ir atradusi pēc būtības — nevis pēc juridiskā satura, bet pēc būtības — ļoti oriģinālu risinājumu: tā ir autonomija, kas ir vajadzīga, un ir jābūt šīm te pašpārvaldošām personu apvienībām, kas ir nosauktas zem vārda “autonoma iestāde”. Tas, ka tas nav uzņēmums, to liecina vārds “iestāde”, jo nevar to nosaukt ne par komercsabiedrību, ne arī par uzņēmējsabiedrību. Pēc būtības pēc esošās likumdošanas to var saukt par iestādi, jo tā ir publisko tiesību subjekts, nevis privāto tiesību subjekts. Tas, ka tai ir pašpārvaldes tiesības, tas par kaut ko liecina. Dabīgi, likumdošanā ir problēmas ar šo te terminu. Varētu jau saukt par “pašpārvaldošu personu apvienību”, bet reāli mūsu likumdošanā šāds termins vēl nav atspoguļots, jo, kā jau es... Ir? Tādā gadījumā varētu tur būt runa par to, ka šis dokuments katrā gadījumā ir jāvirza uz komisiju un pēc tam jāpielabo tās nianses, kādas te ir. Bet katrā gadījumā Lauksaimniecības universitāte gribēja tieši to, par ko Muciņa kungs runāja, — nodrošināt šo te pašpārvaldošo personu apvienības tiesības arī šai augstskolai.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Izskatot šāda rakstura jautājumus, komisijas deputāti vienmēr uzklausa attiecīgo speciālistu un dienestu viedokļus. Es gribu Muciņa kungam atgādināt, ka, manuprāt, joprojām valdību vada “Latvijas ceļa” pārstāvis Andris Bērziņš, un gribu atgādināt Muciņa kungam, ka šis nav komisijas izstrādāts projekts, bet šo projektu ir apspriedusi valdība. Ja jau mums valstī joprojām juristiem ir tik dažādi viedokļi par šādām lietām, tad acīmredzot ir nepieciešams sasaukt kādu juridisko dienestu — vismaz to juristu, kas strādā valsts institūcijās, — kādu konferenci un galu galā izspriest šīs lietas, un pielikt tām lietām punktu. Jo pēdējā laikā man diemžēl ir bieži jāsaskaras ar to, ka viens viedoklis ir valsts īpašu uzdevumu ministra juristiem, viens viedoklis ir... tas pats viedoklis ir valdības juridiskajam dienestam, tāds pats viedoklis ir Saeimas Juridiskajam birojam, starp citu, arī Saeimas Juridiskā biroja juristi ir atbalstījuši šo iesniegto projektu, bet, teiksim, Linardam Muciņam ir cits viedoklis. Tā ka acīmredzot tad ir jāsasauc kāda konference un pašiem juristiem būtu jātiek skaidrībā ar šāda vai tāda šī jautājuma traktējumu. Acīmredzot arī savu uzdevumu nepilda īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš, kuram galu galā vajadzētu koordinēt šīs te lietas valstī. Acīmredzot ministrs nav savu uzdevumu augstumos.

Es aicinu respektēt valdības viedokli un atbalstīt pirmajā lasījumā šo projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Paldies par vienprātīgu atbalstu! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 7. datumam... līdz 7.maijam!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Ir saņemts Juridiskās komisijas iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un likumprojektus “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” un “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” izskatīt tūlīt, pēc 14. — tikko izskatītā likumprojekta.

Vispirms balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pārcelšanu, izskatīšanu tūlīt.

Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 14, atturas — 2. Tiks izskatīts likumprojekts!

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” pārcelšanu pēc 14.darba kārtības jautājuma.

Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 13, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Paldies! Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija pēc galīgā, trešā, pēdējā balsojuma, ar ko mēs pieņēmām grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, sanāca kopā un apsprieda problēmu, kas faktiski lielā mērā mūs visus pēdējo mēnešu laikā nodarbina. Tas ir, diskusija par nepieciešamību izdarīt grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kā arī Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā.

Attiecībā uz Saeimas vēlēšanu likumu Juridiskā komisija apsprieda dažādus ceļus, kādā veidā sakārtot šo jautājumu, kas saistīts ar prasībām Saeimas velēšanu likumā kandidātiem zināt valsts valodu, lietot valsts valodu, izmantot valsts valodu un valsts valodā kontaktēt Saeimas sēdēs, attiecībās ar saviem vēlētājiem un ar citām publiskās varas institūcijām.

Ņemot vērā izdarītos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kurā tika precizēti, pilnveidoti un nokārtoti jautājumi, kas attiecas uz Saeimas darba valodu, tātad ne tikai 4.pants par valsts valodu, ka tā ir latviešu valoda, bet arī attiecībā par Saeimu, mēs izšķīrāmies par to, ka Saeimas vēlēšanu likums, ņemot vērā līdzsvarotos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, var iztikt bez konkrētas norādes Saeimas Vēlēšanu likuma 5.panta 7.punktā, 11.panta 5.punktā un 13.panta trešās daļas 7.punktā uz nepieciešamību deputātu kandidātiem kaut kā speciāli, ja viņi nav beiguši latviešu skolu, skolu ar latviešu mācību valodu, kaut kā speciāli pierādīt savu valodas prasmi.

Juridiskā komisija izšķīrās par to, ka tas ir pirmām kārtām noteikts mūsu likumos, ka šī valoda ir jālieto, šī valoda ir jāizmanto. Un mēs nevaram arī tajā pašā laikā kaut kā diferencēt personas pēc tā, cik lielā vai mazā mērā viņas zina latviešu valodu, vairāk tas ir jārisina pašiem vēlētājiem, pašām atbildīgajām partijām, ja tās izvirza šādus kandidātus, un arī jāuzņemas politiska atbildība par šādu kandidātu iekļaušanu savos vēlēšanu sarakstos un nodošanu, kā sacīt, vēlētāju priekšā apspriešanai.

Mēs arī uzskatījām, ka šī norma, kura, es atgādināšu, bija saistīta nevis ar kādām personām, kuras ir Latvijas pilsoņi, ar viņu izglītību, bet šī norma bija saistīta tik tiešām ar Latvijas pilsoni, kurš, kā sacīt, lielā mērā bija savu dzīvi saistījis ar Vāciju, ar Zīgerista valodas nezināšanu. Tātad šī te izslēgšana arī faktiski ir reakcija uz to, ka es ceru, ka Latvijas tautai tādi zīgeristi vairs uz priekšu nespēs ar banāniem viņus apmānīt, kas varbūt kaut kādā politiskās attīstības rītausmā vēl bija iespējams. Un līdz ar to, es domāju, šī problēma lielā mērā laika gaitā ir zudusi, un Juridiskā komisija arī uzskata, ka šeit mēs varam pieiet diezgan liberāli, demokrātiski un vienveidīgi, sevišķi nereglamentējot šos jautājumus.

Bet tas nenozīmē, cienījamie deputāti, ka šis jautājums nebūs gan dažādu politisku partiju, politisku spēku redzes degpunktā, ka uz otro un tālākiem lasījumiem, tātad uz otro lasījumu, nevarētu būt šie jautājumi precizēti, ka mēs nevarētu sakārtot šos jautājumus kaut kādā tādā veidā, lai veidotos izpratne arī vēlētājiem par to, kas tad ir šī persona, par ko viņš vēlē, kāda ir viņa izglītība, kāda ir viņa reālā spēja reāli šeit, parlamentā, aizstāvēt savu vēlētāju tiesības, intereses, nevis nosēdēt četrus, astoņus vai vienpadsmit gadus, tā ne reizi varbūt nerunājot no šīs tribīnes. Iecere visādā ziņā Juridiskajai komisijai nav tāda. Tādā ziņā, es domāju, šeit mēs paplašinām tikai savu demokrātijas izpratni. Juridiskā komisija atbalstīja šādu vienkāršotu labojumu grozījumos Saeimas vēlēšanu likumā, vismaz pirmajā lasījumā izslēdzot šos punktus, un arī, protams, lēma par to, ko jau jūs lielākoties šodien nobalsojāt, — gan par steidzamu iekļaušanu šodienas sēdē, gan par to, ka to izskata tikai Juridiskā komisija, tādā veidā nepārprotami sasaistot šo problēmu ar politisko situāciju un Latvijas nākotni attiecīgajā politiskajā spēles laukā, viennozīmīgi pasakot, uz kurieni mēs virzāmies tuvākajā nākotnē.

Es aicinu jūs atbalstīt grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, un vēl piebildīšu, ka Juridiskā komisija nolēma piešķirt šim likumprojektam steidzamību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” steidzamību? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 13, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Vai debatēs deputāte Helēna Demakova izmantos sešas minūtes? Lūdzu! Atklājam debates.

H.Demakova (TP). Augsti godātais Saeimas Prezidij! Godātie kolēģi! Šodien pēc mūsu Valsts prezidentes aicinājuma mēs veicam izmaiņas Vēlēšanu likumā. Kādēļ? Prezidentes aicinājums ir vēsturiskas nepieciešamības izsvērts. Pirmo reizi mūsu valsts un nācijas pastāvēšanas laikā mums ir pavērusies iespēja pievienoties reālai drošības sistēmai. Mums pašiem tik, cik mēs to spējam, ir jādara viss, lai tāda vēsture, kāda mums tā ir bijusi līdz šim, vairs neatkārtotos. Šodienas pasaulē tikai pievienošanās NATO būs reāls ieguvums mūsu drošībai. Tas būs milzīgs ieguvums, un tādēļ jādara nepatīkamas, pat sāpīgas lietas. Es nedomāju, ka prezidentes aicinājums nāca viegli. Tas nāca pēc ilgstošām sarunām ar mūsu partneriem Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Es gribētu teikt, ka Juridiskā komisija ir sagatavojusi nepareizu anotāciju, kurā raksta, ka nav notikušas konsultācijas. Mums ir tātad notikušas konsultācijas partijām ar Valsts prezidenti. Apzinoties valsts prioritātes, prezidente mūs šo lielo drošības prioritāšu dēļ ir aicinājusi veikt šīs izmaiņas likumdošanā. Tādi ir spēles noteikumi tajā klubā, kurā vēlamies stāties. Un mums tas ir jādara lielo mērķu vārdā.

Protams, ka mēs esam guvuši gandarījumu Eiropas cilvēktiesību tiesā Podkolizinas lietā. Ja agrāk vēl kādam bija naivs priekšstats, ka viņa vēlas runāt latviski, tad tagad jebkuras ilūzijas ir zudušas. Nekā — nerunā un netaisās! Un riebīgi, ja tāds cilvēks vēlas būt deputāts.

Mums bija jānostiprina latviešu valodas lietojums mūsu augstākajā likumdošanas aktā — Satversmē. Mēs to esam izdarījuši, un tagad mēs ar pilnu atbildības sajūtu varam sekot prezidentes aicinājumam. Tas ir jādara, jo tādi, kā jau teicu, ir tās pasaules noteikumi, kurai vēlamies pievienoties. Mums ir svarīgi saņemt ne tikai uzaicinājumu pievienoties NATO 22.novembrī, te jau ir liels mūsu partneru atbalsts, tikpat svarīgi ir panākt šī uzaicinājuma ratifikāciju 19 valstu parlamentos. Mums jānotur katrs deputāts Eiropā un Amerikā, un te mēs vēl neko pateikt nevaram. Mēs nevaram pateikt! Galavārds pieder viņiem. Mēs nevaram riskēt!

Ja ar to vēlas riskēt frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, tad man jāsaka, ka viņi arī balsoja par mūsu prezidenti. Viņai ir visaugstākais reitings valstī, tauta viņai uzticas. Vai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK viņai neuzticas? Grasās nebalsot pēc viņas aicinājuma?

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis ārzemju partneriem izmaiņas Vēlēšanu likumā ir solījis vairākkārt. Pēdējo reizi tas notika šogad 10. aprīlī Monsā, sabiedroto spēku augstākajā štābā Eiropā, klātesot ģenerālim Rolstonam.

Ja aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis patiešām ir par dalību NATO, Latvijas dalību NATO, tad viņam ir jāizstājas no savas partijas, ja tā nebalsos par šīm izmaiņām likumdošanā, riskējot ar mūsu valsts pastāvēšanas nākotni. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, daži paziņojumi. Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Notiks komisijas sēde Viesu zālē šeit pat šajā mājā.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Aicinu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju uz pasākumu, ko nupat minēja Ražuka kungs, — tikšanās ar Eiroparlamenta delegāciju.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka pulksten 12.35 Sarkanajā zālē parlamentārā izmeklēšanas komisija sanāk kopā.

Sēdes vadītājs. Romāns Mežeckis.

R.Mežeckis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Saeimas Nacionālās drošības komisijas dalībniekus un dalībnieces lūdzu uz sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam Jāni Bunkšu 49 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Guntars Krasts, Andrejs Panteļējevs, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Imants Stirāns, Jānis Gailis, Oskars Grīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Turpināsim debates. Ģirts Kristovskis. — aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs). Ļoti cienījamais Saeimas Prezidij! Deputāti augsti godātie, kuri ir atraduši par iespēju būt zālē. Man ir iespēja jūs uzrunāt šajā būtiskajā jautājumā par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā.

Es domāju, ka tas, ka šis process ir Saeimas dienas kārtībā, tas ir atbalstāmi. Es domāju, ka tas bija arī ļoti savlaicīgi zināms, ka tā diena pienāks, kad par šo jautājumu būs jārunā, varbūt neskatoties uz to, ka pastāv dažādi viedokļi šajā jautājumā un varbūt arī dažāda taktika, kā saskatīt mūsu valsts suverenitāti un kā risināt mūsu valsts valodas stiprināšanas jautājumus. Taču es nerunāšu par šīm detaļām, es domāju, ka šeit vēl deputāti paši izteiksies. Es varbūt tieši gribētu pievērst uzmanību sarunai par to, kāpēc svarīgi vai ne tik svarīgi ir šīs nepieciešamās izmaiņas Vēlēšanu likumā veikt. Acīmredzot arī gribu teikt, ka es saprotu, kāpēc Valsts prezidente jau savlaicīgi izšķīrās par šo soli, jo tiešām, atrodoties aizsardzības ministra amatā, man nākas būt dažādos forumos, tikties ar dažādu valstu politiķiem un redzēt, cik stipras ir tās mūsu pozīcijas, mūsu argumenti, un varbūt cik daudz laika ir iedziļināties citu valstu politiķiem, kuri pieņems lēmumu tālāk par NATO paplašināšanos. Līdz ar to, manuprāt, nav diskusiju par to, vai Latvijai būtu jāiestājas NATO. Es domāju, ka tas tika formulēts jau sen mūsu valsts drošības koncepcijā, ir skaidri un gaiši pateikts, ka NATO ir mūsu valsts prioritāte. Un, es domāju, par to nevar būt ne mazāko šaubu. Ir visu laiku šim procesam bijis politisks atbalsts, ir arī pietiekami daudz emocionālu un finansiālu resursu šajā procesā ielikts, lai, es domāju, godīgi un mērķtiecīgi šo procesu pabeigtu.

Taču gribu pasvītrot to, ka ir vairākas savietojamības prasības, uzdevumi, nu, es domāju, objektīvas nepieciešamības, kuras katrai valstij, lai iestātos NATO, ir jāsasniedz. Nu, par militārajām prasībām, es domāju, arī šeit mēs esam daudz runājuši, gan apspriežot budžetu, gan arī mainot dažādus likumus, kas ir saistīti ar mūsu valsts militārajām procedūrām, ar militāro spēku struktūru un varbūt cita rakstura iekšējiem dokumentiem. Tā ka gribu teikt, ka šajā jautājumā mums aizvadītajos gados ir bijuši pietiekami skaidri rezultāti, mēs esam sekmīgi pildījuši šos uzdevumus, kas ir saistīti tieši ar militārajiem aspektiem. Tas, ka mums šodien ir jārunā par izmaiņām vai grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, tas attiecas varbūt tieši uz politiski demokrātisko jautājumu vai problēmu grupu, kuru Rietumu speciālisti, Rietumu politiķi ir formulējuši un izvirzījuši attiecīgi Latvijai. Tā ka es gribētu teikt, ka pastāv acīmredzot skaidri un gaiši ne tikai šī militārā savietojamība, bet arī nepārprotami pastāv šī politiskā savietojamība. Un, ja man jāsaka, ja militārajā savietojamībā ļoti daudz tieši militārie speciālisti ir bijuši šajā darbā un šajā procesā iesaistīti no Rietumvalstīm, no NATO un ir devuši savu vērtējumu, tad šajā politiskajā savietojamībā skaidrs ir tas, ka tieši politiķi ir tie, kas noteiks, izvērtēs, kāda ir Latvijas gatavība un ko mēs esam izdarījuši vai sasnieguši.

Nu, tātad jautājums patiesībā — vai mums pastāv pašreiz, neskatoties uz labiem priekšnoteikumiem, neskatoties uz to, ka Latvija un Baltijas valstis tiek minētas kā, nu, varētu teikt, jau pirmās kandidātes dalībai NATO, vai mums šajā brīdī pastāv kādi politiskie riski? Un es domāju, ka tas ir atbildīgi jāizvērtē katram Saeimas deputātam, jo tikai no viņa lēmuma ir atkarīgs tas, vai šie politiskie riski tiek mazināti vai tie tiek uzturēti spēkā. Un tātad kā ministrs es gribētu teikt, ka mans viedoklis un pieredze rāda to, ka Rietumu politiķi no savas formulētās prasības veikt izmaiņas, demokratizēt vēlēšanu likumu, manuprāt, neatteiksies. Es domāju, ka tā varētu būt tikai ilūzija, ja mēs mēģinātu uzturēt spēkā, ka Rietumu politiķi no šīs prasības atteiksies. Un šo pozīciju es esmu paudis gan mūsu partijā, iekšpolitiski uzturot diskusiju par šo jautājumu, gan arī, protams, valdībā, gan arī dažādos forumos, jo, manuprāt, ir jāpatur prātā, kā notika NATO paplašināšanās iepriekšējā kārtā, un patiesībā arī droši vien man ir jums jāsaka par to, kas varbūt dziļāk aizkulisēs notiek arī pašreiz.

Ja mēs pavērtējam iepriekšējo kārtu, tad atcerēsimies to, ka it kā ļoti drošas kandidātvalstis — Slovēnija un Slovākija — tomēr netika uzņemtas NATO. Pat pirms pāris nedēļām, esot kopā ar Valsts prezidenti valsts vizītē Slovēnijā, es uzdevu jautājumus slovēņu politiķiem, augstākajiem politiķiem, kā viņi vērtē to, ka viņi toreiz netika uzņemti. Un tas bēdīgākais bija patiesībā tas, ka viņiem nebija atbildes. Slovēņu politiķi teica: “Ziniet, mums nav atbildes uz šo jautājumu, jo mūs jau toreiz vajadzēja uzņemt un mūs neuzņēma, redziet.” Un tas ir tas bēdīgākais, ka šāda bija viņu atbilde. Jo patiesībā viņi joprojām jūtas, ka viņi ir nepamatoti atstāti ārpus NATO.

Bet es domāju, ka tas pietiekami uzskatāmi arī parāda to, ka diemžēl ne pašu slovēņu politiķi var noteikt NATO paplašināšanos, lai arī kā viņi to vēlētos izdarīt, to nosaka tātad citi spēki, kas ir ārpus konkrētās kandidātvalsts un ārpus esošie politiķi.

Līdzīgi bija arī ar Slovākiju, kur pietiek mums nosaukt vienu premjerministru, kurš vadīja valsti kādu laiku Slovākijā, tad Slovākijā bija Mečiārs pie varas, viņš tika ievēlēts, un Slovākija netika uzņemta, neskatoties uz to, ka varbūt militāri, protams, ar dažādām spējām Slovākija bija gatava tikt uzņemtai.

Mēs zinām, kas notiek šodien. Ir pagājuši aptuveni četri gadi, un Slovākijai ir atkal parādījies tas pats risks. Atkal tiek minēts tikai viens vārds — Mečiārs. Un varbūt pat, es gribētu teikt, ka ārpusē ir bijušas daudzās valstīs vēlēšanas, ir mainījušies politiķi, taču atliek nosaukt vienu vārdu — Mečiārs, un ir pilnīgi skaidrs, ka Slovākijai ir zināms risks.

Un, ja man jāsaka atkal par Slovēniju, tad atkal ir interesantas sakarības. Pirms pusgada man bija diskusija ar dažiem politiķiem ārpusē, un tieši no Slovēnijas puses, un slovēņi aktīvi meklēja izeju uz Baltijas valstīm, ja viņi teica: “Redziet, mums ir problēma paplašināšanas kārtā, mēs esam neapšaubāmi līderi, mēs esam pirmie un vienīgie, un ir skaidrs, ka mūs uzņems, mūs jau vajadzēja uzņemt, un tagad mūs uzņems, bet mēs esam it kā palikuši vieni, jo, redziet, Mečiārs ir Slovākijā, un ir risks, ka Slovākiju neuzņems.”

Un slovēņi ļoti vēlējās sākt aktīvu sadarbību ar Baltijas valstīm, jo viens plus četri izskatās labāk nekā tur, pieņemsim, viena Slovēnija. Tātad Slovēniju varētu arī neuzņemt.

Taču kas ir noticis pēdējā pusgadā? Pēdējā pusgadā man ir jāsaka, ka man ir nācies saklausīt arī tādus viedokļus, ka Slovēnija atkal varētu netikt uzņemta NATO, jo Slovēnija ko dara, Slovēnija diezgan slikti pilda savus mājas darbus. Slovēnija nenopietni attiecas pret NATO dalības rīcības programmu, un tātad Slovēnija ir valsts, kura varbūt pirms gadiem pieciem sešiem sevi uzskatīja par gatavu, bet var joprojām palikt zem jautājuma zīmes.

Tātad jautājums ir par to, kādi izskatāmies mēs un vai šāda situācija nevarētu arī notikt Latvijā? Un tāpēc, es domāju, katram deputātam, balsojot par šo jautājumu, ir ļoti skaidri un gaiši jātiek pašam skaidrībā, kāds ir jautājums un kāda ir problēma.

Patiesībā es gribētu teikt vēl vienu lietu. Jā, es domāju, ka katram ir savi argumenti un katram ir šeit arī zālē un katrai partijai ir savi argumenti, kāpēc rīkoties tā vai citādi, kādas ir varbūt iekšpolitiskās konsekvences, kādi ir iekšpolitiskie riski. Taču, ja mēs runājam par uzņemšanu NATO, tad iespējams, ka mums ir šīs lietas mazliet jāpaliek sānis un jāapskatās, kas mums ir pašreiz svarīgāk.

Manuprāt, nav nekā svarīgāka kā iestāties NATO. Mums ir jāiestājas NATO un tātad acīmredzot jārīkojas ir atbilstoši šim mērķim un šai stratēģijai. Un, ja mēs gribam iestāties NATO, tad jāsaprot, ka NATO ir zināms klubs, ja mēs tā džentlmeņu valodā varam runāt, un šim klubam ir zināmi iekšējās kārtības noteikumi. Un šie iekšējās kārtības noteikumi ir tādi, kādus tos pazīst. Un sevišķi daudz šie NATO kluba džentelmeņi neanalizē situāciju. Viņi zina pavisam vienkārši — iestāties vai neiestāties. Ja viņiem ir viens priekšraksts, ka Latvijā ir kaut kādas pazīmes, ka Vēlēšanu likums nav pietiekami demokrātisks, tātad viņi, protams, pie šī jautājuma pastāvēs un turēsies.

Jautājums ir, cik ātri mēs varbūt tiekam paši skaidrībā iekšpolitiski, vai tie procesi, kuri tika veikti ar izmaiņām Satversmē, ir ļāvuši mums sagatavoties nākamajam solim, vai mēs esam spējuši visi saprast šo jautājumu, taču, manuprāt, laiks nebūt nav nemaz tik liels. Tāpēc varbūt arī šī steidzamība, manuprāt, kura pašreiz šeit ir parādījusies, ir pamatota. Jo, kā mēs zinām, ārlietu ministriem Reikjavikā tikšanās būs, un, es domāju, tur arī prasīs no Latvijas pietiekami skaidru atbildi. Ja šīs skaidrās atbildes nebūs un pazīmju nebūs, es domāju, ka varēs arī saņemt pietiekami skaidrus vērtējumus par Latvijas gatavību, kas varbūt mums neliksies pārāk priecīgi, ka mēs dabūsim šos vērtējumus dzirdēt.

Un līdz ar to es gribētu teikt tā, ka, esot labās pozīcijās, it kā mēs esam pārliecinājuši vairāku gadu intensīva darba rezultātā, ka mēs esam cienīgi tikt uzņemti NATO, mēs varam arī nokļūt uz diezgan slidena ledus, nezinot, teiksim, kā tas viss varētu arī beigties.

Bet, nobeidzot savu šo uzrunu, es gribētu nedaudz atbildēt jaukajai deputātei Demakovas kundzei, jo viņa teica tā, ka es esot solījis, ka šīs izmaiņas likumā būs un ka es to esmu ģenerālim Rolstonam SHAPE Monsā solījis. Es gribētu teikt tā, ka es nevaru solīt šādas lietas. Es varu skaidrot. Es varu skaidrot to, kāda ir Latvijā iekšpolitiskā situācija pirmsvēlēšanu gaisotnē un ka tas varbūt nav tas labākais laiks, un es domāju, ka to es esmu skaidrojis. Nevis solījis ļoti daudziem Rietumu politiķiem. Taču es esmu teicis, ka, manuprāt, mūsu parlamentā un valdībā ir pietiekami daudz pragmatisma, lai kopīgi izanalizētu visu šo situāciju un pieņemtu pareizos lēmumus un pareizo virzību. Es esmu vienmēr lepojies ar mūsu valsti un mūsu valsts pareizo politisko domu un gudrību, kura īstajā mirklī, tad, kad tas būs nepieciešams, arī tiks realizēta. To es esmu stāstījis, un, es domāju, tāpēc arī Rietumu politiķi ar sapratni ir šos argumentus uzklausījuši. Taču, kā es vēlreiz gribu teikt, viņi ir arī, protams, turpinājuši aicināt būt mūs pragmatiskiem un izlemt, kas mums ir pašiem svarīgāks, jo viņu vērtējumos viņiem šķiet, ka viņiem viss ir skaidrs par to, kas notiek Latvijā, par to, kas notiek pasaulē. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK mums ir programma, un tur ir skaidri un gaiši minēti ārpolitiskie mērķi. Tā ir Eiropas Savienība un NATO. Tā sagadījies, ka no mūsu partijas, mūsu ministrs — aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis — deleģēts šim amatam, un, manuprāt, viņš savus pienākumus ir pildījis spīdoši, salīdzinot ar iepriekšējiem ministriem. Es gan viņu, teiksim, devumu, negribētu noniecināt, bet šinī gadījumā es uzskatu, ka tas ir spīdošs darbs. Arī tā sagadījies, ka Aizsardzības un iekšlietu komisiju vadu es, kas ir arī deleģēts no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Mēs šo programmu esam pildījuši, manuprāt, godprātīgi. Mēs esam komisijā, par Aizsardzības komisiju runājot, veidojuši arī dažādas reformas. Pirmā, teiksim, ko mēs izdarījām, tā bija kontrole pār bruņotajiem spēkiem. Ļoti sistemātiska, ļoti, manuprāt, pārdomāta, un visi komisijas locekļi to atbalstīja un godprātīgi pildīja.

Otra lieta. Mēs strādājām ar mums radniecīgām komisijām, kas atrodas citās valstīs, NATO dalībvalstīs, un ne tikai ar Zviedriju, Somiju un, kā es jau minēju, teiksim, ar vēl citām. Šeit negribētu visas absolūti uzskaitīt. Tā ka es domāju, ka šinī jomā mēs esam pildījuši visas savas programmas nostādnes godprātīgi.

Jautājums ir vienīgi par cenu. Ko tas prasa, cik tas maksā? Šī cena, šinī gadījumā par iestāšanās NATO, ir šī prasība no Vēlēšanu likuma strīpot ārā šo valodas jautājumu.

Tikai rudenī, tikai rudenī šis jautājums faktiski nonāca nu... Saeimā, sāka par šo lietu runāt, līdz tam šādas sarunas nebija. Jautājums ir — kāpēc tik tālu mēs nonācām, ka bija jārunā par šo jautājumu — kā izņemt valodas lietas no Vēlēšanu likuma? Kā strādāja mūsu ārpolitiķi, kā strādāja mūsu Ārlietu ministrija, kā strādāja mūsu vēstniecības dažādās valstīs, kā viņi skaidroja mūsu partneriem šo jautājumu, cik tas mums ir būtisks, sāpīgs mūsu valstī pēc 50 gadu rusifikācijas perioda, ka nevar būt pēkšņi šādas straujas pārmaiņas, ir jābūt arī adekvātiem soļiem otrā virzienā, jo valsts valoda, kā jūs zināt, ir ārkārtīgi svarīgs faktors latviešu nācijas pastāvēšanai kā tādai.

Nākamais — par Eiropas Savienību. Arī tur ir jautājums — par kādu cenu? Tagad diskutē, ka varētu pat Eiropas Savienībā neiestāties, un šeit arī ir ārpolitikas jautājums — kā mēs esam spējuši aizstāvēt savas valsts intereses šajās institūcijās. Cik mēs esam cīnījušies par lauksaimniecības lietām vai par kādām citām lietām, kas mūsu valstij ir ļoti būtiskas, kā mūsu vadošie valsts pārstāvji ir strādājuši ar šo citu parlamentu pārstāvjiem un citu valdību pārstāvjiem. Vai strādājuši labi? Es neteiktu. Ir jomas, kur ļoti, ļoti grūti būs mūsu tautai paskaidrot, piemēram, kaut vai šinī pašā lauksaimniecības jautājumā, kāpēc šāda situācija ir izveidojusies un ko tas mums draud, kā būs tālāk? Uz šiem jautājumiem visiem būs jāatbild.

Par šo dubulto politiku, ko min šeit “Tēvzeme”... redziet, runā vienu, un šobrīd jādara ir pavisam kas cits. Es gribētu šeit atgādināt nedaudz arī par Tautas partijas politiku. Kā jūs atceraties, bija balsojums par aizsardzības budžetu. Tur bija deputāta Lagzdiņa kunga priekšlikums, ka līdz 2003. gadam nenoteikt konkrētas normas, mēs, piemēram, bijām piedāvājuši, ka 1,75%, ar 2003. gadu — 2%... konkrētie cipari bija. Tur bija šis slidenais formulējums, ziniet, līdz 2003. gadā līdz 2%. Tātad nebija šī konkretizācija, nebija šie konkrētie soļi. Es esmu ļoti gandarīts, ka bija tomēr arī deputāti, kas bija pragmatiski un saprata šo soli, jo atkal pie budžeta apspriešanas būtu nonākuši... būtu tāda situācija, ka nebūtu mums šie 1,75%. Par to es esmu pilnīgi pārliecināts, tur nav nekādu šaubu. Tā ka nevajadzētu šeit pārmest divkosību mūsu partijai par mūsu, teiksim, lietām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Protams, jautājums par Latvijas virzību uz NATO ir mūsu apvienības prioritāte numur viens, un tieši Ziemeļatlantijas aliansē mēs saskatām galveno noteicošo garantiju. Taču jautājums ir par līdzekļiem, kādā veidā mēs panākam šo garantiju.

Saeimas Juridiskās komisijas ārkārtas sēde pēc priekšsēdētāja Linarda Muciņa iniciatīvas tika sasaukta pirms divām dienām, respektīvi, tajā dienā, kad mēs akceptējām grozījumus Satversmē. Acīmredzot šī Juridiskās komisijas sēde tika sasaukta pēc divu partiju vienošanās, tātad “Latvijas ceļa” un Tautas partijas vienošanās. Minētajā sēdē piedalījās seši deputāti, un par minētajiem grozījumiem balsoja Tautas partijas, “Latvijas ceļa” un “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” pārstāvji. Pret balsoja “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvji.

Debatēs par šo jautājumu es vēlējos saņemt protokolu Juridiskajā komisijā, bet acīmredzot tie tehniskie resursi nav tik ātri, bet ar protokolu var ikviens iepazīties. Tātad kā galvenais arguments bija pausts (to minēja Kristiāna Lībane), kā galvenais arguments tātad Reikjavīkas sammits, kas būs 14.maijā. Pret maniem iebildumiem, ka ir vesela virkne citu līdzekļu, kā mēs varam novērst šo problēmu, manos iebildumos klātesošie neieklausījās. Līdz ar to rezultātā balsojums — 5 pret 1.

Kādi man no tā visa ir secinājumi? Secinājums ir viens, ka šīs divas partijas — Tautas partija un “Latvijas ceļš” — var atrast kopīgu valodu visur un par visu. Toreiz, kad mēs debatējām par grozījumiem aizsardzības budžetā, par to, ka ir jābūt šim pieaugumam no 1,75 uz 2% nākamajā gadā, toreiz arī Tautas partijai ar “Latvijas ceļu” bija vienošanās, un toreiz arī jūs mēģinājāt bloķēt aizsardzības finansējuma pieaugumu. Man ir jautājums — par ko jūs vienosities rīt?

Un visbeidzot... Nē, es tomēr turpināšu... Par reālajām lietām valsts valodas jautājuma nostiprināšanā. “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniedza grozījumus likumā par pašvaldībām. Šie grozījumi tiek “marinēti” Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā jau vairākus mēnešus! Kāpēc? Atkal “Latvijas ceļa” un Tautas partijas vienošanās?

Nākamais. Mēs “Latvijas ceļam” un Tautas partijai esam iesnieguši grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kuros mēs paredzam korektu, tiesiskai valstij atbilstošu procedūru atkārtotu pārbaužu veikšanai personām, kuru valsts valodas prasmes līmenis pamatoti tiek apšaubīts. Atkal šīs divas partijas “marinē” minēto jautājumu un nevirza uz priekšu.

Mēs esam vērsušies pie jums, cienījamie koalīcijas partneri, ar lūgumu precīzi nodrošināt finansējumu šā gada budžeta un arī nākamo gadu budžetā valsts valodas statusa nostiprināšanai. Atkal klusums.

Man šķiet, tas, ka mēs kopīgi izdarījām grozījumus Satversmē, tā vienkārši ir vai nu liekulība, vai nodevība — viens no diviem. Es neredzu Satversmi reāli kā vienīgo instrumentu valsts valodas prasmes nostiprinājuma realizācijai. Tāpēc, protams, tiks meklēti citi tiesiskie instrumenti tiesiskai valstij atbilstoši, lai šos grozījumus, kas tagad tiks pieņemti, apstrīdētu.

Un, visbeidzot, cienījamā Demakovas kundze (jūs gan neesat zālē, bet es ceru, ka jūs mani dzirdat), man šodien radās iespaids, ka jūsu runu ir rakstījis bēdīgi slavenais “Dienas” komentētājs Aivars Ozoliņš. Bet, ja nu tas tā tomēr nav, tad tomēr es aicinātu vairāk paskatīties savu ministru darbībā, teiksim, Greiškalna kunga darbībā vai finansu ministra darbībā, un paskatīties, kā sabiedrība vērtē šos divus ministrus un kā sabiedrība vērtē “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ministru Ģirtu Valdi Kristovski. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ir ārkārtīgi interesanti dzirdēt no cienījama jurista un Juridiskās komisijas vadītāja mutes ģeniālu spriedumu: “Valsts valodas prasmes jautājums kā problēma ir pazudusi. Nav vairāk! Zīgerists vairs nav Saeimā, un pārējie jau nu visi pratīs valsts valodu.”

Tā var runāt tikai kails teorētiķis, pilnīgi atrauts no Latvijas dzīves, cilvēks, kas nekur nav atradis par vajadzīgu iegriezties un paskatīties, kā tad ir patiesībā.

Es domāju, nemaz nav tālu jāiet, dažu minūšu gājienā no šejienes ir Rīgas dome. Un tur ir tāds, piemēram, Giļmans, pazīstams, liels latviešu valodas “mīlētājs”. Paklausieties, ko viņš saka par mūsu valodu. Viņš ir Rīgas domnieks. Paklausieties, ko raksta, ko runā tie, kas runā nelatviešu valodā. Protams, galvenokārt krievu valodā, ko raksta laikraksti šajā valodā. Ko viņi saka par latviešu valodu, ko viens otrs tur atļaujas.

Tāpat iesaku iegriezties šur un tur patālāk no Rīgas, it īpaši galējā austrumu vai galējā rietumu virzienā, un apmeklēt Latgales pilsētas, apmeklēt dažus rajonus Liepājā vai Ventspilī. Un tad varbūt šīs domas kaut nedaudz mainīsies, un tomēr nāks tā apgaismība, ka nemaz nav tik vienkārši ar latviešu valodas prašanu.

Katrā ziņā apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir un paliek šī attieksme. Latviešu valodas pozīciju nostiprināšana jebkurā jomā būs viena no galvenajām mūsu pamatvērtībām, un mēs no tā nedomājam kautrēties. Mēs jau esam to darījuši.

Diemžēl man šad un tad ir jāatgādina tiem, kas tīšām vēlas aizmirst svēto patiesību, kāda ir mūsu kaut vai nesenā pagātne. Ir jāatgādina gan mūsu darbība, papildinot Satversmes 4.pantu, gan mūsu cīņa. Cīņa par stingru Valsts valodas likuma aizstāvēšanu.

Jā, es iesaku paskatīties stenogrammās, balsojumos, kā tad nu bija pirmo reizi un kā bija otro reizi. Jā, arī balsojumi par valsts budžeta pozīcijām, tie, kas skar it īpaši mūsu aizsardzības sistēmas nostiprināšanu.

Šeit bija runa par to, ka Ģirtam Valdim Kristovskim esot jāizstājas no mūsu apvienības. Skaists padoms! Brīnumjaukā kundze, kura šādā nopietnā jautājumā patlaban konsultējas ar Aivaru Ozoliņu, jums visiem tik labi pazīstamo, un apspriež, kas tad būs jāraksta rīt laikrakstā “Diena” par šo jautājumu, ir aizmirsusi, ka tad, kad bija jābalso par skaidru skaitli šā gada aizsardzības budžetā, tad tas balsojums sanāca tāds jocīgs. Un minētais Aivars Ozoliņš sasvīdis atskrēja uz šejieni un ilgi konsultējās ar biedru Andri Šķēli, kas tad nu tālāk notiks.

Es iesaku arī šo balsojumu izņemt ārā un paskatīties, kāds tad nu tas tiešām bija. Kurš kā balsoja par to pašu aizsardzības budžetu?

Lielie NATO mīlētāji, superlielie liekuļi! Jā, arī jūs, Andri Šķēle, turpat vien esat! Es gribu atgādināt, kā jūs izturējāties pirms šā balsojuma. Paskatīsimies, ko jūs katrs esat teikuši. Tā ka, draugi mīļie, atbildiet par saviem darbiem! Atbildiet!

Atšķirībā no jums mēs esam centušies praktiski nostiprināt latviešu valodas pozīcijas arī ārpus Latvijas.

Piemērs. Pavisam nesens piemērs. Eiropas Savienības konventā, tieši pateicoties mūsu apvienības pārstāvim Guntaram Krastam (Starpsauciens: “Nemelo! Nemelo!” Zālē liels troksnis.), ierosināja par konventa darba valodām noteikt kandidātvalstu darba valodas. Šis troksnis, godātie radioklausītāji! Šis troksnis parāda, kāds uztraukums valda dažu drebekļu sirdīs. Jā, Šķēles kungs pirmo reizi šodien pasmaidīja. Tātad esmu trāpījis tieši precīzi.

Tātad par konventa darba valodām kļuva arī kandidātvalstu valodas. (No zāles deputāts K. Leiškalns: “Pateicamies “Latvijas ceļam”!)” Tālāk mēs, lai pārbaudītu vēsturisko patiesību, varam paņemt sēdes protokolu, kur divi pārstāvji — Guntars Krasts no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Čehijas pārstāvis, kā tas ir fiksēts protokolā, — bija tie, kas ierosināja par darba valodām noteikt kandidātvalstu darba valodas. Paņemsim protokolu, parādīsim jums, es zinu, ka jums nepatīk dokumenti, godātie “Latvijas ceļa” pārstāvji. Andrim Bērziņam ļoti nepatīk dokumenti. Viņš neko nav parakstījis. Taču viņš nepazīst, 400 miljoni viņam ir iedoti. Viss ir skaidrs! Jums dokumenti nepatīk. Nepatīk jums dokumenti. Es zinu! Nekādu problēmu.

Tātad Latvijā mēs turpināsim savu valodas nostiprināšanas politiku, neskatoties ne uz kādām visādām ierosmēm, kas mums to traucēs. Tagad jautājums, kā reaģēt uz to, ko no mums prasa? Kā vajadzēja sākumā rīkoties? Draugi mīļie, kas vandījās pa pasauli riņķī. Es jums atgādināšu, kas pārstāvēja Tautas fronti. Lielie ārpolitiķi trīs tādi mums bija: Dozorcevs, Jurkāns, kurš atkal nav zālē kārtējo reizi, un Mavriks Vulfsons. Tie bija latviešu tautas īstie interešu aizstāvji ārpus Latvijas. Es varu iedomāties, ko viņi jau sastāstīja toreiz. Tad, lūk, vajadzēja ārpus Latvijas vairāk strādāt ar citu valstu pārstāvjiem tā, kā to dara citas valstis, tā, kā to dara mūsu kaimiņi. Diemžēl tas netika darīts. Un tagad, vai tad jūs domājat, ka Eiropā tā visi briesmīgi virzās uz to lielo globalizāciju? Varbūt, ka jūs tomēr paanalizējiet. Pēdējo vēlēšanu rezultāti Francijā. Kā jums tie patīk? Lūk! Par ko tas liecina? Par ko tas liecina? Tas liecina par to, ka ir lieli grupējumi, kam rūp savas tautas pozīciju nostiprināšana.

Es gribētu arī atgādināt šo un to par to, kas notiek Dānijā, par to, kas notiek Austrijā, par to, kas notiek Beļģijā un vēl vairākās citās Eiropas valstīs. Nacionālisms nekad nepazudīs! Nekad tas nepazudīs no politiskās arēnas.

Jums tas ir jāsaprot. Jā, es saprotu, mēs šodien neesam vairākumā šeit, Saeimā. Tie tur gan stiprina savas pozīcijas. Pateicoties šitam te liberalizācijas ķīselim. Ne jau velti! Kas tad bija galvenais jūsu pozīciju aizstāvis šodien šeit? Kurš tad bija galvenais? Modris Lujāns. Bet viņš arī nav zālē tagad. Tātad kurš... Jā, protams, Modris Lujāns konsultējas ar “Panorama Latviji”. Tāpat kā Helēna Demakova konsultējas ar saviem ideologiem, tā Modris Lujāns konsultējas ar saviem ideologiem. Viss ir normāli. Viss ir ļoti normāli un saprotami. Lūk, šis ideologs atnāca un jūsu vārdā runāja par to, cik šausmīgi tas Latvijai vajadzīgs. Varbūt jūs domājat, ka PCTVL briesmīgi bruģē ceļu uz NATO? Atļausiet pasmaidīt. Viņi bruģē ceļu uz 8.Saeimas vēlēšanām. Viņi nestrīdas savā starpā. Viņi vāc balsis. Un smīn par to, kas notiek šeit. Žēl, ka jūs to daži nesaprotat. Žēl, ka tā vietā, lai mēs meklētu kopīgu valodu par to, kā reizē saglabāt savas nacionālās pamatvērtības, kā saglabāt savu valodu, kultūru, kā visu to noturēt, ka mēs to neizvirzām kā galveno labējais bloks. Mēs to neizvirzām, nedomājam par to. Nē! Mēs uzstājamies šeit viens pret otru.

Mēs steigā sagatavojam pa kluso pagrīdē projektu, tad nākam šeit, lai to par katru cenu dabūtu cauri. Kur tad ir tas koalīcijas līgums, kur mums ir skaidri ierakstīts, ko drīkst aiztikt un ko nedrīkst aiztikt? Vai jūs ar to rēķinājāties? Vai jūs pieklājīgi par to runājāt? Nē! Jūs pasludinājāt, ka jūs darīsiet tā un šitā!

Lūk, šeit ir tas jautājums. Šeit jau ir tā nelaime. Pēc tam būs brēkuļošana un pirkstu sūkāšana: ak, Dievs, Repšem tik daudz balsis! Nu kuru tad nostumt ar elkoņiem nost nākamajā valdībā, lai vismaz mēs tur tiktu iekšā! Vai tad nav pārāk nožēlojami? Te ir runa par to, ka nu tā lielā latviešu valodas aizstāvēšana ir tieši pirms vēlēšanām. Nē, draugi mīļie, ja jūs paskataties visus gadus kopš 5. Saeimas visus balsojumus par okupācijas karaspēka izvešanu un militārpersonu atstāšanu Latvijā, kad jūs apskataties visus balsojumus par Pilsonības likuma grozījumiem, par 16.martu, par visu to, kas skar latviešu valodas pozīcijas, tad varbūt vienam otram paliks nedaudz neērti. Varbūt vienam otram... Dažiem nē. Dažiem nekad nebūs neērti. Tāpēc, ka viņiem latviešu valoda ir vajadzīga tikai īsi pirms vēlēšanām. Jā! Labējais bloks bez latviešu balsīm neiztiks. Faktiski drīz tie būs vienīgie vēlētāji par labējo bloku. Jo visi pārējie tā lēnām šķūrēsies... Pagājušajās vēlēšanās tas bija 6. saraksts, šajās es nezinu, kāds tas būs, bet tur zēni smaida... smaida un priecājas... Tāpēc, ka viņi par sevi ir pārliecināti. Viņi sevi jau ir parādījuši Rīgas domē, uz ko viņi ir spējīgi. Un vēl būs. Nāks iniciatīvas, nāks giļmans—2, giļmans—3 un giļmans—75. Un visi bļaus vienā mutē. Tā ka ar to būs jārēķinās, un tad zaudētāji būs visi latvieši. Tad nebūs zaudētāja viena organizācija, zaudētāji mēs būsim kā tauta. Žēl. Man ir ļoti žēl, ka mēs šādā veidā neprotam strādāt. Jā, man tagad ir tā iespēja aizvietot ārkārtīgi cienījamo un godājamo Juri Sinku, kurš tiešām bija viens īstens latviešu patriots, viens inteliģents cilvēks, kas atbrauca no Rietumiem mums šeit, Latvijā, palīdzēt, ko mēs atceramies ar cieņu. Man ir tā iespēja viņu aizvietot Eiropas Padomē. Un es jums skaidri un gaiši pateikšu, ka tur ir ko darīt. Un paldies Dievam, ka man ir tāda kolēģe kā Vaira Paegle tur, kas vada mūsu delegāciju, un mēs tiešām esam vienmēr saskaņojuši savus viedokļus, un mēs esam daudz ko tur panākuši un par to Paegles kundze var pastāstīt. Tā ka var tur izdarīt. Var, bet tikai tad, ja aiziet ar taisnu muguru, nelocās, nelasa laikraksta “Diena” ievadrakstus kā pamācības, bet iet ar savu pārliecību, ko var ļoti skaidri, noteikti un pieklājīgi pasniegt. Tur mums ir sabiedrotie. Tādas pašas valstis kā mēs. Lietuva, Igaunija, Rumānija, reizēm arī citas Eiropas valstis. Ne jau velti pēdējā Eiropas Padomes sesijā Krievija dabūja pamatīgu pliķi, ļoti pamatīgu pliķi. Tiesa, pateicoties tam, ka šīs valstis darbojās vienoti.

Tā ka, lūdzu, paudiet savu attieksmi! Mūsu attieksme ir tāda: latviešu valoda vienmēr šeit būs valsts valoda un vienmēr tā būs galvenā valoda Latvijā. Un katrs, kas neprot latviešu valodu, ir mīļi aicināts, pieklājīgi palūgts vākties prom no Latvijas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Kolēģi, nebrīnieties, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti kāpj tribīnē un tik emocionāli runā.

Es arī to pašu darīšu un tādā pašā veidā. Jo ir jāapzinās, ko mēs darām. Ir jāapzinās, kādi mēs esam parlamentā šeit un ko mēs darām, uz ko mēs virzāmies.

Uz ko aicinām? Vai patiešām jūs nesaprotat, tie, kuri šodien iestājas par šo valodas, latviešu valodas nodevību — es citādi to nenosaukšu —, vai mēs nesaprotam, ka mēs balansējam uz bezdibeņa robežas? Uz naža asmeņa? Latvieši par šo zemi un par šo valodu miruši, cīnoties pret visdažādākajiem iebrucējiem. Nevis ceļos stāvot, nevis zābakus bučojot, bet kājās stāvot! Arī to mēs esam nolieguši šeit, parlamentā, izsvītrojot 16.martu no kalendāru lappusēm!

Es brīnos, es neticu, ka vēlētāji, kuri balsojuši par Tautas partiju, par “Latvijas ceļu”, ir devuši šādu mandātu izrīkoties šādā veidā ar latviešu valodu. Es neticu tam, jo es pazīstu cilvēkus, tiekos ar viņiem ārkārtīgi daudz. Vai patiešām mēs nesaprotam, ka varbūt Golubova kungam taisnība, varbūt okupācija nav notikusi? Varbūt rusifikācija nav notikusi Latvijā? Vai varbūt to gribam legalizēt un pateikt: “Jā, notikusi, un pareizi notikusi!” Nu bet paklausieties! Tas, kas noticis pie mums, mēs atdodam pozīciju pēc pozīcijas. Es atgādināšu 1998.gadu, kad “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK darīja absolūti visu, lai pārliecinātu cilvēkus, tautu, latviešus par grozījumiem, par referendumu Pilsonības likumā. Kas notika? Šķēles kungs, kuram toreiz bija ārkārtīgi augsts reitings un kurā ieklausījās tauta, diemžēl pateica: “Nē!” Un viņam paklausīja cilvēki. Un mēs pazaudējām šo referendumu. Un tagad, šeit stāvot tribīnē, es ar pilnu atbildības sajūtu saku, jo jūs to paši saprotat, ka tika pieļauta viena šī totāla kļūda, viena izšķirošā kļūda latviešu tautai, ka mēs atvērām šos pilsonības “logus”, un tagad visi, kam nav slinkums, “sabrien” šajā pilsonībā ar atļautiem un neatļautiem paņēmieniem. Jūs to ļoti labi zināt, ko Aldermanes kundzes kantoris tur dara. Un tagad patiešām maniem kolēģiem taisnība, šis kreisais flangs tikai smaida, viņiem pat nav jāstrādā, katrā nākamajā Saeimā viņiem pa 4—5 deputātiem nāks klāt, un tad jūs redzēsiet, latvieši, es jums saku... Un lai paliek vismaz stenogrammai mani vārdi, ja jūs negribat ieklausīties tagad! Lai paaudzes lasītu pēc tam un saprastu, kādas kļūdas mēs šodien pieļaujam. Un tad pēc trim, četrām, piecām Saeimām jūs redzēsiet, kas notiks šeit, parlamentā, un kādā valodā runās. Jūs paskatieties, te jau kolēģi teica, kas notiek Rīgas domē! Tās ir šausmas! Neatkarīgā Latvijā pēc 12 gadiem! Nekas traģiskāks nevar būt kā notikumi tur, Rīgas domē! Tur jau latviešu valodā retais runā, varbūt opozīcijas deputāti. Pārējie tur pārgājuši uz otro valodu, par kuru te cīnās.

Jūs paskatieties, kā mēs izturamies pret savu valodu! Hiršas kundzes atlūgums nav tikai vienkāršs brīdinājums. Tas ir kliedziens faktiski. Latvieša kliedziens! Atmostieties, apjaušiet, kas notiek!

Sprindžuka kungs smaida. Smīkņā. Viņa nostāju mēs ļoti labi zinām, kā viņš izdarās ar lauksaimniecības lietām Latvijā. Ja tā mēs turpināsim, kolēģi, ja tā mēs attaisnosim vēlētāju intereses un cerības, kur tad mēs nonāksim!

Es teicu un turpināšu par šo gadījumu ar Valsts valodas centru. Bija 18 valsts valodas inspektoru. Palikuši nu ir 14. Drīz droši vien nebūs neviena. “Lattelekom” lietā 10 miljonus jau esam atdevuši advokātiem, toties Valodas centram atmetam dažus santīmus, godīgi sakot, salīdzinoši. Latvijā vajadzētu būt nevis 14, bet vismaz 140 valodas inspektoriem. Vismaz 140! Bet jūs nekad neesat ieklausījušies šajās prasībās, nekad neesat mēģinājuši aizstāvēt latviešu valodas intereses. Patiešām! Tas ir vienkārši pārsteidzoši.

Un tādēļ, kolēģi, es jūs aicinu saprast, ka latvieši nav deleģējuši šādas tiesības. Tās ir pārāk nopietnas! Pārāk nopietnas latviešiem un latviešu tautai, lai tik vienkārši, steidzamības kārtībā, viens, divi nobučosim zābakus tur Krievijai, tur Rietumiem, palocīsimies, paklanīsimies. Nu, bet kā tā var rīkoties? Es nesaprotu. Vai vēl ir kāda pozīcija atlikusi, ko mēs varam zaudēt? Man šķiet, ka nav vairs.

Pilsonību esam atdevuši, drīz vien... Un prasības sekos un jau seko gan par valsts valodu, gan par pilsonību visiem. Visiem pēc kārtas. Droši vien dosim jau arī un piekritīsim dot arī tiem militāristiem, kas te desmitiem tūkstošu turpina dzīvot Latvijā, kuriem bija jāaizvācās ar visām panckām, jāaizvācās no Latvijas, bet mēs viņiem sagādājam šodien šīs visas privilēģijas.

Un es atgādinu “Latvijas ceļam”. Tas ir jūsu nopelns, ka viņi šeit dzīvo desmitiem tūkstošu, ar ģimenēm viņi sanāk jau tuvu simts tūkstošiem. Tas ir jūsu nopelns, ka jūs noslēdzāt šo apkaunojošo līgumu ar Krieviju par militāristu atrašanos! Krievijas armija no šejienes pēc dažiem mēnešiem būtu aizvākusies tāpat, jūs domājat, ka viņi būtu palikuši šeit? Pamēģiniet ieskaidrot, pamēģiniet ieskaidrot, atrodiet tādu cilvēku, kuram jūs varat ieskaidrot, ka krievu armija būtu šeit, atrastos. Viņi būtu aizvākušies! Bet jūs tagad priecājaties. Un droši vien būsiet ar mieru, ja paprasīs tur, no Rietumiem, arī viņiem iedot pilsonību.

Lai gan vajadzētu rosināt un meklēt ceļus, kādā veidā viņus aizvākt no šejienes. Lūk, tāds būtu mūsu uzdevums! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es nerunāšu par pagātni tik daudz kā iepriekšējie runātāji, jo tad man būtu jānosauc tie, kas aicināja neņemt Latvijas Republikas pases vai aicināja nevēlēt viltu Saeimu. Tāpēc es gribētu būt konspektīvs un runāt konkrēti par to, kas mums būtu jādara.

Pirmais jautājums ir, kāpēc Latvijā katastrofāli ir krities Eiropas Savienības atbalstītāju skaits? Kaut kur virs 30%. Mums tas tika pasniegts, ka tas galvenokārt esot neveiksmīgu lauksaimniecības sarunu rezultātā. Es domāju, ka tam ir citi iemesli, un telefona zvani vienā aptaujā raidījumā kas notiek Latvijā” arī uzrādīja, ka kaut kur 800 zvanītāji bija ļoti satraukti par iespējamajām izmaiņām Valodas likumā un tikai kaut kādi 180 vai 190 viņus atbalstīja. Manuprāt, šī Eiropas Savienības katastrofālajam reitinga kritumam ir vairāki iemesli. Galvenais iemesls ir tas, ka mūsu ārlietās diemžēl, un man ir jāpiekrīt arī iepriekšējam runātājam, strādā bieži vien ļoti pelēki cilvēki, kas ne tikai tautai vai ne tikai mūsu Rietumu draugiem neizskaidro Latvijas problēmas, bet viņi paši sev nevar izskaidrot, ko viņi tur īsti dara, jo viņi mīl sevi politikā.

Otrs. Es domāju, un mums ir jāpasaka šeit godīgi, ka mēs neesam konsekventi īstenojuši valodas politiku, mums jāpasaka godīgi, ka no 1998.gada valstī sākās jūtami atplūdi, ka ne tikai samazinājās to cilvēku skaits, kas vēlas šo valodu mācīties, nerunājot par skolām, kur, es domāju, ir ļoti laba latviešu valodas politika. Es runāju par tiem cilvēkiem, kas kandidē uz pilsonību, vai vecākās paaudzes cilvēkiem, bet pat, kas ir ļoti bīstami, ir demonstratīvi palielinājies to cilvēku skaits, kas prot valodu, bet nerunā. Es domāju arī, ka mūsu grozījumi ne visos jautājumos bija pārdomāti. Es, protams, tos arī atbalstīju. Un es domāju, ka konkrēti tas pants par jauktajiem uzņēmumiem, es piekrītu par privātajiem uzņēmumiem, ka tur mums nevajag iejaukties valstij, bet tajos uzņēmumos, kur valsts kapitāla daļa ir mazāka par pusi un kas nav saistīti ar, teiksim, valsts interesēm, ar patērētāju interešu aizsardzību, ka tur latviešu valoda jālieto tad, ja kāds, teiksim, pieprasa tulkojumu. Mēs zinām ļoti labi, ka ir tādi uzņēmumi, kas ir saistīti, teiksim, ar pakalpojumiem, ar ostām, ar infrastruktūrām, un tie daži cilvēki, kas tur nesaprot īsti to valodu, viņi varbūt ir atbraukuši no laukiem un strādā, viņi vienkārši kautrējas prasīt šo tulkojumu. Mēs pat līdzīgu situāciju redzējām Daugavpils domē.

Nākamais iemesls ir tas, ka Ministru kabinets tomēr ir atļāvies klaji un demonstratīvi uzspļaut likumam, kurā ir ierakstīts, ka ir jāaizstāv patērētāju intereses, ka nevar būt nekādas atkāpes šajos gadījumos, jo Ministru kabineta noteikumos un pielikumu sarakstā nav iekļauti pārdevēji un frizieri. Jo iedomājieties, cik interesanti, ka tāda profesija kā pārdevēji, neskatoties uz likuma prasībām, atkārtoti ir noraidīti pēc Valsts valodas centra pieprasījuma, un tad nu šīs profesijas nav iekļautas.

Ir vēl, es domāju, nepatīkamākas lietas — drošības jautājumi. Man nupat nācās lidot ar aviokompāniju, kur visas drošības instrukcijas notika svešvalodā. Man nav skaidrs, kā mūsu Aviācijas departaments var izsniegt licenci, ja, teiksim, “Lufthansai” ir tulkojums, es esmu dzirdējis valsts valodā, tad es dažās aviokompānijās neesmu. Mums ir visas tiesības saskaņā ar likumu mainīt šo situāciju. Laika trūkuma dēļ es jums neuzskaitīšu. Es domāju, ka šie ir tie galvenie iemesli katastrofālam Eiropas Savienības popularitātes kritumam, un nevajadzētu šeit melot, ka tas ir saistīts ar lauksaimniecību, kur šīs svārstības varētu būt 2—5% robežās.

Es domāju, ka otrs iemesls ir arī bieži šī vārda neturēšana no mūsu Rietumu draugu puses, jo mums ir tāpat kā Vjetnamā, kad ir septītais bērns, tad astotais ir pēdējais, tad nāk pats pēdējais, viņam tiek dots vārds, tad pats pēdējais, tad patiešām pats pēdējais un tā tālāk. Un mums diemžēl šādā veidā ir grozījumi. Mums kārtējo reizi pasaka, ka šie ir pēdējie grozījumi, jūs izdariet pēdējās izmaiņas. Paiet pusgads, un mums ir atkal pēdējās izmaiņas, kas mums ir jāizdara.

Runājot par Podkolzinas spriedumu. Ir pilnīgi... kas mani pārsteidz. Jā, mani pārsteidz arī mūsu varas iestāžu melošana šeit. Mums tika apgalvots visu laiku, ka mūsu likums ir pilnīgi nedemokrātisks, ka cilvēki tiekot dalīti divās daļās, vieni, kurus varot ievēlēt, otri — kurus nevarot, un tā tālāk, un tagad Podkolzinas spriedumā mēs varam izlasīt pilnīgi pretējo tam, ko teica godājamā Valsts prezidente un mūsu godājamais ārlietu ministrs.

Un tur spriedums atļauj prasīt valodas zināšanas deputātiem. Cilvēki netiek dalīti divās nevienlīdzīgās daļās, bet iebildumi ir pret pašu procedūru, kur es arī pilnīgi piekrītu, kura ir jāmaina, bet tad ir jautājums, kāpēc tad ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri Latvijā, kā mēs redzam, bieži ir spēcīgāki par likumu, sen jau šī procedūra nebija izmainīta.

Es domāju, ka, protams, nekāda milzīga, briesmīga traģēdija šeit nav notikusi, un sagatavojot tātad tālāk šos grozījumus, es domāju, ka mēs iestrādāsim visus nepieciešamos labojumus. Es, protams, apbrīnoju Ārlietu ministriju, kas savas iekšējās neveiksmes, problēmas un menedžēšanas trūkumu ir tik veiksmīgi pratusi pārvērst par visas Latvijas problēmu, tas varbūt arī nav nemaz tik slikti, bet es domāju, ka, Vēlēšanu likumā izdarot šos grozījumus, būs tieši tā, kā teica Dobeļa kungs, un nebūs nekāda problēma, es domāju, ka visas pozīcijas frakcijas sadarbosies, bet man liekas, ka ir jāiestrādā vismaz trīs principiālas lietas.

Pirmais. Diemžēl man šeit ir jāsaka, ka būs jāpārskata arī citas sadaļas. Tad mainot, grozot Vēlēšanu likumu, būs acīmredzot jāpārskata dažas sadaļas Valodas likumā. Attiecībā, kā jau es teicu un es arī domāju, ka būs jāizstrādā kaut kādas izmaiņas attiecībā uz uzņēmumiem, kuros ir valsts un pašvaldību īpašuma daļa. Privātuzņēmumos mēs neiejauksimies. Es domāju, ka būs jānosaka Ministru kabineta atbildība par noteikumu neievērošanu. Ir vesela rinda citu gadījumu, kad Ministru kabineta noteikumi ir vai nu augstāki, vai pilnīgi šķērsām diemžēl esošajiem likumiem, ko mēs šeit esam pieņēmuši.

Un pēdējais, protams, ir jāatrisina kopumā jautājums par patērētāju interešu aizsardzību, kā jau es teicu, ne tikai veikalos, frizētavās, sabiedriskajā transportā, bet arī jautājumos, kas saistīti ar starptautiskajām organizācijām, kas darbojas Latvijā, un drošības jautājumiem.

Un tad, godājamie deputāti, ticiet man, ka mēs būsim paveikuši savus mājasdarbus Latvijā un mēs šeit jutīsimies droši, ka mēs šeit varam pastāvēt, tad tiešām ar mierīgu sirdi mēs balsosim par piedalīšanos miera nodrošināšanas operācijās arī citās valstīs.

Nevajadzētu šeit mānīt, ka mums nav laika. Mums ir pietiekami laiks, jo es gribētu atgādināt: pat ja tiek šis lēmums pieņemts par NATO paplašināšanu, tad ratifikācija arī ies pietiekami ilgi. Mums tiešām ir jāsakārto savi likumi. Paldies par uzmanību. Es domāju, ka mēs to izdarīsim.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Manuprāt, ir izdarīts arī neliels procedūras pārkāpums. Mums tika izdalītas anotācijas jau pēc tam, kad likumprojekts bija nodots izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Un Kārtības ruļļa 86. panta 1. daļa nosaka, ka nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt Saeimas sēdē, pirms to nav izskatījusi atbildīgā komisija, un atzinumu un anotāciju komisija iesniedz Prezidijam. Tos nekavējoties izsniedz deputātiem.

