Kad tuvojas Saeimas vēlēšanas

Līdz parlamenta vēlēšanām — 150 dienas

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Par aktualitātēm vēlēšanu nodrošināšanā vakar, 8. maijā, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars preses konferencē teica: “Salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām, kurās nozīmīgākais ieguldījums tika vērsts uz sabiedrības līdzdalības paaugstināšanu, šīm ir jākļūst par pašapziņas vēlēšanām.”

Vērtējot statistikas datus par vēlētāju aktivitāti Saeimas vēlēšanās pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, jāatzīmē, ka 5. Saeimas vēlēšanās tā bija salīdzinoši augstāka — 89,9% pret pēdējām divām — 71,9%. Savukārt tāds pašapziņas rādītājs kā vēlme kļūt par parlamenta deputātiem ir pieaugusi. Uz 5. Saeimu kandidēja 879 deputāta kandidāti no 23 sarakstiem, uz 6. Saeimu — 1007 pretendenti no 19 sarakstiem, bet uz 7. Saeimu — jau 1081 deputāta kandidāts no 21 politiskās partijas vai to apvienības.

Savā uzrunā A.Cimdars norādīja, ka Saeimas vēlēšanās ir iesaistīta visa sabiedrība, ko nosacīti var sadalīt piecās grupās — vēlētāji, politiskās partijas, novērotāji, vēlēšanu rīkotāji un preses pārstāvji. Katrai grupai ir savi uzdevumi un nepieciešamas atšķirīgas zināšanas. Vēlēšanu procesa nodrošināšanai pēc aizvadītā gada pašvaldību vēlēšanām visā Latvijā ir izveidotas 547 jaunas vēlēšanu komisijas, un CVK ir veikusi komisiju locekļu zināšanu pārbaudi. Par tās galveno mērķi bija izvirzīta vairāk nekā 14 tūkstošu jauno vēlēšanu komisiju locekļu iepazīstināšana ar likumdošanas aktiem, kas tiek piemēroti vēlēšanu procesā. Šobrīd tiek apkopota informācija par iespējamo vēlēšanu iecirkņu skaitu, kā arī no vēlēšanu komisijām tiek saņemti paredzamo izdevumu pieteikumi. Iepriekš naudas līdzekļi komisiju darba vajadzībām tika piešķirti centralizēti, šoreiz CVK visām komisijām uzdeva apzināt nepieciešamo un pašām plānot vajadzīgos izdevumus. A.Cimdars atturīgi komentēja atsevišķus saņemtos pieteikumus, norādot, ka vēl nav apkopoti visu rajonu dati. Viņš arī paredz pārrunas ar tām komisijām, kas iesniegušas nepamatoti lielus naudas līdzekļu pieprasījumus.

Saskaņā ar likumu visi ar Saeimas vēlēšanu rīkošanu saistītie izdevumi tiek segti no valsts budžeta. Pēc aptuvenām aplēsēm, Latvijā ir 1 miljons 400 tūkstoši vēlētāju un šīm vēlēšanām ir piešķirts 1 miljons 198 tūkstoši 842 lati. Ja šo naudu sadala proporcionāli vēlētāju skaitam, valstij vēlēšanu rīkošana vienam vēlētājam izmaksā apmēram 85 santīmus. CVK informēja, ka jau šobrīd ir beidzies konkurss par vēlēšanu aplokšņu izgatavošanu un piegādi. Pavisam tiks izgatavots 1 miljons 200 tūkstoši aploksņu, vienas aploksnes pašizmaksa ir 1,65 santīmi. A.Cimdars norādīja, ka īpaši izgatavotai aploksnei ar tumšu iekšpusi, apdruku un vietu tās atvēršanai balsu skaitīšanā, šāda cena nav uzskatāma par augstu. Salīdzinājumam CVK priekšsēdētājs kioskā bija iegādājies pāris parasto pasta aplokšņu, kuru cena bija 2 un 4 santīmi.

Uz jautājumu, vai šāds aplokšņu skaits būs pietiekams, A.Cimdars atbildēja, ka nav nepieciešamības izgatavot tās vairāk. Būs iespējams izmantot no iepriekšējām vēlēšanām pāri palikušās aploksnes, kas ārēji no jaunajām neatšķirsies.

Par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem CVK joprojām uzskata likumdošanas bāzes pilnveidošanu. Arī šobrīd Saeimā uzlabošanai ir atvērts Saeimas vēlēšanu likums un likums “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”. A.Cimdars atzina, ka jau ierasti Saeimas vēlēšanu likumā grozījumi tiek veikti neilgi pirms vēlēšanām — pavasarī. Diemžēl CVK jau 1999.gadā un vēlāk iesniegtie priekšlikumi grozījumiem šajā likumā līdz šim laikam vēl nav izskatīti. Iesniegtajiem grozījumiem CVK priekšsēdētāja uzskatā ir organizatorisks raksturs, to mērķis — ērtību un pašcieņas nodrošināšana kā vēlētājiem, tā vēlēšanu komisijām. Savukārt likuma “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” grozījumi paredz vēlēšanu komisiju locekļu skaita palielināšanu vajadzības gadījumā līdz 15 cilvēkiem. Kā liecina pieredze, līdzšinējā likuma norma par 7 cilvēku skaitu darbam vēlēšanu komisijā lielajās pilsētās ir nepietiekama, iecirkņos veidojas rindas un vēlētājiem nav nodrošināta ērta pieeja balsošanai. Otri CVK sagatavotie šā likuma grozījumi paredz vēlēšanu komisiju darba apstākļu pilnveidošanu un ar to saistīto izdevumu tiešu atspoguļošanu grāmatvedības atskaitēs. Vēlēšanu komisija, kas vēlēšanu dienā strādā ļoti garas un nogurdinošas stundas, līdz šim nedrīkstēja oficiāli norādīt izdevumus minerālūdenim, cepumiem un atelpas brīdī izdzertai tējas tasei. Tie tika noformēti kā izlietota degviela vai izrakstīti rakstāmpiederumi. “Es gribētu pielikt punktu šim mānīšanās paradumam. Lai vēlēšanu komisiju locekļi, kas godprātīgi dara savu darbu, nejūtas kā krāpnieki, iesniedzot atskaites par iztērētajiem līdzekļiem,” teica A.Cimdars.

Pie tuvākajiem darbiem, kas veicami 8. Saeimas vēlēšanu sagatavošanā, tika minēti arī citu poligrāfijas materiālu izgatavošana, ievēlējamo deputātu mandātu skaita noteikšana pa vēlēšanu apgabaliem, kandidātu sarakstu saņemšana un reģistrēšana, vēlēšanu komisiju un iecirkņu izveide ārzemēs, reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuru izloze. Turpināsies arī sāktais darbs pie vēlētāju un citu vēlēšanās iesaistīto grupu mācībām. CVK plāno veikt mācības deputātu kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā pareizi noformēt vajadzīgos dokumentus. Atsevišķa informācija paredzēta arī vēlēšanu novērotājiem un, protams, vēlētājiem. Jāatzīmē labs jaunums, kas saistīts ar cilvēku ar īpašām vajadzībām integrāciju sabiedrībā. Tiks sagatavota īpaša informācija vājredzīgajiem vēlētājiem. Kā vajadzīgu informāciju, lai izvairītos no nepatīkamām situācijām, kas saistītas ar ziņu sniegšanu par vēlēšanās izdarīto izvēli, A.Cimdars minēja jau iepriekšējo vēlēšanu praksi. Katrā vēlēšanu iecirknī pie izejas būs brīvi pieejamas visas vēlēšanu zīmes, lai vajadzības gadījumā cilvēks pēc balsošanas līdzi var aiznest kaut vairākus vēlēšanu zīmju komplektus. “Ar to es vēlētos uzsvērt, ka runas par to, kā var nopirkt balsis, rodas tur, kur valda neziņa, kā izvairīties no negodīgiem vēlēšanu zīmju atprasītājiem,” teica A.Cimdars.

Deputātu kandidātu saraksti un priekšvēlēšanu programmas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tiks publicētas līdz 15. septembrim, bet no 25. septembra līdz 4.oktobrim ar tām iepazīties, kā arī pieteikt balsošanu vēlētāja dzīvesvietā varēs katrā izveidotajā vēlēšanu iecirknī. 8.Saeimas vēlēšanas notiks vienu dienu — 5. oktobrī no pulksten 8 līdz pulksten 20, un atšķirībā no pašvaldību vēlēšanām iepriekšēja balsošana nav iespējama. Taču vēlētājam — Latvijas pilsonim no 18 gadu vecuma — šajā dienā ir iespējams nobalsot neatkarīgi no pieraksta vietas iegriežoties jebkurā vēlēšanu iecirknī visā valstī vai arī ārvalstīs.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore