Kāda būs mūsu vieta nākotnes Eiropā

Ceturtdien, 9. maijā, Eiropas dienā, Rīgā, Latviešu biedrības namā, notika pirmais Latvijas Nacionālais konvents par Eiropas nākotni.

Nacionālā konventa mērķis ir popularizēt Eiropas ideju un uzzināt latviešu tautas viedokli par Latvijas lomu nākotnes Eiropā un Latvijai vēlamo Eiropas Savienības (ES) attīstības modeli. Šis konvents būs mandāts Latvijas pārstāvjiem Eiropas Savienības Konventā.

Kā jau rakstīts, Eiropas Savienības Konvents savu darbu sāka šā gada marta sākumā, un tā mērķis ir organizēti turpināt jau līdz šim plaši attīstījušās diskusijas par Eiropas nākotni un izstrādāt konkrētus ieteikumus gaidāmajai starpvaldību konferencei 2004. gadā, kurā tiktu pieņemts galējais lēmums par gaidāmajām reformām Eiropas Savienībā.

Kā “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja viens no Latvijas pārstāvjiem Eiropas Konventā Rihards Pīks, aicinājums par nacionālo konventu izveidi visās ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs nācis no Eiropas Konventa vadītājiem. Nacionālā konventa uzdevums ir attīstīt dialogu starp valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un, apspriežot dažādas idejas un skatījumus par Eiropas nākotni, veidot vienotu Latvijas pozīciju šajā jautājumā.

Pirmajā Latvijas Nacionālā konventa sēdē tika diskutēts galvenokārt par trim tēmām — Latvijas suverenitāte nākotnes Eiropā, Latvijas identitāte nākotnes Eiropā un Latvijas loma nākotnes Eiropā. Katru konventa diskusijas daļu ievadīja viens no Latvijas pārstāvjiem Eiropas Konventā.

Konventa otro daļu par Latvijas identitāti nākotnes Eiropā ar referātu ievadīja Latvijas pārstāvis Eiropas Konventā Rihards Pīks (publicējam atsevišķi).

Atbildot uz jautājumu, kas tiek darīts, lai par latviešu identitāti informētu Eiropas Savienību, R. Pīks atzina, ka informācija par Latviju un latviešiem, neapšaubāmi, nav pietiekama. Eiropā un pasaulē dažādās iedzīvotāju aprindās interese un informācija ir atšķirīga, un līdz ar to arī Latvijas tēls ir atšķirīgs.

Piemēram, politiķu aprindās Latvija ir atpazīstama ar integrāciju ES un NATO, sporta cienītāji Latviju pazīst kā hokeja un hokeja fanu valsti, savukārt mūziķu aprindās Latvija ir zināma kā liela dziedātāju tauta.

R. Pīks augstu novērtēja Latvijas institūta veikumu Latvijas tēla popularizēšanā, tomēr atzina, ka līdzekļu trūkuma dēļ šīs darbības nav tik plašas un pamanāmas, kā to varētu vēlēties.

Arī Latvijas pārstāvis Eiropas Konventā Edvīns Inkēns atzina, ka līdzekļu Latvijas tēla spodrināšanai vienmēr ir bijis par maz un valsts šobrīd arī nespēj nodrošināt pietiekami lielu finansējumu Latvijas propagandēšanai Eiropā, tomēr Latvijas un latviešu tēls tiek veidots arī citiem paņēmieniem, piemēram, politisko kontaktu rezultātā, it īpaši iestāšanās sarunu laikā. E. Inkēns pastāstīja, ka vēl pirms vairākiem gadiem, uzsākot konsultācijas pirms iestāšanās sarunām, Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji esot pauduši izbrīnu par to, kādēļ latvieši atšķirībā no vairākām citām Austrumeiropas tautām vienmēr saka visu taisnību, minot gan visu pozitīvo, gan problēmas. Bet, tieši pateicoties tam, Latvijas tēls ES institūcijās šobrīd ir ļoti pozitīvs, un EK paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens pēdējā iestāšanās sarunu kārtā atzinis, ka Latvieši ir tauta, kurai var ticēt.

Savukārt Knuts Skujenieks, izvērtējot latvieša tēlu un identitāti Eiropā, atzina: galvenā problēma ir tā, ka latvieši ir pārāk provinciāli un bailīgi popularizē sevi un savu kultūru. “Mums ir nepieciešams lielāks risks, ekspansija pašpārliecinātībā Latvijas kultūras vērtību eksportā.”

Par latviešu identitāti un tās vietu Eiropā runāja arī filozofe LZA Filozofijas un socioloģijas institūta direktore Maija Kūle. Redakcija gaida arī referentu tiešās runas.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors