"Nepārrīgosimies!"

"Eesti Päevaleht"

— 2000.05.05.

Latvijas prezidente Vaira Vīķe—Freiberga savas vizītes laikā atstāja ļoti labu iespaidu.

Viņa ir eleganta un enerģiska, tieši tāda kā labākās sievietes politiķes visā pasaulē. Būdama trimdas latviete, viņa neslimo ar Igaunijas kompleksu, kas reizēm ir latviešiem raksturīgi, vai nu puslīdz pa jokam vai nopietni.

Uzmetīsim skatienu Latvijas kartei! Redzam, ka mūsu Tartu, Pērnavas, Kohtla—Jerves, Jehvi un Narvas vietā viņiem tur ir tikai viena vienīga Rīga (kopā ar Jūrmalu un Jelgavu), kas vienlaikus ir ostas, universitātes, kūrorta, rūpniecības un elektroenerģijas pilsēta. Lielrīga atrodas uz ziemeļu — dienvidu ass valsts vidū, šis veidojums ir visai tuvu centram arī austrumu — rietumu virzienā, lai arī ir gandrīz jūras malā. Tam par iemeslu ir garais Rīgas jūras (Līvu) līcis, kas ienes Baltijas jūras ūdeņus dziļi Latvijā.

Salīdzinām to ar mūsu valsts karti! Cik slikti Igaunijā ir novietota Tallina, salīdzinot ar Rīgu Latvijā! Latvijā attālums no Rīgas līdz jebkuram attālākajam punktam ir vairāk vai mazāk vienāds, bet Tallina atrodas uz pašas valsts robežas.

Taču Rīgas izdevīgā atrašanās vieta ir bijusi Latvijai drīzāk nelaime. Rīga bija krustnešu atbalsta punkts. Gadu simtiem ordu vadoņi un arhibīskapi ir mēģinājuši no Rīgas komandēt Baltijas tautas. Rīga ir bijis liels vācu, krievu un ebreju centrs. Latvieši ir bijuši Rīgā pārsvarā ļoti īsu laiku pirms Otrā pasaules kara un tā laikā. Pat šodien Rīgā ir tikai 38% latviešu.

Rīga un Tallina ir dažāda tipa pilsētas. Igaunija vēsturē ir gājusi citu ceļu, kuru ir noteikuši mums likteņa dotie apstākļi. Tallinas palielināšana būtu mums sveša un būtu pret vēsturisko un ģeogrāfisko loģiku. Mūsu dabiskajam ceļam būtu jābūt tieši šo abu loģiku ievērošana, līdz ar to mums būtu jāattīsta savas pilsētas, īpaši tās, kas ir tālu no Tallinas.

Pasaulē ir Vācijas un Amerikas tipa valstis ar daudzām lielām un bagātām pilsētām, ir arī salīdzinoši centralizētas Francijas un Anglijas tipa valstis ar vienu lielpilsētu, kas kā sūklis izsūc visu valsti. Mēs piederam pie pirmajām, Latvija — pie otrajām. Tā ir bijis, ir un būtu jāpaliek, ar spēku veiktas struktūras maiņas tikai kaitētu mums.

Divas reizes Tartu ir dāvināta neatkārtojama iespēja — abi iekarotāji, kā zviedri, tā krievi, ir dibinājuši Tartu universitāti. Nesāksim analizēt, kāds bijis viņu izvēles iemesls. Katrā ziņā karaļa un cara pieņemtie lēmumi uz visiem laikiem noteikuši Igaunijas seju — mums jābūt decentralizētai valstij ar daudzām pilsētām. Starp citu, tieši autoritāros un diktatūras periodos ir mēģināts samazināt Tartu īpatsvaru igauņu sabiedrībā, tajā laikā Tallinā baidījās, ka Tartu neklausa priekšnieku teiktam.

Tēvzemes apvienībā ir abu attieksmju atbalstītāji. Jiri Meiss ir sācis Igauniju pārrīgot, Tenisa Lukasa priekšlikums pārcelt Izglītības ministriju uz Tartu izriet no mūsu vēsturiskās un ģeogrāfiskās īpatnības. Varu iedomāties, ka Izglītības ministrijas pārvākšanās būtu tikai lielas decentralizācijas sākums. Informācijas laikmetā nav īpašas nozīmes tam, kur kāda iestāde ar saviem darbiniekiem atrodas.

Es gan uzskatu, ka Kultūras ministrija varētu pārvākties uz Vīlandi, Labklājības ministrija — uz Pērnavu, Ekonomikas ministrija varētu būt Jehvi, Ceļu un sakaru ministrija — savā pareizajā un loģiskajā vietā Paidē. Varu saderēt, ka Igaunijai tas nāktu tikai par labu.

Olevs Remsu,

rakstnieks, Tēvzemes apvienība