Par tīru ekolauksaimniecību

Vēl pirms desmit gadiem par bioloģisko lauksaimniecību daudzi smīkņāja, bet tagad tikpat daudzi labprātāk nopirktu tīrus, nevis saķīmiķotus ābolus. Tomēr jārēķinās, ka šādu produkciju ir grūtāk izaudzēt, tāpēc tai ir jābūt dārgākai, bet pircēji lielākoties tam nav gatavi. Turklāt bioloģiskā lauksaimniecība nekad pilnībā neaizstās tradicionālo.

Izveidots Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts ar preču zīmi Latvijas ekoprodukts. To piešķir sertifikācijas komisija. 1998. gadā sertifikātu saņēma 39 saimniecības, 1999. gada — 63 saimniecības, 2000. gadā — 78 saimniecības, 2001. gadā — jau 219 saimniecību, un kopumā pēc bioloģiskām metodēm tiek apsaimniekots 10 500 hektāru. Sertifikātu var saņemt zemnieki, kuri vismaz trīs gadus saimniekojuši pēc bioloģiskām metodēm un saņēmuši zaļo sertifikātu.

Baltijas valstu vidū Lietuvā ar bioloģisko lauksaimniecību nodarbojas visilgāk — jau desmit gadu. Lietuvā ir 290 saimniecību un pārstrādes uzņēmumu, kas kopumā apsaimnieko 6 500 hektāru (tas ir aptuveni 0,2 procenti no lauksaimniecībā izmantojamās zemes). Lai veicinātu zemnieku piesaisti, papildus valsts subsīdijām Tatulas programma zemniekiem kompensē degvielas izdevumus, kā arī piešķir bezprocentu kredītu.

Biržu rajona Jodeišu ciema sertificētās ekoloģiskās saimniecības īpašnieks Romučs Visockis atzina, ka nav spējis fasēt ābolus pārdošanai, jo tos veikalos izpirka dažu stundu laikā, lai gan tie maksājuši mazliet dārgāk nekā no Polijas atvestie un vietējie, pēc tradicionālām metodēm audzētie. Viņš no valsts subsīdijās saņem 700 litu (113 latu) par katru augļudārza hektāru un 500 litu (81 latu) par ogulāju stādījumu hektāru. Savukārt tie, kas audzē graudus pēc ekoloģiskām metodēm, no valsts saņem 200 litu (32 latu) par hektāru, par dārzeņu, kartupeļu un pākšaugu stādījumu — 430 litu (970 latu). Lietuvā trūkst ekoloģiskās produkcijas. Liels pieprasījums ir ne tikai pēc tīrajiem āboliem, bet arī pēc citas produkcijas.

Arī Igaunijā bioloģisko augkopju skaits pēdējos gados ir palielinājies. 1999. gadā ar bioloģiskām metodēm saimniekoja aptuveni 90 saimniecību. Pērn bioloģisko lauksaimnieku skaits jau bija četrkāršojies — 369 saimniecības. Kopumā tās apsaimniekoja 20 141 hektāru, kas ir 1,4 procenti no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Visvairāk ar ekoloģisko lauksaimniecību nodarbojas Sāmsalā — tur šādā veidā tiek apsaimniekoti vairāk nekā 3000 hektāru. Straujo ekosaimniecību skaita palielinājumu ir veicinājušas valsts subsīdijas. Šogad, piemēram, bioloģiskajai lauksaimniecībai Igaunijā atvēlēts aptuveni 288 000 latu. Turklāt zemnieku izaudzētā bioloģiskā produkcija tiek eksportēta uz Dāniju.

Eiropas Savienības valstīs bioloģiskā lauksaimniecība ir attīstītāka nekā Baltijā. Tomēr arī tajās tiek domāts, kā to vēl veicināt. Eiropas vides birojs vēlas samazināt subsīdijas tradicionālajai lauksaimniecībai, apliekot ar nodokļiem šīs produkcijas ražotājus. Iegūtos līdzekļus paredzēts izlietot bioloģiskās lauksaimniecības palielināšanai. Eiropas vides birojs vērtē, ka Eiropas Komisijas mērķi — 2006. gadā ar bioloģiskām metodēm apsaimniekot vismaz 10 procentu kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes — būtu iespējams sasniegt, ja šajā nozarē tiktu investēti apmēram 2,5 miljardi eiro. Ieņēmumus šim mērķim galvenokārt veidotu nodokļu maksājumi par mākslīgā mēslojuma lietošanu, subsīdiju samazināšana tradicionālajai lauksaimniecībai. Turklāt bioloģiskajiem produktiem netiktu piemērots pievienotās vērtības nodoklis.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”