Mūs vieno viens mērķis — veidot rītdienas Eiropu

Vakar, 9.maijā, notika pirmais Latvijas Nacionālais konvents par kopīgu Eiropas nākotni

Vakar, 9. maijā, Eiropas dienā, Ministru prezidents Andris Bērziņš un Eiropas kustības Latvijā prezidents Ainārs Dimants atklāja pirmo Latvijas Nacionālo konventu par Eiropas nākotni. Uzrunājot konventu, Andris Bērziņš norādīja, ka šāda konventa galvenais uzdevums ir sagatavot un apspriest ieteikumus Latvijas pārstāvjiem Eiropas Savienības (ES) Konventā. Konventa mērķis ir uzzināt latviešu tautas viedokli par Latvijas lomu nākotnes Eiropā un Latvijai vēlamo ES nākotnes attīstības modeli. Šis konvents būs kā mandāts Latvijas pārstāvjiem Eiropas Savienības Konventā.

Savukārt Ainārs Dimants Latvijas Nacionālā konventa sasaukšanu salīdzināja ar Latgales kongresu 1917. gadā, kurā tika lemts par Latgales nepieciešamību pievienoties pārējai Latvijai.

Kā jau vairākkārt rakstīts, Eiropas Savienības Konvents savu darbu sāka šā gada marta sākumā un tā mērķis ir organizēti turpināt jau līdz šim plaši attīstījušās diskusijas par Eiropas nākotni un izstrādāt konkrētus ieteikumus gaidāmajai starpvaldību konferencei 2004. gadā, kurā tiktu pieņemts galējais lēmums par gaidāmajām reformām Eiropas Savienībā.

Pirmajā Latvijas Nacionālā konventa sēdē tika diskutēts galvenokārt par trim tēmām — Latvijas suverenitāte nākotnes Eiropā, Latvijas identitāte nākotnes Eiropā un Latvijas loma nākotnes Eiropā.

Vakar, 9.maijā, Rīgas Latviešu biedrības namā: Eiropas kustības Latvijā prezidents Ainārs Dimants, Ministru prezidents Andris Bērziņš; Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis, Vidzemes Augstskolas rektors Pēteris Cimdiņš (augšējos attēlos); ārlietu ministrs Indulis Bērziņš; Saeimas deputāte, Latvijas pārstāve Eiropas Konventā Inese Birzniece, Ainārs Dimants, Andris Bērziņš (apakšējos attēlos) Foto: A.F.I.

Kā atzina A. Bērziņš, Latvijas Nacionālajā konventā tika aicināti piedalīties sabiedrībā pazīstami un cienījami cilvēki no visiem Latvijas novadiem, cilvēki, kuri pārstāv dažādas Latvijas tautības, profesijas un interešu grupas. Pirmajā konventa sēdē uzstājās Saeimas un pašvaldību pārstāvji Viola Lāzo, Jānis Jurkāns, Rišards Labanovskis, Uldis Sesks, augstskolu mācību spēki un pētnieki Ivars Lācis, Pēteris Cimdiņš, Maija Kūle un Valts Kalniņš, kā arī daudzi sabiedrībā pazīstami un mazāk pazīstami cilvēki. Konventa diskusijās piedalījās un aktīvi diskutēja arī Latvijas pārstāvji Eiropas Konventā: Edvīns Inkēns, Rihards Pīks, Roberts Zīle, kā arī viņu aizvietotāji Inese Birzniece, Māris Sprindžuks un Guntars Krasts.

Saeimas pārstāvis Eiropas Konventā Edvīns Inkēns atzina, ka Latvijas pārstāvjiem Eiropas Konventā tieši šobrīd ir svarīgi uzzināt, ko tauta domā par Eiropas nākotnes attīstību, jo, lai gan Konvents savu darbu sācis jau pirms vairāk nekā diviem mēnešiem, līdz šim runāts galvenokārt par organizatoriskiem un vispārīgiem jautājumiem un tikai šobrīd tiek sāktas diskusijas par dažādiem specifiskiem jautājumiem. Piemēram, par vienotas ES robežsardzes izveidi vai vienotas ES līmeņa muitas kontroli. Raksturojot Latvijas pārstāvju darbu Eiropas Konventā, Edvīns Inkēns norādīja, ka viens no galvenajiem mērķiem ir veicināt fleksibilitāti kompetenču sadalē starp ES un tās dalībvalstīm. Proti, lai laika gaitā, attīstoties ekonomiskai un politiskai situācijai, kādu no nozarēm, kas nodota ES pārraudzībā, būtu iespējams paņemt atpakaļ nacionālajā līmenī.

Savukārt Inese Birzniece, atbildot uz apgalvojumiem, ka Latvija kā maza valsts zaudēs savu suverenitāti un tās ietekme ES būs ļoti niecīga, un mēs būsim spiesti bez ierunām pakļauties ES kopējiem lēmumiem, norādīja, ka Latvija jau pašlaik, darbojoties Eiropas Konventā, ļoti sekmīgi spēj aizstāvēt savas tiesības. Vēl pavisam nesen pēc Latvijas ierosinājuma tika panākts, ka arī kandidātvalstu, līdzīgi kā dalībvalstu, pārstāvji ES Konventā var uzstāties savā dzimtajā valsts valodā. Kā zināms, Eiropas Konventa darbības sākumā tika noteikts, ka kandidātvalstu pārstāvjiem, uzstājoties plenārsēdēs, jārunā kādā no ES oficiālajām valodām. Tāpat kandidātvalstu pārstāvji panākuši, lai Eiropas Konventa prezidijā tiktu iekļauts arī kandidātvalstu pārstāvis.

Analizējot Latvijas suverenitāti nākotnes Eiropā, politologs Valts Kalniņš pauda viedokli, ka Latvija zināmā mērā gan zaudēs, gan stiprinās savu suverenitāti. Latvija, līdzīgi kā jebkura cita ES dalībvalsts, zaudēs daļu savas suverenitātes, jo mēs nevarēsim vai tikai nedaudz varēsim ietekmēt daļu ES lēmumu, kas būs obligāti jāpilda. Tajā pašā laikā Latvija arī stiprinās un jau pašreizējā integrācijas procesā stiprina savu suverenitāti. Tas izpaužas, piemēram, administratīvajā reformā, kas norit, lielā mērā pateicoties ES prasībām šajā jomā. Uzlabojoties Latvijas valdības administratīvajai spējai, Latvija kļūst politiski daudz spēcīgāka un līdz ar to arī neatkarīgāka. Tāpat tas izpaužas robežas labiekārtošanā, kā rezultātā tiek stiprināta Latvijas ārējā drošība. V. Kalniņš norādīja, ka jau pašlaik nav iespējams runāt par vispārēju jeb pilnīgu suverenitāti, jo jau pašlaik Latvija, tāpat kā jebkura Eiropas valsts, pakļaujas gan ANO konvencijām, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumiem.

Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Jānis Porietis konventā pauda viedokli, kurš arvien biežāk izskanējis kopš pēdējo sabiedrības aptauju par Latvijas dalību ES datu publikācijas, kas bija ievērojami negatīvāks nekā iepriekš. Proti, viena no problēmām Latvijas ceļā uz ES ir tā, ka sabiedrībai nemitīgi tiek stāstīts, cik labi būs Latvijā pēc pievienošanās ES, bet netiek skaidrots, ko Latvija zaudēs, iestājoties šajā savienībā. Atbildot uz to, Edvīns Inkēns nekavējoties minēja vairāk nekā desmit lietu, ko Latvijai nāksies zaudēt, iestājoties ES, piemēram: Latvijai jau pašlaik nākas pārņemt ES daudzās direktīvas bez tiesībām grozīt (šādas iespējas zināmā mērā Latvija iegūs pēc pievienošanās ES); būs jāatsakās no pašlaik noslēgtajiem brīvās tirdzniecības līgumiem ar trešajām valstīm; nāksies likvidēt vairākas mazās lopkautuves; būtiski būs jāreformē pašreiz pārāk dārgā Latvijas cūkkopība; Latvijai pēc zināma laika nāksies uzņemties ES prezidējošās valsts pienākumus, kas būs diezgan dārgi tik mazai valstij kā Latvija, u.c.

Beidzot pirmā Latvijas Nacionālā konventa sēdi, Ministru prezidents aicināja ikvienu Latvijas iedzīvotāju aktīvi iesaistīties diskusijā par Eiropas nākotni un Latvijas vietu Eiropā, paust savu viedokli un dot padomus Latvijas pārstāvjiem Eiropas Konventā. Ikvienam ir iespēja sūtīt savu viedokli uz Eiropas Integrācijas biroju vai pa e-pasta adresi konvents@eib.lv. Nākamo Latvijas Nacionālo konventu iecerēts sasaukt augusta beigās.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors

Ministru prezidents Andris Bērziņš:

Godātie Eiropas Konventa delegāti! Godātie pirmā Latvijas Nacionālā konventa par Eiropas nākotni dalībnieki! Man šodien ir uzticēts atklāt pirmo Latvijas Nacionālā konventa par Eiropas nākotni sēdi.

Tā notiek zīmīgā laikā — Eiropas dienā. Pirms 57 gadiem 9. maijā Eiropa bija izpostīta un sašķelta. Taču šī diena iezīmēja sākumu Eiropas atdzimšanai, kā rezultātā Eiropa kļuva par spēku, ar kuru rēķinās visi.

Šodien Eiropa atrodas jaunu pārmaiņu procesā. Jūs visi labi zināt, ka Briselē jau strādā Eiropas Savienības Konvents, kas savā ziņā veic Eiropas Savienības satversmes sapulces uzdevumus. Ņemot vērā to, ka tur skatāmie jautājumi ir ļoti būtiski, arī mēs Latvijā esam pieņēmuši lēmumu rīkot savu konventu.

Vēlos pateikties jums visiem par to, ka piekritāt strādāt Latvijas Nacionālajā konventā, lai sagatavotu un apspriestu ieteikumus Latvijas pārstāvjiem Eiropas Konventā par to, kādu mēs redzam Latvijas lomu nākotnes Eiropā un Latvijai vēlamo ES nākotnes darbības modeli. Tas ir pareizi, jo mūsu vēsturiskā pieredze liek būt starp lēmējiem, nevis pasīvi noskatīties, kā citi izlemj mūsu vietā.

Jūs visi esat sabiedrībā pazīstami un cienījami cilvēki no visiem Latvijas novadiem. Jūs pārstāvat dažādas Latvijas tautības, profesijas un interešu grupas. Jūsu vidū droši vien ir gan tā sauktie eirooptimisti, gan eiroskeptiķi. Taču mūs visus vieno viens mērķis — kopā veidot rītdienas Eiropu, to Eiropu, kur atrodas Latvija, kur tā pastāvēs un attīstīsies gan tuvākā, gan tālākā nākotnē.

Nacionālais konvents ir nepieciešams Latvijas pārstāvjiem Eiropas Konventā Edvīnam Inkēnam, Robertam Zīlem un Rihardam Pīkam, kā arī viņu aizvietotājiem Inesei Birzniecei, Guntaram Krastam un Mārim Sprindžukam kā Latvijas tautas mandāts sarunām. Viņiem pirmo reizi mūsu valsts vēsturē ir dota iespēja sēdēt pie lielā Eiropas galda un kā līdzīgiem partneriem spriest par Eiropas nākotni un veidot šo nākotni.

Latvijas vārds jau tagad Briselē ir sadzirdēts, jo tieši mūsējie panāca, ka kandidātvalstu pārstāvis strādā Konventa prezidijā. Tieši viņi iniciēja to, ka Konventā skanēs arī latviešu valoda. Taču līdz šim ir risināti jautājumi par procedūru, tagad Konvents ķeras klāt jautājumiem pēc būtības — kādai jābūt rītdienas Eiropai pēc paplašināšanās.

