Par Ventspils atvērtību pasaulei

Ventspils tūrisma informācijas centra vadītājs Guntars Seilis:

Tūristu skaita pieaugums Ventspilī sākās, kad 1995. gadā sāka kursēt ekskursiju kuģītis “Hercogs Jēkabs”, kas vizina tūristus stundu garā izbraucienā pa Ventas grīvu. 90. gadu vidū Ventspils bija vienīgā pilsēta Latvijā ārpus Rīgas, kur atpūtniekiem bija iespēja vizināties ar kuģīti. Otrs, kas sāka piesaistīt tūristu interesi, bija šaursliežu “bānītis”, viens no ievērojamākajiem Piejūras brīvdabas muzeja eksponātiem — vienīgā tvaika lokomotīve Latvijā, kura vizina tūristus 1,3 km garā maršrutā cauri Piejūras parkam.

Mūsu modernais Piejūras kempings jau iemantojis lielu popularitāti. Jau tagad tiek aktīvi rezervētas mājiņas atpūtai vasarā. Pašlaik kempingā ir 64 vietas, bet tūlīt atpūtniekiem durvis vērs vēl desmit piecvietīgas mājiņas. Kopumā te būs 114 gultasvietas. Lielākā daļa mājiņu ir labiekārtotas un ir izmantojamas arī ziemā. Kempingā paredzētas arī vietas tūristiem, kas ceļo ar treileriem, kā arī liels skaits te lšu vietu. Te iecerēts vēl uzbūvēt divas pirtis — vienu kempinga viesiem, otru — grupām atpūtas pasākumu rīkošanai.

Ventspils viesi lielākoties ir Latvijas iedzīvotāji, arī tūristi no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Vācijas, Somijas un citām valstīm. Tiesa, sarežģītā vīzu režīma dēļ pagaidām nevaram cerēt uz lielu tūristu pieplūduma pieaugumu no NVS valstīm. Pēdējos mēnešos no vairākiem avotiem ir saņemta informācija par nelaipnu un pārmērīgi birokratizētu tūristu vīzu izsniegšanas kārtību Latvijas konsulā tos NVS valstīs. Tā visa rezultātā, domāju, ir ļoti daudz nepamatotu tūrisma vīzu atteikšanas gadījumu. Drīzāk varam gaidīt atpūtnieku pieplūduma pieaugumu no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Zviedrijas, Somijas. Vācieši daudz ceļo ar treileriem, un jūtam, ka pēc Piejūras kempinga atvēršanas vāciešiem palielinājusies interese par iespējām te atpūsties. Tāpat jaušama interese no zviedru puses. Pašlaik no Vestervīkas uz Ventspili divas reizes nedēļā kursē kravas prāmis, uz kura ir vietas arī pasažieriem. Šobrīd Ventspils brīvostas pārvalde strādā pie pasažieru prāmja satiksmes ar Zviedriju attīstīšanas un jaunas līnijas Ventspils—Vācija izveidošanas.

Pēdējos gados Ventspils realizē aktīvu pilsētas tēla veidošanas politiku, mērķtiecīgi Ventspili reklamējot kā skaistu, viesmīlīgu, ekoloģiski tīru un tūristiem draudzīgu pilsētu. Daudzi, kas nav bijuši mūsu pilsētā, tam nenotic, bet, atbraukuši uz Ventspili, tūlīt pat maina savu viedokli pozitīvā virzienā.

Pats galvenais, kas pievilina tūristus, ir tas, ka cilvēkiem te ir daudz interesanta ko darīt un redzēt — labiekārtota ir “zilā karoga” pludmale, pērn pēc restaurācijas apmeklētājiem durvis vēra Livonijas ordeņa pils ar modernu digitālo muzeju, izbūvēta Dienvidu mola pastaigu promenāde, atjaunota Ostas ielas promenāde Ventas malā, izveidota bērnu pilsētiņa, ir iespēja vizināties ar ekskursiju kuģīti “Hercogs Jēkabs” un Piejūras brīvdabas muzejā var apmeklēt atraktīvo “bānīti”. Ar ekskursiju kuģīti, piemēram, pērn vizinājās 65 tūkstoši pilsētas viesu (2000. gadā — 25,6 tūkstoši). Neviens tūrisma objekts Latvijā nevar lepoties ar tik strauju apmeklētāju skaita pieaugumu. 24. maijā durvis vērs jaunais ūdens atrakciju parks “Ventspils”, kurā vienlaikus varēs peldēties un izklaidēties 200 cilvēku.

Vēl šodien daudzi brauc uz Ventspili tikai tāpēc, lai redzētu bruģētās ielas. Ielu sakārtošana bija un būs viena no pilsētas prioritātēm.

Starptautiskā mērogā mēs nevaram nevienu pārsteigt ar dabu, arī ar neskarto dabu. Ārzemnieki Latvijā vairāk jūsmo ne tik daudz par dabu, kā par savdabīgo kultūrvidi kopumā — gan lauku sētām, gan lauku ceļiem, gan estētiskām ainavām. Viņiem šķiet, ka iebraukuši citā gadsimtā, savu vecmāmiņu laikos. Varbūt tieši tas ir viens no Latvijas tūrisma tēla īstajiem variantiem.

Pilsētu tūrisma attīstībā daudz kas ir atkarīgs no tā, kāda ir izvēlētā pilsētas attīstības prioritāte. Ja tas ir tūrisms, tad ir svarīgi, vai tiešām tā attīstīšanai pašvaldība iegulda reālu darbu un līdzekļus.

“LAUKU AVĪZE”