Par Latvijas izredzēm izdzīvot vienai

Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs:

Sarunas tiešām būs sarežģītas. Tomēr domāju, ka vienošanās tiks panākta. ES, īpaši — pēc pēdējā Lākenas sammita, ir skaidri parādījusi politisku vēlmi šogad pabeigt iestāšanās sarunas ar 10 kandidātvalstīm, arī Latviju. Tomēr sarunas notiek vienlaikus ar visām kandidātvalstīm, tāpēc nav iespējama situācija, kad vienai valstij tiek piedāvāti labāki nosacījumi.

Jāuzsver, ka dažās jomās EK jaunajām dalībvalstīm piedāvā labvēlīgākus nosacījumus nekā pašreizējām, dažās — ne tik labvēlīgus. Taču jāskatās uz ES piedāvājumu kopumā. ES kopējā lauksaimniecības politika radījusi zināmu lauksaimniecības struktūru, kurai attiecīgi piemēroti visi nosacījumi. Jauno dalībvalstu lauksaimniecības struktūra ir atšķirīga, tādēļ tai nevar piemērot tos pašus nosacījumus. Tāpēc ES piedāvā kandidātvalstīm lielāku atbalstu mazajām zemnieku saimniecībām un lauku attīstībai, nodrošinot alternatīvas nodarbošanās iespējas.

Latvijas valdība ir tā, kas ved sarunas ar ES, un tā ir atbildīga par visu iesaistīto pušu, tajā skaitā — biznesa, izglītošanu šajos jautājumos. Taču valdībai ir jāstrādā kopā ar uzņēmēju asociācijām un arī jāizmanto masu mediju iespējas.

ES normu ieviešana ir ļoti sarežģī ta, tādēļ es neizslēdzu iespēju, ka varētu rasties kādi sarežģījumi. Domāju, ka arī val dība ir līdzīgās domās.

Pieņemot jaunus noteikumus, ne vienmēr tie tiek uzreiz ieviesti. Arī kandidātvalstīm ES normu ieviešanai piešķirti vairāki pārejas periodi.

Es domāju, ka līdz šim Latvijas puse nacionālās intereses ir aizstāvējusi veiksmīgi. Pirmām kārtām, tā spējusi panākt, ka Latvija iestāšanās sarunās ir kļuvusi par vienu no līderēm. Mēs vēlamies, lai Latvija pievienotos ES, un uzskatām, ka tas ir arī Latvijas interesēs.

Dati tiešām ir satraucoši — ja referendums notiktu šobrīd, tauta nobalsotu pret iestāju ES. Taču mēs negribam, lai tas tā notiktu, mēs gribam, lai Latvija iestātos ES! Taču tieši valdībai ir jāizskaidro šie jautājumi sabiedrībai un jāpanāk, lai tā atbalstītu iestāju ES.

Līdz šim aptauju rezultāti ir bijuši diezgan svārstīgi — februārī tie bija negatīvi, bet mēnesi iepriekš tie nemaz nebija tik slikti. Tos var salīdzināt ar jaunumu parādīšanos masu medijos un izteikt secinājumus. Tas ir interesanti, bet nedomāju, ka precīzi atspoguļo Latvijas iedzīvotāju bažas par iestāju ES. Negatīvāka attieksme pret iestāju ES ir vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un tiem, kas dzīvo laukos. Es nedomāju, ka budžeta jautājumi bija tie, kas noskaņoja cilvēkus pret iestāju ES, tam ir dziļāki iemesli. Un tieši Latvijas valdības kompetencē ir panākt, lai cilvēkiem būtu pārliecība par nepieciešamību iestāties ES.

Latvijai ir ievērojami dabis kie resursi — meži, varbūt atradīs arī naftu, lauksaimniecības potenciāls. Taču, tos izmantojot, ir jārada augstas pievienotās vērtības produkti. Viens no iemesliem, kādēļ Latvija ES šķiet pievilcīga, ir labās zināšanas par valstīm uz austrumiem — Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu. Tā tiešām ir Latvijas priekšrocība! Tāpat te vairums prot krievu valodu. Tādēļ Latvijai ir lielas iespējas piedalīties biznesā starp ES un NVS valstīm. Vēl Latvijas potenciāls ir augstais izglītības līmenis, kas var veicināt uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstību. Es ieteiktu uzmanīties no tādas uzņēmējdarbības attīstīšanas, kas balstīta uz zemām algām. Tas nedrīkst būt mērķis! Latvijai vajadzētu skatīties, kā attīstījušās citas mazās valstis reģionā — Somija, Dānija.

Galvenā problēma, manuprāt, ir reģionālā attīstība — valsts pārlieka centralizācija Rīgā. Lai Latvija sasniegtu ES valstu līmeni, tai jāattīstās ļoti strauji. Lai to panāktu, investīcijas jāiegulda jo mās, kur ir lielākas izaugsmes iespējas. Tā kā tās ir Rīgā, ir bažas, ka visi līdzekļi varētu nonākt tieši tur. Taču kas tad notiek ar nabadzīgākiem reģioniem — šī ir ne tik daudz ekonomiska, kā politiska problēma. Ja tur, pretēji Rīgai, attīstība nebūs tik strauja, var nākties saskarties ar nopietnām ekonomiskām grūtībām. Es nedomāju, ka jaunas institūcijas un likumi var ko palīdzēt — galvenais ir labi izstrādāta, integrēta politika.

Ja arī Latvija neiestāsies ES, tai tik un tā būs jāņem vērā ES noteikumi, jo ES ir galvenais Latvijas tirdzniecības partneris. Taču tai nebūs balsstiesības lēmumu pieņemšanā. Daudzās ekonomikas jomās ES ir ievērojams spēks, kāda nav Latvijai, piemēram, tirdzniecībā pasaulē ir divi lieli spēlētāji — ES un ASV, kas savstarpēji risina dažādus jautājumus. Un ES šajā ziņā ņem vērā dalībvalstu intereses. Ja Latvija nolems nestāsties ES, tai pašai būs jāaizsargā savas intereses. To var darīt, taču jāņem vērā arī saistības pret, piemēram, Pasaules tirdzniecības organizāciju. Latvija var izdzīvot viena pati, taču tas būtu sarežģītāk.

“DIENAS BIZNESS”