"Maskava nosoda "histēriju""

"NRC Handelsblad"

— 2000.05.04.

Rīgas un Maskavas strīds saasinās.

Krievija vakar asi vērsusies pret Latvijas prezidentes Vairas Vīķes—Freibergas apvainojumiem par to, ka Krievijai it kā būtu agresīvi mērķi attiecībā pret Latviju.

Krievijas Ārlietu ministrija savā paziņojumā saka, ka "Rīgas paziņojumi ir bez precedenta savā pretkrieviskajā noskaņojumā" un ka tie ir Vīķes—Freibergas "bagātās fantāzijas produkts". Viņas izteikumi esot "ieturēti aukstā kara sliktākajās tradīcijās," teikts paziņojumā.Maskava apgalvo, ka apvainojumu cēlonis esot nepareiza Krievijas jaunās militārās doktrīnas interpretācija.

Militāro doktrīnu pagājušā nedēļā formāli parakstīja Krievijas prezidents Putins. Ministrija apgalvo, ka šai doktrīnai savā būtībā ir aizsardzības raksturs un "tā nav vērsta ne pret vienu kaimiņvalsti". Turklāt Vīķe—Freiberga esot laidusi klajā šādus apvainojumus, lai aizstāvētos pret starptautiskās sabiedrības kritiku par neiecietību, kādai Latvijā esot pakļauta krievu minoritāte. "Mēs aicinām uz labām, abpusēji izdevīgām attiecībām ar Latviju," apgalvo ministrija. "Rīgai jāatbrīvojas no pagātnes stereotipiem."

Arī Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis militārās sadarbības nodaļas vadītājs Leonīds Ivašovs vakar atsaucās uz Vīķes—Freibergas apvainojumiem. Preses aģentūrai Interfakss viņš teica, ka Krievijai nav nekādu agresīvu plānu pret Latviju. Latvijas prezidente "mēģinot dramatizēt situāciju un izraisīt militāru histēriju". Krievijas parlamenta priekšsēdētājs Genādijs Seļezņovs vakar norādīja uz faktu, ka Vīķe—Freiberga lielāko mūža daļu esot pavadījusi ārzemēs. "Viņa nezina, kas bija Padomju Savienība, un, vērtējot viņas izteikumus, arī nezina, kas ir Krievija, viņa nesaprot, par ko runā."

Vīķe—Freiberga šīs nedēļas sākumā intervijā BBC norādīja uz Krievijas militārā uzbrukuma draudiem Latvijai. Dienu vēlāk Tallinā viņa teica, ka Krievija mēģinot iedzīt ķīli starp Baltijas valstīm, lai kavētu šo valstu integrāciju Eiropā un atgūtu tās atpakaļ Krievijas ietekmes sfērā. Latvija "ģeogrāfiski un stratēģiski" esot vispiemērotākais mērķis Maskavas mēģinājumiem īstenot šādu politiku.

Maskavas un Rīgas attiecībās ļoti regulāri valda spriedze, ko izraisa jautājumi par tās krievu minoritātes daļas stāvokli Latvijā, kam nav Latvijas pilsonības, par tiesas prāvām pret bijušajiem padomju pilsoņiem, kas četrdesmitajos gados bijuši iesaistīti staļinistiskajos ekscesos pret latviešiem, un par rīcības brīvību, kas tiek dota Latvijas SS veterāniem viņu ikgadējā piemiņas gājiena rīkošanai Rīgā.