Ar gandarījumu un cerībām tiesu varā un juridiskā kārtībā

Trešdien, 8. maijā, Tieslietu ministrijā rīkotā preses konference bija veltīta tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas divu gadu darbības atskatam Andra Bērziņa vadītās valdības laikā. Tik ilgi atjaunotās neatkarības gados Latvijā nav noturējusies vēl neviena valdība. Tas droši vien bija iemesls tam, ka tieslietu ministre varēja izteikt gandarījumu par šī Ministru kabineta deklarācijā iecerēto uzdevumu izpildi tieslietās, atzīmējot, ka faktiski gandrīz viss paredzētais paveikts. I. Labucka informēja žurnālistus, kas padarīts un kas vēl līdz rudenim būtu jāpaveic.

Likumdošanas jomā trešajam lasījumam sagatavoti grozījumi Kriminālprocesa kodeksā, norit intensīvs darbs pie jaunā Kriminālprocesa likumprojekta. Jau sākusies diskusija par to juristu aprindās, tostarp preses izdevumos.

Ir cerības, ka jaunais kriminālprocess varētu stāties spēkā 2004. gadā. Saistībā ar Administratīvā procesa likumu izstrādāts tā spēkā stāšanās likumprojekts, kas jau atrodas parlamentā, turklāt vairākas ministrijas Tieslietu ministrijas vadībā strādā pie aptuveni 150 likumu grozījumiem. Vēl ir jāizšķiras jautājumā par administratīvajām tiesām, vai tās veidos kā jaunu tiesu atzaru vai radīs citu risinājumu. Tieslietu ministre iestājas par administratīvajām tiesām, jo administratīvais process ir ļoti atšķirīgs no civilprocesa un kriminālprocesa. Iespējams, ka pārejas posmā izveidos administratīvo tiesu Rīgā, jo skaidrs ir viens: vairums strīdu, administratīvo lietu būs galvaspilsētā. Kā ļoti nozīmīgs panākums ir izstrādātais Ieslodzījuma vietu likumprojekts, kas iesniegts parlamentā, ir cerības, ka to varētu pieņemt tuvākajā laikā, jo tas ir būtiski, lai risinātu kadru problēmu — noteiktu ieslodzījumu vietās darbiniekiem sociālās garantijas, ļautu viņiem saskatīt savas karjeras izaugsmes iespējas. Pašlaik norit darbs pie apjomīgiem grozījumiem Civilprocesa likumā, lai paātrinātu arī šo lietu izskatīšanu. Ir pamats domāt, ka šie grozījumi varētu tikt pieņemti līdz rudenim.

Otrs lielākais jautājumu bloks deklarācijā skar tiesu varas stiprināšanu — tiesu datorizāciju, tiesu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu, tiesnešu korpusa nostiprināšanu, paaugstinot kritērijus tiesnešu atlasē. Tiesu datorizāciju iecerēts pabeigt 2006. gadā, taču nākamā gada budžeta apspriešanas kontekstā un īstenojot dažus projektus, tas varētu notikt agrāk. Jūtami uzlabojas tiesu namu iekārtošana pēc noteiktiem standartiem. Jūnijā plānots nodot jauno tiesu namu Daugavpilī,savukārt oktobrī vērs durvis jaunais tiesu nams Rīgā, Abrenes ielā, kurā varēs iemitināties vairākas Rīgas tiesas, bet Aiviekstes ielā rekonstruētajā ēkā drīz iekārtosies Latgales priekšpilsētas tiesa. Cerams, ka tuvākajā laikā varēs sākt kapitālremontu Liepājas tiesā un Jūrmalas tiesas būvniecību. Rīgas apgabaltiesas telpu un līdz ar to lietu izskatīšanas problēmas daļēji tiks atrisinātas sakarā ar tiesu nama Abrenes ielā atklāšanu. Turklāt perspektīvā iespējama rekonstrukcija Rīgas apgabaltiesā, jo projekts esot izstrādāts. Kā atzīmēja ministre, pamatos nostabilizējies tiesnešu skaitliskais sastāvs, iesniegti grozījumi likumā “Par tiesu varu”, iesakot paaugstināt tiesnešu vecuma cenzu, uzlabot darba organizāciju tiesās. Būtiskas kvalitatīvas pārmaiņas notikušas Tiesnešu mācību centrā, īpaši tiesnešiem apgūstot Eiropas Savienības tiesību sistēmu, lai tiesu spriedumos vairāk ievērotu un atsauktos uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas, arī citu starptautisko tiesu spriedumiem un starptautiskajām konvencijām. Šai ziņā pēdējos gados mainījusies tiesnešu attieksme.

Valdības deklarācijas daļā par korupcijas novēršanu bija uzdevums — nodalīt tiesnešu telpas no apmeklētājiem pieejamām telpām. Sakarā ar jaunajām tiesu ēkām un tur, kur tiek plānots kapitālremonts, šis noteikums tiek ņemts vērā. Korupcijas iespēju mazināšanos veicinās arī tiesu datorizācijas pabeigšana, kas ļaus perspektīvā ieviest speciālu datorprogrammu lietu noteikšanai, garantējot nejaušības principa ievērošanu. Arī tiesu spriedumu un nolēmumu publicitāte pieder pie pretkorupcijas pasākumiem. Pašlaik tiek veidots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, noteikts tā tiesiskais statuss.

Kā pozitīvu sasniegumu valdības deklarācijas īstenošanā tieslietu ministre minēja valsts programmu “Sabiedrības integrācija Latvijā”, Sabiedrības integrācijas departamenta un Sabiedrības integrācijas fonda izveidošanu, īpaši atzīmējot, ka atrasti īstie cilvēki šajos amatos, jo tam ir liela nozīme. Tieslietu ministrijā, piesaistot finansu resursus un labākus speciālistus, ticis nostiprināts likumdošanas sektors, kā arī izdevies likumu jaunradē iesaistīt nevalstiskās organizācijas, noslēdzot līgumu ar Nevalstisko organizāciju centru.

Runājot par vēl nepagūto, ministre minēja Tiesu izpildītāju likumprojektu, kas jau vairāk nekā gadu ir Saeimā. Tās Juridiskā komisija atzinusi, ka projekts ir tehniski labi izstrādāts, tomēr parlaments vēl līdz šim to nav pieņēmis, lai gan pēc pirmā lasījuma nav bijis daudz priekšlikumu vai grozījumu. Ilgstoši Saeimā ir likumprojekts par elektroniskajiem dokumentiem. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur šāds likums nav pieņemts… 7. maijā valdība pamatā akceptēja I. Labuckas vadītās darba grupas izstrādāto e- pārvaldes koncepciju, taču turpmāk par koncepcijas īstenošanu ir atbildīga Satiksmes ministrija.

Ieskicējot nākamos soļus līdz vēlēšanām rudenī, I.Labucka minēja jauno Tiesu varas likumprojektu, kas varētu būt nododams apspriešanai maija beigās, lai septembrī par šo jautājumu vēl sarīkotu plašāku konferenci. Svarīgi pabeigt arī probācijas dienesta izveidi, lai tas sāktu darboties pēc iespējas ātrāk un efektīvāk.

Preses konferencē tieslietu ministre atbildēja uz žurnālistu jautājumiem par veidojošos Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadības un tā sastāva izvēli, tiesnešu neatkarību, spriežot tiesu narkotiku izplatītājiem sakarā ar grozījumiem Krimināllikumā, un citiem jautājumiem.

 

Rita Belousova, “LV” tieslietu redaktore