Šīs anotācijas netika savlaicīgi izsniegtas. Un anotācijā, manuprāt, ir pieļauts būtisks trūkums. Tur ir ierakstīts, ka šis likuma grozījums neskar valsts budžetu. Skars gan valsts budžetu šis likuma grozījums, un skar tāpēc, ka es ļoti labi atceros, kā tas bija Augstākajā padomē, ka viens cilvēks uzstājās latviešu valodā, otrs krievu valodā, un tagad, kad nu beidzot ir nolemts publicēt šīs Augstākās padomes, kura pasludināja Latvijas neatkarību, stenogrammas, tad kā mēs tās drukāsim, kā mēs tās tulkosim un kā mēs strādāsim 8., 9. un nākamajās Saeimās, ja nebūs šīs valodas prasības. Man liekas, ka katrs no klātesošajiem saprot, cik liela nianse ir katram vārdam, pieņemot lēmumu, cik lielas nianses ir juridiskajam tulkojumam, un bieži vien šīs domstarpības jau ir ne tikai starp angļu un latviešu valodu, kad mēs pielāgojam Eiropas direktīvām savus likumdošanas aktus. Šādas prasības var būt nesaskaņojamas tad, kad šeit daļa savus likumdošanas aktus. Šādas prasības var būt nesaskaņojamas tad, kad šeit daļa domās krieviski un mēģinās runāt lauzītā latviešu valodā.

Un tāpēc es tomēr aicinu šodien noraidīt pirmajā lasījumā iesniegto likumprojektu, jo tas pārāk drakoniski izsvītro visu, kas attiecas uz valsts valodas prasībām. Ja tomēr Saeimas vairākums, kur šodien dīvainā kārtā bloķējas gan opozīcijas, gan “Latvijas ceļa” un Tautas partijas deputāti, ja tomēr pieņems pirmajā lasījumā šo likumprojektu, tad ir nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai varētu sagatavot loģiskus grozījumus, kas tomēr nepieļauj pilnīgu valsts valodas prasību svītrošanu no abiem vēlēšanu likumiem.

Jā, mēs esam maza tauta, un mēs esam vienmēr pratuši cienīt savu valodu, un mēs esam pratuši arī izcīnīt savu neatkarību! Bet tā, skatoties uz savu identitāti, likvidējot visas prasības par valsts valodu, manuprāt, mēs izdarām tādu bīstamu precedentu, un šādi precedenti jau Latvijā kādreiz ir bijuši. Atcerieties, ka 1940.gadā arī Saeima ņēma un nobalsoja par iestāšanos Tautu savienībā, un pēc tam tauta ilgi dziedāja, ka “pie Staļina durvīm stāv Kirhenšteins bāls ar lūgumu rokā pēc maizes un sāls”. Ko dziedās par mums, ja mēs šodien svītrosim visas valodas prasības no Vēlēšanu likuma? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka visas šīsdienas debates par Vēlēšanu likuma grozījumiem var raksturot vienā teikumā — “Labāk vēlu, nekā nekad.” Jo patiešām tas ir principiāls jautājums. Nu nemaldināsim klausītājus un vēlētājus! Tas nav NATO jautājums. Ko gaida no mums mūsu Rietumu draugi un partneri? Viņus neinteresē daudz, kas ir ierakstīts mūsu Vēlēšanu likumā. Viņi grib no mums vienu: lai mūsu likumdošana un mūsu prakse pilnībā atbilstu starptautiski atzītajiem cilvēktiesību principiem. Tas ir viss. Un man patiešām ir prieks redzēt, ka tomēr anotācijā nav minēts NATO jautājums, nav minēti drošības jautājumi, bet ir rakstīts tas, kas tur ir rakstīts. Un es ļoti aicinu visus kolēģus tomēr vēlreiz pārlasīt anotāciju, un patiešām, kaut gan ar vairāku mēnešu un pat gadu nokavēšanos, bet beidzot mēs to apzināmies, un tas ir ļoti labi. Jāiet uz priekšu, un patiešām tas ir ļoti būtiski.

Seiles kundze, es gribēju jums atgādināt, ka vēl aizvakar šī Saeima nobalsoja par Satversmes grozījumiem, kur vēlreiz ir apstiprināts, ka valsts valoda, latviešu valoda ir vienīgā Saeimas darba valoda. Tā ka īsti nav skaidrs, par kādām stenogrammām jūs šeit runājat. Jums nepatīk, ka daži cilvēki, kam latviešu valoda nav dzimtā valoda, domā savā dzimtā valodā. Un kā jūs domājat, kā to var ierakstīt likumā? Varbūt patiešām sagatavojiet grozījumus, ka Saeimas deputātiem ir jādomā tikai valsts valodā. Bet es baidos, ka būs lielas problēmas ar pārbaudes veidiem un arī ar sankcijām.

Un pēdējais, ko es gribētu teikt. Drusciņ vairāk nekā pirms četriem mēnešiem, stāvot šajā pašā tribīnē, es teicu jums, ka, kad jūs noraidījāt to pašu mūsu priekšlikumu, ka pavisam drīz pienāks laiks, kad jūs to atbalstīsiet. Es ļoti ceru, ka šis brīdis tomēr iestājas šodien. Pat ja tas nenotiek — tas būs pēc pāris nedēļām un tā tālāk.

Mums visiem jāmācās, mums visiem jāveido tomēr izpratne par to, kas ir cilvēktiesību Eiropas mūsdienu standarti. Un šobrīd nav būtiski, ka tiešām frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” pirmā piedāvāja šādus grozījumus. Tas ir mūsu kopīgs darbs. Nav iespējams pieņemt šo grozījumu bez vairākuma atbalsta. Patiešām, kā Dobeļa kungs ļoti spilgti nodemonstrēja, nacionālisms ir dzīvs. Bet tas nebūt nenozīmē, ka nacionālistiem vienmēr būs vairākums. Nacionālisms nav vairs modē Latvijā, nav vairs modē Eiropā. Es saprotu, ka Dobeļa kungu ļoti iedvesmo viņa kolēģa un drauga Lepēna panākumi un tā tālāk. Bet tomēr tā nav galvenā tendence Eiropā. Un es jūs ļoti lūdzu tomēr nezaudēt to, ko mēs kopā esam iemācījušies, un tomēr atbalstīt šos priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Pareiza kolēģa Dobeļa kritika. Diemžēl šos desmit gadus ar iedzīvotāju problēmām un to risināšanu neviena valdība nestrādāja, nebija laika un arī nebija vēlēšanās. Vajadzēja iegūt, perināt miljonārus. Un kāpēc pie Latvijas izsaimniekošanas nekad nebija strīdu par valodu? Un nav arī strīdu. Tur ir internacionālisms! Valodas problēmas vienmēr paceļas pie vēlēšanām. Kāpēc jautājumus par valodām nerisināja no 1992., 1993.gada līdz 1996.gadam? Kāpēc valodas jautājumus speciāli atstāja kā ķīlu, lai pirms vēlēšanām varētu vai pie citām varbūtībām varētu novērst iedzīvotāju uzmanību no tautsaimniecības jautājumiem? Latvijas valsts suverenitāte — jā! Bet kāpēc nerunā par ekonomisko suverenitāti, kuru ar dažiem un ļoti daudziem neapdomātiem līgumiem, ar visdažādākajiem noteikumiem ar katru dienu mēs diemžēl zaudējam. Valdība piekāpjas jebkam un jebkādiem solījumiem. Un tur neviens nerunā par to suverenitāti. Kas tad būs Latvijā vēl pēc desmit gadiem? Tā ir latviešu tautas izdzīvošanas problēma un galvenā problēma. Diemžēl ekonomiku neviens neaizskar un mēģina noklusēt par to. Tad kā ir ar nabadzības novēršanu? Kāpēc Ministru kabinets līdz šim laikam neko nedara?

Kā ir ar iedzīvotāju labklājības celšanu? Kāpēc tur nekādu risinājumu nav?

Izglītības jautājumi, kultūra, zinātne, kura tiek aizmirsta, un iedod tur kripatiņas...

Medicīnas aprūpe. Kāpēc tad par to nerunā mūsu valdība? Iedzīvotāju apgāde ar darbu. Iedzīvotāju iztika, bet ne ubagošana, pie kā ir nonākusi un novesta latviešu tauta.

Lepnums par Latviju kā sakārtotu valsti. Kur ir tāda prasība, un kur tas ir redzams? Tā nav! Skaista, sakārtota valsts ar labi dzīvojošiem iedzīvotājiem. Kur mēs to redzam? Nav tās! Tas ir aizmirsts.

Kur ir divdesmito — trīsdesmito gadu paraugs? Arī to jau tagad kautrējas atgādināt. Iedzīvotāju izglītība. Armijai jūs iebalsojāt tādu noteikumu, ka vairāk nevarēs pieņemt karavīrus, kam ir zema izglītība. Bet kas pie tā ir vainīgs? Vai 1990.gada 4. maijā varēja iedomāties tie cilvēki, kas stāvēja pie šīs mājas, ka viņi nonāks līdz tam, ka būs Latvijā analfabētisms? Un tajā skaitā vīriešu. Par sievietēm vispār klusē. To neviens pat nevarēja iedomāties un nedomāja. Bet diemžēl šo desmit gadu laikā mēs novedām latviešus pie tā. Bet vai tad tas nav kauns?

Ekonomiskā suverenitāte. Viņu zaudēja. Zemes izpārdošana ārzemniekiem. Iedzīvotāju novešana nabadzībā. Un kas tad būs, es vēlreiz jautāju, pēc desmit gadiem? Mums būs neatkarība nosacīta! Jau tagad tā ir. Igaunija ar lietuviešiem mūs kolonizē ekonomiski.

Aizsardzības budžets. Tas ir pietiekams uz 6,5 tūkstošiem cilvēku. Pat ļoti liels! Japānā ir 1% un Austrijā kaut kur 0,8% — 0,9%, bet vajag saudzīgi izlietot! Bet ne tā, kā līdz šim tas notiek. Pērk vienus ieročus, pēc diviem, trijiem gadiem jaunus ieročus. Paies vēl trīs gadi, trešos ieročus pirks. Cik var Latvija tos ieročus iepirkt? Ko darīs ar jūras mīnām— jūs man pasakiet! Ā, tas jā, starp Lietuvu novilkt var robežu, lai tur neviens vairāk neiebrauc iekšā, vai Roņu salai apliksim apkārt. Bet viņas vajag uzturēt! Un pēc tā termiņa iztecēšanas kā tad jūs viņas iznīcināsiet? (Starpsauciens: “Uzspridzināsim!”)

Es ierosinu, par cik ir mums analfabētisms starp jaunatni no 12—13 gadiem, izveidot speciālu militāro skolu, kur pieņemt jauniešus, lai viņi tur mācās. Lai viņi nepārvēršas par noziedzniekiem, narkomāniem, lai viņus neizmanto varmākas, ko sauc par “zilajiem”, vai tie, kas seksuāli viņus izmanto. Ir tādi paraugi ļoti daudzās valstīs, kur nabadzīgu ģimeņu bērni vai bāreņi tiek ievietoti speciālā skolā. Viņi iegūst ļoti labu izglītību, un viņi jau ir militāristi no bērnu kājas. Tad vismaz mēs redzēsim, kā mēs izlietojam budžeta līdzekļus. Aizsardzības ministrijai būs kaut kāds paraugs.

Un pēdējo es gribēju pateikt, ka latvieši stāv uz ceļiem. Diemžēl es piekrītu tiem kolēģu izteicieniem, kuri pateica, ka ministrijās strādā cilvēki ar tādu pelēku apziņu, kuri noliek Latviju ļoti daudzu valstu priekšā uz ceļiem. Tā ir piekāpšanās visdažādākos likumos, kur mēs pievienojamies, neaprēķinot, kāda būs rītdiena. Es nemaz nerunāju par parītdienu. 16.martā arī, es skatos, večus vilka iekšā automašīnā. Nu vai tad tā nav kauna lieta? Jaunas meitenes aizturēja. Redziet, noziedznieki var staigāt mierīgi pa Rīgu un pa Latviju, bet tos večus, tos vajag sabāzt mašīnā un aizvest uz policiju. Kur tad ir jūsu pozīcija, cienījamie kolēģi?

Nu un tas, kas attiecas tik tiešām, kā Tabūna kungs teica, ka mēs nododam pozīciju pēc pozīcijas. Jā, tautsaimniecībā pilnīgi un tad arī Latvijas neatkarībā mēs nododam.

Un tagad paskatāmies to “Lattelekom” tiesu. 10 miljoni aizgāja, un vēl aizies 10 miljoni. Izglītībai, zālēm mums diemžēl naudas nav.

Un tagad, ko esam atdevuši citiem, Tabūna kungs teica. Diemžēl visu esam atdevuši. Latvijai pat nav laba viesu nama, kur var uzņemt augstus ārzemju viesus. Mēs maksājam citiem. Izpārdevām! Mums nav lielveikalu arī, ka mūsu tirdzniecība pilnīgi...

Sēdes vadītājs. Bojāra kungs, mēģiniet runāt par tēmu, lūdzu!

L.Bojārs. Benzīntanki, meži un viss pārējais. Arī kuģniecību atdevām ārzemniekiem. Tā ka, cienījamie kolēģi, pirms balsot, te ir jāpadomā, par ko mēs balsojam un ko tas dos Latvijai.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās Saeimas deputātes! Godājamie Saeimas deputāti! Vēsturē atskatus mēs varam veidot ļoti plašus un garus, bet tas, kas Latvijā šodien ir nepieciešams un ko vēlas katrs Latvijas iedzīvotājs, tās ir pirmkārt divas lietas. Viena — tā ir drošība. Otra — tā ir stabilitāte. Ja mēs joprojām veidojam ekskursus atpakaļ vēsturē, tad mēs zinām, ka vairāk nekā 100 gadu laikā Latvijas teritorijā stabilitāte un drošība ir bijis tas mērķis un tas ilgu punkts, uz ko skatījušies cilvēki gadu simteņa garumā. Ja mēs vērtējam to, kas notiek 21.gadsimta pirmajā pusē, tad liekas, ka cilvēki beidzot sāk sajust, ka šī stabilitāte un drošība varētu veidoties. Tikai ir viens “bet” — vai Latvija un tās iedzīvotāji spēj pastāvēt vieni paši, vai viņi vieni paši sev spēj šīs lietas garantēt. Liekas, ka pēdējā gadsimta vēsturiskā pieredze pierāda, ka ne. Mēs jau vienu reizi bijām vienā klubā, kurā tikām iespiesti ar varu, proti, tas bija Padomju Savienības klubs, tas bija austrumu virziens. Mēs nevēlamies, lai vēsturē atkārtojas šis ļoti drūmais posms. Mēs tomēr vēlamies skatīties tur, kur civilizētā pasaulē demokrātiskās valstīs vairāk vai mazāk ir spējuši radīt stabilus dzīves un darba apstākļus. Un tagad ir jautājums par to, ka mēs šajā Saeimas zālē klausāmies trīs valdošās koalīcijas partiju savstarpējās diskusijās un ļoti, ļoti daudz kritikas NATO un Eiropas Savienības jautājumos, kas ir ļoti pamatota. Tad ir jautājums — vai tās valdošās koalīcijas partijas, kas ir atbildīgas par integrāciju NATO un ārlietām Eiropas Savienībā, vai tās ir veikušas savu uzdevumu kārtīgi, godīgi un pats galvenais — atbilstoši tām prasībām, ko šodien prasa Latvijas iedzīvotāji, Latvijas tauta?

Šķiet, ka politiskās elites milzīgā attālinātība no tiem procesiem, kas notiek tautas iekšpusē, arī šajā gadījumā nes savus augļus. Ir sākusies vēlēšanu kampaņa. Un tāpēc šī tribīne visbiežāk tiek izmantota tieši vēlēšanu kampaņas nolūkos.

Ļoti nevēlētos redzēt to, kas ir vēsturē ne tikai Latvijā, bet arī citu tautu vēsturē noticis vairākkārt. Proti, galēji labējie spēki pēc iespējas kopā ar galēji kreisajiem spēkiem veido savstarpēju konfrontāciju, lai vēlētāju piespiestu domāt emocionāli. Un, ļoti emocionāli pieejot, arī šodien ir cilvēki un ne mazums tādu, kas ar asarām acīs iet pie “Tēvzemes un Brīvības” pieminekļa, liek ziedus un nākamajās vēlēšanās atkal nobalso par to pašu, par ko ir balsojuši emocionālu iemeslu vadīti jau neskaitāmas reizes, proti, nobalso par tām partijām, kas runā skaistās runas, bet nedara tos darbus, ko solījuši savās programmās un par ko runājuši no šīs tribīnes. Diemžēl tā ir mūsu dzīves realitāte. Bet man liekas, ka Latvijā cilvēkus nevajadzētu vērtēt pārāk zemu. Viņi izglītojas, viņu skatījums un, pats galvenais, pieredze tomēr norāda uz to, ka pirmkārt Latvijā ir jādomā par cilvēku sociālajām vajadzībām, par to, lai viņi justos droši, stabili, lai viņu dzīves apstākļi reāli uzlabotos. Un to nav iespējams darīt ar vārdiem, to var vērtēt tikai darbos.

Runājot par vēsturisko pieredzi un vēlēšanu likuma grozījumiem. Es uzskatu, ka mūsu Latvijas vēsturē jau pašos pamatos netika izdarīta tā lieta, ko mēs redzam veiksmīgi realizētu mūsu kaimiņvalstī Igaunijā. Ja atceraties, tad Igaunija pilsonību piešķīra divām iedzīvotāju grupām jau pašā sākumā, līdz ar to novēršot tās sekas, kuras mēs pašlaik gaiši redzam Latvijā. Proti, to cilvēku sāpi un neapmierinātību, kas, nevarēdami iegūt pilsonību, būdami Latvijas lojāli pilsoņi, būdami ar sirdi un dvēseli par Latvijas neatkarību, šodien ir nostājušies pretī un kļuvuši par upuriem tai sabiedrības ne pārāk godīgajai daļai, kas izmanto šo cilvēku sāpi. Un proti. Es minēšu.

Igaunijas gadījumā pilsonību piešķīra divām grupām. Pirmkārt, tie bija etniskie igauņi neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. Un otra svarīgākā grupa, par ko es gribētu runāt šodien, proti, tie bija visi tie, kas jau deviņdesmito gadu pašā sākumā neatkarīgi no savas tautības iestājās par neatkarīgas Igaunijas izveidi. Absolūti visi tie. Latvijā mēs šādus cilvēkus reģistrējām Pilsoņu kongresa reģistrā. Igaunijā tas bija mazliet savādāk. Tātad arī Latvija varēja rīkoties un iet šādu ceļu, un piešķirt nelatviešiem, tiem nelatviešiem, kas iestājās par neatkarīgu Latvijas valsti, pilsonību jau pašā sākumā.

Es gribētu minēt tādus cilvēkus, kurus mēs visus gaiši atceramies, kā Dozorcevs, kā Ludmila Azarova un daudzi, daudzi citi, arī Marina Kosteņecka. Šie cilvēki ar sirdi un dvēseli, ar visu savu darbu bija par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Pilsonības piešķiršana viņiem tika veikta pavisam, pavisam citādā veidā ar lielu kavēšanos, un diemžēl tas šajos cilvēkos radīja emocionālu sāpi.

Es esmu daudz runājusi ar kolēģiem, ar kuriem esmu strādājusi, piemēram, ar Aleksandru Mirļinu, kurš saka: jā, es saprotu, es saprotu latviešus, un tomēr es biju ar viņiem kopā gan uz barikādēm, gan tajās dienās, kad mēs visi te cīnījāmies par to, lai krievu tanki te iekšā nebrauktu, un tomēr mani vēlāk atstūma. Es domāju, ka tā bija Latvijas ļoti, ļoti liela kļūda. Un latvieši zaudēja savus sabiedrotos, un tādēļ vēlāk notika tas, kas notika.

Ja mēs runājam ļoti konkrēti, priekšsēdētāja kungs, par šiem grozījumiem vēlēšanu likumos, tad es vēlētos teikt, ka Latvijai būtu jāiziet ārā no bērnu istabas perioda. Būtu! Tagad 12 gadus neatkarīgai... pašai veidojošai, saprast tos mērķus, ko tad mēs īsti gribam.

Cienījamie kolēģi! Ja tauta referendumā šodien pateiktu, ka mēs nevēlamies integrāciju Eiropas Savienībā, tad mums ir tikai divi ceļi — vai nu politiski atbildīgi pateikt — “nē, Latvija neies uz integrāciju Eiropas Savienībā, mēs respektēsim tautas vēlmi”, vai arī otra lieta — “jā, mēs mēģināsim pārliecināt Latvijas iedzīvotājus par to, ka mums šī integrācija Eiropas Savienībā ir nepieciešama”.

Tieši to pašu es varētu teikt par NATO. Un mēs visi redzam, kādas sekas atstāj tas, ka vispirms Valsts prezidente nāk klajā ar mums visiem šajā Saeimas zālē sēdošajiem mulsinošu lietu, proti, par to, ka vēlēšanu likumi ir jāgroza, bet nav īsti minēts, kurš, kā un kādos apstākļos ir teicis. Vizītē pie Valsts prezidentes praktiski neviena frakcija nebija uzreiz ar mieru grozīt šos vēlēšanu likumus — Saeimas un pašvaldību. Un tikai pēc tam, īstenībā paši uzprasīdamies, no šīs Saeimas tribīnes NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons nāca klajā ar šo pilnīgi skaidri izteikto domu — vēlēšanu likums ir jāgroza. Īstenībā tas dara mums kaunu, ka mums pašiem šeit, Latvijas valstī, politiku veidojošajiem nav savas ļoti precīzas un striktas stratēģijas, kā tad īsti rīkoties, kas ir jādara pirmajā kārtā, uz ko mēs varam pagaidīt. Bet pats galvenais — un tas nu ir simtprocentīgi —, lai kāds būtu personiskais viedoklis katram šajā zālē sēdošajam pirmkārt ir jāņem vērā Latvijas tautas, Latvijas iedzīvotāju vēlmes. Ko viņi reāli grib, tas arī ir jādara. Citādi pretējā gadījumā šādas lietas būs pirms katrām vēlēšanām, būs te diskusijas par vienu otru lietu.

Protams, ļoti neērtā situācijā ir partija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ārkārtīgi neērtā. Manis ļoti, ļoti dziļi cienītais Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kuduma kungs šeit norādīja uz divām pusēm arī savā personiskajā attieksmē. Arī Ģirts Valdis Kristovskis, aizsardzības ministrs, kas šeit runāja, arī būtībā bija spiests parādīt šīs divas dabas. Faktiski partijai nedrīkstētu būt tāda svārstīga pozīcija uz vienu vai otru pusi. Ja vēlētāji pieprasa neintegrēšanos NATO, tad tas partijai arī ir jāpaziņo, un tad acīmredzot šie posteņi gluži vienkārši ir jāieņem kādam citam. Bet tajā pašā laikā es vēlētos uzsvērt vēl vienu faktu. Seiles kundze ļoti pamatoti runāja par budžeta grozījumiem. Budžets acīmredzot cietīs arī turpmāk. Mēs pašlaik zinām vienu faktu: Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir izskatījusi Podkolzinas lietu. Latvijas valstij ir jāmaksā un būs jāmaksā vairāk par 5000 latu. Un šādu gadījumu būs vairāk un vairāk.

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija savās sanāksmēs, ne vienā vien, ir apspriedusi šos jautājumus, izvērtējot pilnīgi visus aspektus, kādi vien ir. Un mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka ir jāmēģina šajā gadījumā darīt to, ko pēc būtības dara viss Latvijas parlaments. Pirmkārt nedarīt pašiem kaunu un precīzi definēt, kas mums rīt būs jādara, kādi likumu grozījumi būs jādara. Un šajā situācijā es kā pirmo redzu Saeimas Kārtības ruļļa nostiprināšanu, kurā būtu pilnīgi un skaidri, un nepārprotami redzams, ka Saeimas darba valoda varēs būt tikai un vienīgi valsts valoda. Pirmais un nepieciešamākais. Runa par... Kiršteina kunga ierosinājums par grozījumiem Valodas likumā ir ļoti bīstams pirms vēlēšanām. Es baidos, ka pirms vēlēšanām šie grozījumi Valodas likumā šeit radīs ne tikai tādas diskusijas no Saeimas tribīnes, kas pēc būtības ir priekšvēlēšanu runas, bet te būs vēl daudz, daudz smagākas lietas. Esmu pārliecināta, ka Valodas likums pirmkārt ir jāpilda, jo tas, kas notiek ar Valodas likumu, tās pēc būtības ir nepildīšanas sekas. Hiršas kundzes aiziešana ir tikai viens no šī manis teiktā pierādījumiem. Hiršas kundze reāli redzēja, ka tajās iespēju robežās — un runa ir ne tikai par finansējumu, ne tikai par to Saeimas atvēlēto budžeta minimumu, kāds bija Valodas centram —, bet arī par attieksmi un ieinteresētību, par dubulto standartu viņas darba vērtējumā. Līdz ar to Valodas centra darbību nevar pārvērst tikai par tāda uzbrūkoša suņa vai kaut ko tamlīdzīgu. Diemžēl Hiršas kundze, pašai negribot, bija nostādīta tieši tādā situācijā. Pie tam Valodas centram nenāca talkā tiesībsargājošās organizācijas pietiekamā skaitā un vairumā, kad tas bija nepieciešams.

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Latvijā tā situācija, kas ir radusies, vēl nav tik draudīga. Un tomēr, ja mēs paskatāmies nākotnē, tad mēs nevēlamies piedzīvot tādas situācijas, kādas ir Austrijā ar Jorgu Haideru, kādas ir Čehijā ar Klausu, kamēr viņš vēl nebija pie varas. Mēs nevēlamies piedzīvot tādas lietas, kādas notiek ar Francijas prezidenta vēlēšanām. Mums vajadzētu mēģināt nevis sarīdīt sabiedrības dažādas etniskās grupas, proti, šajā gadījumā — latviešus un nelatviešus, bet mēģināt dot pirmkārt viņiem dzīvei cienīgu pamatu zem kājām, tādējādi lai mums veidotos politiski izglītots, atbildīgs vēlētājs, lai viņu nevarētu apmānīt ar tukšiem solījumiem, lētiem vilinājumiem un jaukiem grabulīšiem. Es domāju, ka tas būtu pats galvenais, kā Saeimai pašlaik jārīkojas un jāstrādā pie ļoti konkrētiem grozījumiem Saeimas Kārtības rullī. Tas būtu mūsu pirmais uzdevums. Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti rezultāti, daži paziņojumi. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Kārtējā sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi no Izmeklēšanas komisijas! Es atgādinu vēlreiz, ka pēc piecām minūtēm Sarkanajā zālē satiekamies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Geige.

I.Geige (LC). Es atgādinu Pieprasījumu komisijas locekļiem ierasties uz sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam 60 gadu jubilejā deputātu Igoru Solovjovu! (Aplausi.)

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies Martijans Bekasovs, Guntars Krasts, Andris Bērziņš, Imants Stirāns, Jānis Gailis un Oskars Grīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām debates. Edvīns Inkēns.

E.Inkēns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Man nebija īsta nodoma nākt šeit tribīnē, bet diemžēl Dobeļa kungs ar savu nepilnīgo un, šķiet, apzināti nepilnīgo informāciju ir jūs maldinājis būtiski. Tāpēc es esmu spiests nākt un jums, kolēģi, izskaidrot, kā tad īstenībā notika lietas konventā.

Sāksim ar to, ka konventā mums — Latvijas parlamentāriešiem — ir zināma privilēģija. Un šī privilēģija ir saistīta ar to, ka mēs esam jau pagājušā gada rudenī aizsūtījuši strādāt savu atašeju. Tieši šā iemesla pēc jau konventa pirmajā dienā Latvija, Latvijas delegācija kopā ar Slovēnijas delegāciju sasauca kandidātvalstu sanāksmi. Šo sanāksmi vadīja Inese Birzniece un Slovēnijas pārstāvis. Šajā sanāksmē Latvijas puse ierosināja pārējām kandidātvalstīm prasīt savu valodu lietošanas iespēju. Tas nebija vienkārši, jo, pieņemsim, čehi mūs neatbalstīja, poļi mūs neatbalstīja. Bija vesela rinda valstu, kas neuzskatīja, ka tas viņiem ir nepieciešams. Mēs, Latvijas delegācija, uz to uzstājām, un mēs panācām vairāku valstu atbalstu. Tajā skaitā mūsu kaimiņi, gan lietuvieši, gan igauņi, slovēņi, pievienojās šai mūsu prasībai.

Un kas ir pats interesantākais. Tajā sēdē, kad viss tika nolemts, nepiedalījās neviens no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Viņi nav šīs idejas autori, viņi nav par šo ideju karojoši tā, kā viņi pašreiz stāsta.

Iesim tālāk. Iesim tālāk!

Tālāk vēl labāk.

Turpinot Rīgā, sekretariāts būtībā, praktiskais sekretariāts, izvietots Eiropas lietu komisijā, kurš arī uzrakstīja priekšlikumu. Priekšlikums tika nosūtīts uz konventu rakstiskā veidā kā papildinājums, un, protams, tikai šādi rakstiski priekšlikumi tiek ņemti vērā. Tāpat kā mēs likumu labojumos ņemam vērā tikai to, kas ir uzrakstīts rakstiski. Šis priekšlikums tika iniciēts un fiziski rakstīts no Ineses Birznieces. Visa mūsu delegācija, tajā skaitā pat “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, piekrita šim priekšlikumam, un mēs to kopā aizsūtījām.

Nākamais. Lai panāktu šādu lēmumu, un mēs jau nu Briseles koridorus pietiekami ilgi esam mīdījuši, lai zinātu, ko ir nepieciešams darīt, ko mēs darījām? Mēs strādājām ar politiskajām grupām. Mēs, liberāļi, strādājām ar liberālo grupu, un liberālā grupa atbalstīja šo mūsu ierosinājumu. Un savukārt Tautas partija strādāja ar EPP, un Pīka kungs, piemēram, rakstīja īpašu vēstuli, vairākas vēstules, un EPP mūs atbalstīja. Diemžēl “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK tur nav partneru. Viņiem nebija ar ko strādāt un panākt politisku atbalstu. Varbūt ka tajā brīdī, kad Lepēns būs Eiropas parlamentā, jums arī būs tur kaut kādi sabiedrotie.

Turpinām, turpinām, nav jau viss tik vienkārši. Jo tālāk, jo interesantāk. Jo tālāk mežā, jo resnāki partizāni. (Zālē smiekli. No zāles deputāts J.Dobelis: “Kāpēc tu turi roku kabatā?”)

Tālāk. Tā būtība tiešām ir tāda, ka mūsu delegācija strādā vienoti. Mēs nemēģinām rast kaut kādas politiskās partijiskās priekšrocības. Mēs strādājam uz savu valsti. Un tāpēc vienu mēģinājums... bet man liekas, ka “Tēvzemei” tas ir dažkārt raksturīgi — savākt visus augļus arī no svešiem dārziem. Šajā gadījumā ābolīšus.

Par protokolu, kur no formālā viedokļa Dobeļa kungam ir pilnīga taisnība. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Ahā!”) Protokolā tā ir ierakstīts. Bet paskatīsimies, kā šis ieraksts tapa. Krasta kungs... Nē, Dobeļa kungs. Viss vēl tikai priekšā! Saldo odziņu es esmu tev pataupījis. Notika sekojoši. Lai man nebūtu dūre tev jārāda. Tālākā sekojošā darbība bija šāda. Otrajā konventa sēdē bija nolemts, ka mēs runāsim par šo valodu, vēl arī pastiprināsim savu rakstisko iesniegumu ar runām. Visi konventa dalībnieki no mums pieteicās, un mēs ar Inesi Birznieci manā istabas numurā strādājām līdz vēlai naktij. (Zālē skaļas ovācijas. No zāles deputāts J.Dobelis: “Tad jau nav ko runāt vairāk!”) Jā, jā, jā! Jā, jā, jā! Līdz vēlai naktij stādījām šo runu. Un pēc tam Inese naktī rakstīja uz kompjūtera, jo angļu valoda viņai, neapšaubāmi, ir vislabākā (Dobelis pa to laiku gulēja Rīgā), tātad Inese uzrakstīja runu. Otrā rītā man atnesa šo runu, un uz runas augšā bija rakstīts “Edvīna Inkēna uzstāšanās konventā”. Bet mēs paskatījāmies uz runātāju sarakstu, un mans uzvārds bija desmitais apmēram, nu tālāk, aiz Krasta kunga. Un es atdevu šo Ineses uzrakstīto runu, kas bija jālasa Edvīnam Inkēnam, atdevu Krastam. Un Krasts to nolasīja. Tur nav nekāds nopelns “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, es atvainojos. Jūsu pirkstiņš tur nav klāt! Ko es ar to gribu teikt? Es gribu teikt tikai to, Dobeļa kungs, ka jūsu nacionālisms, kas ir balstīts tikai uz nepārtrauktu baidīšanos no visa, ir totālā pretrunā ar modernu nacionālismu. Mēs esam šī modernā nacionālisma apoloģēti un pārstāvji, jo mēs zinām, ka latviešu valoda ir konkurētspējīga un mums galīgi nav par to jāšaubās. Labi. Es arī nebiju īsti korekts. Ne vienmēr jūs gribat noplūkt svešus augļus. Dažkārt jūs negribat ēst arī savējos, sevišķi ja tie ir skābi. Un tas ir tas, ar ko mēs šodien nodarbojamies. Man ir ļoti žēl, bet es esmu relatīvi vecs politiķis. Es ilgi esmu šajā parlamentā, un tāpēc nu tomēr... Pēter, un es vēršos pie tevis. Pēter, ar ko mēs šodien nodarbojamies? Ar tām politiskajām mielēm, juridiskajām paģirām, ko jūs radījāt, tieši jūs! LNNK bija tā, kurai bija absolūti nospļauties uz latviešu valodu un ieveda šeit vācieti Zīgeristu, un mēs pārējie, kaut kā mēģinot aizsargāties, ieviesām šo likuma normu pret jums, pret vācieti, piedod. Kāpēc jūs toreiz... kāpēc jums tas bija vienalga? Tāpēc, ka jums bija citi ideāli — banāni bija svarīgi.

Un tagad mēs ar to mokamies. Dīvainā kārtā jūs atkal tēlojat varoņus. Neesat jūs varoņi! Jūsu dēļ Saeima mokās pašreiz ar šo likumu.

Izmaiņas Satversmē ir nodrošinājušas pašu galveno. No šīs tribīnes, par laimi, visi vienmēr runās latviski. Un nevajag jums tēlot, ka jūs to nesaprotat un nezināt. Man ir žēl, ka mums tagad, pēc cik gadiem, jūsu vācu izloksne ir šeit jālabo. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie Prezidija locekļi! Latvijas Republikas pilsoņi!

Gribētu teikt sekojošo: es domāja, ka gandrīz visām politiskajām partijām šeit, Saeimā, izņemot no apvienības PCTVL (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Ko tu muldi!”), prioritāte tik tiešām ir virzība uz NATO. Bet lielai daļai no politiskajām partijām ir arī prioritāte latviešu valoda.

Ja mēs uzmanīgi paskatīsimies, kas reāli ir noticis 7. Saeimas laikā, tad mūsu Saeimas laikā latviešu valodas pozīcijas ir ievērojami pavājinātas. Gan bēdīgi slavenā 1999. gada Valsts valodas likuma grozījumu pieņemšana šeit, Saeimā, kad no šīs privātās dzīves sfēras — no uzņēmējdarbības virknes sfēras — tika samazinātas latviešu valodas tiesības, gan arī šie jautājumi, kas skar izkārtnes, plakātus un tā tālāk — tas viss ir noticis. Un, ja mēs vēl paskatāmies, cik tālu ir aiziets ar Ministru kabineta noteikumiem nr.296, tad mēs redzam arī Hiršas kundzes bažām pamatu, ka viņa precīzi saka, ka nav vairs tāda pamata, kas liktu mūsu likumdošanā, tajā skaitā arī šiem Ministru kabineta noteikumiem, ka frizierim, pārdevējai vai arī bārmenim būtu obligāti jāzina latviešu valoda. Viss paliek juridiskās interpretācijas laukā! Kolēģi, it īpaši šie Ministru kabineta noteikumi dzelžaini ir valdības partiju darbs.

Un šinī gadījumā es griežos arī pie kolēģiem no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK — kāpēc tad viņi šo jautājumu savlaicīgi necēla, kad šie Ministru kabineta noteikumi tika pieņemti? Diemžēl jāatzīst, ka tajā brīdī laikam tā dūre palika kabatā, kā saka Dobeļa kungs. Un netika izvilkta ārā, un sabiedrība ne dzirdēja, ne redzēja. Tas ir viens.

Nu varbūt, ka te Tabūna kungs saka, ka cēla... bet šinī gadījumā atļaujiet, Tabūna kungs, arī godīgi pateikt, ka tajā reizē, kad mēs šeit balsojām par šiem valodas likuma grozījumiem, ko pieprasīja van der Stūls un citi “varoņi”, diemžēl Sociāldemokrātu savienības deputāti viennozīmīgi balsoja pret, bet Tabūna kungs nebalsoja. Nebalsoja, nepiedalījās balsojumā, tāpat kā frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Diemžēl šī valdības partiju solidaritāte un domas par valdības stabilitāti reizēm ir dārgākas par principiem. Tā ka es domāju, ka būtu labi, ja šos principus godātu vienmēr, un ne tikai atkarībā no tā, cik tas ir politiski izdevīgi un cik tuvu ir vēlēšanas. Tas ir viens.

Bet nestrīdēsimies par to. Tas varbūt arī nav svarīgākais, kā izteikt viens otram pārmetumus. Es domāju, ka svarīgāk ir skaidri saprast to, ka mūsu uzdevums ir nostiprināt latviešu valodas kā valsts valodas statusu, nevis vienkārši saglabāt. Nevis vienkārši saglabāt...

Un tieši tāpēc Sociāldemokrātu savienības frakcija piedāvāja Satversmē grozījumus, kuri pilnībā sakrita ar Māras Zālītes vadītās Valsts valodas komisijas grozījumiem. Un diemžēl neskatoties uz to, ka tie bija piedāvāti tādā veidā, ka varēja saglabāt visu to pozitīvo saturu, ko piedāvāja arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ar savu priekšlikumu, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības paredzētajā likumu kārtībā un darbībā, un pilsoņu vēlētās pašvaldībās un tā tālāk... šo valodu uzturēt, un pilsoņu vēlētās pašvaldībās, diemžēl šo tēzi, ka tikai pašvaldībās, nebija ar mieru aizstāt ar tēzi par “valsts un pašvaldību un to institūciju darbā”, ka jābūt šai latviešu valodai kā valsts valodai dokumentos un lietojamai... lietvedībā lietojamai valodai. Es domāju, tas ir ārkārtīgi nozīmīgi — vai mēs gribam divas salas virs šiem padebešiem noturēt, kur latvietībai palikt, tas ir, parlamentā 100 deputātu starpā un pašvaldību deputātu starpā, vai tomēr gribam to attiecināt uz parlamenta izpildinstitūcijām, uz pašvaldības institūcijām, pašvaldības uzņēmumiem, valsts uzņēmumiem, vai negribam. Diemžēl šīs izšķiršanās nebija. Un tas ir atkal viens jautājums, kāpēc Dobeļa kungs balsoja pret mūsu priekšlikumiem, kuri saglabāja visu to, ko piedāvāja pozitīvu arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Diemžēl, bet tā ir realitāte, kuru nevar noliegt, un tas ir ārkārtīgi svarīgi!

Tāpēc es arī gribētu pateikt sekojošo, kāpēc šodien Sociāldemokrātu savienība neatbalstīs šos vēlēšanu grozījumus. Tāpēc ka Satversmē, pateicoties valdības partiju solidārai rīcībai, absolūti visu valdības partiju solidārai rīcībai, nav pietiekami nostiprinātas latviešu valodas tiesības. Tas ir tas pamats, kāpēc mēs nevaram balsot par šiem vēlēšanu likuma grozījumiem, un nevis kaut kas cits. Ja mēs būtu rīkojušies korekti un skatījušies, kā ne tikai saglabāt, bet arī kaut ko nostiprināt, ne tikai vaimanāt, kāds varētu būt nākamās Saeimas sastāvs ar dažādām politiskām partijām un cik varētu būt deputātu no PCTVL un cik no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, nu tad tādā gadījumā mēs būtu rīkojušies. Bet ir vajadzīgi rīcības cilvēki, ne runas cilvēki vien.

Tā ka, es domāju, protams, mums ir jāapzinās: troksni taisīt — tas ir viens, un arī trokšņa taisīšana ir trauksmes signāls, šinī gadījumā es negribētu salīdzināt ar iepriekšējās Saeimas “Tālavas taurētājiem”, tas ir pavisam kas cits, bet tas, ka šie grozījumi Satversmē ir absolūti nepietiekami, lai nostiprinātu latviešu valodas kā valsts valodas statusu, tas ir skaidrs, un tas, ka visas valdības partijas negribēja to darīt, tas arī ir skaidrs.

Un tāpēc rodas jautājums — vai šeit ir kāda aizmuguriska vienošanās ar kaut kādām starptautiskām institūcijām, cik tālu Latvija drīkst iet uz priekšu savas valsts valodas statusa nostiprināšanā Satversmē? Liekas, ka šīs robežas ir stingri noteiktas, jo tālāk par pašvaldību deputātu savstarpējām attiecībām, tālāk par Saeimas deputātu savstarpējām attiecībām, izrādās, nedrīkst iet. Diemžēl šāda situācija ir. Un tāpēc es domāju, ka visas tās vienošanās, vienalga, kas tās slēdz tautai aiz muguras, nav tās labākās, jo pretējā gadījumā būtu taču jābalso pēc savu partiju programmām, nevis pēc tā, ko drīkst un nedrīkst, ko iesaka kaut kādi eksperti, ietekmīgi valstsvīri Rietumos, un tamlīdzīgi. Es domāju, ka šeit mums jāsaprot viens, ka ir sadūrušās divas izpratnes par to, kas ir demokrātijas pamatā. Amerikas Savienotās Valstis, citas liberālās demokrātijas valstis piedāvā skaidru principu, ka indivīda tiesības ir pāri visam. Tā ir absolūta liberālisma uzvara pār tautas tiesībām. Jābūt ir līdzsvarojumam, lai būtu garantētas tautas tiesības uz savu pašnoteikšanos un lai indivīdam viņa tiesības tiktu arī īstenotas nevis pretēji tautas pašnoteikšanās tiesībām, bet saskaņā, vienotībā, organiskā saiknē. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, un ne citādāk!

Tā ka es domāju, ka tas arī rāda kaut ko ļoti, ļoti nopietnu. Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu. Es ceru, ka visas šīs garās diskusijas, kas šodien ir, mums radīs vismaz sekojošu situāciju, ka valdības partijas vairs nediskutēs par tiem nieka 300 000 latu, ko Valsts valodas komisija budžeta grozījumos prasa. Bet varbūt ka valdības partijas spers pretim soli Mārai Zālītei, lai latviešu valodas konkrētās pozīcijas nostiprinātu ar nelielu atbalstu, bet varbūt pat lielāku nekā šie 300 000 latu, kas ir neatliekami? Bet diemžēl valdības partiju līderi, tai skaitā partiju priekšsēdētāji, izņemot Māri Grīnblatu, ir skaidri definējuši, ka pagaidām ar šādu populismu viņi nenodarbosies, ka tas esot populisms. Es arī īsti nesaprotu, ko tas nozīmē, ja prasa 300 000 — pieticīgu summu. Protams, šeit es varu citēt, teiksim, arī Dobeļa kungu, kas man par lielu pārsteigumu šodien teica, ka Andrim Bērziņam 400 miljoni ir iedoti. Nu tas nozīmē laikam, ka ir jādibina kāda Parlamentārās izmeklēšanas komisija, jo nav zināms, kuram Andrim Bērziņam. Ir aktieris Andris Bērziņš, kuru mēs visi cienām, ir premjers Andris Bērziņš, ir tātad arī Bērnu fonda Andris Bērziņš. Nu, pēc visa izskatās, ka tas attiecas uz Ministru prezidentu. Tādu teicienu izteica Dobeļa kungs. Es domāju, vai tas ir saistīts ar topošo ledus halles kompleksu, to mums vajadzēs zināmā mērā noskaidrot.

Katrā ziņā šādi izteikumi starp koalīcijas partneriem ir ārkārtīgi nozīmīgi un, manuprāt, rada situāciju, kas arī opozīcijai liek ļoti nopietni ausīties, jo šeit ir ne tikai, kā saka, preses informācija. Šeit jau nāk valdības koalīcijas partnera izteiktie apgalvojumi. Tas ir ļoti nopietni!

Ko es šeit vēl gribētu teikt? Manuprāt, mums ir jāatceras tas, ka ir ārkārtīgi svarīgi apzināties to, ka valodas politikai Latvijā ir jābūt konsekventai. Godīgai un atklātai. Un mēs nedrīkstam slēgt nekādas aizmuguriskas vienošanās par to, cik tālu ko mēs drīkstam darīt. Jo mums bija iespēja šeit pilnīgi vienkārši šo situāciju, no vienas puses, izmantot par labu latviešu valodas kā valsts valodas statusa nostiprināšanai Satversmē.

Un, no otras puses, jau šajā likumā piekāpties, bet tad tas bija jādara. Un nebija jāattiecina šie grozījumi tikai uz divām, kā es teicu, rezervāta sfērām — pašvaldību deputātu savstarpējām darba attiecībām un Saeimas deputātu savstarpējām darba attiecībām. Tas nav nopietni!

Kolēģi! Es domāju, ka viss vēl nav zaudēts, jo šai Saeimai vēl aizvien ir pilnvaru laiks līdz oktobrim. Es domāju, ka ir iespējas arī šajos Satversmes grozījumos šo to veikt no tā, ko piedāvāja Sociāldemokrātu savienība, un nav vietas šeit politiskai greizsirdībai. Jo, ja mēs uzmanīgi paskatīsimies, Sociāldemokrātu savienība viennozīmīgi atbalstīja visus racionālos valdības partijas priekšlikumus. Lai viņi kaut vai par pieciem santīmiem nostiprina latviešu valodas statusu kā valsts valodai. Kas jums traucē nākt pretim citiem priekšlikumiem, kuri varbūt par latu nostiprina? Es domāju, ka tas nav nopietni. Tāpēc mums ir jābūt nostājai pavisam vienkāršai, ka viss, kas nostiprina, ne tikai jāsaglabā, tam ir jānāk pretim. Un tas ir jādara atbilstoši arī šeit demokrātijas izpratnei. Un nevajag pilnīgi visas tiesības pakļaut indivīda tiesībām, jo tādā gadījumā mums būs jāatsakās arī no nācijas pašnoteikšanās tiesībām, kuras tāpat kā demokrātija jāuztur nepārtraukti, pastāvīgi. Citas izejas jau nemaz nav!

Tāpēc es gribētu uzsvērt sekojošo, kolēģi! Ir iespējas strādāt, ir iespējas domāt arī par to, lai mūsu virzība uz NATO būtu neapturama, bet tajā pašā laikā Saeimas deputātiem, arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātiem, ir jābūt konsekventiem. Un, ja viņu viedoklis ir tāds, ka vajag tikai daļēji aizstāvēt latviešu valodas tiesības atsevišķās sfērās, tas tā arī jāsaka.

Bet katrā ziņā es vēlreiz uzsveru, ka mūsu priekšlikums pilnīgi nejauši sakrita ar Valsts valodas komisijas priekšsēdētājas Māras Zālītes un visas komisijas priekšlikumiem. Un es neredzu, kāpēc racionālāko no tiem nevajadzēja atbalstīt. Ja nu vienīgi politiskas sīkmanības dēļ, domājot par to, kā nu izskatīsies, ka opozīcijas priekšlikumus atbalstīs arī valdības partijas. Es domāju, tā nav vispār nacionāla, vispār demokrātiska politika, tā ir savstarpējo rēķinu kārtošanas politika. Un būt vai nebūt tādai politikai, tas jau nu ir atkarīgs tagad no valdības partijām. Viss, arī nepareizi izdarītais, arī kļūdainais vēl ir labojams, bet tikai ir jābūt politiskai gribai. Un nevajag šeit mēģināt aizrunāt, ka tā būtu liela nelaime, ja visās valsts un pašvaldību institūcijās valsts valoda būtu latviešu valoda noteikta un tas būtu Satversmē nostiprināts. Ka tā būtu kāda nelaime, pārspīlējums vai neiespējama situācija un tamlīdzīgi. Jautājums ir vienīgi par to, vai valdības partiju vidū ir kaut vai viena politiskā partija, kurai tāda griba ir. Ja ir vēlme domāt tikai par deputātu savstarpējām attiecībām, tad, protams, tas ir cits jautājums.

Kolēģi, būsim nopietni!

Sēdes vadītājs. Palmira Lāce.

P.Lāce (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie Saeimas deputāti! Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātais aizsardzības ministra kungs! Šodien mēs nevis izdarām grozījumus vēlēšanu likumā, bet gan izņemam normu, kas likumā iekļauta viena odioza vācu jokupētera dēļ. Man nav svarīgi, lai es par katru cenu kļūtu 8.Saeimas deputāte, bet svarīgāk man ir, lai mēs būtu NATO, jo bez drošības nebūs ne valodas, ne labklājības, ne garantētas Latvijas neatkarības. Labāk es pārdzīvoju pazemojumus personīgi nekā atstāju savu valsti Krievijas ietekmes zonā. Ir tā, ka cilvēks domā, bet Dievs dara. Prokrieviski spēki it kā rāda, ka notiekošais viņus apmierina. Taču patiesībā šie grozījumi un Satversmes grozījumi, kas ar to ir saistīti, viņiem sagādā lielus kreņķus. Ja viņus tas neuztrauktu, tad dažam labam krievu specdienesta darbiniekam nebūtu jānošaujas. Šī ir tā reize, kad it kā no malas uzspiesta lieta mums ir devusi iespēju nostiprināt Satversmē savu valodu un pievērst lielāku uzmanību savai valodai, kas, cerams, atspoguļosies arī budžeta piešķīrumos. Par to mums jācīnās. Jo mans skolotājs mākslas zinātnieks Jānis Pujāts kādreiz man mācīja, kā vērts ir mākslinieks, kas defektu neprot pārvērst par efektu. Es uzticos aizsardzības ministram Kristovskim, latviešu tautas sirdsapziņai — Mārai Zālītei un mūsu prezidentei, kas ir parādījusi sevi kā īstenu un izcilu latviešu tautas meitu un pratusi Latvijas vārdu nest pasaulē. Ja mēs nevaram uzticēties šīm divām dižajām latvietēm, tad kam vēl mēs varam uzticēties? Aicinu uzticēties arī jums! Aicinu uzticēties mūsu aizsardzības ministram, kurš ir pielicis ļoti daudz pūļu, lai beidzot mēs nokļūtu NATO un būtu aizsargāti. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, otro reizi. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Juri, tu neesi valstsvīrs, tu esi papīrs!”)

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es labi saprotu, ka patiesība ir rūgta. Un tomēr kaut ko mēs šodien esam dzirdējuši tuvu patiesībai. Tātad konventa sēdes protokolā tomēr ir skaidri fiksēts Guntara Krasta uzvārds. Inkēna kungs! Nu kāpēc tad tāda šausmīga labsirdība? Atdot savu runu, savu mūža darbu, atdot citas partijas pārstāvim. Vai tiešām jums tanī rītā bija īpaši patīkamas izjūtas, ka jūs tā rīkojāties?

Tagad runāsim par nedaudz citu lietu. Kurš var šeit piecelties un pateikt, ka, pieņemot izmaiņas vēlēšanu likumā, mums ir simtprocentīga garantija par to, ka mēs būsim NATO? Neviens! Neviens! Ārlietu ministrs, tiekoties ar mūsu frakciju, arī to nevarēja pateikt. Kurš var pateikt, ka izmaiņu nepieņemšana mums pilnīgi aizver ceļu uz NATO? Arī neviens. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Kristovskis tā teica!”) Neviens no jums to nepateiks. Tātad, draugi mīļie, redziet, kur noved nezināšana un zināma gļēvulība!

Jā, Muciņa kungam ir priekšrocība. Viņš varēs te izteikties gan par manu profesiju, gan par mani personīgi, un es vairs nevarēšu viņam atbildēt. Nu nekā darīt. Komisijas vadīšana dod zināmas priekšrocības. Bet es ar interesi noklausīšos.

Tātad bija nopietni jāizvērtē kopīgā Latvijas nostāja, nevis šāda saraustīta, drudžaina steiga, aizmuguriska darbība, pārkāpjot zināmas vienošanās. Diemžēl tā vietā, lai mēs ar asāku viedokli, ar mērenāku viedokli izietu ārpus Latvijas robežām parādīt visu to, kāds ir mūsu stāvoklis un kāpēc mēs tādi esam attieksmē pret latviešu valodu, mēs ātri, pa kluso pieņemam kaut kādus grozījumus, pārkāpjam dažādus citus dokumentus, nekas, Dievs ar viņiem! Šeit man klausīties... Man ir dārga Latvijas nākotne, es esmu gatavs nodot savu latviešu valodu, lai tikai tiktu NATO... Nu, ziniet, tas ir pārāk nožēlojami. Tiekot NATO, runāsim, kādā valodā tur... un kādā valodā pēc tam šeit daudzi nāks un runās? Jūs domājat, ka Krievija tur tā būs tālu no turienes? Mēs labi redzam, kāda ir ietekme Krievijai dažādās institūcijās, un tāda sapņaina izrunāšanās, ka tikšana NATO mūs paglābs nezin no kā ir jāatmet. NATO lielvalsti ASV neviens nepaglāba 11. septembrī. Jūs to kaut kā esat aizmirsuši. Un vēl daudzi citi gadījumi.

Tāpēc skaidra vienas pozīcijas paušana, ka tas nu mums dod mūža garantijas, ir vienkārši smieklīga. Tā pauž nevis domāšanu, bet gan nedomāšanu. Tā ir tāda histēriska izrunāšanās.

Mēs nācām ar nopietniem priekšlikumiem tad, kad grozījām Satversmi. Mēs iestrādājām labojumus par pašvaldībām, ka tās vēlē tikai pilsoņi. Tas bija mūsu apvienības darbs. Mēs to iestrādājām. Tas nāca no mūsu frakcijas kā ierosme. Jā, paldies par atbalstu! Un mēs šeit dzirdējām Robertsona kunga izteicienus: nekad neko nevar zināt, redziet. Tātad tiešām ir nepieciešama iepriekšēja rīcība, jo vairāk, jo labāk. Lai novērstu, cik iespējams, jebkuru iejaukšanos no ārpuses, kas kārtējo reizi varētu apdraudēt latviešu tautas intereses.

Un tieši tā ir mūsu nostādne. Un nevis vēlēšanās kaut ko traucēt un kādam iezāģēt. Nevis vēlēšanās sevi izcelt vai otrādi — izcelt kādu citu. Ja mēs nesapratīsim, ka darbs ir kopīgs, nu, grūti kaut ko paredzēt. Lūk, tāpēc nācās man nākt vēl vienu reizi, un acīmredzot vēl šad un tad nāksies, lai tomēr saliktu pa plauktiem visu tā, kā mēs to redzam, kā to redz apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (SDS). Godājamais priekšsēdētāj, cienījamā Saeima! Es centīšos nerunāt liesmaini un histēriski, kaut gan šis temats varbūt var vedināt uz to.

Bet es gribētu izteikt jums, iekams mēs balsojam savu personīgo viedokli un arī savas Sociāldemokrātu savienības frakcijas vispārējo viedokli, un man, savus dienesta pienākumus pildot, bieži ir jātiekas ar politiķiem no citām zemēm, un es mēģinu skaidrot Latvijas situāciju, mūsu vēlētāju vai mūsu tautas mentalitāti, domas un noskaņojumus. Un ar to mums, deputātiem, dabiski ir jārēķinās.

Daļa no viņiem nevēlas to saprast un atgādina, un saka, ka jūs esat demokrātiska valsts un jums nāksies dzīvot pēc tādiem un tādiem likumiem, kādi pastāv Rietumos. Tā ir aksioma, un tur neko nevar darīt. Citi apgalvo citādāk un saka, ka mēs, politiķi, mēs tie, kas esam augšā, jūs saprotam, taču mūsu sabiedrība jūs nesaprot. Tas tāpat līdzīgi, kā Elzasā ir apglabāti tie vairāki tūkstoši franču karavīri, pārsvarā vezumnieki, kuri dienēja Vermahtā, un tur ir uzlikta plāksne: karavīriem, kas krituši par Franciju. Tātad mūsu leģionāri ir slikti un izvēlējušies nepareizo armiju un nepareizo ceļu, un bijuši ļauni, bet, lūk, tiem francūžiem var uzlikt šādu: kuri krituši par Franciju dažādu varbūt iemeslu dēļ. Un, kad mēs runājam par to, viņi saka: vienalga, mēs jūs saprotam, bet pasaule jūs nesapratīs! Un tāpēc mēs esam bieži vien pieņēmuši šos spēles noteikumus. Daži oratori šeit minēja Robertsonu. Jā, mēs gaidījām Robertsona uzstāšanos pēc tam, kad prezidente visai kategoriskā formā bija izvirzījusi savas prasības un savus izteikumus, kas nāca mums, lielākai daļai, kā pērkons no skaidrām debesīm, mēs nebijām tam gatavi, tad Robertsons runāja par šīm izmaiņām vēlēšanu likumā, kas būtu nepieciešamas, runāja par to, ka vēl var sekot kādas prasības, jo šis process un demokrātija esot dinamiski. Un trešais, ko es gribētu piebilst, atceroties Robertsonu, ka pirms kāda laika, kad viņš bija Krievijā, viņš tur bija izteicies, ka NATO paplašināšanas procesi pamudināšot Baltijas valstis atrisināt problēmas, ar kurām sastopas krievvalodīgie mazākumi. Tātad te jau ir trīs prasības, trīs izvirzījumi, kuri mums būtu jāievēro. Un tad dabiski, ka toreiz radās jautājums, un joprojām man šis jautājums pastāv: bet kālab spēles noteikumi tiek mainīti spēles gaitā? Un kas vēl var mūs sagaidīt?

Redziet, vēlēšanu likums, kas neprasīs valsts valodas zināšanas, teorētiski pieļauj, ka parlamentā var ievēlēt cilvēku, kurš latviski nerunā. Vācijā, kur ir 8% cittautiešu, mūsu kaimiņzemē Lietuvā, kur arī ir apmēram tikpat cittautiešu, šī prasība, dabiski, nav aktuāla. Tā nav aktuāla. Bet Latvijā, kur ir pāri par 30% krievvalodīgo un kuri ikdienā lieto šo valodu? Kāpēc pamudināt cilvēkus, kurus mēs aicinām integrēties, esam izstrādājuši veselu integrācijas programmu, pamudināt nemācīties valsts valodu? Viņi taču būs labākie sabiedrības pārstāvji, gudrākie, inteliģentākie! Viņiem pašiem būtu jāpiekrīt, ka latviešu valodas zināšanas ir obligātas, ka tas nav nekas nedemokrātisks šajā valstī. Vai Krievijas politiķi aicina savus tautiešus Latvijā uz šādu nostāju? Vai prese, kas iznāk Latvijā krievu valodā, aicina uz to? Nē! Gluži otrādi! Mēs bieži vien sastopamies ar pretestību, ar dažādiem kategoriskiem apgalvojumiem, prasībām, provokatoriskiem paziņojumiem. Bet sakiet, lūdzu, es saprotu, ka daudziem ir apnicis šis jautājums, bet man ir jāpiekrīt Kuduma kungam, kurš teica, ka tie, kas nodarbojas ar mūsu ārpolitiku un veido to, un iet uz āru, nav laikam pratuši ieskaidrot pasaulei, nav pratuši ieskaidrot citām valstīm, atbildīgiem politiķiem to situāciju, kāda ir pie mums. Sakiet, vai tad Latvija, Igaunija šīs problēmas radīja, par kurām mēs tagad runājam? Vai tad šie termini — “aukstais genocīds”, “rusifikācija”, “koloniālisms” — vai es tos esmu izdomājis, vai kāds ļoti nacionāli noskaņots cilvēks? Nē! Kā zināms, šie vārdi ir lietoti Eiropas Parlamenta astoņdesmitajos gados pieņemtajā rezolūcijā. Kas ir mainījies šai nostājā? Un kāpēc tā valsts, kura ir tiesiskā mantiniece Padomju Savienībai, negrib atzīt šos faktus? Es uzdrošinos apgalvot vēl vienu faktu, ko visi zina un arī jau skolas bērni acīmredzot zina, bet, vienalga, šajā sakarībā tas ir jāsaka, ka Molotova—Ribentropa pakta noslēgšanā, Jaltas un Potsdamas konferenču dokumentu parakstīšanā neviens latvietis nepiedalījās. Un tad es paškritiski bieži vien esmu domājis par to, nu, varbūt ka es esmu tāds nacionāli noskaņots politiķis, varbūt vēl citi, varbūt esmu atpalicis, neizprotu procesus, kas notiek pasaulē, neeju līdzi laikam, neraugos nākotnē. Varbūt ka tas ir progresīvi — atzīt kosmopolītismu, totālu internacionālismu kā pašu progresīvāko domāšanas veidu.

Janvārī, kad es biju Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sesijā un klausījos — tur uzstājās Izraēlas premjerministra vietnieks Šimons Peress, nu, vairums rietumvalstu Izraēlu ir atbalstījušas, tagad mazliet tur citas nianses parādās, bet principā atbalstījušas un saprot viņu it kā tendences un tā. Un pēkšņi viņš saka (es citēju): “Kāpēc visu un vienmēr (es to pierakstīju, man likās ļoti svarīgi, paldies, Vaira, ka tu arī māj ar galvu, un mēs toreiz runājām par to), kāpēc visur un vienmēr runā par minoritāšu tiesībām, bet nerunā par vairākuma tiesību aizsardzību pastāvošo draudu priekšā, kad var tikt mainīta demogrāfiskā situācija?” Jā, tiešām, mēs visu laiku piekāpjamies, piekāpjamies, zaudējam ārējā spiediena rezultātā, to vien tikai dzirdam.

Es ticu, ka Latvijas pamatnācija izdzīvos un atgūs pašapziņu, taču pasaulei ir jāzina un jārēķinās ar to, ko mēs esam izcietuši: karu, deportācijas, emigrācijas, visās šajās dzirnavās proporcionāli esam zaudējuši varbūt vairāk nekā jebkura cita Eiropas tauta. Pasaule to vāji zina, un mūsu uzdevums, man liekas, to ir gan starptautiskajās organizācijās, gan visur citur skaidrot, skaidrot un skaidrot.

