Par Eiropu, pret Eiropu un Eiropā

“Es domāju, ka tai valdībai ir jāatkāpjas, dodot iespēju Eiropas pretiniekiem realizēt savu plānu,” paziņoja ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, atbildot uz DELFI lasītāja jautājumu, ko valdība darīs, ja iedzīvotāji nobalsos “pret” iestāšanos Eiropas Savienībā. Šī bija līdz šim garākā augstas amatpersonas tikšanās ar sabiedrību DELFI portālā, kas ilga trīs stundas — tik plaša bija lasītāju interese par konferences tēmu “Iestāšanās ES”.

“Man nav pamata uzskatīt, ka tauta nobalsos “pret”. Daudz diskusijas ir izraisījuši pēdējie socioloģisko pētījumu rezultāti. Pirmkārt, tie ir saistīti ar to, ka pētījumi notika tūdaļ pēc diskusijas par ES lauksaimniecības politiku uzsākšanas un piedāvājuma kandidātvalstīm. Līdz referendumam ir apmēram gads, varbūt nedaudz vairāk. Ja sabiedrība būs pietiekoši informēta, uzskatu, ka balsojums būs pozitīvs ES,” prognozēja I.Bērziņš. “Vienīgā “socioloģija”, kam es ticu, ir vēlēšanas un referendumi,” vēlāk piebilda ministrs.

Atbildot uz jautājumiem, kāpēc nevar ļaut tautai paust savu viedokli referendumā, pirms rīkot iestāšanās sarunas, ministrs norādīja, ka “balsot “par” vai “pret” varēs tikai tad, kad būs zināmi konkrēti iestāšanās noteikumi. Ja referendums būtu bijis pirms 3—5 gadiem, tad balsojums viennozīmīgi būtu bijis “par”. Tādēļ šobrīd cilvēkiem būtu daudz lielākas tiesības būt neapmierinātiem — mēs izlēmām nezinot. Tagad lēmums tiks pieņemts zinot. Vismaz tiem, kas gribēs zināt.”

Atbildot uz jautājumu, vai iestāja ES garantēs pensiju un algu palielināšanos, I.Bērziņš norādīja, ka pensijas nosaka un regulē nacionālās likumdošanas, taču netieši ekonomiskās attīstības iespējas ES nozīmēs papildu nodokļus, to skaitā — sociālo nodokli — un tātad augstākas pensijas. Uz jautājumu, vai mums būs “Eiropas algas”, ministrs atbildēja, ka uzreiz tās nebūs, bet kaut kad nākotnē. “Savukārt, ja neiestāsimies, nebūs nekad,” kategoriski teica I.Bērziņš.

Ministrs norādīja, ka nepiekrīt bažām par zemnieku masveida bankrotiem. I.Bērziņš uzsvēra, ka ap 40% no ES kopējās naudas tiek tērēta lauksaimniecības atbalstam. Tātad zemniekiem izdzīvot ES būšot daudz lielākas iespējas, nekā šobrīd. Tāpat ministrs nepiekrīt sabiedrībā izplatītajam viedoklim, ka Latvijai var nodarīt ļaunumu brīva darbaspēka kustība: “ES valstu un arī mūsu pieredze liecina, ka masveida darbaspēka aizplūšana nenotiks,” teica I.Bērziņš.

Savukārt, uz vairāku lasītāju bažām par Eiropas pārlieku liberālo imigrācijas politiku, ministrs norādīja, ka “imigrācijas politika pēdējo dažu gadu laikā tiek padarīta stingrāka pašā Eiropā, un šī politika tiek saskaņota visās dalībvalstīs. Sabiedrība arī ES ir norūpējusies par lielo imigrantu pieplūdumu”. Turklāt I.Bērziņš ir pārliecināts, ka klimatiskie apstākļi un ekonomiskās iespējas patlaban nodrošina to, ka Latvija nekļūs par imigrantu Meku.

Atbildot uz jautājumu, vai pēc iestāšanās ES Latvijai nebūs jārēķinās ar lieliem izdevumiem Briseles klerku uzturēšanai, I.Bērziņš skaidroja, ka administrācijas izdevumi katrai dalībvalstij paredzēti proporcionāli 2% no kopējiem dalības maksājumiem, tātad Latvijas gadījumā 2% no 60 miljoniem latu. Šis skaitlis veidojas, ja pieņem, ka maksājumi ir 1,27% no nacionālā kopprodukta.

Vai rāki lasītāji uztraucās par ES normu, kas paredz — arī citu valstu pilsoņiem ir iespēja vēlēt pašvaldības. I.Bērziņš norādīja, ka nav pamata lielam satraukumam, jo šīs normas attiecas tikai uz ES valstu pilsoņiem, kas ilgstoši dzīvo citā valstī, un Latvijā tādu nemaz nav tik daudz. Šī norma noteikti neattiecas uz nepilsoņiem vai ne-ES valstu pilsoņiem.

Vairāki lasītāji uztraucās, vai Eiropas prasības agri vai vēlu nenovedīs pie krievu valodas kā otras valsts valodas ieviešanas. Ministrs I.Bērziņš teica, ka gan ES, gan EDSO, gan ANO pārstāvji apstiprinājuši, ka Latvijā kā val sts valoda saglabāsies tikai latviešu valoda.

DELFI