Ar vienotu Baltijas lauksaimniecības skatījumu

Par Baltijas valstu lauksaimniecības ministru tikšanos Viļņā

Turpinot pēc Latvijas zemkopības ministra Ata Slaktera iniciatīvas aizsākto tradīciju — laiku pa laikam satikties, lai pārspriestu Eiropas Komisijas (EK) pozīcijas dokumenta projektā formulēto lauksaimniecības politiku potenciālajām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm un Baltijas valstu kopējo nostāju ar to saistītajos jautājumos, jau trešo reizi šogad tikās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības ministri . Šoreiz par tikšanās vietu tika izraudzīta Viļņa, jo no 7. līdz 10. maijam Lietuvas galvaspilsētā norit starptautiskā lauksaimniecības produkcijas ražotāju, pārstrādātāju un jauno tehnoloģiju ieviesēju izstāde “AgroBalt 2002”, kurā piedalās arī abu pārējo Baltijas valstu pārstāvji. Tāpat kā divās iepriekšējās tikšanās reizēs — 28. februārī Rīgā un 19. aprīlī Tartu — arī šoreiz, 8. maijā, sarunas beidzās, ministriem parakstot kopīgu dokumentu, kas tiks nosūtīts ES dalībvalstu ministriem (dokumentu skat. blakus). Šis paziņojums loģiski turpina, papildina un attīsta iepriekš pausto Baltijas valstu pozīciju.

Kā preses konferencē vakar, 9. maijā, atgriezies no kaimiņvalsts apmeklējuma, pastāstīja zemkopības ministrs A. Slakteris, šajās sarunās un parakstītajā dokumentā īpaši uzsvērts, kādas negatīvas sekas varētu rasties, ja ES nepārskatīs un nemainīs pašreizējo piedāvājumu. Ja kompromiss netiks rasts un nosacījumi nākamajām ES dalībvalstīm neuzlabosies, Baltijas valstīs samazināsies lauksaimniecībā izmantojamās zemes apjoms, kas jau pašlaik svārstās starp vienu trešdaļu un pusi no kopējām platībām. Tāpat netiks pilnvērtīgi izmantotas pastāvošās pārstrādes jaudas, saruks lauksaimniecībā strādājošo skaits un netiks izmantoti alternatīvie nodarbinātības veidi. Tas kavētu lauksaimniecības modernizāciju un pārstrukturizāciju.

Vēl aizvien aktualitāti nav zaudējis jautājums par piena ražošanas kvotām — A. Slakteris ir vienisprātis ar saviem Igaunijas un Lietuvas kolēģiem Jānu Marandi un Jeronimu Kraujeli: tās ir par mazām.

A. Slakteris uzskata, ka kandidātvalstīm nepagurstoši ir jāturpina skaidrot un argumentēt savu pozīciju ES amatpersonām, lai tās labāk izprastu vēsturisko un pašreizējo situāciju lauksaimniecībā un tautsaimniecībā Baltijā kopumā. Tas, ka Baltijas valstīm ir vienota nostāja par EK izteiktajiem ar lauksaimniecību saistītajiem priekšlikumiem, ir liels pluss, jo Baltiju kā visai lielu reģionu nevar neuzklausīt. Pozitīvi ir tas, ka vienotība un cīņas spars nesarūk, atzina ministrs. Viņš pieļāva, ka nākotnē Baltijas valstu lauksaimniecības ministriem varētu piepulcēties arī citu kandidātvalstu kolēģi, kas gatavi kopīgi aizstāvēt savas intereses ES lauksaimniecības politikā. Kā iespējamos sadarbības partnerus šajā jautājumā A. Slakteris minēja Polijas un Čehijas lauksaimniecības ministrus.

Baltijas valstu vienoto pozīciju, aizstāvot savas intereses lauksaimniecībā, A. Slakteris uzsvēris arī intervijā Lietuvas televīzijā.

Ministrs pastāstīja, ka Lietuvā viņš ne vien ticies ar kaimiņvalstu kolēģiem, bet arī apmeklējis visā Austrumeiropā un Viduseiropā modernāko — Medininku robežkontroles punktu uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas. Iepazīstot tā darbu, A. Slakteris secinājis: lai gan tas prasa ļoti lielas investīcijas, līdzīgi būtu jāsakārto visi robežpunkti, kas nākotnē atradīsies uz ES ārējās robežas.

Ministra darba vizītē laiks bija ieplānots arī izstādes “AgroBalt 2002” apmeklējumam. Lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports 2001. gadā Latvijai kopumā gandrīz divkāršojies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un sasniedzis 110 miljonus latu. Lai eksports Latvijā arī turpmāk piedzīvotu kāpumu, mūsu valsts izteiksmīgi tiek pārstāvēta vērienīgajā lauksaimnieku izstādē. Latvijas stendi, kas izvietoti izstāžu paviljona centrā, piesaistīja visu apmeklētāju uzmanību, apliecināja gan A. Slakteris, gan ministra padomniece, Mārketinga padomes direktore Ingūna Gulbe.