Salīdzinot ar Turciju, piemēram, ar Kipru, ar Austriju, pat ar Poliju, neatrisinātu demokrātijas problēmu ziņā mēs neesam pats nesekmīgākais skolnieks. Piemēram, par uzdevumiem, kas saistīti ar NATO, mūs bez mitas slavē. Par integrācijas centieniem, mums pašiem bieži vien tur nepatīk, mūs uzteic. Mēs zinām, ka Francijā valodas likumi ir stingrāki par mūsējiem. Zinām, ka Amerikas Savienotajās Valstīs, arī Skandināvijas valstīs, piemēram, ir tāda prasība, ka tie, kas pilsonību nav ieguvuši mantošanas ceļā, viņiem pēc naturalizācijas jānodzīvo zināms gadu skaits, iekams viņus var ievēlēt viņu valstu parlamentā. Sakiet, tas ir demokrātijas ierobežojums vai nav? Nu ir demokrātijas ierobežojums. Ja mēs kaut ko tādu izdomātu, kā mūs mācītu, vai ne? Pie mums asinis nelīst pretrunās vai domstarpībās starp latviešiem un krieviem, starp luterāņiem un pareizticīgajiem. Nav masveida terora aktu. Bet tādi ir, piemēram, Ziemeļīrijā, tādi ir Turcijā, tādi ir Spānijā. Es šobrīd nemēģināšu nošķirt šos jēdzienus un formulējumus — vai tas ir terorisms, vai tā ir cīņa par pašnoteikšanos, jo tas ir sarežģīti. Jo, kas čečeniem ir cīņa par neatkarību, tas krieviem ir terorisms, bandītisms. Kurdiem ir savs viedoklis. Turkiem cits, baskiem tāpat, un tā tālāk. Bet, ja pie mums notiktu, es vēlreiz atkārtoju to, kā mēs... kā mūs mācītu, ai, ai, ai! Es runāju par ko? Es reducēju uz to — uz mūsu pašcieņu, uz mūsu prestižu. Kompromisiem ir jābūt. Noteikumi ir jāpilda, ja gribam stāties kādos klubos, acīmredzot ar to agri vai vēlu būs jāsamierinās. Un tāpēc, kā es esmu teicis, mēs “rijam krupjus” citu aiz cita. Bet vai tie, kas no mums to prasa tik daudz, apzinās, ka tautai ir sava pašcieņa, ir sava vēsturiskā atmiņa? Ka tautā vairojas skepticisms. Un politiķus, kas nemitīgi izdabā šīm prasībām, nākamajās vēlēšanās tauta, mūsu cilvēki, mūsu vēlētāji, var pasūtīt dažas mājas tālāk.

Man liekas, ka daudz svarīgāk, ejot uz NATO un Eiropas Savienību, — ir jāakcentē mūsu uzmanība uz galveniem, uz svarīgākiem jautājumiem — tikt galā ar korupciju, ar ēnu ekonomiku, ar kontrabandu, ieviest kārtību tiesu sistēmā, radikāli paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni. Lūk, tad mēs būsim īsti demokrātiska valsts, iekšēji stipra un drošāka. Un tas jau, man liekas, ir vajadzīgs NATO, uzņemot par biedriem, par saviem locekļiem jaunus cilvēkus, jaunas valstis.

Es nevēlos un mani kolēģi tāpat, un jūs visi negribat Latvijai novēlēt provinciālas malā stāvētājas likteni. Es tikai apelēju, cienījamie deputāti, pie tā, ka mēs neesam visus resursus acīmredzot vēl izsmēluši. Mums nevajadzētu pārāk pārcensties un saņemt to, ka atkal glauda mūsu galviņas, kā mēs esam laikus izdarījuši un izmainījuši šo Vēlēšanu likumu. Ja aprobežotie un ietiepīgie Rietumi nepiekāpsies, tad nebūsim mēs tik aprobežoti un ietiepīgi! Mums pietiks prāta, lai pareizi reaģētu. Darbu, kas ir veikts, ko mēs esam veikuši šajos gados, lai tuvinātos NATO, mēs neizgāzīsim, mēs neatteiksimies no tā. Bet līdz tam, līdz šādu lēmumu pieņemšanai vai līdz šādas fleksibilitātes parādīšanai, mums vēl ir laiks pacīnīties un padomāt.

Un tāpēc Sociāldemokrātu savienības frakcija šobrīd nevar balsot par Vēlēšanu likuma izmaiņām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns — otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK). Dzirdot te notiekošo, man gribas izsaukties: “Latvieti, atjēdzies!” (Starpsauciens: “Nepadodies!”)Mēs teicām pirms 7.Saeimas vēlēšanām “Latvieti, nepadodies!”, bet laikam pārsteidzāmies, jo vispirms vajag atjēgties un tikai tad var nepadoties, un tikai tad nākamais solis ir — pastāvēt. Apjēgt, nepadoties un pastāvēt pēc tam. Bet diemžēl mēs neesam to ielāgojuši, it īpaši daudzas partijas un parlamentārieši, un redziet vēl, es klausījos mūsu debatēs, mūsu apvainojumus citam uz citu, un man patiešām bija skumji. Mēs vairs neesam tā kā atmodas laikā vienā barikāžu pusē, bet dažādās. Es kādreiz ar Edvīnu... Edvīn, mēs sēdējām ar tevi radio vienā kabinetā. Atmodas laikā tu televīzijā, es radio bijām vienā laivā, kā mēdz sacīt, un darījām vienu darbu vienā elpā, plecs pie pleca, bet tagad airējam pretējos virzienos. Diemžēl. Jo tu esi tā iejuties Eiropas mājās, ka Latvijā tu esi nu tā tikai. Tā tikai. Piedod man, tu esi iedzīvojies tur un ļoti labi jūties, bet, redzi, nav viens un tas pats ... un to, ko tu teici, ja par mielēm, par atpalicību un tā tālāk, es atvainojos, ja mieles un atpalicība ir latvietības saglabāšana, valodas aizstāvēšana, pilsonības neizdāļāšana pa labi un pa kreisi, visu logu atvēršana, tad es ne tikai esmu arābs, kāds tu jau esi sen, bet es droši vien esmu kaut kas trakāks kā... varbūt pat bin Ladens. Jo tā nevar — šādas tautai svētas lietas nosaukt par mielēm, par atpalicību. Un, Labanovska kungs, mēs arī kopā esam cīnījušies. Viņš jau te pateica. Viņš ir ar mieru piekrist, ka jūs saucat viņu par atpalikušu, tāpat es esmu ar mieru, ka mani sauc absolūti par atpalikušu, nejēgu un tā tālāk. Bet es, tāpat kā Rihards, konsekventi no sākta gala aizstāvēju un aizstāvēšu, un nekad jūs nesagaidīsiet no manis tādu kompromisu, kāds tiek prasīts šajā brīdī. Tik daudz krupju es nedrīkstu norīt un nerīšu šos krupjus citu pēc cita. Varbūt varētu vienu šādu krupi norīt, ja nebūtu rīti pirms tam vēl simts krupji un ja nedraudētu vēl ar simts krupjiem nākotnē. Lūk, tā ir tā starpība. Es to nedarīšu un aicināšu cilvēkus, aicināšu tautu, lai gan man nav sevišķi lielas iespējas to darīt, masu informācijas līdzekļos nedarīt to. Lūk! Lāzo kundze teica tā — vai latvieši vieni var pastāvēt? Var pastāvēt, ja viņi ir īsti, riktīgi latvieši un nelokās, un nerīsim krupjus, un nav gatavi vēl simts krupjus norīt. Ja nenodod latvieti, jūsu dižais vadonis Bojārs ir nodevis, pieaicinot šos interiešus tur Rīgas domē, un Rīga jau tagad ir pārvērtusies. Aiciniet viņu, savu līderi, lai viņš apjēdz vispār, ko viņš dara. Un tad vaimanāt un sacīt šādas lietas, un aicināt uz to, un brīnīties, vai var pastāvēt vai nevar latvietis un Latvija. Protams, ka var. Un tas ir jādara. Nekādas svārstības, nekādas. Arī, Baldzēna kungs, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vienmēr konsekventi ir iestājusies gan par valodu visos tās posmos, jebkurā posmā, gan Valodu likumu veidojot, gan pēc tam Valsts valodas likumu veidojot, gan visu, visu pārējo. Tikai es nezinu, kāpēc kolēģi bieži vien saskata, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nav izdarījusi, tā sakot, brīnumu. Brīnumu nevar izdarīt, jo mēs neesam tik daudz. Kad nākamajā Saeimā mēs būsim daudz vairāk, tad mēs solām izdarīt daudz vairāk. Un aizstāvēt valodu. Cik es jūtu, tagad mums neizdosies aizstāvēt savas pozīcijas, to, ko mēs sakām. Neizdosies. Un varbūt, ka tauta atmodīsies, sapratīs un aizstāvēs sevi, iestājoties par tiem, kuri grib par viņu pastāvēt, kuri grib viņu aizstāvēt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs... Atvainojiet, Ģirts Kristovskis — aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs). Augsti godātais Saeimas Prezidij un cienījamie deputāti! Es jūs aicinātu droši vien pamazām savas domas apkopot un nonākt pie viena konkrēta slēdziena, kā labāk rīkoties, jo pašreiz jau patiesībā tas, ka šis likumprojekts atrodas pirmajā lasījumā, ir pietiekami skaidrs signāls tam, ka Latvijas parlaments gribēja paust kādu konkrētu gribu, un rezultāts, kāds šajā pirmajā lasījumā tiks iegūts, tad arī būs tas īstais gudrības rādītājs un tālredzības rādītājs 7. Saeimas parlamentam.

Tāpēc, es domāju, šeit viens otru pietiekami labi pazīst, lai izteiktu vērtējumus, kāds ir otrs vai kāda ir kura partija... Manuprāt, pašreiz būtu vērts paskatīties arī no malas, kur mēs esam šodien, cik tālu esam aizgājuši ar saviem vērtējumiem par nepieciešamajām izmaiņām.

Man, godīgi sakot, negribējās nākt tribīnē, bet, ļoti cienot Labanovska kungu un arī saprotot to domu, ko Labanovska kungs vēlējās pateikt, es gribu pateikt, ka man šķiet, ka viena būtiska nianse Labanovska kungam varbūt nav saskatāma tieši tāpēc, ka, nu, nav bijusi varbūt iespēja atrasties, teiksim, tādā amatā, kādā pašreiz esmu. Es gribētu tikai teikt to vien, ka iestāšanās NATO nebūt nenozīmē, ka mēs iestājamies kaut kādu ārkārtīgi ideālu demokrātisku valstu savienībā... Šīs valstis ir tādas, kādas tās ir. Bet tās ir acīmredzot tās labākās vai sistēmas, kuras cilvēciskā sabiedrība, dažādas tautas, dažādas nācijas dažādos sakārtojumos ir spējušas radīt.

Un līdz ar to nav patiesībā jautājums, ka mēs iestājamies kaut kādā ideālā kompānijā, kurā nebūs problēmu, kurā līdz ar iestāšanās brīdi viss būs beidzies un sāksies beigu beigās mūsu tautai ilgi cerētā un gaidītā gaišā nākotne, kurā viss ir kārtībā, kurā vairs nav pūļu, kurā vairs nav sociālo jautājumu un citu problēmu. Diemžēl tur būs jāturpina strādāt, un vēl vairāk varbūt un ar lielāku atbildību. Tāpēc es gribu teikt tā, ka tur mums arī, iestājoties iekšā, nebūs lielu draugu, bet būs varbūt draugi, kuri nevarēs vairs mūs apiet. Tik ilgi, kamēr mēs neesam iestājušies šajā sabiedrībā, mēs jau varam teikt, ka mēs varam priecāties, ka mums ir Rietumos politiķi, kuri var būt desmit, piecpadsmit, divdesmit minūtes ir gatavi klausīties mūsu stāstus par to, ko mēs gribam viņiem pastāstīt. Un viņi to dara. Viņi klausās. Tikai mums šodien ir diezgan maza cerība ticēt tam, ka viņi varēs savas miljonu lielās nācijas arī ar šīm 1,0 15 vai 20 minūtēm pārliecināt. Un vai viņi mums dos šīs auditorijas tik ilgi, kamēr mēs atrodamies ārpus šiem maģiskajiem NATO vārtiem, vai Eiropas Savienības vai kaut kur. Un acīmredzot daudz gudrāk būtu šodien domāt, kā mums tikt iekšā. Un, kad mēs būsim tikuši iekšā, tad acīmredzot mums būs tas īstais laiks un tie īstie priekšnoteikumi stāstīt, panākt un iecirst akmenī visus tos mums sāpīgos jautājumus, kuri mums tur ir jāiecērt.

Acīmredzot, un man liekas, ka tā būtu tā gudrākā politika, ko mēs varētu pašreiz šeit šodien pieņemt un virzīties uz priekšu.

Un tiešām viens otram dot pārliecību un stiprināties ar to, ka, iekļūstot iekšā, tad mēs arī panāksim savai tautai nepieciešamo vēstures traktējumu un arī īsto un cienīgo demokrātisko vietu un lomu.

Es aicinu paturēt šīs domas prātā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl pirmo reizi 7.Saeimā dzirdam ļoti patiesus deputātu vērtējumus par ļoti daudziem nopietniem priekš Latvijas jautājumiem. Citādi viss bija rožu gaismā. Totālās kļūdas, tik tiešām, tās ir, un drausmīgi daudz tās ir sastrādātas, un diemžēl tās neviens nav labojis un arī nedomā labot.

Kas attiecas par Sprindžuka smīnu, kā kolēģis norāda, jā, nu, redziet, izpārdot vajag Latvijas zemi un tad jau varēs kaut ko, mēs redzēsim, kas notiks tālāk. Bet vēl interesanta lieta — kāpēc krītas ES piekritēju skaits? Kā tad nekritīsies, ja latvieši visu zina par ES tikai tādu lozungu veidā un abstrakti, un patiesībā neko nezina, kas tur ir? Tāpēc jau arī kritās un kritīsies. Rietumi netur vārdu. Viņi neturēja vārdu un neturēs vārdu. To mēs zinām no vēstures, un tā tas būs arī tālāk. Valsts iestāžu melošana diemžēl priekš manis un Latvijas iedzīvotājiem nav nekas jauns. No mūsu iestādēm var gaidīt visu, ko vien grib, un tajā skaitā arī lielus melus, ne tikai mazus.

Un tagad par cilvēku dalīšanu divās daļās. Jā, tik tiešām, divās daļās ir sadalījušies — ļoti bagātie un pārējie. Un tas notiek arī Saeimā! Uz Briseli nezin kāpēc brauc tikai noteikti cilvēki, noteikti cilvēki lemj par Latvijas nākotni, sociāldemokrāti, protams, un pārējie tur nav vajadzīgi, arī Jaunā partija ne.

Paldies par jūsu atbalstu, to ko jūs... ko jūs izteicāt vēlētājiem! Es pilnīgi atbalstu Seiles kundzi — dokuments ir iesniegts absolūti pret Kārtības rulli un pret tādām elementārām prasībām, par kurām te šodien tā Leiškalna kungs stāstīja. Tāpēc tas ir noraidāms.

Un vēl kas ir. Cik mēs maksāsim NATO? Neviens to nav pateicis un nepateiks. Cik Latvija maksās Eiropas Savienībai? Ik gadu 67 miljoni. Ko mēs saņemsim pretī, to jūs arī nezināt un nevarat pateikt. Un par to ienākošo naudu no Eiropas Savienības vai no citām valstīm. Diemžēl viņu ierēdņi atbrauc un te toarī iztērē, un tā ka tur jēgas nebija un arī nebūs. Un tagad, kas attiecas... vēl tāda interesanta lieta bija par to budžeta līdzekļu izdalīšanu aizsardzībai. Man diemžēl te ir dati par dažiem gadiem iepriekš. Un Beļģija izlietoja gadā 0,9% no kopprodukta, Kanāda — 1,6%, Francija... jā... un Vācija — 1,7%, Itālija — 1,9%, Japāna — 1%... nu tas ir tālu... Spānija — 1,5%. Tā ka, redziet, nekur nav noteikts, ka vajag būt noteikti 2 procentiem. Un pie tās nabadzības, kādā ir iedzīta Latvija, 2 procenti — tā ir ļoti liela summa. Un, mēs paskatāmies, ka mums slimajiem nav zāles, ja, toties mēs to visu atdodam bruņojumam, un tajā pašā laikā ar psihiskām slimībām slimniekus izdzen no slimnīcām laukā, tad ko mēs darīsim tālāk? Es nemaz nerunāju, ka narkomānija jauniešu vidū jau ir aizgājusi bezkontrolē. Un, ja vēl paies divi gadi, tad vispār mēs nezināsim, ko vajag darīt. Un tikai tagad vajag attapties, kas ir jādara.

Tā ka, cienījamie kolēģi, diemžēl Seiles kundzes priekšlikums bija vislabākais, un tas ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Helēna Demakova, otro reizi.

H.Demakova (TP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tas ir labi, ka šodien ir garas debates, jo es domāju, ka tā nav tikai vēršanās pie radioklausītājiem, tas ir tas, ko mēs varam arī pateikt viens otram un vispārināt, un varbūt izdarīt tādus secinājumus, kuriem mēs ikdienā paskrienam garām. Nu nav tā, ka mēs būtu barikāžu dažādās pusēs! Mēs esam vienā pusē, un šajos desmit gados, lai kāda politiskā elite būtu Latvijā, Latvija ir kļuvusi latviskāka. Tā ir kļuvusi latviskāka, un tas ir darīts varbūt lēnām, garlaicīgi, ziemeļnieciski, bet to mēs esam dienu no dienas stiprinājuši. Un to darīsim arī turpmāk. Un tikai tādēļ un galvenokārt mums ir vajadzīgs NATO, lai stiprinātu savu valodu, ja tas tā nebūtu, tad NATO mums nebūtu vajadzīgs. Tas ir pats galvenais iemesls, kāpēc mēs tur gribam stāties, un nedrīkst pretstatīt valodu un NATO. Nekādā gadījumā! Tas ir ārkārtīgi aplami. Tas ir ārkārtīgi aplami melot pašiem sev.

Vēl es gribu teikt tā: tas, kas mūs visus vieno, vismaz koalīcijas partijas, ir tas, ka mēs stāvam par to, ka mēs esam atjaunojuši savu valstiskumu un nevis kā Igaunija, kura te tika piesaukta no sociāldemokrātiem, radīja jaunu konstitūciju, mēs esam atjaunojuši savu Satversmi, un līdz ar to tas, ko mēs esam darījuši Satversmes garā, ar pilsonības piešķiršanu, tas ir noticis atkal dabiskā lēnumā. Tagad mēs atkal esam izmainījuši savu Satversmi un nostiprinājuši latviešu valodu. Man liekas, ka bažām ir jābūt un r jāveic daudzi pasākumi, bet tomēr mēs darām visu lēnām, bet pareizā virzienā.

Visbeidzot es gribu pateikt, ka man liekas, ka vismaz vīriešu necienīgi ir no šīs augstās tribīnes apvainot kolēģus. Un tas tiešām — man liekas, ka mums ir maz tādu kolēģu Saeimā, kas personīgi uzbrūk otram cilvēkam. Un es gribu teikt, ka tas, ka Rasnača kungs varēja vispār pieļaut tādu domu, ka Aivars Ozoliņš varētu rakstīt manas runas, tas ir ļoti liels un nopietns apvainojums, kur es nezinu, tur 16.gadsimtā, es domāju, uz dueli varētu izsaukt par to. Es strādāju žurnālistikā nesalīdzināmi ilgāk nekā Aivars Ozoliņš, un drīzāk es varētu rakstīt viņa rakstus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka faktiski mēs te paužam katrs savas domas. Un politiski atbildīgi cilvēki. Diez vai mums izdosies vienam otru pārliecināt. Bet katrā ziņā varbūt atļausiet man varbūt paust manas pārdomas par šo te jautājumu divos tādos rakursos — precīzi par šiem te grozījumiem un kopumā par problēmu.

Es varētu sākt faktiski ar to, ko uzdeva Dobeļa kungs šeit. Lai pieceļas kājās un saka: kurš var galvot, ja izmainīsim likumu, ka uzņems NATO, ja neizmainīsim — neuzņems.

Es varu pateikt tā. Manas personīgās domas, kad es noklausījos ģenerālsekretāru, ir tādas: jā, mums nav simtprocentīgas garantijas, ka mūs uzņems, ja mēs izmainīsim šos grozījumus. Bet man ir simtprocentīga garantija, ka mūs neuzņems, ja mēs šos grozījumus neveiksim. Diemžēl!

Otrs aspekts. Vēsture faktiski nedod iespēju pagriezt atpakaļ un salīdzināt, kā būtu, ja mēs darītu savādāk? Es minēšu varbūt divus vēsturiskus momentus. Viens — pirmās Latvijas laiks. Otrs — desmit gadu atpakaļ.

Nu sākšu ar desmit gadu atpakaļ. Tas, ko teica Tabūna kungs. Jā, var jau būt, ja nebūtu parakstīts līgums Maskavā, ka aizietu karaspēks prom. Bet varbūt ka arī nebūtu aizgājis, ir pietiekami daudzas vietas, kur tas ir palicis. Vēl tagad tur cīnās par tā aiziešanu. Jā, jā, it kā tas ir tālu. Toreiz arī es atceros tās debates un tos pārmetumus liberālajiem politiķiem, tajā skaitā arī Valsts prezidentam, bet mana pārliecība, ka tomēr tas solis bija pareizs. Var jau būt, ka, ja mēs nebūtu balsojuši parlamentu un būtu palikuši pie Pilsoņu kongresa, kas ilgāk darbojās politikā, atceras tās smagās debates, ka mēs būtu panākuši arī neatkarības atjaunošanu. Bet varbūt, ka ne! Un tāpēc tā problēma ar to vēsturi ir tāda, ka mēs nekādi nevaram pagriezt un pateikt: kā būtu, ja mēs būtu darījuši savādāk.

Paskatieties, pirmās Latvijas laikā, kas ir Latvijas ārpolitikas vēsture, bija vismaz kādas 20 konferences. Starptautiska konference, kurā mēģināja nodibināt kolektīvu drošību. Un bija vairākas kombinācijas. Diemžēl, ņemot vērā to konfliktu, patiesībā kara konfliktu starp Lietuvu un Poliju, bija mēģinātas vairākas kombinācijas: Latvija — Igaunija — Lietuva. Latvija — Polija — Igaunija. Latvija — Igaunija. Bija, starp citu, parakstīts līgums ar igauņiem, kuru vienkārši neratificēja parlaments. Starp citu, bija arī tendence mēģināt ar Skandināvijas valstīm veidot kolektīvu drošību un somi vienkārši atteicās, kaut gan sarunas tika veiktas. Kāpēc es par to runāju. Tāpēc ka, faktiski, ja skatos... mēs skatāmies uz šo jautājumu NATO sakarā, tad es domāju, ka kolektīvā drošība mums nav tam alternatīvas. Es pateikšu, kā es to saprotu. Es to saprotu tikai divos aspektos. Kolektīvā drošība nelielai valstij, kāda esam mēs, dod divas labas lietas. Pirmā lieta, ka ir mazāk varbūtību, ka pašā valstī iekšpusē rodas konflikti, kas ir tuvu tiem konfliktiem, kas jau prasa, teiksim, asinsizliešanu un tā tālāk. Jo ir vide, kolektīvā vide, kurā valsts atrodas. Un otrs ir, protams, tas pants, ko piemēroja NATO 11.septembra sakarā. Jūs varat teikt, ko gribat, bet viņi piemēroja. Tā ka no vēsturiskā viedokļa, es domāju, ka mums šis ceļš ir jāiet.

Bet tagad es uzdodu otru jautājumu. Es uzdodu jautājumu — bet ko mēs darītu, ja mums nebūtu šis te Robertsona ziņojums šeit? Nebūtu tas Robertsons šeit atnācis un nebūtu mums to pateikuši daudzi diplomāti, un mēs šo jautājumu arī šeit skatītu. Pieņemsim, ka mums nav šādu prasību. Nu, es domāju, ka lielāko daļu varētu būt pirmajā brīdī jautājums, ka mēs to neskatītu un atstātu tā, kā ir. Es vienu lietu nevaru saprast. Un tas ir vairāk jautājums kolēģiem pa kreisi. Es ilgi esmu pārdomājis šos jautājumus, un man nav riktīgi skaidrs pēc būtības, kāpēc ir tā problēma ar mūsu valodas prasmi, kāpēc ir grūti šo valodu apgūt, kur ir saknes, ka tik maz stājas pilsonībā, kur ir tās saknes? Redziet, es atradu apmēram tādu salīdzinājumu. Man tā šķiet, ka man personīgi ir pilnīga pārliecība, ka integrācijas pamats Latvijā, sabiedrības integrācijas pamats Latvijā, viens no pamatiem ir latviešu valoda. Ja latviešu valoda nebūs pamatā integrācijai, sabiedrības integrācijas nebūs. Nu, klasisks piemērs, kas bija PSRS integrācijas pamats. PSRS integrācijas pamats bija krievu valoda un Komunistiskā partija. Ar Dievpalīgu Komunistiskā partija mums diez vai būs, bet valoda bija. Ja mēs skatāmies uz šo te valodu, es nezinu, varbūt ka kolēģi varētu mums pastāstīt, kā viņi skatās uz šo lietu. Jo, patiesību sakot, ir vairāki argumenti, kāpēc šo valodu ir grūti iemācīties. Pirmā ir valoda, ko teica viena profesore Apine, starp citu, profesore, jā, vienā krievu izdevumā viņa teica, ka ir tā saucamā valodas pašpietiekamība, ka cilvēki dzīvo vidē, kurā, sākot no ģimenes, kaimiņiem, biznesa partneriem, krievvalodīgās televīzijas, preses, radio, viss notiek krieviskā vidē. Un, patiesību sakot, nav vajadzības latviešu valodu lietot. Es pat domāju, ka es neizslēdzu tādu situāciju, es arī gribētu dzirdēt, teiksim, es neesmu dzirdējis programmas dokumentos tādu ideju. Ja mēs, latvieši, uzskatām, ka integrācija ir Latvijas zeme, Latvijas valsts, latviešu valoda, jā, mēs cienām arī citas valodas, jo kā tad mēs tās cienām? Mēs esam tādā unikālā valstī, kur otro valodu runā otro, nevis kā otro valsts valodu, bet kā otro valodu runā vairāk cilvēku nekā pirmo — titulvalodu. Jūs tādu otru valsti man nenosauksiet. Tātad tas jautājums ir...

Nu labi! Pieņemsim, ka mēs nevaram to panākt ar esošo paaudzi. Jo te ir arī jautājums. Es varu atgriezties pie tā, ko teica Dobeļa kungs, kad viņš pirmo reizi beidza runu. Jā, arī mans tēvs, nelaiķis, un daudzi pazīstami bijuši leģionā. Un viņi ir sanākuši arī pie manis mājā, un mēs esam daudz runājuši par to. Tā problēma, protams, tiem cilvēkiem ir vienkārša. Viņi ir ļoti stingri nacionāli noskaņoti, un viņi pieņem tikai vienu situāciju, ka krieviem no šejienes ir jāaiziet. Bet tad, kad es sāku teikt, ka to nevar izdarīt, un tad es varu simts piemērus minēt, tad to ir ļoti grūti pieņemt cilvēkiem, kas ir visu mūžu varbūt karojuši par to, lai Latvijā būtu tik tiešām latvieši 75—90%. Tas nav reāli! Tas nekad nebūs. Tās metodes vairs nav iespējamas. Tad jautājums ir par to... Nu labi, mēs izmainīsim šo te likumu. It kā jau formāli nav runa par likumu, ir runa par principu. Jo pēc idejas Satversmi mēs esam izgrozījuši. Deputāti te nevar runāt krievu valodā, viņiem ir jārunā latviski. Tas pats būs arī pašvaldībās. Tā problēma ir vienā apstāklī, ka es personīgi sev uzdodu jautājumu, bet kā tad mums darīt, lai mēs to latviešu valodu kā integrācijas pamatu stādītu šajā valstī? Man izveidojās trīs līmeņi.

Pirmais līmenis ir tas, ko dara cienījamā Māra Zālīte. Tas ir tikai viens līmenis. Un to, ko arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir acīmredzot ņēmusi kā pamatu. Tā ir latviešu valodas un latviešu pašapziņas un mentalitātes attīstība latviskā vidē, latviešos pašos. Tas mums ir jādara. Ja mēs to nedarīsim, tad mums būs grūti runāt ar citiem.

Bet ir vēl viens līmenis. Tas līmenis ir — kā latviskumu, kā latviskās vērtības nodot tiem cilvēkiem, kas ir citu tautību cilvēki, kas šeit dzīvo. Un pirmais, kas ir, lai vispār varētu kaut ko nodot, lai varētu komunicēt, lai varētu integrēties, ir valoda. Un tad parādās tāda lieta... Un es esmu dziļi to pārdomājis, es uzskatu, ka mēs spiestā veidā, uzspiežot to nepanāksim. Mums vajadzēs investēt pašiem. Mums vajadzēs investēt savas materiālās, garīgās, fiziskās vērtības, arī budžetu, bet tas budžets ir cits. Tas ir budžets par latviešu valodas apmācīšanu krievu skolās, tas ir budžets, kas skatās, cik ir papildus jāsagatavo latviešu valodas skolotāju, tas ir budžets par to, kā šajā nelatviskajā vidē šo te integrācijas pamatu pamazām iedibināt. Mēs to neizdarīsim piespiedu veidā. Es tam neticu! Mums tā proporcija ir cita. Tā nu ir izveidojies vēsturiski. Un tas mums ir jādara ne tikai likumdošanas aktos, bet arī budžetu pieņemot.

Es domāju, ja cilvēkam ir pašapziņa, un latviešiem ir pašapziņa, un tā nav apspiesta un tā nav pazemināta, ja viņam šī pašapziņa ir, tad viņš pašapzinīgi var pieņemt lēmumu. Jā, es esmu ar mieru investēt. Kaut arī savas, teiksim, fiziskās vērtības, garīgās vērtības, es neesmu no tā apspiestā, no tā apvainotā, no tā mocītā cilvēka, kādi mēs esam bijuši! Es gribu tāds cilvēks būt, kas ir ar mieru pašapzinīgi teikt, jā, es sevi apzinos, un es gribu, lai tie cilvēki, kas varbūt latviski vēl pagaidām nemāk, lai viņi to valodu mācās, es esmu ar mieru palīdzēt viņiem to darīt. Ar piespiedu metodi netiksim vien cauri.

Protams, es neizslēdzu tādu variantu, kolēģi, ka integrācijas pamats var būt atšķirīgs. Mums, latviešiem, tas ir Latvijas valsts, var jau būt, ka tiem, kas nav latvieši, viņiem ir cita shēma. Viņiem ir sākumā Padomju Savienība, pēc tam notiek kaut kādas īslaicīgas pārmaiņas, un pēc tam ir Eiropas Savienība. Tie ir divi vienādi mērogi. Un, ja tas ir tā, tad, protams, mūsu iespējas veidot integrācijas pamatu — Latvijas valsti un latviešu valodu — būs ļoti apgrūtinātas.

Bet mums nav citas alternatīvas. Mūsu alternatīva ir tā, ka mēs nesīsim uz Eiropu un, iespējams, arī uz NATO sevi. Ko tad mēs tai Eiropas ģimenei atnesīsim? Savu atšķirību, savu mentalitāti, savas vērtības, un, pateicoties arī daudziem mūsu tēviem un vectēviem, mēs tās esam saglabājuši.

Protams, jautājums ir ļoti smags. Man ir, protams, ļoti žēl, patiesību sakot... nu nebija jau gluži tā, ka aizmuguriski kaut ko darīja divas partijas, mēs tomēr aicinājām arī “Tēvzemei un Brīvībai” /LNNK piedalīties darba grupā, es saprotu, jums ir kongresa lēmums, es saprotu, ka jums ir jārūpējas par nacionāli... es nekaunēšos arī vārda “nacionāli”... arī par nacionālistiski domājošo daļu, kuri varētu aiziet arī pie daudz radikālākām organizācijām, nekā esat jūs. Tas ir jūsu darbs, bet tajā pašā laikā es aicinu uz to: neuzskatīt šos te jautājumus kā absolūtu pretešķību starp mūsu partijām.

Mums tomēr ir jāatrod tas galvenais: kā mēs to integrācijas pamatu — latviešu valodu — iedibināsim Latvijā. Un kas attiecas uz Sociāldemokrātu savienību, es nesaprotu drusciņ Egila Baldzēna argumentus. Tas, ko jūs sakāt, tas galīgi neizslēdz jums iespēju otrajā lasījumā dot priekšlikumus un cīnīties par jūsu papildu niansēm, bet, ja jūs principā pirmajā lasījumā nebalsojat par grozījumiem, tad man nav skaidra jūsu politiskā nostāja kopumā. Man tas nav skaidrs. Jo te ir tā, pirmajā lasījumā jūs esat par vai pret. Otrajā lasījumā jūs varat izvirzīt nianses.

Tā ka es, protams, aicinu šos grozījumus pieņemt pirmajā lasījumā!

Jā, bet tas ir tikai tāda liela, liela, gara darba pamats. Tas nav tā vienkārši — mēs pieņemsim. Tas, ko teica Robertsons, man arī nepatika, jo viņš it kā atstāja durvis vaļā. Viņš teica: varbūt viss kas vēl būs... Bet tā problēma, ka tie darba uzdevumi... Jo labāk mēs varbūt dzīvosim, un mēs tiešām strādāsim, un normāli vadīs valsti valdība un parlaments... jo vairāk tā pašapziņa, kas mūsos radīsies, prasīs no mums investīcijas... Prasīs! Jo bez investīcijām un piespiedu metodēm mēs te neko neizdarīsim. Diemžēl.

Var jau būt arī, ka labi. Jo pilsoniskā sabiedrība ir vienīgā vērtība, kurai nav alternatīvas. Jo redziet, ja es esmu pašapzinīgs latvietis, sevi apzinos, es būšu iecietīgāks un tajā skaitā arī liberālāks pret citu. Es viņiem parādīšu, labi, es neiešu ar tevi karot, bet esi tik labs, es tevi esmu ar mieru virzīt, palīdzēt darīt. Un ņemiet vērā vienu lietu! Ja tā attieksme būs tāda, tad tai otrai pusei būs ļoti grūti pateikt — nē, mums tas viss neinteresē. Mums interesē tikai krieviskā masu informācijas vide, mums ir galīgi nevajadzīga šī te mazā, neskaidrā valoda, kurā ir grūti runāt. Es nezinu... man nav tās atbildes, kāpēc 50 gados to nevar iemācīties, to lai atbild cits cilvēks, kas to nevar, bet ir atkarīgs jau tikai no mums, kā mēs pašapzinīgi šo programmu īstenosim. Šis te grozījums, tas, patiesību sakot, ir mesli, protams, ārpolitikā, bet tas ir tikai viena maza, maza daļiņa no tā, ko vajadzētu darīt nākamajiem parlamentiem un nākamajām valdībām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs šodien runājam par šo Vēlēšanu likumu, runājam visi kopā un mēģinām arī atbildēt katrs atsevišķi uz šo jautājumu — kādā veidā mēs iedomājamies risināt nacionālās identitātes saglabāšanas jautājumu, valsts un cilvēku drošības jautājumu un labklājības jautājumu? Un tie ir jāskata kopumā un nevis atrauti. Es domāju, ka arī šī saruna šodien nav izsaukta ar priekšvēlēšanu kampaņu. Esmu pārliecināts, ka, attīstoties Eiropas Savienībai, jo absolūti nav noteikts, ka šodien tā institūcija, uz kuru mēs tiecamies, kaut cik sakārtotāka ir NATO, bet arī tā attīstīsies, gan mums pašiem būs daudz kas jāpasaka vēlreiz, kā mēs iedomājamies šos trīs jēdzienus sakārtot. Līdz ar to tā saruna būs, un 8.parlamentu sākot un 8.parlamentu beidzot, 9.parlamentu sākot un 9.parlamentu beidzot. Nākamiem politiķiem arī būs nepārtraukti jāatbild uz jautājumu, kā sakārtot šos jautājumus.

Attiecībā uz drošību. Ja šis Vēlēšanu likums saistīts ar NATO, un mēs pieņēmām arī lēmumu un arī nobalsojām, ka mēs ejam uz NATO, un apzināti 2% no kopprodukta novirzām aizsardzības resoram, apzināti atraujot to no izglītības, no medicīnas, no darba vietu radīšanas, no pensijām apzināti. Tā ir liela nauda, bet arī apzināmies to, ka labāk mēs šo drošību nodrošināsim tādā institūcijā kopīgiem spēkiem, nekā mēs šo drošību nodrošinātu vieni paši, un tad mums būtu vēl vairāk naudas izlietojams. Tādā veidā mēs iestājamies par NATO.

Ja mēs runājam par Eiropas Savienību, tad ir divas lietas. Par nacionālo identitāti, jā, tā pastāv un pastāvēs arī šodien katrā no Eiropas Savienības valstīm. Tikai, ja pie pilna galda par šīm lietām runā Austrijā, Francijā, tad šos cilvēkus atbalsta, zinot, ka tikai šī vērtība, izvērtējot visus globalizācijas procesus un ar globalizāciju saistīto cilvēku pieplūdumu, 20% iestājas tikai par šo nacionālo vērtību. Mūsu valstī tagad radioklausītāji, kuri klausās, kuri blakus tam, ko mēs runājam par šo nacionālo identitāti, vienlaicīgi domā par savu darba algu, par samaksu, par šo algu, vai viņu arī ir 20 procenti, kuri tikai balstās uz nacionālo identitāti? Vai viņiem arī jau ir vajadzīga gan nacionālās identitātes saglabāšana, gan arī viņu labklājības līmenis? Es domāju, ka mūsu valstī šis procents ir mazāks nekā tur. Bet jebkuros apstākļos tas pastāv.

Runājot par nacionālo identitāti, protams, no Eiropas Savienības ir būtiski, ko viņi mums piedāvā, vai viņi savu Eirosavienības kopējo institūciju piedāvās tik simpātisku, ka Latvijas cilvēks, nobažījies par savu, pateiks “jā”, ka ar mūsu politiķu klātbūtni ir latviešu valoda Eiropas Savienības Konventā, ar mūsu politiķu palīdzību latviešu valoda ir Eiropas Savienībā kā oficiāla. Jā, tā ir atbilde jau, par ko var balsot. Ja šīs atbildes nav, ja būs piedāvāta tikai federācija, tādā gadījumā, protams, Latvijas cilvēks nebalsos, tikai balsos attiecībā par šo nacionālās indentitātes saglabāšanu. Bet blakus tam, es vēlreiz gribu pateikt, atrodas labklājība. Un pie labklājības mēs nevaram atkal ignorēt mūsu politiķu centienus, kādā veidā tiks sakārtoti lauksaimniecības jautājumi, zemkopības jautājumi, kādā veidā ienāks no strukturālajiem fondiem naudas līdzekļi ceļiem, infrastruktūrai. Ja parādīsim to, tas ir otrs papildu arguments, par kuru mēs varam runāt.

Un, ja mēs runājam par drošību, par NATO. Jā, tas ir jautājums, kas atkarīgs no mums pašiem. Parlaments var pieņemt lēmumu. Tad, protams, Eiropas Savienība, labklājība, vienalga, pastāv tā pati identitāte, jo tā būs atkarīga no cilvēku balsojuma referendumā.

Es domāju, ka, domājot par šo identitāti un tikai šodienas kontekstā, identitāte tas ir Vēlēšanu likums, tas ir NATO. Atcerēsimies tomēr aizvakardienas balsojumu, ar kuru Satversmē ir noteikta darba valoda. Jā, tā ir mūsu atbildība, ka mēs šodien iedomājamies, ka tādā veidā mēs nostiprinām valsts valodu. Pašvaldību līmenī, Saeimas līmenī. Mūsu atbildība, ka mēs pastiprinām normu, ko aizvakar iebalsojām, ka tikai pilsoņi vēlē pašvaldības. Ļoti strikta norma! Es domāju, ka šis jautājums, kaut arī ir diskutabls jautājums, cik daudzi mūs izprot, cik izprot mūs NATO dalībvalstis, cik izprot Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji, un cik šo valstu sabiedrība? Bet es saskāros, ka vadītāji izprot un atšķirībā no daudziem cilvēkiem Latvijā vai arī mūsu parlamentā, viņiem nav vielas pārdomām un diskusijai — bija Latvija okupēta vai nebija. Viņi atzīst, ka vienkārši Latvija skatās, kādā veidā labāk šīs okupācijas sekas novērst, kā sakārtot šo valsti. Kas attiecas uz sabiedrību, tad tur vienkārši izglītības sistēmas trūkumi. Tie cilvēki ļoti maz saskaras ar elementāru vēsturi un ģeogrāfiju. Tāpēc viņi arī nezina šos procesus. Jo kā viņi var zināt procesus, ja viņi nezina, kur mūsu valsts atrodas? Tā ir cita problēma, cits jautājumu loks.

Izdarot nopietnu darbu, aizvakar pabeidzot Satversmes grozījumu pieņemšanu, manuprāt, var ar šodienas atbildību pateikt, ka Vēlēšanu likums ir grozāms un mēs atbildam uz demokratizācijas procesu tālāku neizbēgamību un to klātbūtni burtiski šodien. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lujāns izmantos deviņas minūtes? Lūdzu! Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Paldies! Cienījamie kolēģi! Patīkami bija noklausīties gandrīz pusi sesiju, ka pieminēju mūsu frakciju. Un beidzot tomēr valdošais vairākums mācēja novērtēt mūsu frakcijas demokrātismu. Un, protams, patīkami bija, ka atcerējās gan cienījamo Valsts prezidentes kundzi, gan sāka runāt arī, teiksim, par Vēlēšanu likumu, ka patiešām tas ir jāmaina.

Bet es gribētu sākt ar to, ka atgriezīsimies pie nesenas pagātnes, ka paši uzstājās pret to, ka, lai kaut vai šī Saeima balsotu un dotu zvērestu, tā pati apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Un tagad apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kliedz un šausminās par Vēlēšanu likumu. Bet tās ir jūsu saistības, kuras jūs uzņēmāties pret saviem koalīcijas partneriem. Ir jāpilda tās un nevajag tēlot! Un, protams, katrs iet uz jēdzienu “demokrātija” savā veidā. Mūsu frakcija ies normāli, iepazīstoties ar Eiropu, meklējot, modelējot. Protams, citas frakcijas to var darīt arī pēc Pavlova kompleksa. Un Pavlovam bija labi eksperimenti ar dzīvniekiem, ka iededzina lampiņu, pēc tam atver sprostiņam vārtiņus, tad tur kaut kas skrien, un tam pretim noliek banānu. Un tad, cienījamā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, banānu devējs ir jūsu ārlietu... jūsu aizsardzības ministrs, kurš jums noliek banānu un tricina. Un patīkami arī, ka līdzi skrien gan Tautas partija, gan arī “Latvijas ceļš”. Un tāda ir tā reālā situācija! Bet, protams, var jau attīstīt, ka šinī gadījumā arī iekarināt to NATO par to banāna māneklīti, un tad nu visi tipinās līdzi. Kaut gan, man liekas, mums jārunā vienreiz par to, vai mēs paši esam izauguši līdz tam, ka mums ir vajadzīga demokrātiska sistēma valstī. Un, Godmaņa kungs, jūsu jautājums, ka mums ir vajadzīga demokrātiska sistēma valstī. Un, Godmaņa kungs, jūsu retoriskais jautājums par to, kādu ceļu ies Latvija. Pagaidām, man liekas, pie tās valdības un tiem modeļiem, kā tagad iet, tad mums nebūs drīzumā jāuztraucas par latviešu valodu vispārībā, jo Latvijas iedzīvotāji izmirst kā tauta. Jūs arī zināt pētījumus. Un, es domāju, tā niša, kas paliks tukša, tad mēs redzēsim pietiekami daudz citu tautību pārstāvjus, un es domāju, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK būs jārunā par visām citām problēmām, bet ne jau vairs par tām. Varbūt būs jārunā par tām problēmām, ar ko saskaras tā pati Beļģija, Francija un citas Eiropas valstis. Un varbūt patiešām ir labi, ka beidzot Andris Bērziņš atlaidīs vienu “Tēvzemes” ministru un parādīsies varbūt nākamais “Tēvzemes” ministrs vai arī kādas citas frakcijas pārstāvis, kas arī būs ministrs, kas patiešām sāks risināt jautājumus, lai Latvijā palielinātu bērnu pabalstus, lai vairāk dzimtu bērni, lai tauta dzīvotu labāk un lai pensionāri nemirtu kā, piedodiet, mušas. Jo tie arī ir jūsu vēlētāji, “Tēvzemes” kungi. Viņi jau iet balsot, tie latviešu pensionāri. Bet viņi jau izmirst. Jūs nīdējat paši ārā. Un zināma ir tāda situācija, kāda ir Latvijā, ka krieviski runājošie, viņi ir jaunāki. Viņi vēl nav izmiruši pat jūsu ietekmes rezultātā. Bet nu, es vēlreiz saku, man gribētos, lai mēs pieņemtu šos grozījumus Vēlēšanu likumā, nevis izmantojot banāna principu, kuru pakarinās kādam priekšā un kāds pēc tam skries un cerēs, un priecāsies. Mēs laikam esam loģiski domājoši cilvēki. Mēs saprotam, mums ir vajadzīgas demokrātiskas pārmaiņas. Un tas ir galvenais kritērijs. Un vēlreiz saku — paaugstinoties labklājībai, paaugstinoties dzimstībai, Godmaņa kungs, tie būs labākie momenti, kas aizstāvēs latviešu valodas attīstību. Ja tas nebūs, nebūs arī ne Latvijas, latviešu valodas, ne arī Latvijas nācija normāli attīstīsies. Diemžēl tā ir.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Ingrīda Ūdre izmantos piecas minūtes? Lūdzu, Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt, starp citu, PCTVL bija pirmā no frakcijām, kas iesniedza grozījumus Saeimas Vēlēšanu likumā. Protams, domāju, ka tie bija pavisam citi mērķi, kāpēc viņi to darīja. Jo vienīgi šīs apvienības programmā nav minēta Latvijas līdzdalība NATO. Visu pārējo partiju programmās, kas ir pārstāvētas šeit, Saeimā, ir noteikts šis mērķis — Latvijas līdzdalība NATO. Tas ir politisks mērķis, kuru mēs vistuvākajā nākotnē varam sasniegt. Tas ir arī stratēģisks jautājums, un es uzskatu, ka mūsu iestāšanās, tāpat kā daudzi citi mani kolēģi uzskata, veicinās mūsu kā nacionālas valsts drošību, tajā skaitā drošību, ka latviešu valoda saglabāsies.

Cits jautājums ir — latviešu valodas stiprināšana ikdienā. Mums būtu jārada tāda vide, kurā cilvēki runās latviešu valodā, jo tā būs absolūta nepieciešamība un šie cilvēki to vēlēsies darīt. Mēs ziedojām lielus budžeta līdzekļus, protams, saprotot, ka daudzi sāpīgi jautājumi paliek nepilnīgi risināti, lai šo politisko mērķi sasniegtu. Un, pieņemot šodien likuma grozījumus, varbūtība tikt uzņemtiem NATO būtiski palielinās. Ja mēs to nedarīsim, mūsu iespējas būt uzņemtiem NATO būtiski samazinās. Un tad gan man rodas jautājums — kādā valodā pēc desmit gadiem runās Latvijas valsts amatpersonas un kāds būs latviešu valodas statuss. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jānis Jurkāns izmantos trīs minūtes vai runās pēc pārtraukuma?

Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim debates! Nākamajam vārds Jānim Jurkānam.

J.Jurkāns (PCTVL). Godātie kolēģi! Un vispirms, Ivar Godmani! Es vienmēr ar lielu uzmanību klausos, ko tu saki. Un tad, kad tu, stāvēdams pret mums ar muguru, teici: kolēģi pa kreisi, es pieņemu, ka tu domāji šo flangu, vai ne? Un tev bija tāds retorisks jautājums, kāpēc nenotiek naturalizācijas process valstī, par latvisko vērtību nodošanu cittautiešiem un tā tālāk. Un tad es atceros, Ivar, tos laikus, kad mēs ar tevi būtībā nebijām ne pa labi, ne pa kreisi, mēs darījām lietas kopā, un tie bija tie laiki, kad mēs solījām visiem cilvēkiem Latvijā vienādas tiesības. Vienoti brīvībai... manuprāt, bija tāds mūsu lozungs. Un diemžēl pēc neatkarības atgūšanas visi lozungi tika aizmirsti, un mēs sākām stāstīt nelatviešiem, ka viņi šeit ir sveši. Un desmit gadu laikā par svešiem cilvēkiem viņi arī ir kļuvuši. Tāpēc svešiem cilvēkiem pārdot latviskās vērtības būs ļoti grūti, un, domāju, viņi varēs šīs vērtības pieņemt tad, ja viņiem šīs vērtības piedāvās viņiem pieņemami un draudzīgi cilvēki, nevis tie, kas viņus saukā par okupantiem un visādi citādi viņus grib dabūt ārā no šīs valsts.

Tālāk. Te jautāja par naturalizāciju, kāpēc ir tik lēni... Manuprāt, tur ir vairāki skaidrojumi.

Pirmais skaidrojums ir tāds, ka ļoti daudzi cilvēki nevar atļauties, sevišķi laukos. Liekas, kas tad nu tur var būt — 20 lati. Bet, ja jūs aprunāsities ar Aldermanes kundzi, tad viņa neteiks, ka tās ir muļķības. Viņa skaidros, ka tie ir tie iemesli, ka ļoti daudziem cilvēkiem ir problēmas tieši kaut vai aizbraukt uz centru, aiziet pie fotogrāfa un samaksāt tās nodevas. Bet tā būtu vēl tāda pusnelaime, tie cilvēki varbūt gribētu naturalizēties.

Bet ir ļoti daudzi cilvēki, dārgie kolēģi, kuri nemaz nedomā naturalizēties, jo viņi saprot pasauli labāk nekā mēs. Viņi zina, ka jūs paši viņiem piedāvāsit šo pilsonību bez kādas naturalizācijas, jo viņi labāk zina tos procesus, kas notiek Eiropā. Un, ticiet man, pienāks tā diena, kad šeit debatēs varbūt tikpat kaislīgi kā šodien, kāpēc mums tas jādara... Tas vienkārši būs jādara tādēļ, ka tāda ir mūsu ārpolitika.

Redziet, ja jūs domājat, ka NATO, un tas vēl... man liekas, Ivar, ir viens tāds diezgan, manuprāt, nepareizs pieņēmums, ka NATO palīdz stiprināt iekšējo stabilitāti, tad man uzreiz nāk prātā kaut vai vakardienas bumbas sprādziens Spānijā, nemitīgā cīņa ar baskiem, Lielbritānija... šīs ir divas NATO valstis, varētu vēl Turciju minēt, un saki man, kā NATO stiprina iekšējo stabilitāti tādās valstīs?

Bet runa nav par to. Man liekas, ka vispazemojošākais ir tas, ka mēs savus likumus šeit pieņemam ne tāpēc, ka mēs saprotam, ka šie likumi ir domāti mums, ne tāpēc, ka mēs saprotam, ka tie ir pareizi, ne tāpēc, ka tie izriet no mūsu iekšējās pārliecības, no mūsu izpratnes par valsts attīstību, bet tāpēc, ka kāds mums to uzspiež, un es domāju, ka mēs nedzīvosim vienā normālā valstī, ja mēs turpināsim strādāt un pieņemt likumus kā klaušas.

Un es nezinu, kā tas ir jums iekšēji... Kā jūs varat sevi cienīt par to, ka jūs strādājat būtībā tā kā spaidu darbos, it kā brīvā valstī, brīvi pilsoņi, bet nedarāt to aiz pārliecības, bet aiz kaut kādiem nepareiziem pieņēmumiem un būtībā jā... kā es teicu — kā klaušas.

Un gribētu jūs aicināt, kolēģi, pēc iespējas ātrāk mēģināt saprast pasauli, kurā mēs dzīvojam un dzīvosim! Tad mums būs dzīve daudz vieglāka, un jums nebūs jāmokās, pieņemot lēmumus šeit, Saeimā.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Es šeit gribētu atbildēt uz dažām tādām replikām, kas skāra Sociāldemokrātu savienību, šinī gadījumā vispirms Pēterim Tabūnam. Es Pēterim, protams, piekrītu, ka vienmēr “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir iestājusies par latviešu valodas aizstāvību. Iestājusies, bet ne vienmēr ir balsojusi. Tā diemžēl ir rūgta patiesība. Ja vajag, izdruku varam nolasīt, un to izdarīt, piemēram, Valsts valodas likuma liberalizācijas gaitā 1999. gadā, tas man bija pārsteigums toreiz.

Tas ir viens, ko es gribētu uzsvērt, tā kā mēs tik tiešām arī neprasām no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK brīnumus, kā saka, un neprasām nevienam iet prom no valdības. Tas nav vajadzīgs. Bet mūsu uzdevums ir tik tiešām risināt šo dilemmu pozitīvi latviešu valodai, lai latviešu valodu kā valsts valodu nostiprinātu, nevis vienkārši saglabātu. Un tieši tāpēc arī piedāvāja Sociāldemokrātu savienība valdības partijām šos Satversmes grozījumus, kas šo lietu nostiprinātu, ne tikai mēģinātu kaut ko saglabāt, Satversmē mazliet paplašinot divas jomas, tas ir, Saeimas deputātu darba attiecību kārtošanu latviešu valodā un pašvaldības deputātu savstarpējo darbu latviešu valodā. Tas ir viens.

Otrs, ko es gribētu norādīt, ir tas, ka mums nepārtraukti ir šis spiediens, lai latviešu valodai paralēli sāktu lietot citas valodas, nepārtraukti šis spiediens ir, lai mēs veidotu tādu situāciju ar laiku, ka šī latviešu valoda paliktu par simbolu un būtu mūsu kultūras parādība vai fenomens. Tas ir pilnīgi skaidrs. Un ne velti šeit arī Dzintra Hirša norādīja uz šo Īriju kā totālu piemēru, un es varu apgalvot, jo esmu Īrijā bijis savulaik, ka ļoti daudzi īri vairs nemaz nezina īru valodu, bet runā angliski. Un, tik tiešām, tas ir simbols, un ir šīs raidstacijas, kur daudzi īri vairs nesaprot īru valodā, kas notiek, bet nu dziesmas gan viņi prot dziedāt ļoti skaistas ķeltu valodā. Šī situācija, protams, ir, un mēs nedrīkstam šo situāciju veicināt, kaut kādā veidā, netiešā veidā, vājinot latviešu valodas lietošanu. Mēs nedrīkstam attiecināt latviešu valodu tikai uz šo kultūras, sadzīves un ģimenes sfēru. Ir ārkārtīgi svarīgi, ciktāl latviešu valoda būs arī tautsaimniecībā, administratīvajā valodā, jo mums ir jāsaprot, ka tie politiskie spēki, kas savulaik bija saistīti ar interfronti, arī skaidri un gaiši saka: nē, mēs nepretendējam uz otru valsts valodu, mums pietiktu ar otru oficiālo valodu tur, kur cittautieši jau ir 20 procenti un vairāk, tajās pašvaldībās. Tā ka šeit šī tēze ir skaidri jāapzinās, ka ir jābūt šai latviešu valodai kā valsts valodai un oficiālai valodai, un citām šādām valodām līdzās nevajag būt.

Godmaņa kungam, kas mūs arī zināmā mērā ar saviem argumentiem aizskāra, es gribētu pateikt to, ka šeit nav nekāda problēma, kas nav atrisināma. Atrisināma tā bija tajā situācijā, ja Godmaņa kungs nebūtu atturējies par principu, ka valsts un pašvaldības institūcijās ir jābūt tomēr latviešu valodai valsts valodai, un būtu nostiprinājis šo tendenci Satversmē, ne tikai Valsts valodas likumā. Diemžēl Godmaņa kungs, tāpat kā “Latvijas ceļš”, nevēlējās iet šo ceļu, un viņš praktiski te ar savu balsojumu, kas ir atturoties, apliecināja to, ka pietiek ar pašvaldībām kā lēmējinstitūciju, tas ir, pašvaldību deputātu savstarpējās darba attiecības un attiecīgi Saeimas deputātu savstarpējās darba attiecības kārtojamas latviešu valodā. Tas nozīmē, Godmaņa kungs, ka, piemēram, tie cilvēki, kas 1991.gada puča laikā nostājās pret toreizējo Ministru prezidentu Ivaru Godmani un gribēja šeit neatkarību un demokrātiju iznīcināt, un kas tagad Rīgas domes divās pašvaldībās ir izpilddirektori, tie attiecīgā situācijā varēs arī, izmantojot to, ka Satversmē nav šīs divas lietas noteiktas, nerunāt latviešu valodā, ja būs mainīts Valodas likums. Un, kā jūs zināt, Valodas likuma izmaiņām vajag mazāk balsu nekā Satversmes izmaiņām. Tā ka šeit būs arī jūsu personiskā atbildības sfēra, ja tādas nebaltas dienas būs Latvijai. Tas ir viens.

Un tāpēc mēs sakām: jā, mēs varam skatīties arī uz visām šīm lietām, lai būtu šis atbalsts NATO, bet to mēs nevaram darīt uz latviešu valodas rēķina. Ne par kādu cenu! Un tā bija valdības partiju izšķiršanās — vai viņas grib vai negrib darīt. Un, ja valdības partijas labos savu pozīciju, tad mēs varēsim atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs, otro reizi.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Savā pirmajā uzstāšanās reizē es uzdevu vairākus retoriskus jautājumus, bet tā arī uz tiem nesaņēmu atbildi nedz no “Latvijas ceļa”, nedz arī no Tautas partijas. Tātad es šos jautājumus uzdošu vēlreiz.

Cik ilgi tiks bez virzības atstāts likums “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””, kur “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ierosināja latviešu valodas izmantošanu gan lietvedībā, gan visur kā darba valodu? Uz šo jautājumu es atbildi nesaņēmu.

Otrs jautājums, ko prasīja “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, iesniedza Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par grozījumiem šā gada budžetā jautājumā par valsts valodas statusa nostiprināšanas pasākumiem. Arī uz šo jautājumu atbildes nav.

Ja jūs nevarat atbildēt uz šiem jautājumiem, tad kāds ir pamats ticēt jūsu labajai gribai šajā te balsojumā?

Un visbeidzot par cienījamās Demakovas kundzes minēto. Es aicinu jūs izlasīt, kas ir rakstīts stenogrammā. Man šodien radās iespaids, ka jūsu runu ir rakstījis bēdīgi slavenais “Dienas” komentētājs Aivars Ozoliņš. Bet, ja nu tas tā tomēr nav, tad tomēr es aicinātu vairāk paskatīties sava ministra darbībā. Tā ka lasīsim stenogrammas un tad komentēsim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Birkavs.

V.Birkavs (LC). Godātie kolēģi! Nekas nav vienkāršāk, kā panākt to, lai mēs neiestātos NATO. Nevajag vienkārši neko darīt! Vajag vienkārši ignorēt starptautiskās sadarbības ... sabiedrības ieteikumus. Mēs deviņus gadus esam rūpīgi strādājuši gan ciešā kontaktā, gan daudzos strīdos ar organizāciju, no kuras ir palikusi pāri tikai šī plāksne. Tā ir EDSO misija Latvijā. Mēs esam sekmīgi ar tās palīdzību izveduši gan krievu karaspēku, gan panākuši Skrundas radiolokatora demontāžu, gan savu likumdošanu saveduši atbilstībā starptautiskajām prasībām. Man ir tikai viens lūgums: panākt to, lai šīs plāksnes vietā Latvijā būtu NATO plāksne. Un tāpēc balsosim par Vēlēšanu likuma izmaiņām!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godājamie kolēģi deputāti! Nav brīnums, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti nezina, kā strādā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, jo apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija nav pārstāvēta mūsu komisijā. Mēs esam pieņēmuši lēmumu pēc tam, kad tiks izdarīti grozījumi Satversmē, virzīt grozījumus likumā par pašvaldībām attiecībā uz valodu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Nekad nebūtu spējis iedomāties, ka tik īsi, tik konkrēti, tik lakoniski grozījumi Vēlēšanu likumā spēs izsaukt tik milzīgas, tik vispārīgas, globālas, pasauli aptverošas, un ne tikai pasauli, bet visu Visumu aptverošas debates.

Tajā pašā laikā, protams, nevar atstāt bez atbildes dažus jautājumus, kuri debatēs tika skarti. Paldies Dievam, ka man kā juristam teorētiķim, kā mani šeit nosauca viens godājams kolēģis, tomēr jāsaka, ka esmu arī jurists praktiķis. Jāatzīst, ka ļoti retos gadījumos, varētu teikt, tikpat kā nemaz, debatējot par šo likumprojektu, mēs runājam par jurisprudenci. Jurisprudences jautājumi šeit tika skarti ļoti maz. Mēs skārām gan bioloģiju un augstākās nervu sistēmas darbību, izejot no Pavlova suņiem, kuri gan neēd banānus, bet kaut ko citu. Mēs šeit cerējām, ka tāpat kā krievu armija, kā šeit Tabūna kungs teica, tāpat izietu ārā, atrisināsies tāpat arī citi jautājumi, tāpat citi jautājumi šeit neatrisināsies, tāpat šeit nekas nenotiks, tāpat no EDSO misijas šeit nebūtu palikusi pāri tikai plāksnīte, ja viss būtu tāpat. Tāpat nekas nenotiek.

Ja mēs runājam par tādiem procedūras jautājumiem, kas šeit tika aizskarti godājamo kolēģu runās, tad gan anotācija likumprojektam tiks mūsu aparātam nodota, nu, kāpēc tā varbūt netika tik zibenīgi izdalīta, tad es saprotu, ka ir zināmi tehniski ierobežojumi, bet nu Juridiskās komisijas vaina šeit nebija. Nekāda ārkārtas sēde, kur apsprieda šo likumprojektu un to apstiprināja, nenotika. Notika parastā sēde. Jautājums jau bija nolikts rīta sēdē. Bija dažādi likumprojekta varianti. Mēs pēc Satversmes balsojuma izšķīrāmies par šo variantu. Varbūt pat tā labāk, kā man liekas. Tas neattur visiem iespēju un tiesības iesniegt savus labojumus un priekšlikumus, kādus viņi uzskata par nepieciešamiem vai savam politiskajam virzienam par atbilstošākiem. Dienaskārtībā šis jautājums bija, tas tika iekļauts Juridiskās komisijas sēdē un atkārtots pēcpusdienā vēlreiz, jo mēs tā visi deputāti lēmām Juridiskajā komisijā, ka zolīdāk būs balsot par šo likumprojektu tad, kad būs nobalsota Satversme. Un tiešā sakarībā ir jāpasvītro, ka šis likumprojekts tapa un radās tiešā saistībā ar grozījumiem Satversmē. Un šeit nav nekādas sazvērestības, nekādas sazvērestības teorijas, es domāju, viņām nav nekāda pamata par to, ka “Latvijas ceļš” vienmēr un visur vienosies ar Tautas partiju. Jūtu līdzi, teiksim, es ceru, ka kolēģi atceras un jūt līdzi, cik smagi Tautas partijai gāja citos jautājumos, teiksim, par Komerclikumu, kur bija zināmas ietiepības dēļ apšaubāmi priekšlikumi iesniegti no ministra Kalvīša kunga, parlamentārā sekretāra Tiesneša kunga un deputāta Razminoviča kunga. (No zāles deputāts Dz. Ābiķis: “Par tēmu runā!”) Tā ka ne vienmēr mēs, kā sacīt, roku rokā šeit ejam. Es domāju, ka katrs balso pēc savas juridiskās pārliecības, taisnības izpratnes un politiskās tālredzības.

Es domāju, ka politiskā tālredzība atšķirībā no jurisprudences šodien izšķirs jautājumus. Un, protams, pakost viens otram, ieķerties kājā vai arī ieķērušam kājā ielaist indes zobus šajā kājā gribas jau, nevaram to noliegt, tāpēc, tā sacīt jāsaka, ka, praktiski darbojoties citiem teorētiķiem ar ķīmiju kā Dobeļa kungam, viņam izdodas šī te indes izgatavošana un ielaišana vai arī kādas izcilas brūnas krāsas vicināšana vislabāk. Bet es vienkārši atgādināšu cienījamajiem deputātiem, ka neba jau Juridiskā komisija sastādīja šo likumprojektu. Es ceru, ka mēs visi vai lielākā daļa no mums bijām pie Valsts prezidentes pilī. Valsts prezidente runāja par šiem jautājumiem, Valsts prezidente izteica šos priekšlikumus, un Valsts prezidente rūpēs par šiem jautājumiem ne tikai aicināja un mudināja mums šādus grozījumus taisīt un pieņemt, ne tikai taisīt un pieņemt šādus grozījumus, bet arī nodibināja Valsts valodas komisiju, jo acīmredzot izpildvarā nav pietiekama griba daudziem ministriem risināt tādu smagu jautājumu, kas saistās ar integrāciju, ar valodu, ar tās praktisko pielietošanu un ar naudas asignēšanu, protams, šiem jautājumiem naudas nekad nebūs par daudz.

Līdz ar to komisija noraida dažādas insinuācijas, kas šeit izskanēja, kad mēs kaut ko esam aizmuguriski lēmuši, apejot procedūru, paši kaut ko iniciējuši, atcerēsimies situāciju.

Jā, man jāpieskaras dažām piezīmēm šeit par to, ka mēs plašiem soļiem rīkojamies saskaņā ar Eiropas cilvēktiesību prasību... konvenciju prasībām, tad šeit es tomēr esmu gatavs ielaisties juridiskās diskusijās. Ir, protams, starptautiski dokumenti kā 1966.gada Pilsoņu pakts, kurš runā par vienu, un tāpēc šeit nevar piekrist Cileviča kungam. Eiropas cilvēktiesību prakse nedaudz savādāk šo jautājumu uztver. Arī attiecīgais cilvēktiesību tiesas spriedums pēdējā zināmajā lietā nedaudz savādāk par šo jautājumu izsakās. Tādējādi es šeit atstāšu mazāku uzmanību jurisprudencei, un ir skaidri un viennozīmīgi, ka tā ir politiska izšķiršanās, un man ir žēl tos, kas nav par šo politisko izšķiršanos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 16, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņus un otrā lasījuma datumu.

Ieslēgt mikrofonu deputātam Muciņam.

L.Muciņš. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 7. maijam, otrais lasījums — 9. maijā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Analogs ir grozījums, ko Juridiskā komisija savā sēdē apstiprināja un piedāvāja Saeimas plenārsēdē — par grozījumiem vietējo padomju vēlēšanu likumā. Tieši tie paši principi, kas ir Saeimas vēlēšanu likumā. Tātad tiek izslēgtas prasības pret valodu apliecinošo apliecību. Es šeit speciāli nemotivēšu šos jautājumus, es tikai vēlos pasvītrot, ka ne velti šo jautājumu analogi kā Saeimas vēlēšanu likuma grozījumus uz sevi izskatīšanu paņēma Juridiskā komisija, jūs arī piekritāt šim viedoklim, tādā veidā, no vienas puses, mēs, protams, koncentrējam spēkus un likumdošanu taupām, lemjot šos jautājumus vienā komisijā, no otras puses, es vēlos pasvītrot arī, ka šajos grozījumos tomēr prevalē šis politiskais moments un ne tik daudz juridiskie apstākļi.

Es aicinu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā arī šo likumprojektu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vispirms jālemj par steidzamību. Vai deputāts Juris Dobelis vēlas runāt pret steidzamību? Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu kam nu tagad ir vajadzīga steidzamība šajā likumā? Vai tiešām jūs esat gatavi novilkt vienlīdzības zīmi starp Saeimu un pašvaldībām? Ja jau skriet, tad vienā dienā uz visām pusēm. Es gribētu atgādināt tikai vienu lietu. Sen mums solīja tiesas lēmuma tulkojumu šeit visiem saņemt Podkolzinas lietā. Tas ir tikai viens piemērs, kas parāda to, ka nopietnus jautājumus mēs šeit negribam izskatīt. Es gribētu atgādināt to, ka bija ļoti daudz runu pirms tiesas sprieduma pasludināšanas, ka tas varētu ietekmēt mūsu attieksmi pret grozījumiem Vēlēšanu likumā, un nu izrādās, ka nevajag vairs neko. Nevajag ne šo tiesas spriedumu, mēs varam balstīties tikai uz to, kas ir laikrakstos ierakstīts, un vēsā mierā turpināt kaut kādu aklu skriešanu. Un šeit jau nav runa par to, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK grib kaut ko traucēt vai iebilst. Mēs pie saviem uzskatiem paliksim. Par to varat nešaubīties.

Bet, goda vārds, nu ja kādreiz paskatīsimies atpakaļ, kā tas viss šodien notika, ja mēs minēsim visu to, kas nav izdarīts, apzināti, neapzināti, es nezinu, kā... lielīsimies ar kaut kādu plāksnīšu vicināšanu un nepastāstīsim, ko tas ir daudziem maksājis, tas tā diezgan nožēlojami izskatās.

Vienkārši tāpēc es iebilstu pret šo steidzamību. Neredzu nekāda iemesla. Un vai tiešām neviens nevar parūpēties, lai mēs Strasbūras tiesas lēmumu šeit saņemtu vismaz pirms izskatīšanas otrajos lasījumos. Vai vismaz to šeit var izdarīt vai nevar izdarīt? Lūk, atbildīgās amatpersonas, kaut vai to jūs varētu atbildēt!

Sēdes vadītājs. Par steidzamību neviens runāt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 13, atturas — 4.

Debatēs neviens pieteicies nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 17, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Muciņam!

L.Muciņš (LC). Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 7.maijam, otrā lasījuma termiņš — 9.maijs.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies!

Ir saņemts Juridiskās komisijas ierosinājums iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Prezidija atzinumu par likumprojekta “Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums” nodošanu komisijām. Iekļauts priekšlikums tūlīt. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par aviāciju””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu, kura numurs ir 4316, — likumprojekts “Grozījums likumā “Par aviāciju””.

Jāteic, ka Ministru kabinets piedāvā izmainīt tikai šī likuma 85.pantu, dodot kabinetam tiesības noteikt kārtību, kādā tiek piedāvātas datorizētās biļešu rezervēšanas sistēmas un izmantoti to pakalpojumi. Tas arī viss panta teksts.

Tāpēc komisija aicinātu jūs atbalstīt šī likumprojekta skatīšanu steidzamībā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā aicinu jūs nobalsot arī pirmo lasījumu šim likumprojektam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par aviāciju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

K.Leiškalns. Komisija lūdz priekšlikumus iesniegt līdz 6.maijam un 9.maijā izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 16.aprīļa sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā” otrajam lasījumam.

Tagad tabula.

1. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 2. un 3.priekšlikums ir iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā nr. 4.

Sēdes vadītājs. Deputātu piekrīt komisijas viedoklim par 2., 3. un 4.priekšlikumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 5.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā”!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas —1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums. 10.maijs.

Sēdes vadītājs. 10.maijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija 17.aprīļa sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” pirmajam lasījumam un konceptuāli atbalstīja. Lūdzam arī parlamenta atbalstu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 10.maijs.

Sēdes vadītājs. 10.maijs. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija 16.aprīļa sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””. Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzam atbalstīt šos grozījumus otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 10.aprīlis. Es atvainojos, maijs!

Sēdes vadītājs. 10.maijs. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 16.aprīļa sēdē izskatīja otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Par priekšlikumiem.

1.priekšlikums ir Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Ir noraidīts 2.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Līdz ar to lūdzam atbalstu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 10.maijs.

Sēdes vadītājs. 10.maijs.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija 17.aprīļa sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””. Komisija atbalstīja pirmajam lasījumam. Lūdzam arī parlamenta atbalstu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Dz.Kudums. 10.maijs.

Sēdes vadītājs. 10.maijs. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Vispārējas izglītības likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kurā ir praktiski visu frakciju deputāti, ļoti rūpīgi izskatīja šo valdības iesniegto likumprojektu. Mēs pieaicinājām arī attiecīgos speciālistus, vēlreiz gari un plaši pārrunājām lietas, kas ir skartas šajā likumā. Proti, jautājumu par speciāliem izglītības centriem, un vienbalsīgi konstatējām, ka, pieņemot šo likumu, varētu tikt apdraudēta šāda speciāla izglītības centra pastāvēšana tālākajā nākotnē Latvijā. Tāpēc komisija vienbalsīgi, es atkārtoju, vienbalsīgi, un komisijā ir visu partiju pārstāvji, aicina šo likumprojektu neatbalstīt un noraidīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 18, atturas — 57. Likumprojekts noraidīts pirmajā lasījumā.

Izskatām likumprojektu “Alternatīvā dienesta likums”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija 17.aprīļa sēdē izskatīja 17 priekšlikumus dokumentam 4390 otrajā lasījumā. Un noraidīja 1. — Saeimas deputāta Bekasova kunga priekšlikumu — par alternatīvā dienesta ilguma laika samazināšanu no 24 uz 18 mēnešiem. Komisija neatbalstīja. Aicinu noraidīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 2.priekšlikums — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — tiek pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek pieņemts.

A.Kiršteins. 3. — Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — tiek pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 4. — Saeimas deputāta Bekasova kunga priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 5. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 6. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 6.priekšlikumu. Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Pirmkārt, jau paldies atbildīgajai komisijai par šī ārkārtīgi svarīgā projekta virzīšanu. Taču es gribētu komisijā dzirdēt argumentus par 6.priekšlikuma noraidīšanu. Kāpēc? Man šķiet, ka šeit kaut kas varbūt ne līdz galam izprasts, alternatīvā dienesta funkcija, būtība.

Pēc mūsu komisijas pārliecības, alternatīvais dienests nedrīkst būt tikpat garš, pirmkārt. Tam ir jābūt garākam.

Otrkārt, tas noteikti nevar būt prestižās vietās un profesijās.

Treškārt, šis dienests nevarētu būt ar komercdarbību saistīts, jo pretējā gadījumā mēs dabūsim pretēju rezultātu. Tad tiešām būs ārkārtīgi daudz gribētāju neiet armijā, nepildīt obligāto dienestu, atrast simts iemeslu, lai vēl jo vairāk varētu piepelnīties, es atvainojos par tādu izteicienu, aploksnē kaut ko saņemot. Es ļoti gribētu, varbūt uz trešo lasījumu jāpadomā, bet mūsu komisija uzskata, ka šo trīs nosacījumu neievērošana var būtiski kaitēt valsts aizsardzības, teiksim, arī dažiem principiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins. Protams, godājamie deputāti, mēs varam balsot. Bet es tikai gribētu atgādināt, ka ir dažas komercdarbības, kurās alternatīvais dienests varētu tikt izmantots. Piemēram, gaisa satiksme, vēl šādas tādas, kas ir saistītas ar valsts interesēm. Bet, protams, mēs varam arī balsot, ja Seiksta kungs ierosina. Es aicinu atturēties!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 6, atturas — 33. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

A.Kiršteins. Paldies! 7. — Saeimas deputāta Bekasova kunga priekšlikumu — komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 8. — Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums par 5.panta astotās daļas 5.punktu — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 9. — Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir pieņemts, mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 10. — deputāta Bekasova priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 11. — deputāta Bekasova priekšlikums tāpat kā 12. ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 13. — Aizsardzības ministrijas...

Sēdes vadītājs. Par 12. priekšlikumu tabulā ir rakstīts, ka ir atbalstīts.

A.Kiršteins. 12. priekšlikums ir atbalstīts, atvainojos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

A.Kiršteins. 13. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 14. — Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Mitrofanovs vēlas runāt debatēs par 14.priekšlikumu. Lūdzu!

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Alternatīvā dienesta likumā ir paredzēts, ka alternatīvais dienests tiks organizēts uzņēmumos un institūcijās, kuri nodarbojas, teiksim, ar ugunsdzēsības darbiem, sociālo aprūpi, medicīniskās palīdzības sniegšanu, valsts un pašvaldības teritoriju labiekārtošanu un līdzīgiem darbiem. Ar to likumprojektā jau ir ieprogrammētas situācijas, ka blakus ar alternatīvā dienesta veicējiem strādās arī tādas civilās personas, kuras būs vienkārši darba ņēmēji. Un nav izslēgta iespēja, kad abas darbinieku kategorijas pildīs tādus pašus vai līdzīgus pienākumus. Piemēram, vienā slimnīcā varētu strādāt civilās medmāsas un medbrāļi un cilvēki, kuri ir iesaukti alternatīvajā dienestā, vai arī var paredzēt, ka kopā strādās pie pilsētas teritorijas labiekārtošanas parastie strādnieki un jaunieši, kuri ir izvēlējušies alternatīvo dienestu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina iestrādāt likumprojektā normu, kuru mērķis ir aizsargāt alternatīvā dienesta veicējus pret diskrimināciju darba vietā. Alternatīvā dienesta veicējiem nav tādas pašas savu tiesību aizsardzības iespējas kā parastiem darba ņēmējiem, kuri var apvienoties arodbiedrībā un piespiest daba devēju nodrošināt sev papildu labumus vai labākus darba apstākļus.

Lai kompensētu šādu trūkumu, ir iespējams šodien pieņemt grozījumu, kurš paredz, ka darba devējam vai darba vietas administrācijai jānodrošina vienādi darba apstākļi parastajiem darba ņēmējiem un alternatīvā dienesta veicējiem.

Gribētu speciāli pasvītrot, ka tas nenozīmē, ka abām kategorijām jābūt vienādām algām vai atvaļinājuma ilgumam ar civilām personām. Bet, ja darba devējs, teiksim, nodrošina darba ņēmējiem papildu pārtraukumu darba laikā, tāds pats pārtraukums jānodrošina arī alternatīvā dienesta veicējiem.

Ja, teiksim, algotajiem darbiniekiem ir nodrošinātas bezmaksas pusdienas, tad arī alternatīvā dienesta veicējiem arī ir jāorganizē pusdienas. Ja parastajiem darbiniekiem ir iespēja tikt mājās ar darba devēja apmaksātu transportu, tad arī alternatīvā dienesta veicējiem jābūt garantētai iespējai braukt ar tādu pašu transportu. Acīmredzami, ka šis nediskriminācijas princips ir dabisks un labi saprotams.

Aicinu to atbalstīt, balsojot par mūsu komisijas priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops — Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

N.Pēterkops (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamie deputāti! Ja mēs lasām likumprojekta pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, tad šī panta 2. punkts skaidri un gaiši, manuprāt, jau pasaka to, kādi ir pienākumi administrācijai un kas tai ir jānodrošina. Un te ir noteikts: alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācijai ir pienākums apmācīt alternatīvā dienesta veicēju, ja pienākumu pildīšanai nepieciešama speciāla apmācība, kā arī nodrošināt alternatīvā dienesta veicējiem drošus un veselību aizsargājošus saņemto uzdevumu pildīšanai nepieciešamos apstākļus, kas atbilst Latvijas normatīvo aktu prasībām. Mēs, rakstot šo likumu, esam šinī gadījumā faktiski šīs normas jau paredzējuši, un tās ir noteiktas šajā otrajā daļā.

Tā ka, manuprāt, šī 3. daļa faktiski dublē 2. daļu, un tā ir lieka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Kiršteins. Godājamie deputāti! Šeit Pēterkopa kungs jau paskaidroja. Alternatīvais dienests nav civildienests. Un apstākļi ir... tas var būt atvaļinājums, un, ja tās nav algas, tās var būt vēl varbūt kaut kādas piemaksas un vēl sazin kas, un es aicinu tomēr neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 3, atturas — 35. Priekšlikums atbalstīts.

A.Kiršteins. 16. — Saeimas deputāta Bekasova kunga.. piedošanu... .15. — Saeimas deputāta Bekasova kunga priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 16. priekšlikums ir atbalstīts, iestrādāts 17. priekšlikumā, un 17. priekšlikums arī ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. Līdz ar to aicinu...

Sēdes vadītājs. Tālāk ir 18. priekšlikums 13. lappusē.

A.Kiršteins. 18. priekšlikums — Saeimas deputāta Bekasova — pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 19. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Alternatīvā dienesta likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Kiršteins. Līdz 10. maijam.

Sēdes vadītājs. 10. maijs. Paldies!

A.Kiršteins. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Valsts informācijas sistēmu likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labdien, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 4402.

1. priekšlikums ir saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 2. priekšlikums saņemts no deputāta Sokolovska. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 3. priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet.... deputāti pieprasa balsojumu par 2. priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputāta Sokolovska priekšlikumu.

Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 9, atturas — 49. Nav atbalstīts priekšlikums.

A.Razminovičs. 3.priekšlikums saņemts no deputāta Leiškalna. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 4.priekšlikums līdzīgi saņemts no deputāta Leiškalna. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. 5., 6. priekšlikums arī līdz ar to... (No zāles deputāts K. Leiškalns: “Noņemts!”)

Sēdes vadītājs. Tiek noņemts.

A.Razminovičs. 7. priekšlikums ir saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, un to ir atbalstījusi 8. — Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 9.priekšlikums saņemts no deputāta Muciņa. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 9.priekšlikumu! Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gan no Razminoviča kunga un atbildīgās komisijas gribēju dzirdēt, kāpēc nav atbalstīts. Bet mani vadīja tiešām tāda tīri praktiska vajadzība, jo mēs Juridiskajā komisijā esam apsprieduši un debatējuši dažādas problēmas, kas rodas ar to, ka dažās jomās ir nepieciešams paplašināt šo te valsts informatīvo reģistru un sistēmu darbību. Un pacēlās jautājums, ka dažām valsts pašpārvaldēm, tātad tās ir profesionālas publisko tiesību personu apvienības, ka tam varētu uzticēt vest un uzturēt konkrētus reģistrus. Bija runa par atsauktām pilnvarām, kas ļoti bieži sastopams, par testamentiem un tā tālāk, par ko mēs esam griezušies pie Latvijas Zvērinātu notāru padomes, uzsākuši sarunas, lai viņi arī uzturētu tādu valstisku reģistru. Ja šeit nebūs ierakstīts, tad mēs “uzgrūžam” to budžetam. Bet tā viņi to varētu darīt uz sava rēķina, par savu naudu, bet tā būtu publiski informatīva sistēma. Tāda bija mūsu priekšlikuma jēga. Es aicinātu atbalstīt manu priekšlikumu, jo tas ir diezgan loģiski!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs. Jāsaka, komisija ļoti rūpīgi diskutēja par šo priekšlikumu un neatbalstīja sekojošu iemeslu dēļ. Pirmām kārtām, šis likums runā par valsts informācijas sistēmām, un, komisijasprāt, tas nebūt nerunā par pašpārvalžu sistēmām, tajā skaitā par pašpārvaldēm, kuras valsts vārdā uzturētu kādu no šīm te funkcijām. Tāda bija komisijas motivācija. Aicinu arī parlamentu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. — deputāta Muciņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — nav, atturas — 46. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Razminovičs. 10.priekšlikums saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra un Juridiskā biroja puses. Komisija to ir vienprātīgi atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Līdzīgi 11.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 12.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. 13.priekšlikums saņemts no deputāta Sokolovska kunga. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 14.priekšlikums saņemts no Muciņa kunga. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es atgādināšu mūsu debates otrajā lasījumā par šo likumprojektu, ka attiecībā par 14. un 16.priekšlikumu gāja runa par to... Bija strīds, vai var dažādas valsts informācijas sistēmas, kuras... vai šīs sistēmas pārzinis var nodot šīs informācijas sistēmas turētāja funkcijas kādai pilnvarotai institūcijai un vai tas būtu valstij izdevīgi, vai arī jāsaglabā dzelžainā publiskā sistēma, ka to dara tikai šīs te pašas institūcijas. Līdz ar to šeit radās arī priekšlikums, kad, ja jau reiz otrajā lasījumā mēs atbalstījām, tad runa ir par būtību, vai visas funkcijas var nodot. Jautājums bija par to, ka ievadīšanas funkcijas, tātad pašu šo datu bāzes grozīšanu un maiņu, ka to nevarētu nodot, ka šo te aktualizēšanu un labošanu nevarētu nodot, ka ar to ir jānodarbojas attiecīgi šim te valsts informācijas sistēmas pārzinim, tādā veidā garantējot šo datu autentiskumu, publiskumu un negrozību. Visādā ziņā, ja tāds ieraksts parādās, tad izveidojas problēmas, teiksim, ar publiskajiem juridiskajiem reģistriem, kurus tik tiešām konkrētu uzņēmumu reģistri, teiksim, apkalpo “Lursoft”, bet viņam nekādā ziņā nav tiesības negrozīt kādus ierakstus, ne tos kaut kā mainīt, nedz kaut kā savādāk. Tā ka šis apkalpotājs var tikai nodarboties ar viņu apstrādi, dažādu grupēšanu un tā tālāk, bet viņš tajā nevar neko ievadīt vai aktualizēt, vai labot. Un tāds bija šo diskusiju saturs otrajā lasījumā, ko mēs arī šeit apspriedām. Un mans priekšlikums ir saistīts tikai ar šīm te otrajā lasījumā izteiktajām idejām, ko es arī esmu šeit noformējis.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Razminovičs. Komisija rūpīgi debatēja, bet neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. — deputāta Muciņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 4, atturas — 41. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Razminovičs. 15. priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 16.priekšlikums saņemts no deputāta Muciņa.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš. (No zāles deputāts J. Dobelis: “Turies, Linard!”)

L.Muciņš (LC). Cienījamie deputāti! Cienījamo priekšsēdētāj! Šis priekšlikums tāpat izrietēja no otrā lasījuma debatēm par to, ka nevar būt situācija, ka informācijas sistēmas šī te turētāja pilnvarotā institūcija varētu šo informāciju izsniegt savā vārdā. To var izsniegt tikai tās institūcijas vārdā, kura ir tiesiska gan šīs informācijas īpašniece, gan pārzinātāja. Tātad valsts vai attiecīgas valsts varas, tiesu varas vai citas institūcijas vārdā. Nevis savā vārdā pasniegt to, ka tā būtu kāda privāta institūcija. Tas pirmām kārtām valstī maldina par to, kas ir izsniedzis un kas šos datus ir gatavojis un tā tālāk. Es šeit konkrēti runāju arī par daudzām institūcijām, tajā skaitā par Uzņēmumu reģistru, jo uz šobrīdi var saņemt, ka tie ir Uzņēmumu reģistru dati, bet nez kādēļ tie ir “Lursoft” dati. Nez kādēļ “Lursoft” to dara. Bet lai skaidri un gaiši ir redzams, ka viņš to izskatīja, ka tie ir valsts dati, citādāk teorētiski it kā varētu būt, ka ir divu veidu dati, bet faktiski jau tie dati ir vieni un tie paši. Tāpēc šis jautājums tiesiskā veidā arī ir jāsakārto. Paldies! Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies! Komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. — deputāta Muciņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 1, atturas — 40. Priekšlikums guvis atbalstu.

A.Razminovičs. 17.priekšlikums saņemts no deputāta Sokolovska kunga puses. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 18.priekšlikums ir saņemts arī no deputāta Sokolovska kunga. Komisija to nav atbalsījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 19.priekšlikums līdzīgi saņemts no deputāta Sokolovska. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 20.priekšlikums — arī no deputāta Sokolovska. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Razminovičs. Savukārt 21.priekšlikums saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 22. un 23. priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk!

A.Razminovičs. 24. priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Līdzīgi ir atbalstīts 25. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 26. priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Razminovičs. 27.priekšlikums saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Līdzīgi komisija ir atbalstījusi 28. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 29. — Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija ir atbalstījusi, bet redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 30. priekšlikums saņemts no deputāta Sokolovska kunga. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 31.priekšlikums — deputāta Muciņa — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. 32.priekšlikums — iesniedzis deputāts Sokolovskis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 33. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 34. priekšlikums — deputāts Sokolovskis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 35. priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Razminovičs. 36. — Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs — ir atbalstīts no komisijas.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 37. priekšlikums — nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Razminovičs. 38. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Līdzīgi ir atbalstīts 39. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Tāpat 40. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 41. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 42. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes... Atvainojiet, deputāts Baldzēns vēlas debatēt par 42. priekšlikumu? Nevēlas. Nav iebildumu. Tālāk!

A.Razminovičs. 43.priekšlikums saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Līdzīgi ir atbalstīts 44. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts informācijas sistēmu likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Augu šķirņu aizsardzības likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (TP). Prezidij! Kolēģi! Darba dokuments nr.4421. Komisijā ir saņemti vairāki priekšlikumi, un tika veiktas vairākas debates. Lietas būtība bija nedaudz pielāgot mūsu selekcionāru intereses un aizstāvību Eiropas direktīvām. Manuprāt, ir atrasts kompromisa variants.

Kā 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 2. priekšlikums — Juridiskais birojs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 3. priekšlikums — Juridiskais birojs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 4. priekšlikums — Juridiskais birojs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 5. priekšlikums — Juridiskais birojs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 6. priekšlikums — Juridiskais birojs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 7. priekšlikums — deputāts Sprindžuks — ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 7. un 8.priekšlikumu.

A.Tiesnesis. 9. priekšlikums — deputāts Sprindžuks — izslēgt divpadsmito daļu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 10. priekšlikums — Juridiskais birojs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 11.priekšlikums — Juridiskais birojs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 12.priekšlikums — Juridiskais birojs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 13.priekšlikums — Juridiskais birojs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. 14.priekšlikums — Juridiskais birojs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 15.priekšlikums ir komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 16.priekšlikums — Juridiskais birojs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. 17.priekšlikums — deputāts Sprindžuks — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 18.priekšlikums — deputāts Freimanis — nebija atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Tiesnesis. 19.priekšlikums — deputāts Sprindžuks — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 20.priekšlikums — Juridiskais birojs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 21.priekšlikums — Juridiskais birojs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 22.priekšlikums — deputāts Sprindžuks — neatbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 23.priekšlikums — Juridiskais birojs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 24.priekšlikums — deputāts Freimanis — ir daļēji atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. 25.priekšlikumā ir precizēts komisijas variants — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 26.priekšlikums — Juridiskais birojs — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 27.priekšlikums — Juridiskais birojs un deputāts Sprindžuks — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 28.priekšlikums — deputāts Sprindžuks — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 29.priekšlikums — deputāts Sprindžuks — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 30.priekšlikums — Juridiskais birojs — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 31. — deputāts Sprindžuks — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 32.priekšlikums — deputāts Sprindžuks — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 33.priekšlikums — deputāts Sprindžuks — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Augu šķirņu aizsardzības likums” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 4425. Skatām grozījumus Muitas likumā trešajā lasījumā.

Komisija rūpīgi strādāja pie šiem grozījumiem. Tika saskaņots Finansu ministrijas Ieņēmumu dienesta un Tranzīta biznesa asociācijas dažreiz pretrunīgais viedoklis. Trešajā lasījumā beidzot diskutējošās puses vienojās, ka minētie grozījumi pilnībā atbilst Eiropas viedoklim un arī mūsu tranzīta biznesa un muitnieku interesēm.

Tātad priekšlikumi. 1. priekšlikums ir Gundara Bērziņa priekšlikums. Ministra priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. Tāpat ir atbalstīts 3. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Apinis. 4. un 5. ir identiski priekšlikumi, kas patiesībā atceļ mūsu otrā lasījuma redakciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Apinis. 6. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Apinis. 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Apinis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja Juridiskā biroju priekšlikumu un izstrādāja savu redakciju, ko, protams, atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 8. un 9. priekšlikumu.

P.Apinis. 10. un 11. — Juridiskā biroja priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

P.Apinis. 12. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Apinis. Savukārt 13. — Gundara Bērziņa priekšlikumu, kas attiecās par pārejas noteikumiem, — Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izteica savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. 15. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu — un 16. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izteica savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 15., 16. un 17. priekšlikumu.

P.Apinis. Paldies, cienījamie kolēģi! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un es aicinu balsot par grozījumiem Muitas likumā trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

P.Apinis. Paldies par vienprātīgu izpratni.

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Bibliotēku likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Grozījumi ir nepieciešami, lai pilnveidotu Bibliotēku pārvaldi, kā arī lai noteiktu reālus termiņus bibliotēkas darbībai nepieciešamā finansējuma normatīva ieviešanai.

Cienījamie kolēģi! Uz komisijas sēdi mēs bijām uzaicinājuši Latvijas Bibliotekāru savienības priekšsēdētāju Liniņas kundzi, un arī viņa bibliotekāru vārdā atbalsta šos grozījumus, tā ka es domāju, ka mums nav nekāda pamata tos neatbalstīt arī šeit pirmajā lasījumā plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav un atturas — 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Tā kā likumprojekts nav sevišķi komplicēts, es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 7.maijam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Cienījamais Prezidij un godājamie kolēģi! Dokumenta numurs 4317. Iesniedzis Ministru kabinets, un kabinets ierosina radīt vienādas tiesības iekšlietu sistēmā strādājošiem darbiniekiem, un tātad no 1.jūlija tie cilvēki, kas stāsies robežsardzē, vairs nevarēs ieskaitīt stāžā 80% no tā termiņa, ko viņi strādājuši citos uzņēmumos, citās darbavietās, kas nav saistītas ar militāro sfēru.

Lūdzu atbalstīt iesniegto likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

R.Jurdžs. 10.maijs.

Sēdes vadītājs. 10.maijs. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (SDS). Godājamā Saeima! Latvija līdz ar citām pasaules valstīm ir parakstījusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām 1992.gadā un kopš 1993.gada ir kļuvusi par konvencijas dalībvalsti. Kioto protokolu Latvijas pārstāvji parakstīja 1998.gadā. Protokols uzliek Latvijai saistības panākt, lai ogļskābās gāzes, slāpekļa oksīda, fluoru saturošie izmeši laika posmā no 2008.gada līdz 2012.gadam būtu par 8% zemāki par 1990.gada izmešu līmeni. Par konvencijas saistību īstenošanu, par veiktajiem pasākumiem ir jāinformē attiecīgajai organizācijai. Protokols ietekmēs pozitīvā virzienā enerģētikas transporta nozari, atkritumu apsaimniekošanu, lauksaimniecību un tā tālāk.

Ārlietu komisija izskatīja šo dokumentu un lūdz Saeimu plenārsēdē atbalstīt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

R.Labanovskis. 8.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Par Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas konvenciju”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (SDS). Godājamie deputāti! Latvija šobrīd nav Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas dalībvalsts un līdz ar to netiek nodrošināta ar tiem materiāliem, tiem standartiem, tām prasībām, ko izvirza šī organizācija. Lai turpmāk Latvija varētu rīkoties un darboties atbilstoši Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas standartiem un metodikām, ir nepieciešama pievienošanās šai konvencijai.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

R.Labanovskis. 10.maijs.

Sēdes vadītājs. 10.maijs. Paldies!

R.Labanovskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Skatāmies dokumentu ar numuru 1223 — likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Katra Saeimas deputāta pienākums, kā teica Birkava kungs, ir pildīt Eiropas Savienības ieteikumus, pat ja bieži vien tie ir smieklīgi un komiski, jo citādi mēs varam neiekļūt Eiropas Savienībā un NATO. Un tāpēc jūsu priekšā ir grozījumi Krimināllikumā, kas paredz cīņu ar terorismu. Lai gan tas viss Latvijas likumdošanā jau ir pateikts, darba grupa ir izstrādājusi vēlreiz dažus labojumus, un, piemēram, vainu mīkstinoši apstākļi tagad tiks noteikti, ja vainīgais sekmējis citu personu noziegumu atklāšanu vai izmeklēšanu. Un noziedzīgs nodarījums būs ne tikai pret vienu personu, bet arī pret vairākām personām. Ja noziedzīgais nodarījums tiks izdarīts pret valsts amatpersonu, tad arī cilvēks tiks ļoti sodīts. Un turpmāk ne tikai teroristi nevarēs izdarīt noziegumus pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, bet arī jūs nedrīkstēsiet izdarīt noziegumus pret Latvijas Republiku, pret ārvalsti vai tās iedzīvotājiem. Es domāju, ka pirmajā lasījumā mēs droši varam pieņemt, jo cīņa ar terorismu ir svēta lieta. Un es apsolu, ka uz otro lasījumu, protams, komisija sakārtos šos priekšlikumus atbilstoši normālajam saprātam un esošajai Latvijas likumdošanai.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Un cienījamais Kiršteina kungs! Es absolūti neizpratu jūsu uzstāšanos komisijas vārdā un jūsu definīciju saistībā ar to, ko jūs sniedzāt sakarā ar šo Krimināllikumu. Komisija praktiski vienbalsīgi noraidīja šo Krimināllikuma grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā. Un visi eksperti pamatoja, kāpēc tas nav pieņemams. Tāpēc, ka visi tie jautājumi, kurus piedāvā attiecīgā darba grupa, kura ir iesniegusi grozījumus Krimināllikumā caur valdību, visi šie te jautājumi mūsu Krimināllikumā jau ir atrisināti. Un tieši šo te iemeslu dēļ arī noraidīts.

Runājot par cīņu pret terorisma finansēšanu, šis jautājums jau ir atrisināts gan Krimināllikumā, gan veselā virknē citu likumu. Mēs esam aizsteigušies Eiropai priekšā. Un tik tiešām, kāpēc mums visu laiku jāskatās, ko mums saka Eiropa, ja mēs jau sen esam atrisinājuši mūsu likumdošanā šos te jautājumus. Šie jautājumi, es vēlreiz, kolēģi, uzsveru: Krimināllikums ir sniedzis atbildes uz visiem uzdotajiem jautājumiem.

Te mēs ļoti ilgi un plaši diskutējām ar speciālistiem. Vai tad, ja pret amatpersonu, valsts amatpersonu, izdara noziegumu un vai ja viņa sakaujas ar kaimiņu, vai sods būs savādāks? Kur ir šis te sadalījums? Tad ir jāiesniedz arī terorisma definīcija. Tieslietu ministrija jau pusgadu sola kopā ar Ģenerālprokuratūru beidzot izstrādāt un iesniegt Aizsardzības un iekšlietu komisijai, parlamentam vienotu definīciju par terorismu. Palasiet, ko mums šeit piedāvā. Šeit nav neviena punkta, kuru varētu atbalstīt, izņemot 3.punktu — aizstāt 88. pantā attiecīgos vārdus. Pārējais... Es vēlreiz uzsveru: jau ir izskatīts un atbalstīts. Un es aicinu, tāpat kā arī komisiju, neatbalstīt šos absurdos grozījumus! Paldies!

Sēdes vadītājs. Jāatzīst, ka deputātam Ādamsonam acīmredzot ir taisnība, jo Saeimas Prezidija rīcībā ir dokuments, kurā komisijas priekšsēdētājs Kudums informē, ka komisija konceptuāli neatbalsta šo likumprojektu. Turpinām debates. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Tiešām Ministru kabinets ir centies visu darīt, lai zināmā veidā mazinātu terora draudus, lai iestrādātu tādas normas, kādas mums nepieciešamas valstī, lai mēs būtu pilntiesīgi partneri tām valstīm, kas pret šo terorismu cīnās. Un pret terorisma finansētājiem.

Tiešām komisija neatbalstīja šos grozījumus, jo pēc būtības... Pēc būtības mūsu likumos viss ir sakārtots. Šeit ir vienkārši zināmā veidā tāda atrādīšanās forma. Šeit ir konkrēti terorisma finansēšana. Bet ir jau arī Krimināllikumā konkrēti panti par noziedzīgu organizāciju finansēšanu vai, teiksim, finansu plūsmām, apzināti vai neapzināti, tiek ... kur pēc tam tiek nodarīts būtisks kaitējums citai valstij vai mūsu valstij. Viss tas būtībā jau ir mūsu Krimināllikumā iekšā. Zināmā veidā to nevajadzētu traktēt kā 88. 1. pantā šeit minēts — terorisma finansēšana. Tā būs kaut kāda dublēšanās. Dublēšanās mūsu likumdošanā. Manuprāt, tā ir ļoti slikta prakse. Tādēļ es tomēr lūgtu neatbalstīt kopumā šos te grozījumus, jo es ar pilnu atbildības sajūtu šeit varu pateikt, ka Krimināllikumā ir viss ļoti stingri jau šobrīd pateikts un ļoti precīzi.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šeit ir brīnišķīgs piemērs, kas labi parāda, pie kā noved akla pakļaušanās, neprasme iedziļināties jautājuma būtībā, un pietiktu laikam te dažiem ar vārda “terorisms” minēšanu, ar vārdu “terorisma finansēšana” lietošanu, lai mēs uzreiz parādītu kaut kādu iniciatīvu, lai gan faktiski Krimināllikumā mēs galīgi neko būtiski nemainām. Pilnīgi neko. Un līdz ar to kur tad nu ir tie lieliskie ārlietu speciālisti palikuši, kuri te pirmīt mani briesmīgi mēģināja pārliecināt, kas tur pa nakti ko ir ražojis un kas tur no rīta ir sanācis no visa tā? Tad lūdzu, kolēģi, šeit jau ir tā nepieciešamība ārlietu speciālistiem iedziļināties tajos dokumentos, kurus mēs šeit pieņemam gadījumos, ja mēs runājam par kaut kādu pielāgošanos ārpuses prasībām. Neapšaubāmi, es aicinu noraidīt šo dokumentu!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins. Jūs vēlējāties runāt debatēs? Debates slēdzu.

Lūdzu komisijas vārdā — Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins. Jā, atvainojos! Tā kā es jau teicu, Ādamsona kungam pilnīga taisnība. Es gribēju teikt, ka vajag apspriest, bet aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — nav, pret — 31, atturas — 57. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Nākamais — likumprojekts “Mobilizācijas likums”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Dokuments nr.1212. Otrajam lasījumam neviens nav iesniedzis nevienu priekšlikumu. Aicinu nobalsot uz trešo lasījumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Mobilizācijas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — 1, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

A.Kiršteins. 10.maijs, lūdzu!

Sēdes vadītājs. 10.maijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Apsardzes darbības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 24.aprīļa sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā”. Tika iesniegts tikai viens priekšlikums, un šinī gadījumā tas netika atbalstīts, jo mēs jau iepriekš runājām, ka tur, kur saistās ar apsardzes darbību, kur ir darbības ar ieročiem, tur nu nekādā gadījumā nevar būt tāda situācija, ka apsardzes uzņēmuma vadītājs nezina valsts valodu. (Starpsauciens: “Ministrs ir noņēmis savu priekšlikumu!”)

Sēdes vadītājs. Ministrs ir noņēmis savu priekšlikumu.

Dz.Kudums. Paldies! Tad tādā gadījumā vairāk priekšlikumu nav. Lūdzam atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Apsardzes darbības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 10.maijs.

Sēdes vadītājs. 10.maijs.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Darba dokuments nr.4324. Ministru kabineta sagatavotie grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kurus atbildīgā komisija, teikšu iepriekš, jau ir atbalstījusi. Ir atbalstījusi arī otrā komisija, kurai likumprojekts ir nodots, bet otrā komisija nepiekrīt tam, ka normas no administratīvo pārkāpumu kodeksa pārceļ uz šo— Ceļu satiksmes likumu. Ceļu satiksmes likumā ir vairāki būtiski labojumi.

Un es aicinu parlamenta deputātus atbalstīt tos šodien pirmajā lasījumā un aktīvi strādāt par šī likuma uzlabošanu otrajā!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, jūs varat smieties vai raudāt, bet grozījumi ir ļoti nopietni. Slaktera kungs ir parakstījis nodošanai Saeimā grozījumus Ceļu satiksmes likumā, šoreiz Bērziņa kungs, premjers, bija apķērīgs un neparakstīja likumu. Un kāpēc viņš neparakstīja? Tāpēc, ka viņš neparakstīja likumu, kurš Saeimā nonāktu nesagatavots, nepārdomāts, un diemžēl pie tā nav strādājuši profesionāļi.

Un pats galvenais ir tas, ka pēc satura nav arī analizēts, ko tas dos Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Jūs paskatieties, ko ieraksta iekšā šinī likumā. Par sodu nodaļa. To ir ļoti daudz. Tā ir gara, un tur ir aprakstīti baigie sodi, kuri gaida autovadītājus. Teiksim, nav apdrošināšanas uzlīmes — 10 lati. Nav veselības pārbaudes — 100 lati, nav atpūties šoferis — 100 lati. Ja josta nav piesprādzēta — vienā vietā raksta 10 latu, otrā vietā raksta 20 lati. Nav ieslēgta gaisma dienā — 10 lati. Ja lampiņa ir pārdegusi braukšanas laikā — tad no 5 līdz 30 latiem. Un tā turpina uzskaitīt visus tos sodus, kas ir.

Un tagad vēl viens jautājums. Ierosina šoferiem pie jebkura pārkāpuma uzreiz noņemt tiesības. Un, ja noņem tiesības, tad sākās izmeklēšana, bet, ja nepareizi ir noņemtas tiesības, kas uzturēs to šoferi, viņa ģimeni, jo viņš nevarēs strādāt.

Nākamais jautājums ir, ka tik tiešām šinī likumā ir iestrādātas normas, kuras atrodas Tieslietu ministrijas uzraudzībā. Un vai tad Satiksmes drošības departaments nodarbosies ar Tieslietu ministrijas funkcijām, teiksim, būt par tiesu izpildītāju? Vai nodarbosies ar izsišanu... tie sodi, kas nav nomaksāti. Un, ja mēs tur rūpīgi paskatāmies, tad, teiksim, ja nozog vadītāja apliecību, tad tā tagad maksā 7 lati, tad viņa maksās 14 latus.

Un nākamais. Gudrinieki laikam no Satiksmes ministrijas ir aprēķinājuši, ka gadā no sodiem varēs iekasēt vismaz 3 miljonus latu. Un Ceļu satiksmes drošības direkcija no viņiem saņems 1 miljonu latu. Tad jūs pasakiet, lūdzu, kas tad tā būs par iestādi un kas tas būs par likumu, kurš patiesībā bāzējas tikai uz sodu uzskaitīšanu.

Un nākamais. Kas rūpēsies par ceļiem, par ielām, jo ne vienmēr ir vainīgi autovadītāji, ka viņi tādā vai citādā veidā pārbrauks pāri tām līnijām, kurām būs kategoriski aizliegts.

Un pēdējais. Par zīmju neievērošanu. Vienā gadījumā tie ir 5 lati, citā gadījumā sasniedz pat līdz 60 latiem. Tā ka, par cik likumprojekts nav sagatavots kvalitatīvi, tad tas ir jāatgriež pārstrādāšanai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Arī Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu, un mūsu lēmums bija pirmajā lasījumā atbalstīt šo likumprojektu, taču mēs nevirzījām likumprojektu paketē kopā ar iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, jo Juridiskās komisijas viedoklis, atbalstot Juridiskā biroja viedokli, ir, ka visiem sodiem ir jābūt vienā likumā. Un tas ir — Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un tur arī tiem jāatrodas.

Tā kā otrajā lasījumā mēs gatavosim grozījumus, šeit ņemsim ārā. Šeit paliks tikai punktu sistēma, un viss tas darbosies normālā kārtībā un tā tālāk.

Likums arī neparedz nekādu naudas iekasēšanu par labu kādai direkcijai, un tas ir pilnīgi absurds, jo visas soda naudas, ja likumā nav norādīts pretējais, ienāk valsts budžetā. Līdz ar to es domāju, ka šeit ikviens, kurš izstrādā kaut kādas punktu sistēmas vai kaut kādas jaunas idejas, no tā ienākumus varēs saņemt tikai caur valsts budžetu. Nekāda pārdalīšana “pa tiešo”, kā tas notiek varbūt izņēmuma gadījumos ar pašvaldības līdzekļiem, uzliekot sodus par stāvēšanas un apstāšanās noteikumu pārkāpšanu, šeit nav paredzēta.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Komisijas vārdā es varu piebilst, ka Juridiskās komisijas priekšlikumu mēs ņemsim vērā, bet attiecībā uz to, ko teica Bojāra kungs, patiesībā viss ir tieši otrādi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 1, atturas — 11. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

K.Leiškalns. Desmit dienas.

Sēdes vadītājs. 9.maijs.

K.Leiškalns. 9.maijs.

Sēdes vadītājs. Izskatām Valsts prezidentes iesniegumu ar prasību otrreiz caurlūkot likumu “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. Saeimai bez debatēm jālemj par šī likuma nodošanu komisijai. Priekšlikums — nodot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 1, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus likumprojektā līdz 7.maijam un izskatīšanas dienu — 16.maiju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāres biedram Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Martijans Bekasovs, Aija Barča, Guntars Krasts, Andrejs Panteļējevs, Helēna Soldatjonoka, Tadeušs Ketlers, Mārtiņš Emsiņš, Jevgenija Stalidzāne, Andris Bērziņš, Imants Stirāns, Jānis Gailis, Oskars Grīgs un Anna Seile.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta!

Sakarā ar to, ka nav ieradušies valdības pārstāvji, atbildes uz deputātu jautājumiem tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.

 

Pēc 2002.gada 2.maija sēdes

— “Valsts informācijas sistēmu likums”. (Reģ.nr.981) (Dok.nr.4402) Balsojums: 88 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Augu šķirņu aizsardzības likums”. (Reģ.nr.1119) (Dok.nr.4421) Balsojums: 85 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Muitas likumā”. (Reģ.nr.1075) (Dok.nr.4425) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījums Robežsardzes likumā”. (Reģ.nr.969) (Dok.nr.3388, 4374) Balsojums: 86 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ.nr.1140) (Dok.nr.4019, 4376) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.1176) (Dok.nr.4104, 4377) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Alternatīvā dienesta likums”. (Reģ.nr.1163) (Dok.nr.4087, 4390) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Mobilizācijas likums”. (Reģ.nr.1212) (Dok.nr.4204, 4418) Balsojums: 87 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Grozījums Apsardzes darbības likumā”. (Reģ.nr.1209) (Dok.nr.4201, 4419) Balsojums: 84 par, 0 pret, 1 atturas.

 

— “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. (Reģ.nr.1258) (Dok.nr.4441, 4441A, 4441B) Balsojums par steidzamību: 76 par, 13 pret, 1 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 73 par, 16 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. (Reģ.nr.1259) (Dok.nr.4442, 4442A, 4442B) Balsojums par steidzamību: 70 par, 13 pret, 4 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 70 par, 17 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par aviāciju””. (Reģ.nr.1230) (Dok.nr.4316, 4368) Balsojums par steidzamību: 89 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”. (Reģ.nr.1224) (Dok.nr.4310, 4362) Balsojums: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Robežsardzes likumā”. (Reģ.nr.1226) (Dok.nr.4312, 4375) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””. (Reģ.nr.1233) (Dok.nr.4325, 4378, 4378A) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Bibliotēku likumā”. (Reģ.nr.1239) (Dok.nr.4351, 4399) Balsojums: 85 ar, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. (Reģ.nr.1231) (Dok.nr.4317, 4401) Balsojums: 87 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”. (Reģ.nr.1236) (Dok.nr.4331, 4407) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas konvenciju”. (Reģ.nr.1225) (Dok.nr.4311, 4408) Balsojums: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. (Reģ.nr.1232) (Dok.nr.4324, 4422) Balsojums: 71 par, 1 pret, 11 atturas.

 

— “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. (Reģ.nr.1090) (Dok.nr.4443) Balsojums: 83 par, 1 pret, 4 atturas.

 

— “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. (Reģ.nr.1248) (Dok.nr.4396, 4396A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. (Reģ.nr.1249) (Dok.nr.4403, 4403A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. (Reģ.nr.1250) (Dok.nr.4404, 4404A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. (Reģ.nr.1253) (Dok.nr.4409, 4409A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Dzīvnieku barības aprites likums”. (Reģ.nr.1254) (Dok.nr.4410, 4410A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. (Reģ.nr.1255) (Dok.nr.4428, 4428A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

— “Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums”. (Reģ.nr.1260) (Dok.nr.4445) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

 

— “Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Saldus rajona Zirņu pagasta pašvaldībai”. (Dok.nr.4423) Balsojums: 74 par, 0 pret, 8 atturas.

 

— “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. (Reģ.nr.1202) (Dok.nr.4173, 4389) Balsojums: 11 par, 18 pret, 57 atturas.

— “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1223) (Dok.nr.4309, 4411) Balsojums: 0 par, 31 pret, 57 atturas.

 

— “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.1251) (Dok.nr.4405, 4405A) Balsojums: 29 par, 33 pret, 26 atturas.

— “Grozījumi likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. (Reģ.nr.1252) (Dok.nr.4406, 4406A) Balsojums: 28 par, 12 pret, 48 atturas.

 

— “Par a/s “Rīgas siltums” akcijām”. (Dok.nr.4412) Balsojums: 24 par, 49 pret, 17 atturas.

Saeimas preses dienests

 

Pēc 2002.gada 2.maija sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

K.Lībane (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Šīs darba dienas lielāko daļu deputāti debatēja par pirmajā lasījumā izskatāmajiem grozījumiem vēlēšanu likumos, ko savulaik ierosināja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga — svītrot no Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumiem obligāto prasību par valsts valodas prasmi augstākajā pakāpē deputātu kandidātiem. Bet tas nebija tik vienkārši. Nākt klajā ar šādu iniciatīvu prezidenti faktiski mudināja Latvijas ārpolitiskās prioritātes. Šajā gadījumā, atsakoties no šīs normas vēlēšanu likumos, Latvijai šī ir, iespējams, vienīgā iespēja iestāties tādā drošības garantā kā NATO.

Mēs līdz šim brīdim esam izdarījuši jau kaut ko krietni vairāk. Šonedēļ Saeima strādāja divās plenārsēdēs. Otrdien trešajā lasījumā mēs pieņēmām ļoti būtiskus grozījumus Satversmē, kad ar balsu vairākumu tika nostiprināta norma, ka Saeimā un pašvaldībās darba valoda ir tikai un vienīgi latviešu valoda.

Šodien pirmajā lasījumā steidzamības kārtā tika virzīti un arī ar balsu vairākumu atbalstīti šie Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas priekšlikumi, kuros norma par valsts valodas zināšanu apliecinoša dokumenta nepieciešamību tika svītrota. Tomēr vairākām partijām jau ir idejas par priekšlikumiem uz otro — galīgo — lasījumu.

Šīs idejas ir šādas. Mūsuprāt, deputāta kandidātam būtu jāuzliek par pienākumu pašam novērtēt un deklarēt savas valsts valodas zināšanas. Ja viņš uzskata, ka latviski runā un raksta spoži, teicami, labi, apmierinoši, nepietiekami, — tā ir viņa darīšana, bet to novērtēs vēlētājs. Un tāpēc vēlētājam katrā ziņā ir tiesības zināt, kaut vai paša deputāta kandidāta vērtējumā, kādas tad ir šīs latviešu valodas zināšanas.

Vēl ir arī dažas citas lietas, kas nav saistītas ar valodas zināšanām. Tās ir ziņas, kas deputāta kandidātam būtu jāsniedz par saviem īpašumiem.

Ir jārada iespējas vēlētājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ Saeimas vēlēšanās nevar piedalīties noteiktajā dienā, to izdarīt dažas dienas iepriekš, tāpat kā pašvaldību vēlēšanās.

Liela darba daļa ir padarīta, bet darāmā vēl ir ļoti daudz. Katrā ziņā mēs ar nepacietību gaidīsim ziņas no Reikjavīkas sapulces 13. un 14.maijā, kas apliecinās Latvijas uzņemšanu NATO.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija): Es runāšu par šīs nedēļas vissvarīgāko veikumu, un tie neapšaubāmi ir 30.aprīlī Saeimas ārkārtas sēdē pieņemtie grozījumi Latvijas Republikas Satversmē galīgajā lasījumā. Šis solis ir ļoti svarīgs, jo tas mums ļauj tālāk veidot valsts valodas politiku, izvērtējot arī citus likumus, tai skaitā arī Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumus. Tautas partija vispirms bija apņēmusies panākt grozījumus Satversmē un tikai pēc tam lemt par tālāku soli, kas attīstītu valsts valodas politiku citos likumos.

Jāsaka, ka savulaik Saeimas vēlēšanu likumā dažu odiozu personu dēļ tika iekļautas neveiksmīgi formulētas normas un apšaubāmas procedūras. Bet nav pamata tās padarīt par svētumu, kā šodien daži deputāti to centās izdarīt. Tie politiķi, kuri runā par latviešu valodas it kā izņemšanu vai svītrošanu no likuma, sabiedrību maldina. Tautas partija uzskata, ka valsts valodas prasības jāiekļauj pārdomāti un konsekventi un latviešu valoda pastāvēs, ja pastāvēs Latvija. Pasaulē notiekošie procesi liecina, ka tādai nelielai valstij kā Latvija ir svarīgi iekļauties NATO, tādējādi justies drošai par savu valsti un savu valodu.

Grozījumos vēlēšanu likumos pirmajam lasījumam tiešām ietverti tikai izslēgumi, un tas atbilst Valsts prezidentes sākotnējiem priekšlikumiem. Tautas partija konsultēsies ar saviem partijas biedriem un vēlētājiem un līdz otrajam lasījumam spriedīs par to, kā šobrīd jau sagatavotie priekšlikumi neļaus dzīvot nepamatotās ilūzijās tiem, kas gribētu nerunāt latviski tautas pārstāvniecības institūcijās — Saeimā un pašvaldībās. Šādas situācijas nebūs, jo mēs to noteikti nepieļausim. Nevar piekrist arī tiem, kas pretnostata valsts drošību un valsts valodu. Gribu vēlreiz apliecināt, ka šīs vērtības ir cieši saistītas un tās var pastāvēt tikai kopā.

Un vēl — 4.maijā mēs šeit pulcēsimies svinīgajā sēdē, lai atzīmētu Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienu. Tādēļ gribu novēlēt arī jums priecīgus un saulainus šos svētkus, kas šogad kā svētku diena ir pirmo reizi, pateicoties Saeimas deputātu balsojumam.

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija): Sociāldemokrātu savienība ārkārtas plenārsēdē balsoja par Satversmes grozījumiem. Bet politikā ne vienmēr divi plus divi ir četri.

Iespējams, ka Satversmi varbūt varētu arī negrozīt, jo faktiski visi šie priekšlikumi ir variācijas par 4.panta tēmu, kurš nosaka, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Taču, paredzot, ka apstākļu sakritības vai, sliktākajā gadījumā, piespiedu kārtā mūs varētu piespiest mainīt vēlēšanu likumus, šie grozījumi tomēr bija nepieciešami. Un mēs ierosinājām tos vēl paplašināt. Ja jau iet, tad iet līdz galam. Ne tikai Saeimā un pašvaldībās, bet visās valsts un pašvaldību institūcijās darba valoda ir latviešu valoda. Mēs uzskatām, ka tas nav nekas ļauns. Diemžēl vai nu politiskas greizsirdības dēļ, vai kā citādāk mūsu priekšlikumu nepieņēma. Neuzskatām, ka tāpēc vajadzētu lauzt daudz šķēpu, jo viens teikums tajā redakcijā neko būtisku nemainītu, bet tikai paplašinātu un padarītu mūs konsekventākus.

Šodien mēs, apspriežot grozījumus vēlēšanu likumos, iestājāmies pret, jo mums nav skaidrs, kāpēc jāmudina nemācīties valsts valodu, ja tajā pašā laikā mēs aicinām cilvēkus integrēties. Kā zināms, krievvalodīgās informācijas telpa faktiski strādā pret mums, neaicinot apgūt valodu. Vai tad deputātam, kurš, pretendējot uz Saeimu, būs labākais, gudrākais, inteliģentākais, nebūtu jāzina latviešu valoda? Tas taču ir pašsaprotami. Nevar būt tā, ka šie jautājumi ir paši pirmie. Ja mēs līdz šim neesam pratuši to ieskaidrot starptautiskajām organizācijām, tajā skaitā arī NATO un mūsu draugiem un labvēļiem Amerikas Savienotajās Valstīs, tad mēs, tik ļoti nesteidzoties, to varam pacensties izdarīt. Reikjavīka vēl nav izšķirošais solis, vēl ir Prāga, kurā lems par Latvijas uzņemšanu vai neuzņemšanu.

Mēs uzskatām, ka viens no būtiskākajiem drošības garantiem, kas nepieciešams NATO dalībvalstīm, ir mūsu cilvēku labklājība un ticība savai valstij. Svarīgāk ir tikt galā ar korupciju, ēnu ekonomiku, kontrabandu, ieviest kārtību tiesu sistēmā, paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni. Tad arī valsts būs demokrātiska, iekšēji stipra un droša. Tas ir galvenais. Ja mums par to neizdosies pārliecināt, ja nevarēsim šos parādus nokārtot … Mums saka, ka, būdami NATO, mēs daudz ko varēsim labāk paveikt, ko līdz šim ārpolitikā neesam varējuši izdarīt. Bet varbūt šobrīd mēs neesam gatavi tam noticēt? Tam vēl ir laiks, lai varētu sekmīgi strādāt un mēģināt pārliecināt. Bet, ja ne, tad ne. Es ceru, ka Saeima nebūs ietiepīga un stūrgalvīga un šo jautājumu izlems tā, kā tas ir izdevīgs Latvijai un latviešu tautai.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šīs dienas plenārsēdes darba kārtībā svarīgākais jautājums bija grozījumi Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumos, kuri paredz izslēgt valsts valodas zināšanu prasību augstākajā pakāpē deputātu kandidātiem. Jā, grozījumi tika izdarīti arī Satversmē. Arī mēs iestājāmies par latviešu valodas stiprināšanu Satversmē. Bet, ja no šiem likumiem tiek izslēgtas normas par valsts valodas zināšanām, tad grozījumi Satversmē faktiski ir plāksteris tām brūcēm, kuras šobrīd tiek uzplēstas. Mūsuprāt, jautājums par valsts valodu un kultūru gadsimtu laikā ir svēts. Mums jācīnās par to, lai latviešu nācija nekad neizzustu, lai mēs ar savu kultūru bagātāku darītu arī Eiropu. Mēs tā gribam strādāt.

Šobrīd ir tendence padarīt tēvzemiešus gandrīz vai par valsts ienaidniekiem, jo mēs, lūk, nesaprotam valsts drošības jautājumus, balsojot pret šo valodas normu izņemšanu no vēlēšanu likumiem. Gribētu atgādināt, ka aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK partijas ministrs. Un pēdējo četru gadu laikā viņš spīdoši parādījis savus ministra dotumus un, manuprāt, ļoti daudz darījis, lai mūsu valsts virzītos drošības virzienā — uz NATO. Arī Aizsardzības un iekšlietu komisijā tēvzemieši ir strādājuši kopsolī par šīm lietām. Tāpēc mūsu partiju nevar vainot populismā. Nē, tas nav populisms. Šīs ir ļoti pragmatiskas lietas, tāpēc, manuprāt, jābūt stingrai nostājai, ko mēs arī turpmāk paudīsim.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Kolēģi jau runāja par svarīgākajiem jautājumiem, tāpēc nevēlos atkārtoties. Es gribu pievērst uzmanību divām lietām.

Tātad, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija ierosināja grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Mūsu priekšlikums paredzēja pāriet no 25% iedzīvotāju ienākuma likmes uz progresīvo likmi. Tas nozīmē, ka tiem, kuri saņem 80 latu lielu algu, nodoklis nebūtu jāmaksā. Tālāk, tiem, kuriem samaksa par darbu būtu no 80 līdz 200 latiem, ienākuma nodoklis būtu — 16% līdz 24%, un tā tālāk. Tiem, kuriem alga ir virs 1000 latiem mēnesī, maksimālā nodokļa likme būtu 46%. Šo priekšlikumu Saeimā esam iesnieguši jau vairākkārt. Mēs uzskatām, ka ieguvums būtu sabiedrības mugurkaula — vidusslāņa — veidošanās, tādējādi tas ietekmētu tautsaimniecību un atdzīvinātu arī iekšējo tirgu. Jo lielāks būtu patērētāju skaits, kas pirktu šīs pārtikas preces, jo vairāk tiktu aktivizēta ražošana. No progresīvā ienākuma nodokļa zināmi papildu ienākumi būtu arī valsts budžetā. Šis nodoklis jau funkcionē citās valstīs, kas šo ekonomisko instrumentu arī izmanto. Iespējams, ka jūnija sākumā mēs ierosināsim sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi par šo jautājumu, jo tas tomēr ir fundamentāls un kapitāls jautājums ar tālredzīgu skatījumu.

Jau tika minēts, ka Valsts prezidente Saeimai atgrieza atpakaļ likumu “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. Deputāti ir zināmās sprukās par tēzi, ka alkohola un citu preču ražošanai izmantojams tikai Latvijā ražots jēlspirts vai spirts. Šī norma acīmredzot būs jākoriģē. Bet šī priekšlikuma būtībā bija, lai Latvijā esošās divas spirta rūpnīcas — “Rīga Bestspirt” un SIA “Jaunpagasts plus” — ražotu spirtu no Latvijas zemnieku audzētajiem graudiem, un savukārt šīs spirta fabrikas piegādātu šo izejvielu a/s “Latvijas balzams”, kas tālāk ražotu eksporta produkciju. Šajā gadījumā radusies sarežģīta situācija, jo a/s “Latvijas balzams”, iespējams, ir neveiksmīgi privatizēta, jo uzņēmums nav zemnieku īpašums, tāpēc noslēgtā saikne neveidojas. Tāpēc šis ir ļoti nopietns saimnieciska rakstura jautājums, kura risināšanā nepieciešams aizstāvēt mūsu vietējos ražotājus.

Vēl gribu piebilst, ka visus jautājumus, kas saistīti ar tautsaimniecību, mēs skatām un virzām ar tālredzīgu politiku. Speciāla nodaļa par tautsaimniecību, nodokļiem un budžetu ir arī mūsu jaunajā Satversmes projektā, kur ir formulēti šie pamatprincipi nākotnē.

Nobeigumā gribu novēlēt visiem raženu darbu un veiksmi savās ikdienas gaitās.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šodien, protams, svarīgākais jautājums Saeimas debatēs bija par valodas ierobežojumu atcelšanu Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumos. Kāda nozīme šim jautājumam ir reālajā valsts dzīvē? Lai to izvērtētu, jāpaskatās, kādu frakciju deputāti visvairāk uzstājās šodienas diskusijās. Tie bija valdošo partiju pārstāvji un arī sociāldemokrāti. Vismazāk šis jautājums par valodas prasību atcelšanu deputātiem piesaistīja mūsu frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” uzmanību. Tas ir dīvaini, ka mēs, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda un kuri vairākkārt bija ierosinājuši atcelt valodas ierobežojumus, šodien aktīvi nestrīdējāmies ar kolēģiem, kas pretojās izmaiņām. Mēs atturējāmies no liekiem strīdiem, jo uzskatām, ka šim jautājumam ir ļoti maza praktiskā nozīme. Jebkurā gadījumā — vai šie represīvie valodas ierobežojumi saglabāsies vai tiks atcelti, tas nevar izslēgt Latvijas mazākumtautību politiķus no politiskās dzīves. Jebkurā variantā PCTVL atradīs pietiekami daudz kandidātu vēlēšanām, lai saglabātu un pat palielinātu savu pārstāvniecību Saeimā un vietējās pašvaldībās.

Ir pilnīgi skaidrs, ka jebkurā gadījumā — vai valodas prasības deputātiem tiks saglabātas vai ne — Saeimas iekšējā dzīvē nekas nemainīsies. PCTVL deputāti, tāpat kā iepriekš, komisiju sēdēs un plenārsēdēs runās latviski, bet izmantos abas valodas mūsu frakcijas iekšējā saskarsmē. Cits jautājums, ka bez valodas ierobežojumiem mūsu likumi varētu kļūt modernāki un demokrātiskāki.

Šodien apspriežamajiem likumprojektiem ir vairāk simboliska nozīme nekā praktiska. Ierobežojumu atcelšana ir samaksa par senu parādu — par EDSO misijas slēgšanu un par iestāšanos NATO. Un ir ļoti skumji, ka šodienas diskusijās uzvarējusi tieši šāda tirgus pieeja.

Pašlaik skaidra ir viena lieta. Aktīvās diskusijas ap valodas tematiem turpināsies, jo sākas priekšvēlēšanu laiks. Un tieši jautājumi par valodas problēmām vienmēr bijuši izdevīgs temats labējām partijām, lai izvairītos no sarunas par politiskās elites korupciju un novirzītu savu vēlētāju uzmanību no asām, neatrisinātām sociālajām un ekonomiskajām problēmām.

Saeimas preses dienests