Eiropas Savienība ir sev izvirzījusi ambiciozu uzdevumu — kļūt par visdinamiskāko reģionu pasaulē. Domāju, ka neviens loģiski domājošs cilvēks neapšaubīs to, ka arī Latvijai ir izdevīgi atrasties šādā reģionā un attīstīties kopā ar Eiropu, nevis palikt ārpusē un, iespējams, vienai pašai noskatīties, kā no mums arvien vairāk attālināsies vilciens, no kura atvadu sveicienus mās Igaunija un Lietuva.

Mēs taču nevēlamies nākotnē kļūt par teritoriju starp Eiropas Savienību no vienas puses un Krieviju un Baltkrieviju no otras. Latvieši gribēs brīvi ceļot pa Eiropu, nevis nākotnē šķērsot stingri apsargātas robežas ar ES dalībvalstīm, tajā skaitā Igauniju un Lietuvu. Studenti gribēs studēt labās Eiropas valstu augstskolās par ievērojami mazāku mācību maksu. Ja mēs patiesi vēlamies, lai jaunie cilvēki pēc studijām Londonā vai Parīzē brauc atpakaļ uz Latviju, tad līdzdalība ES ir vienkārši nepieciešama. Pretējā gadījumā viņi paliks ES valstīs, kur jaunajiem cilvēkiem pavērsies plašākas iespējas un kur viņi saņems lielāku samaksu par padarīto.

Mūsu uzņēmēji vēlēsies brīvi konkurēt milzīgajā ES tirgū, kas turklāt ir droši aizsargāts no citu valstu konkurences. Mēs nevēlamies lauzties šajos tirgos uz sliktākiem noteikumiem nekā lietuvieši un igauņi. Arī mūsu zemnieki grib saņemt lielāku atbalstu nekā pašlaik. Te es vēlos uzsvērt, ka lauksaimniecības jomā valdība stingri aizstāvēs Latvijas nacionālās intereses.

Mēs vēlamies saglabāt un nostiprināt savu valodu, kultūru, nacionālo identitāti. Eiropas Savienības valstu, tajā skaitā mazo valstu, pieredze liecina, ka šī organizācija sargā un stiprina mums visiem tik svarīgās vērtības. Ziniet, es vienmēr izjūtu gandarījumu, kad jūtu tādu kā apbrīnu un labdabīgu skaudību, piemēram, no mūsu draugu amerikāņu puses, kad viņi savām acīm redz gan Latvijas, gan visas Eiropas kultūras dziļās saknes, kultūru krāsaino daudzveidību un savdabību. To mēs nevaram un nedrīkstam pazaudēt.

Mēs neesam ne slinkāki, ne mazāk gudri kā īri un vēlamies iespējami drīzāk savā valstī sasniegt tādu pašu dzīves līmeni, kāds tas ir Īrijā. Īrija vienas paaudzes laikā to izdarīja ar Eiropas Savienības atbalstu. Mēs, kā jau teicu, neesam sliktāki par īriem, taču mums reāli jāapzinās, ka, ķepurojoties pašu spēkiem, pat ar vislabvēlīgāko notikumu gaitu mērķa sasniegšanai vajadzēs vairākas reizes ilgāku laiku.

Mēs gatavojamies iestāties dinamiskā struktūrā, kas nemitīgi pārveidojas. Pašlaik mums kopā ar dalībvalstīm un citām kandidātvalstīm ir iespēja noteikt, kādus jautājumus atdosim lemt Eiropas struktūrām, bet kādas lietas noteikti atstājamas valstu izlemšanai. Kādai jābūt Eiropas Parlamenta lomai, un vai mums visiem būtu jāvēlē arī Eiropas prezidents? Kā atvieglot lēmumu pieņemšanu, kad Eiropas Savienībā būs vairāk nekā divdesmit valstis, bet tajā pašā laikā ievērot mazo valstu intereses? Kā padarīt Eiropas līgumus vienkāršākus, mazāk birokrātiskus un līdz ar to saprotamākus cilvēkiem?

Uz visiem šiem un daudziem citiem jautājumiem mums vispirms jārod atbildes pašiem sev šeit, Rīgā, lai mēs varētu dot sabiedrības mandātu mūsu pārstāvjiem Briselē savu kolēģu pārliecināšanai lielajā Eiropas Konventā. Pateikt to, ka šī atbilžu meklēšana gan Rīgā, gan Briselē nebūs viegls uzdevums, būtībā nozīmē nepateikt neko.

Šodien problēmas Eiropas rietumos un austrumos ir atšķirīgas, taču nevajadzētu dzīvot iluzorā pārliecībā, ka tur, rietumu pusē, tām problēmām ir it kā nenopietns raksturs salīdzinājumā ar kandidātvalstu problēmu apjomu. Arī tur mēs redzam nopietnas ekonomiskās, strukturālās un sociālās problēmas. Šo uzskaitījumu varētu turpināt. Tāpēc arī dalībvalstu valdībām ir jāpārliecina sava sabiedrība, ka jauno, mazāk pārtikušo Austrumeiropas valstu uzņemšana neradīs iepriekšminēto problēmu saasinājumu, bet ilglaicīgā perspektīvā būs izdevīga visiem. Kādēļ es to saku? Tādēļ, lai mēs saprastu, ka mūsu kopīgais projekts — Eiropa — mūs visus, gan ES pilsoņus, gan tos, kas par tādiem tikai gatavojas kļūt, spiež sēsties vienā laivā. Ne jau tikai Latvija, Igaunija vai Lietuva konkurē savā starpā, ne jau tikai Baltijas jūras reģions konkurē ar citiem reģioniem Eiropā, bet arī pati Eiropa ir spiesta stāties pretim tik ļoti dinamiskajam Ziemeļamerikas kontinentam vai Āzijai, kurā dzīvo miljardiem iedzīvotāju un kurš kļūst arvien spēcīgāks. Tādēļ pat rūdītākajiem eiroskeptiķiem šodien būtu jāsaprot, ka Eiropas vienošanās procesam alternatīvas gluži vienkārši nav. Lai nealojas tie, kas gatavi minēt Norvēģijas un Šveices piemērus — dod Dievs mums kādreiz kļūt tikpat bagātiem kā viņi. Atgādināšu tikai pagājušajā nedēļā Norvēģijas ārlietu ministra šeit, Rīgā, teikto: Norvēģija ir čaklāka Briseles direktīvu pildītāja nekā daža laba ES dalībvalsts. Nebūdama ES dalībvalsts, tā vienkārši ir spiesta akceptēt visas Eiropas normas, lai varētu uzturēt saimnieciskos sakarus. Taču šo normu izstrādē viņiem nav balsstiesību.

Cienījamie mūsu Latvijas Nacionālā konventa dalībnieki! Es aicinu jūs šodien uz atbildīgu, argumentētu un analītisku diskusiju bez liekvārdības un lieka patosa. Ceru, ka mums šodien izdosies izvairīties no priekšvēlēšanu retorikas plūdiem un lietišķi, kodolīgi formulēt savus priekšlikumus par Latviju Eiropā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš:

Cienītie Latvijas un Eiropas patrioti! Dāmas un kungi!

Pirms desmitgades uzsākām ceļu uz labklājību un drošību. Visi kopā esam ieguldījuši pūles savas valsts sakārtošanā, savas kultūras un valodas izkopšanā, savu individuālo brīvību nostiprināšanā. Mūsu lielais uzdevums bijis panākt to, lai Latvija ieņemtu tai atbilstošo vietu Eiropas valstu un tautu saimē, lai atjaunotā nacionālā valsts sniegtu mums un nākamajām paaudzēm drošību un iespēju brīvi izpausties un attīstīties. Mūsu pašu izdarītais darbs un sasniegtais rezultāts ir iespaidīgs, mūsu Eiropas draugi to ir ievērojuši.

Dāmas un kungi!

Eiropa ir dažāda un šobrīd stipri mainās. Mums vajag jaunu Eiropas politiku. Piedāvāju mainīt saturu mūsu Eiropas politikā. Konkurētspēja — tas ir mūsu Eiropas politikas saturs nākotnē. Politikas uzdevums būs nodrošināt cilvēka, tautas un visas valsts konkurētspēju rītdienas Latvijā un Eiropā.

Šo jauno Eiropas politiku es varētu nosaukt par trīs “i” politiku — proti, ieguvumi, intereses, identitāte.

Pirmais “i” — ieguvumi. Mūsu Eiropas politika būs virzīta uz to, lai izmantotu Eiropas sniegtos līdzekļus Latvijas ekonomikas konkurētspējas celšanai.

Eiropas līdzekļi ļaus atjaunot Latvijas ceļus, celt Liepājas, Ventspils, Rīgas ostu konkurētspēju, ļaus straujāk veidot mūsdienīgu lauksaimniecību un stiprus novadus, sekmēs izglītības kvalitāti un latviešu kultūras attīstību, ļaus nostiprināt valsts robežu.

Minēšu tikai divus piemērus. Latvijai jau šobrīd ir pieejami programmas ISPA līdzekļi dzelzceļa atjaunošanai. Rietumu–Austrumu dzelzceļa maģistrāles uzlabošanā tiek ieguldīti 112,5 miljoni eiro. Var jau varbūt teikt, ka mēs arī paši spētu salabot savus ceļus un dzelzceļu, tomēr cik gadu paietu, līdz tas būtu izdarīts. Latvijas valsts budžets tik lielu summu nespēj uzreiz atvelēt šim mērķim.

Otrs piemērs — Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi. Jau šobrīd Latvijas mazie un vidējie uzņēmēji var saņemt izdevīgus kredītus, pateicoties Eiropas Komisijas uzsāktajai mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas programmai. “Hansabankas” grupai piešķirti kredītresursi 25 miljoni eiro mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanai. Priekšroka tiek dota uzņēmumiem no īpaši atbalstāmajiem reģioniem un reģioniem, kur bezdarba līmenis pārsniedz 10%, kā arī jauniem uzņēmumiem. Atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir solīts daudzreiz, bet arī šim mērķim Latvijas valsts budžets bijis tomēr pārāk mazs. Tieši viņi būs vislielākie ieguvēji tanī gadījumā, ja Latvija iestāsies Eiropas Savienībā.

Otrais “i” — intereses. Aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā. Lai cik ļoti kādam negribētos to atzīt, bet mēs nevarēsim iztikt bez tiem Latvijas politiķiem un arī diplomātiem, kuri ir iepazinuši gan Briseles varas koridorus, gan arī dalībvalstu galvaspilsētu kolēģus. Latvijas politikai jābūt mūsu ekonomikas lobijam citās Eiropas Savienības valstīs. Vai mēs jau protam cīnīties par savām ekonomiskajām interesēm? Es domāju, ka mēs labi un ātri mācāmies un zinām, kā meklēt sev sabiedrotos.

Cīņa par savām interesēm nenozīmē to, ka nākamajā rītā pēc iestāšanās mazajai Latvijai būtu jācīnās pret visu Eiropu vai pret lielajām valstīm. Tas nozīmē, ka Eiropā varam atrast sev sabiedrotos — tās ir valstis, kam ir tieši tādas pašas intereses kā mums. Eiropa nesastāv no lielajām un mazajām valstīm, bet gan no ekonomiskajām interesēm.

Atkal minēšu piemēru — Latvijas ostu attīstību. Tai konkurenti, piemēram, ir mūsu Somijas draugi. Kuri ir mūsu sabiedrotie šinī konkurences cīņā? Tie varētu būt vācieši un arī nīderlandieši tad, kad runājam par izejvielu tranzītu no Austrumiem uz Rietumiem. Ja runājam par preču tranzītu no Rietumiem uz Austrumiem, tad sabiedrotie jāmeklē Vācijā, Zviedrijā, Dānijā. Savukārt tad, kad runa būs par Eiropas Savienības ārējās robežas nostiprināšanu, Somija būs mūsu lielākā sabiedrotā.

Trešais “i” — identitāte. Saglabāt un izkopt Latvijas nacionālo identitāti. Jauna Eiropas politika nozīmē jaunu nacionālisma politiku, kam pamatā ir apziņa par mūsu konkurētspēju. Šeit es domāju gan latviešu valodas konkurētspēju, mūsu izglītības konkurētspēju, mūsu modernās mākslas, arī sporta, uzņēmēju, ikviena Latvijas iedzīvotāja konkurētspēja. Tikai tā mēs spēsim saglabāt sevi kā tautu un valsti Eiropā, spēsim saglabāt Latviju, kas ir ar kaut ko atšķirīga valsts no citām tautām un valstīm.

Latvijas pieredze runā par labu “tēvzemju Eiropai”, nevis “Eiropas Savienotajām Valstīm”. Mēs tāpat kā daudzas citas tautas esam pārāk ilgi sapņojuši, domājuši un cīnījušies par savu valsti, lai no tās atteiktos. Eiropas Savienībai jābūt nacionālu valstu savienībai, kur vienlīdz svarīgas ir visu valstu intereses.

Cienītie Latvijas patrioti! Godātie eiroreālisti, eiroskeptiķi, eiropragmatisti!

Šis Konvents ir par nākotni. Runājot par to, kādu es vēlos Latviju rītdienas Eiropā, vispirms minēšu vērtības. Daudzi Latvijas iedzīvotāji ir piepildījuši savas Atmodas laika cerības un sapņus. Ir uzcēluši privātu uzņēmumu, ir ieguvuši mūsdienīgu izglītību, ir apceļojuši Eiropas valstis, ir izbaudījuši personisko brīvību. Tās ir vērtības, kuras mūs vieno ar citām Eiropas valstīm un kuru dēļ arī latvieši un Latvijas iedzīvotāji sevi uzskata par eiropiešiem. Latvija rītdienas Eiropā — tas, pirmkārt, ir stāsts par mūsu vērtībām.

Otrkārt, pragmatisms. Daudzi Latvijas iedzīvotāji ir sākuši izprast to, ka Eiropa ir pragmatiska un ka Eiropā ir arī ēnas puses. Vairāku valstu ārlietu ministri man ir teikuši, ka latvieši esot romantiskas dabas cilvēki. Varbūt ir, taču arī mēs pēdējā laikā sākam pragmatiski skaitīt un rēķināt — konkrētos ieguvumus un zaudējumus. Tie ir mērāmi litros, kilogramos, kilometros, latos un nu jau arī eiro. Lai arī šobrīd, kad esam uz Eiropas sliekšņa, daudzi Latvijā jūtas kā zaudētāji, tomēr ticu, ka Latvijai ir un būs panākumi Eiropā. Šiem sasniegumiem pamatā ir katra Latvijas cilvēka darbs. Darbs, kārtība, saticība, neatlaidība — tās mums ir raksturīgās latviskās vērtības. To nozīme rīt pieaugs, jo mums būs jākonkurē ar citām Eiropas valstīm. Latvija rītdienas Eiropā — tas, otrkārt, ir stāsts par mūsu konkurētspēju pragmatiskajā Eiropā.

Trešais ir stāsts par pārmaiņu Eiropu. Starptautiskās konkurences apstākļos Eiropas Savienībai ir jāmainās, lai kāpinātu savu ekonomisko varenību. Imigrācijas lielie apjomi liek Eiropas politiķiem visiem kopā veidot augstāku un drošāku robežu pie Eiropas nama. Eiropai jādomā, kā strādāt tad, kad Savienībā būs vairāk nekā 20 valstu.

Eiropai, kuru nupat raksturoju, ir tik dažādas un pat pretrunīgas iezīmes. Un tomēr runa ir par vienu un to pašu Eiropu. Nav Eiropas ārpus Eiropas Savienības. Citas Eiropas nav, lai arī varbūt daudzi vēlētos kādu ideālu Eiropu, kurā nebūtu jācīnās par savām interesēm un kurā viss notiktu tā, kā mēs vēlamies.

Gatavosimies jaunam darba cēlienam, veidosim jaunu Eiropas politiku, lai Latvija būtu konkurētspējīga rītdienas Eiropā. Sveicu jūs Eiropas dienā!