Par Rīgu kā pārsteigumu

Akadēmiķa Jāņa Krastiņa vārdu arhitekti un plašāka sabiedrība saista ar rūpēm par Rīgas jūgendstilu un tā popularizēšanu pasaulē. Arhitekts J.Krastiņš ir pasaulē pazīstams arhitektūras vēstures speciālists, kura darbu klāstā ir simtiem publikāciju un 12 grāmatu.

Uz sabrukšanas robežas atrodas viena no ievērojamākajām jūgendstila ēkām Elizabetes un Čaka ielas stūrī, kuras attēlus Rīgas pilsēta atļaujoties publicēt kopā ar aicinājumu nojaukt brūkošās ēkas. J. Krastiņš uzskata, ka nojaukt 1903. gadā pēc Konstantīna Pēkšēna projekta celto ēku būtu pilnīgs vandālisms. Pasaulē ir organizācijas, kas šīm norisēm pievērš uzmanību, tāpēc ar J.Krastiņa gādību Latvija piedalās gan Eiropas jūgendstila ceļa, gan Docomomo (rūpējas par modernistu kustības arhitektūras mantojumu) organizācijās. Šo organizāciju aktivitātes bieži dodot labus rezultātus, no kuriem patīkamākais ir tas, ka daudzas ēkas tiek izglābtas no bojā ejas.

Studiju gados J.Krastiņam stāstīts, ka jūgendstils ir blēņas, pagrimums un dekadence. Staigājot pa Rīgas centru viņš vērojis celtnes un nesapratis, kāpēc starp tām viņš jūtas labāk, nekā pasniedzēju slavētajās Āgenskalna priedēs. Tā radusies interese par jūgendstilu un plašs darbalauks, jo līdz 80. gadiem par jūgendstilu uzskatīta tikai Alberta ielas arhitektūra un nav bijuši zināmi pat Rīgas arhitektu vārdi. Šodien akadēmiķis droši var apgalvot, ka neviena pilsēta pasaulē nav salīdzināma ar Rīgu jūgendstila mantojuma ziņā.

“Lai to saprastu, atliek tikai paskatīties pilsētas kartē. Centrā nav vietas, no kuras nebūtu redzamas vismaz trīs jūgendstila celtnes. Visi uzskata, ka Vīne, Brisele vai Barselona ir jūgendstila metropoles. Taču tas ir nepareizs priekšstats, kuru ievērojot, pasaulē top daudzas grāmatas. Šajās pilsētās no vienas jūgendstila celtnes līdz otrai ir jāmēro krietns gabals un nekur tās nenosaka pilsētas tēlu kopumā. Rīgai līdzīga ir Stokholma, taču arī tur jūgendstils nav tik krāšņs un emocionāli iespaidīgs. Rīgā ir pārstāvēti visdažādākie jūgendstila novirzieni, sākot ar eklektiski dekoratīviem piemēriem, nacionālo romantismu un beidzot ar eleganto statenisko jūgendstilu, kas ir raksturīgs Rīgas pilsētvidei.

Jūgendstila arhitektūra ir jāpopularizē tā, kā to dara citas pilsētas. Pašlaik ir iespēja Rīgas juridiskās augstskolas telpās un citur iekārtot Rīgas jūgendstila centru, kas, piesaistot tūristus, pilsētai nestu ienākumus, taču šie projekti Rīgas amatpersonas nav ieinteresējuši. Ir jām aina situācija, kad grāmatās par jūgendstilu Rīga tiek pieminēta tikai pusteikumā. Jūgendstils ir jāprot pareizi parādīt.”

J.Krastiņš ir veidojis arī pasaulē atzinīgi novērtēto Rīgas jūgendstila izstādi, kas šobrīd ir apskatāma Portugāles pilsētā Porto. Izstāde jau ir bijusi Londonā, Bristolē, Edinburgā, Briselē, Stokholmā, Tallinā, Helsinkos, Leipcigā un citur un visur tiek uztverta kā pārsteigums.

“DIENA”