Viņa pastāstīja, ka Mārketinga padomes kopējā stendā Latviju pārstāvēja astoņi uzņēmumi, no kuriem trīs — “Pūres cehs”, “Rīgas piensaimnieks” un “Saldus gaļas kombināts” — izstādē “AgroBalt” piedalās atkārtoti. Septiņi uzņēmumi veidoja savas ekspozīcijas atsevišķi. Šogad, tāpat kā pērn, Latvijas stendā īpaši akcentēti ekoloģiski tīrie produkti. Latvijas stends izstādē izskatās pārliecinoši, sacīja I. Gulbe, piebilstot, ka “AgroBalt” ir izstāde, kurā vajag sevi apliecināt, lai vairotu pārtikas produktu eksporta iespējas.

Lietuva pārtikas produktu eksporta ziņā pašlaik ir Latvijas otrais lielākais partneris aiz Krievijas, kas pērn atjaunoja savas līderpozīcijas. Uz Krieviju tiek eksportēti 25 %, bet uz Lietuvu — 18 % no kopējā pārtikas produktu apjoma. No Lietuvas uz Latviju 2001. gadā tika eksportēts apmēram tikpat daudz pārtikas produktu — 18 %.

Izstādes rīkotajā konkursā par kvalitatīviem produktiem šogad medaļu saņēma “Talsu piensaimnieks” par sieru ar zaļumiem “Talsu ritulis”. Patīkami, ka mūsu valsts uzņēmumos ražoto produkciju augstu novērtē ne tikai pašmāju pircēji, bet arī starptautiska žūrija, atzina I.Gulbe.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore

Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniecības ministriem

Viļņā 2002. gada 8. maijā

Dārgie kolēģi!

Sakarā ar starptautisko lauksaimniecības gadatirgu “AgroBalt 2002” tikās Baltijas valstu lauksaimniecības ministri, tā bija jau trešā tikšanās šogad. Dienas kārtības galvenais punkts bija diskusijas par tēmām, kas saistītas ar lauksaimniecības sektoru, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), kā arī kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanas ietekme uz mūsu valstu ekonomisko un sociālo attīstību.

Jautājumi, par kuriem diskutēja ministru apspriedē, bija saistīti arī ar to lauksaimniecības ekspertu izdarītajiem atklājumiem, kuri tikās dienu iepriekš. Ekspertu delegācijas apsprieda, kāda ietekme būtu ES Komisijas priekšlikumiem par Baltijas valstu lauksaimniecības resursu izmantošanu.

Apspriedē ministri vēlreiz uzsvēra trīs Baltijas valstu specifisko situāciju (vēsturiskos apstākļus, zemes atdošanu, augšupejošo un lejupslīdošo sektoru pārstrukturēšanas procesu, pāreju no plānveida uz tirgus ekonomiku, kam sekoja tirgus nestabilitātes un politiskās nenoteiktības periods), kā arī savu nostāju pret kopīgās lauksaimniecības politikas īstenošanu šajās valstīs nākotnē.

Analizējot ES Komisijas nesen izteiktos priekšlikumus saistībā ar gaidāmo paplašināšanu par menedžmenta instrumentu piegādi un atbalsta pasākumiem, trīs Baltijas valstu ministri nonāca pie vairākiem kopīgiem secinājumiem.

1. Trīs Baltijas valstu dabas resursi un esošās pārstrādes iespējas netiks pietiekami izmantotas. Ja tiks īstenots tāds ES Komisijas priekšlikums, kāds tas ir šodien, tad aptuveni viena trešdaļa Baltijas valstu aramzemes netiks izmantota.

2. Jāņem vērā, ka pēc iestāšanās ES trīs Baltijas valstu dabas resursi būs arī ES dabas resursi. Tāpēc iespēja tos efektīvi izmantot nākotnē ļautu harmoniski izmantot visus Eiropas Savienības dabas resursus. Tam būs pozitīva ietekme uz paplašinātās ES sekmīgu attīstību un uzplaukumu.

3. Paplašināšana saskaņā ar nesen izteikto priekšlikumu nosacījumiem atstās negatīvu ietekmi uz izmaiņām darbaspēka struktūrā un novedīs pie lauku attīstības neapmierinošā virzienā. Šādos apstākļos Baltijas valstīs strauji samazināsies nodarbinātība lauksaimniecībā un šo samazināšanos nekompensēs papildu alternatīvu ienākumu avotu palielināšanās.

4. Nesen izteikto pieticīgo priekšlikumu īstenošana neļaus tālāk attīstīt un modernizēt ne augšupejošos, ne lejupslīdošos lauksaimniecības sektorus Baltijas valstīs. Tajā pašā laikā pašreiz notiekošais pārstrukturēšanas un modernizācijas process nav pabeigts, kā arī vēl nav atjaunots vai sasniegts pietiekami augsts ražošanas, patēriņa un produktivitātes līmenis.

Mēs aicinām jūs ņemt vērā šos galvenos secinājumus, pie kuriem mēs nonācām mūsu apspriedē. Mēs patiesi ceram, ka ES Komisijas kopīgās nostājas pret kandidātvalstīm galīgajā formulējumā, kā arī turpmākajās sarunās šie fakti tiks ņemti vērā un respektēti.

Ar cieņu —

Latvijas Republikas lauksaimniecības ministrs Atis Slakteris,

Igaunijas Republikas lauksaimniecības ministrs Jāns Marands,

Lietuvas Republikas lauksaimniecības ministrs Jeronims Kraujelis

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas