Par Latvijas tehnoloģiju konkurētspēju

Lai gan pēc mūsu valsts neatkarības atgūšanas daudzas attīstītās un spēcīgās Padomju Savienības rūpnīcas tika izsaimniekotas, pārciešot pasūtījumu trūkumu un finansiālo krīzi, Latvijā tomēr attīstās augsto tehnoloģiju ražošana.

Lai piesaistītu investīcijas augsto tehnoloģiju ražošanai, Lietuvā un Igaunijā šiem uzņēmumiem vispār nav jāmaksā ienākuma nodoklis. Savukārt Latvijā tikai pirms dažiem gadiem pieņēma grozījumus nodokļu likumdošanā, ļaujot šādiem uzņēmumiem iegūt 30% atlaidi no uzņēmuma ienākumu nodokļa. Bet, lai augsto tehnoloģiju kompānija iegūtu šādu atlaidi, tai ir jāatbilst vēl diviem nosacījumiem: pirmkārt, tai ir jābūt sertificētai vai arī jāatbilst labas ražošanas prakses prasībām; otrkārt, no kopējā produkcijas klāsta vairāk nekā 75% ir jābūt tieši augsto tehnoloģiju produktiem, kas iekļauti Ministru kabineta sarakstā.

Kopumā elektrotehnikas un elektronikas firmu produkcija veido 2,95% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Radot mazajai un vidējai uzņēmējdarbībai labvēlīgāku vidi elektrotehnikas, telekomunikāciju un elektrotehnikas nozarē, jau tuvāko gadu laikā šajās nozarēs kopējais gada apgrozījums var sasniegt aptuveni 150 līdz 200 miljoni latu. Tomēr tieši augsto tehnoloģiju produkcijas ražotāju nemaz nav tik daudz.

Lai iekarotu ārvalstu tirgu un spētu konkurēt ar tādiem elektronikas un elektrotehnikas gigantiem kā “Ericsson”, “Philips”, “Siemens” un citiem, Latvijas uzņēmumi dod priekšroku zinātnes jaunumu ieviešanai, tā piesaistot jaunus klientus un sākot sadarbību ar nozares līderiem.

Viens no attīstītākajiem augsto tehnoloģiju uzņēmumiem ir “Ando Optek” jeb kādreizējā Līvānu eksperimentālā fabrikā, kas ražo optiskās šķiedras un kūļus. Šī uzņēmuma inženieris tehnologs Māris Straseckis stāsta, ka kādreiz pat tika spriests par “Ando Optec” produkcijas izmantošanu NASA kosmosa izpētes vajadzībām. Kā vienu no lielākajiem uzņēmuma projektiem viņš min 6400 šķiedru kūļa izgatavošanu vienam no pasaulē lielākajiem teleskopiem Čīlē. Daudzas firmas Eiropā esot atteikušās no šī piedāvājuma, jo tas esot bijis ļoti grūti realizējams projekts. Savukārt tās, kuras varbūt būtu bijušas gatavas šādu kūli izgatavot, prasīja ļoti lielu samaksu. Šķiedru galu sakausētos kūļus, kurus var novietot pat 1500 grādu karstumā un ķīmiski agresīvās vidēs, ražo tikai vēl viena rūpnīca pasaulē. Šādu produktu, piemēram, esot nopirkusi japāņu robotizētā rūpnīca, jo caur šiem gaismas kūļiem var pārvadīt stipri lielākas jaudas.

Salīdzinoši labi sokas arī kādreizējai Valsts elektrotehniskajai fabrikai (VEF) - lai gan uzņēmuma ražotās produkcijas klāsts pēdējo desmit gadu laikā krietni sarucis, tomēr ar katru gadu tiek paplašināts VEF-KTR ražoto publisko tīklu un ciparu automātisko telefonu centrāļu noieta tirgus. Daudzsološas perspektīvas tiek prognozētas arī kādreizējam valsts uzņēmumam - tagadējam VEF Radiotehnika RRR, kas pasaules tirgu varētu iekarot ar akustiskajām sistēmām.

Jāmin arī AS “Sidrabe”, kas kādreiz izpildīja PSRS pasūtījumus militārām vajadzībām. Šogad uzņēmums pirmo gadu strādā ar peļņu un pat izmaksās akcionāriem nelielas dividendes.

Tagad augsto tehnoloģiju uzņēmumi eksportē aptuveni 75% produkcijas. Daži no viņiem pat eksportē visu saražoto produkciju vai vairāk nekā 90%.

Priekšnoteikums augsto tehnoloģiju attīstībai ir izglītība. Pašlaik uzņēmēji kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzējiem cītīgi izstrādā standartus, lai tiktu sagatavoti speciālisti ar tādām zināšanām, kādi ir nepieciešami Latvijas ražotājiem.

1992. gadā tehnoloģiju rūpniecībā tika nodarbināti 63 tūkstoši darbinieku, līdz Krievijas krīzei šajā nozarē strādāja vairs tikai 13 tūkstoši darbinieku, bet tagad tiek nodarbināti 5,5 līdz 6 tūkstoši.

“NEATKARĪGĀS RĪTA AVĪZES”  pielikums “BIZNESA LAIKS”