Mēs vēlamies Latviju redzēt Eiropas Savienībā

Endrū Rasbašs, Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs Latvijā, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Jūsu profesionālā darbība ik dienas jo cieši saistīta ar vārdu “Eiropa”. Ko Eiropa nozīmē jūsu dzīvē?

— O, tas ir neparasts jautājums! Es teiktu, ka ar Eiropu es vispirms jo cieši saistu savas saknes. Mani vecvecāki nākuši no četriem dažādiem Eiropas stūriem. Manas mātes ģimene nāk no Īrijas — Eiropas rietumos, no vietas, kur Eiropa sastopas ar jūru, bet tēva ģimene nāk no Eiropas austrumiem — mans vectēvs dzimis Baltkrievijā un vecāmāte — Polijā. Tādējādi mana izcelsme ir saistīta ar visu Eiropu. Tā gan ir tāda manis paša koncepcija, bet strādājis es esmu dažādās Eiropas valstīs, vispirms Lielbritānijā, pēc tam Beļģijā, tad Polijā, Rumānijā un tagad Latvijā. Līdz ar to es esmu dziļi iejuties dažādās Eiropas vietās un esmu cieši iesaistīts Eiropas paplašināšanas procesā. Patiesībā tagad, sakot “Eiropa”, mēs bieži vien jau domājam ES.

— Jūs esat Apvienotās Karalistes pavalstnieks. Kā pats vairāk jūtaties — kā brits vai kā eiropietis?

— Es nedomāju, ka abi šie jēdzieni būtu pretrunā. Jā, es varu teikt, ka esmu anglis, kas dzimis Londonā. Taču savu Angliju es izjūtu kā Eiropas daļu un abus šos jēdzienus es izjūtu kā vienu veselumu. Manuprāt, ES ir patiesi brīnišķs veidojums. Tas ir augstsirdīgs, bieži vien devīgs formējums, kas valstīm ļauj sadzīvot skaidros likuma un sadarbības ietvaros, kas ikvienai valstij ļauj saglabāt un uzturēt savu neatkarību, savas nacionālās īpatnības, savu identitāti. ES nekādā ziņā nevar salīdzināt ar “tautību kausējamā katla” modeli, ko mēs vērojam ASV un kas izrādījies ārkārtīgi vērtīgs ASV specifiskajos apstākļos. Valstī, kas jau simt trīsdesmit piecus gadus bauda pilnīgu mieru. Tas ir ļoti labs sasniegums. Taču Eiropā mums ir pavisam cita situācija. ES pastāv jau pusgadsimtu. Taču, raugoties uz deviņdesmito gadu notikumiem Dienvidslāvijā, redzams, ka, ja mēs vēlamies paplašināt ES, pret šo uzdevumu jāizturas ļoti uzmanīgi, ļoti rūpīgi.

— Kā jūs jūtaties Latvijā, kur dzīvojat un strādājat kopš šā gada sākuma?

— Varu droši teikt, ka jūtos šeit ļoti labi. Latvija ir ļoti pievilcīga zeme gan dzīvošanai, gan strādāšanai. Es domāju ne vien Rīgu, bet visu Latviju, jo es strādāju Eiropas Komisijai un Eiropas Komisijas attiecībās ar Latviju ir svarīgi ietvert visu jūsu valsti. Man šis darbs ir interesants izaicinājums. Man izveidojušās labas attiecības un sadarbība ar latviešiem un, protams, arī ar maniem sadarbības partneriem Latvijā. Arī tas manu darbu šeit padara ļoti pievilcīgu.

— Es domāju, jūsu profesionālās izjūtas Latvijā ir atkarīgas arī no Latvijas sabiedrības attieksmes pret ES, un šeit ir vērojama arī zināma pretruna. Jā, iestāšanās ES ir mūsu valsts ārpolitikas stratēģiskais mērķis, taču pēdējās sabiedriskās domas aptaujas rāda arī vērā ņemamu eiroskepticisma pieaugumu. Es pats gan esmu eirooptimists.

— Jā, jūs esat eirooptimists un vispār vairums Latvijas žurnālistu, ar kuriem esmu runājis, ir eirooptimisti.

Arī Latvijas politiķi, ar kuriem esmu runājis gan valdības līmenī, gan pašvaldību līmenī, ir eirooptimisti un atbalsta Latvijas iestāšanos ES. Man šķiet, varētu teikt, ka Latvijas intelektuālajā elitē valda diezgan dziļa vienprātība, atbalstot jūsu virzību uz ES. Taču sabiedriskās domas aptauju rezultāti rāda relatīvi mazu atbalstu ES. Katrā ziņā šīs aptaujas rāda pavisam citu attieksmi nekā intelektuālajai elitei. Varētu teikt, ka, iespējams, kādi 40 procenti aptaujāto šobrīd ir pret Latvijas stāšanos ES un tikai kādi 30 procenti atbalsta šo virzību. Tā ka nesenajās sabiedriskās domas aptaujās skaidri parādījās eiroskeptiķu vairākums. Situācija ir strauji mainījusies dažos pēdējos mēnešos, un mēs ļoti ceram, ka šī attieksme mainīsies. Taču mani personīgi uztrauc tas, ka Latvijas intelektuālā elite, pati būdama izteikta ES atbalstītāja, nav pratusi pārliecināt pārējo sabiedrību par šīs virzības pareizumu.

Es domāju, tas ir ļoti svarīgs uzdevums jūsu valdībai. Gan pašreizējai valdībai, gan valdībai, kas būs pēc Saeimas vēlēšanām oktobrī, tas ir un būs ļoti svarīgs uzdevums — pārliecināt cilvēkus referendumā balsot par ES.

— Latvijas zemnieki ir nobažījušies par gaidāmajiem ierobežojumiem nākotnē. Viņiem ir ļoti svarīgi uzzināt par jaunajām iespējām, ko nesīs Latvijas iestāšanās ES.

— Manuprāt, ekonomiskās kategorijās Latvijas nākotne ES ir patiešām daudzsološa. Man liekas, ja cilvēki domātu tikai ekonomiskās kategorijās, viņi noteikti sacītu “jā” ES. Jo ekonomikas pārskatos redzams, ka valstu ienākumi pēc iestāšanās ES pieauguši par 60, par 100 vai pat vēl vairāk procentiem. Katrā ziņā valstu ienākumi pēc iestāšanās ES pieaug ļoti strauji, jo ES savām nabadzīgākajām dalībvalstīm sniedz lielu palīdzību. Šādu palīdzību, protams, saņems arī Latvija. Taču cilvēki, pēc manas pieredzes un mūsu veiktās analīzes, domā ne vien par ekonomiku, bet arī par daudziem citiem aspektiem. Latvijā, kas tikai pirms nedaudz vairāk nekā desmit gadiem atguva savu valstisko neatkarību, ir ļoti svarīgi uzsvērt, ka jūs, iestājoties ES, nekādā ziņā šo neatkarību nezaudēsit. ES ir unikāls veidojums, kas ļauj valstīm sadarboties, saglabājot katrai savu identitāti un savdabību. Tā nekādā ziņā nav saplūšanas struktūra. Tas skaidri redzams, apceļojot dažādas ES dalībvalstis. Francija, kā bijusi, tā ir Francija. Vācija joprojām ir Vācija, un Dānija ir un būs Dānija. Tās joprojām ir nacionālas valstis, katra ar savu savdabību, ar savu specifisko pieeju savai kultūrai. ES vienīgi nodrošina juridiskos ietvarus valstu sadarbībai un nodrošina dalībvalstu mierīgu sadzīvošanu ar saviem kaimiņiem. ES dalībvalstis attīstās, kā pašas vēlas. Es domāju, tas tad arī ir lielākais ES sasniegums, ka Francijai vairs nenāk ne prātā karot ar Lielbritāniju, Dānijai vairs nav nekādu konfliktu ar Zviedriju, tāpat Itālijai ar Austriju. Jūs piekritīsit, ka šobrīd ko tādu pat nespējam vairs iedomāties. Eiropā ir notikušas fundamentālas pārmaiņas. Pēc manas pārliecības, jaunā situācija balstīta apstāklī, ka ikviena valsts tagad redz un atzīst, ka ES ir pats labākais sadarbības veids. ES ir ārkārtīgi spēcīgs ietvars, kurā valstīm dzīvot un attīstīties, un es ļoti ceru, ka arī Latvija drīz kļūs par šīs sistēmas daļu. Es domāju, tieši šie apsvērumi ir galvenais apstāklis, kam vajadzētu noteikt attieksmi pret ES, nevis kalkulācijām par ekonomiskajiem ieguvumiem, par valsts budžeta veidošanas plusiem un mīnusiem vai, piemēram, vides aizsardzības likumiem vai patērētāju interešu aizsardzību, ko nosaka ES likumdošana.

— Latviešiem ļoti nozīmīga ir arī drošības dimensija, jo mūsu tauta gan senākā, gan it īpaši jaunākajā vēsturē ir bezgala daudz cietusi no politiskām lielvarām. Šo mūsu sabiedrības attieksmi skaidri parāda arī izteiktais atbalsts Latvijas nākotnes dalībai NATO. Taču vai eiroskeptiķu skaitu nemazinātu pilnīgāka informācija par drošības garantijām, ko sniegs arī dalība ES?

— Jā, taču drošība, ko dalībvalstīm sniedz ES, ir ļoti atšķirīga no NATO sniegtās drošības. Nav šaubu, ka NATO ir un būs galvenā drošības savienība. ES vispirms nosaka dalībvalstu ekonomisko drošību un arī to politisko drošību. Mums arī jāatceras, ka ES likumi, kas patiešām ir ārkārtīgi sarežģīta likumu sistēma, katrai ES dalībvalstij nodrošina pilnīgu neatkarību un tiesības ES ietvaros aizstāvēt savas intereses. Bet ES nekādā ziņā nav militāra vai aizsardzības savienība. Jā, ES tagad sāk veidot savu nelielu militāro kapacitāti, taču tie būs galvenokārt miera uzturēšanas spēki, kas paredzēti ļoti konkrētu uzdevumu veikšanai ciešā sadarbībā ar NATO. Un, protams, šie spēki nekādā ziņā neaizstās NATO. Tātad, ja Latvija vēlas iestāties gan ES, gan NATO, tad es varu tikai uzsvērt, ka šie mērķi nekādā ziņā nav pretrunā viens ar otru un viens otru neizslēdz.

— Kā jūs vērtējat Latvijas gatavošanos iestāties ES?

— Es uzskatu, ka Latvija ir paveikusi apbrīnojami daudz, noķerot citas kandidātvalstis, kas iestāšanās sarunas sāka divus gadus pirms jums. Es domāju, tagad jums ir ļoti svarīgi koncentrēt uzmanību uz izskaidrošanu, ko Latvijai nozīmēs dalība ES.

— Rit Eiropas nedēļa. Kā jūs raksturotu šī pasākumu kompleksa galveno sūtību?

— Man liekas ļoti svarīgi, lai katram, kas dzīvo Latvijā, tiktu parādītas viņa iespējas. Lai cilvēki varbūt izdarītu pareizo izvēli — vai nu ar visu pārliecību nobalsot referendumā par jūsu valsts stāšanos ES, vai arī, ja viņi izlemtu balsot pret, tad lai šī lēmuma pamatā būtu patiesa informētība. Tāpēc mēs kopīgi ar ES Informācijas centru esam organizējuši veselu virkni šīs nedēļas pasākumu. Mūsu mērķis bija iesaistīt šajos pasākumos iespējami vairāk cilvēku un radīt cilvēkiem sajūtu, ka mēs patiesi strādājam kopā. Es esmu ļoti priecīgs, ka Eiropas nedēļā Latvijā ir tik skaists laiks. Tas vien jau sola veiksmi šim plašajam pasākumu kompleksam.

— Kā jūs pats piedalāties Eiropas nedēļā?

— Iesākot šo nedēļu, es kopā ar Latvijas Ministru prezidentu piedalījos kopīgā preses konferencē, kurā centos izskaidrot savu viedokli, ko ES nozīmē Latvijai un kādas nākotnes iespējas tā jūsu valstij piedāvā. Es pats Eiropas nedēļas laikā apmeklēju veselu virkni pasākumu, arī izbraucu uz Ventspili, jo es taču esmu Eiropas Komisijas pārstāvis Latvijā, nevis tikai Rīgā. Tāpēc arī Eiropas nedēļas pasākumi būs visā Latvijā, ne tikai Rīgā. Protams, 9. maijā notiks arī Eiropas dienas pieņemšana, ko mēs šogad rīkojam Melngalvju namā. Tiesa, man pašam šī diena nozīmē arī intensīvu darbu. Tas ir gluži tāpat kā ikvienam citam vēstniekam, kad valsts svētki nozīmē arī svinīgās pieņemšanas sagatavošanu ar daudzām rūpēm. Man šādi valsts svētki ir Eiropas diena. Taču vienlaikus, protams, man ir arī svētku sajūta, un šajā kontekstā es gribu “Latvijas Vēstneša” lasītājiem un ar jūsu laikraksta starpniecību visai Latvijas sabiedrībai teikt: mēs ceram, ka Latvija drīzumā iestāsies ES. Protams, jums, latviešiem, pašiem jāizlemj, vai jūs to gribat vai negribat. Jums sava atbilde ar skaidru “jā” vai “nē” būs jādod referendumā. Taču mēs jau šodien varam pavisam skaidri pateikt, ka vēlamies Latviju redzēt ES. Mums ir arī zināma skaidrā Latvijas valdības nostāja, ka jūs vēlaties būt ES. Es gribu uzsvērt, ka ar iestāšanos ES saistīta ilga un stabila Latvijas nākotne. Es domāju, Latvijai šis ir lielās izvēles un lielo iespēju laiks.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors