Par valsti stiprinošu valodu politiku

Broka universitātes (Kanāda) politoloģijas profesors LZA ārzemju loceklis Juris Dreifelds:

Latvijā ir 45 procenti krievvalodīgo iedzīvotāju. (Saskaņā ar jaunākajiem datiem, krievvalodīgo īpatsvars valstī nepārsniedz 40% - “LV”.) Manuprāt, Eiropas Savienība viņus pievilks vairāk nekā latviešus, jo viņiem šeit nav tik dziļu sakņu kā latviešiem. Tik nelaime, ka aizies tie jaunie, bet paliks vecie, tiem Latvijai būs jāmaksā pensijas, bet jaunie strādās Vācijā, Beļģijā, Francijā un citur un nemaksās nodokļus Latvijas budžetam. Te jau tā ir tik liels pensionāru procents - 650 000 pensionāru un 800 000 strādājošo, gandrīz viens strādnieks uztur vienu pensionāru.

Esmu pamanījis, ka krievi vairs īpaši necenšas runāt latviski. Skaidrs, ka asimilēt viņus nespēsim. Kā panākt, lai runā latviski? Cerības ir uz jauno paaudzi, bet jaunā paaudze arī ir tāda diezgan iecirtīga. Es nepiekrītu, ka krievu vidusskolās vajag pāriet pilnīgi uz apmācību latviešu valodā. Teorētiski tas varētu būt atrisinājums, bet tas būs saistīts ar lielākām klapatām, nekā visi iedomājas. Esmu pētījis, kā valodas jautājumu Kanādā uztver angļu un franču kopienas, un pārliecinājos, ka cilvēka valoda ir viņam gandrīz vistuvākais, ar ko dzīvot, un tās dēļ viņš gatavs cīnīties un darīt daudz ko.

Manuprāt, prātīgāk būtu atstāt vidusskolās krievu mācību valodu, bet nedot atestātu tiem, kas nav nokārtojuši ļoti pamatīgu latviešu valodas eksāmenu. Ja krievu skolās šī pāreja uz latviešu mācību valodu ir paredzēta 2004. gadā, tad jāteic, ka NATO un Eiropas Savienības iestāšanās laikā tā ir gluži kā plānota eksplozija. Te zumēs kā bišu spietā: notiks mītiņi, piketi, no visas pasaules ieradīsies televīzijas un rādīs, ka latvieši apspiež krievu minoritāti, no Maskavas rēks… Un ko mēs gribam panākt? Labāku latviešu valodas mācību un apguvi? To var arī citos veidos.

Latviešu valoda valstī ir uzvarējusi, tā pagaidām ir ārā no draudu zonas, tāpēc mēs varētu atļauties raudzīties uz lietām objektīvāk nekā agrāk. Esmu pārliecināts, ka esam uzvarējuši, bet tas vēl nav iesēdies cilvēku prātos!

Jāskatās, kā krievvalodīgos varam piesaistīt Latvijas valstij. Ar tādiem gājieniem kā pāreja vidusskolās uz latviešu valodas mācību mēs to nepanāksim. Ir jāspēlē progresīvāk, tālredzīgāk, tā būs ilgāka šaha spēle.

Jeb kādas kārtis nu Dieviņš mums devis rokās, ar tādām jāspēlē, izdzīt viņus nevaram un paši labprātīgi prom neiet. Tāpēc jāizgudro veidi, kā sadzīvot, lai stiprinātu valsti. Arvien vairāk krievvalodīgo vidū ir tādu, kas izturas lojāli pret Latviju, un mums viņi arvien vairāk jāpiesaista Latvijai, nevis Krievijai.

Es šorīt runāju ar savu māsīcu Sandru Kalnieti un ieteicu viņai grāmatu “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” tulkot krievu valodā. Tādu grāmatu varētu dot katram vidusskolēnam izlasīt. Un cik labas ir vēstures grāmatas par Latviju krieviski? Jā, krievi negrib uzsvērt savu neleģimitāti, tāpēc saka: nerunāsim par pagātni, domāsim par nākotni, jo pagātne mūs šķeļ.

Ja krievi izpratīs latviešu pagātni, viņi vieglāk pieņems latviešu pozīciju. Psiholoģiski mēs varam daudz ko izdarīt, potēt viņiem mūsu pozīciju rītā un vakarā - vara taču ir mūsu rokās!

“LAUKU AVĪZE”