"Latvija nolika uz muguras Krieviju"

"Postimees"

— 2000.05.06.

Pietika tikai ar pāris intervijām, un Maskavas šķietami visvarenā propagandas mašīna sašķiebās, un ierēdņi bija neizpratnē: kā tā drīkst un var?

Nē, darīšana nav ne ar ko tādu, kas būtu satricinājis pasauli un tikai mazajā Igaunijā palicis neievērots. Darīšana ir ar mūsu dienvidu kaimiņu patīkamo prezidentes kundzi, kurai tieši pirms savas Igaunijas vizītes bija izdevība dot dažas intervijas.

Ko tik satriecošu tad Latvijas prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pateikusi? Intervijā britu medija kanālam BBC viņa apliecināja, ka baidās no Krievijas pārorientēšanās no vārdu kara uz patiesu uzbrukumu un vienlaikus nosauc katru uzbrukumu Latvijai par uzbrukumu Eiropas Savienībai un plašākā nozīmē arī NATO.

Dienu vēlāk intervijā, kas tika publicēta "Postimees", prezidente Vīķe Freiberga pieminēja, ka Krievijai patīk uzbrukt Latvijai pirmām kārtām tāpēc, ka Latvija atrodas citu Baltijas valstu vidū: "Ja jūs vēlaties destabilizēt reģionu, tad, ja trīs valstis atrodas cita aiz citas, dzeniet ķīli vidējā valstī, atdalot ziemeļu pusi no dienvidu puses — plāns nav slikts."

Ar to pietika, lai vienlaikus satracinātu Maskavu un arī sajauktu viņu propagandas mašīnu.

Krievijas Ārlietu ministrijas pirmā reakcija bija apvainot Latvijas prezidenti aukstā kara retorikas izmantošanā. Jocīgi, ka tas bija tas pats apvainojums, ar ko Vīķe–Freiberga vērsās pie austrumu kaimiņa.

Krievija nav vēl spējusi oficiāli atbildēt uz Latvijas prezidentes vārdiem. Neoficiālā līmenī reakciju varbūt rāda vakardienas uzbrukums Igaunijas vēstniecības ēkai Maskavā, kur līdz šim nezināmi huligāni apmētāja vēstniecību ar Molotova kokteiļa pudelēm — tieši kā pirms dažiem mēnešiem Latvijas vēstniecības ēku.

Ticams, ka arī oficiālā reakcija nebūs kas vairāk kā vecā retorika, jo Krievijai pēc tam, kad izgāzās uzbrukumi pret Rietumos uzslavas saņēmušo latviešu valodas likumu, nav bijis laika izstrādāt jaunas metodes.

Maskava drīzāk bija pārsteigta, ka lauciņu, kuru viņa uzskatīja it kā par savu — apvainot kaimiņus naidīgumā pret sevi, īpaši tos, kas vēl nesen bija zem sarkankarogotās PSR savienības -, negaidīti un bez mazākā iepriekšējā brīdinājuma pārņēma tās pašas Latvijas valsts galva, ko Krievijas propagandas mašīna gadiem bija apsūdzējusi visiespējamākos grēkos: iecietībā pret fašismu (piemēram, SS leģionāru piemiņas gājieni Rīgā), krievu diskriminēšanā utt.

Kad Vīķe–Freiberga pēkšņi no jauna izspēlēja Krievijas briesmas, Valsts domes spīkers Genādijs Seļezņovs nosauca viņu par kundzi, kas pat neizprot Krieviju un nesaprot, ko runā par to.

Taču Latvijai patiesi ir iemesls rūpīgi paturēt Krieviju acīs. Lai gan Vīķe-Freiberga savas Igaunijas vizītes laikā teica, ka cittautiešu problēma nav viņiem lielāka kā mums un ka Krievijas īpatsvars Latvijas ekonomikā pēc 1997.gada krīzes ir būtiski samazinājies, tomēr tā ir patiesība, ka no trijām valstīm tieši Latvija ir tā, ko Krievija spēj vai vismaz var cerēt kaut kā iespaidot.

Vakardienas uzbrukums Igaunijas vēstniecības ēkai tāpēc ir visai loģisks: Igaunija ir gadiem galvenokārt vārdos aizstāvējusi Latviju un Vīķes-Freibergas intervijas sakrita tieši ar viņas pirmo valsts vizīti, kas, kā zināms, bija Igaunijā.

Vai no tā izriet, ka Krievijas propagandas mašīna atkopusies virzīs uzbrukumus (uz kuru samazināšanos laikam ir naivi cerēt) arī pret Igauniju? Gan jau to rādīs tuvā nākotne.

Marek Laane