Par eiroreģiona nepieciešamību Valkā

Foto: A.F.I.

Valkas domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis:

Tā nu sanāca, ka, iesēžoties priekšnieka krēslā, nebija laika iesildīties, bet bija jārīkojas ātri. Vispirms pārstrukturējām kredītus, ķērāmies pie praktiski jau bankrotējušo komunālo uzņēmumu likvidēšanas un siltumsistēmas sakārtošanas. Visas šīs problēmas ir labi pazīstamas arī citās Latvijas pilsētās. Bet Valka ir unikāla ar to, ka te domei jārisina arī specifiski jautājumi, kas saistīti ar Igaunijas robežas tuvumu. Mūsu iedzīvotāji regulāri iet iepirkties uz Igauniju, kur, piemēram, cukurs ir uz pusi lētāks. Tāpat, pērkot Igaunijā lielākas preces, piemēram, ledusskapi, mūsu iedzīvotāji tur saņem 18 procentu pievienotās vērtības nodokļa atlaidi. Tāpat Igaunijas tirgos joprojām nav kases aparātu, kas arī padara preces lētākas. Sanāk, ka Latvijā no pelnītā nauda nemitīgi aizplūst uz Igauniju, bet Valkas veikali nevar konkurēt ar igauņu cenām.

Pērn uzaicināju uz Valku finansu ministru Gundaru Bērziņu, izskaidroju viņam situāciju. Izrādījās, ka ir pilnīgi likumīgi, ja arī mūsu veikalos pārdos igauņiem preces, atbrīvojot viņus no 18 procentu nodokļa. Ar rūgtumu jāatzīst, ka kopš tā brīža nekas daudz nav mainījies, jo igauņi ir lielāki patrioti un reti izmanto iespēju iepirkties Latvijā. Tāpēc mūsu veikalnieki neko daudz nav ieguvuši. Bet latvieši tik tur pina braukt un iet uz Igauniju.

Drīzumā atklāsim uzņēmējdarbības un tūrisma atbalsta centru. Tur palīdzēsim vietējiem uzņēmējiem uzrakstīt biznesplānus un sagatavot dokumentus, lai piedalītos dažādos projektos. Palīdzēsim uzņēmējiem kārtot lietas ar valsts institūcijām, bet, ja nepieciešams, kaut vai ar ministriem. Jau gadu ir pieejama informācija no dažādu valstu vēstniecībām par ārvalstu firmām, kas vēlas Latvijā uzsākt darbību. Ik mēnesi tiekos vismaz ar desmit ārzemju iespējamajiem investoriem un mēģinu viņus ievilināt Valkā. Prieks, ka tas izdevās ar zviedru šūšanas cehu. Zviedri atzina, ka vēl nevienā pašvaldībā viņus neuzņēma tik atsaucīgi un tik daudz nepalīdzēja uzņēmējdarbības sākšanā. Tomēr ar pārējiem ārzemju partneriem iet smagi. Tas ir saprotams, jo, piemēram, kaimiņos, Igaunijā, nodokļu politika ir saudzīgāka nekā Latvijā, turklāt igauņu pilsētas pusē — Valgā — ir brīvā ekonomiskā zona, kur nodokļu nasta vēl mazāka. Tālab esam nepatīkamā situācijā — blakus vilinošā Valga, bet Rīga kā ekonomiski rosinoša vide no mūsu pilsētas ir pārāk tālu.

Būtībā Valka ir cita pasaule, kur, manuprāt, nepieciešams noteikt spēles noteikumus ar atsevišķiem likumiem. Nav normāli, ja Valkas iedzīvotājs nevar strādāt otrā pilsētas pusē tikai tādēļ, ka ir Latvijas, nevis Igaunijas iedzīvotājs. Pareizāk sakot, strādāt var, bet Igaunijas darba devējam tas nav izdevīgi, jo gadā par tādu strādātāju jāiemaksā valsts kasē ap 1000 latu. Mēs, Valkas un Valgas pilsētu vadība, uzskatām, ka te jāveido eiroreģions ar vienotiem ekonomiskajiem nosacījumiem. Gadiem ilgi mokāmies ar iedzīvotāju robežšķērsošanas un īpašuma jautājumiem, jo nav noslēpums, ka daļai iedzīvotāju vienā pilsētas pusē atrodas māja, citā — mazdārziņš. Bet valdību līmenī šie jautājumi iesprūst. Vēl sliktāk — jo vairāk tos cilā, jo vairāk Igaunijas oficiālā puse iespītējas un robežas šķērsošana kļūst sarežģītāka. Izveidojies īsts Berlīnes mūris.

Neoficiālās sarunās igauņi teic, ka Latvijas robeža ir “caura” un viņi baidās no nelegālajiem ieceļotājiem. Turklāt igauņi pat ar skepsi skatās uz Latvijas iespējām iestāties Eiropas Savienībā. Tad nu gan vietējiem iedzīvotājiem sāktos traki laiki.

Pie mums uz Valku ik pa brīdim aicinu kādu augstu amatpersonu — lai paskatās, kā dzīvojam. Visi pēc tam ir pārsteigti ne vien tādēļ, ka jūtas kā citā pasaulē pabijuši, bet gan daudz uzzina par igauņu panākumiem savas valsts sakārtošanā. Tā kā esam tik tuvu, zinām, ka reģionālā politika Igaunijā ir daudz pārdomātāka un nav virzīta uz to, lai tauta dotos dzīvot uz galvaspilsētu. Piemēram, valsts un pašvaldību iestādēs darbojas koeficientu sistēma, kuras princips ir pilnīgi loģisks — jo tālāk dzīvo no centra, jo lielāku algu saņem. Top bēdīgi, kad redzi, ka arī viņu armija un policija ir daudz labāk ekipēta nekā mūsējā…

“LAUKU AVĪZE”