Kad soli pār robežu pavadīs 13 dzērves

Par mūsu pasēm un to izdevējiem

Piektdien, 10.maijā, Kongresu namā: Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) preses sekretāre Laine Boldāne, PMLP priekšnieks Mārtiņš Bičevskis, priekšnieka vietnieks Andris Jānis Lejiņš, priekšnieka vietniece Maira Roze, PMLP Iedzīvotāju reģistra klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Olita Magone, PMLP Bēgļu lietu centra vadītāja Baiba Biezā Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Piektdien, 10.maijā, Rīgā, Kongresu namā, Iekšlietu ministrijas informatīvās dienas un “Eiropas nedēļas 2002” ietvaros Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) rīkoja prezentāciju, kurā atklāja arī pasu ekspozīciju, lai interesenti izsekotu līdzi pasu satura un vizuālo pārmaiņu vēsturei Latvijā gadsimta garumā.

Ekspozīcijā bija apskatāmas Latvijas pirmās brīvvalsts, Padomju Savienības, pašreiz lietošanā esošās, kā arī jaunā parauga pases. Apmeklētāji varēja iepazīties ar informāciju, kāda tika iekļauta personu apliecinošajā dokumentā pagājušā gadsimta sākumā, kādu paredzēts iekļaut jaunā parauga pasēs, un kā mainījušies drošības elementi. Kā pastāstīja PMLP preses sekretāre Laine Boldāne, PMLP speciālisti plāno ekspozīciju paplašināt. Nākotnē izstāde tiks papildināta, piemēram, ar vecajiem pasu iespiešanas aparātiem, tādēļ PMLP aicina iedzīvotājus, kuriem pieejami kādi interesanti ar šo tēmu saistīti priekšmeti, tos pievienot vēsturiskajai ekspozīcijai.

Pasākuma ietvaros visiem bija iespēja noklausīties arī PMLP ekspertu informatīvas lekcijas par pašu PMLP un tās kompetencē esošajiem jautājumiem — migrāciju, patvērumu, jaunajiem personu apliecinošajiem dokumentiem.

Atskatoties uz PMLP vēsturi un iezīmējot nākotnē darāmo, PMLP priekšnieks Mārtiņš Bičevskis uzsvēra galvenos pārvaldes uzdevumus un darbības sfēras — migrācijas politikas jautājumu risināšana, kas aptver arī ārvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās regulēšanu mūsu valstī, patvēruma un bēgļu problēmu izskatīšanu. Otrs PMLP kompetencē esošais jautājums — Latvijas iedzīvotāju reģistrācija un uzskaite. “Šobrīd ir apzināti visi Latvijas iedzīvotāji un darbojas nepārtraukta režīma tiešraides informācijas sistēma,” par panākumiem stāstīja M.Bičevskis. Trešais PMLP uzdevums ir personību apliecinošo dokumentu izsniegšana Latvijas iedzīvotājiem. Lai veiktu visus uzdevumus, Latvijā darbojas 33 PMLP teritoriālās nodaļas — pa vienai katrā rajonā un vēl sešas Rīgas priekšpilsētās. No nelielas iestādes, kurā strādāja mazāk nekā desmit darbinieku, PMLP Latvijas neatkarības gados ir izveidojusies par vērā ņemamu valsts pārvaldes instrumentu, kurā nodarbināti aptuveni 1000 darbinieku. PMLP ir Iekšlietu ministrijas pārraudzības iestāde.

Lai arī PMLP dara svarīgu, katram Latvijas iedzīvotājam nozīmīgu darbu, tās priekšnieks M.Bičevskis atzīst, ka cilvēki uz pārvaldi skatās ar zināmu piesardzību un tās darbs nekad netiks novērtēts pietiekami augstu. “Migrācijas dienestu darbs nekad nebūs pietiekami labs sabiedrības acīs, jo tiem nākas pieņemt lēmumus jautājumos, kas tieši ietekmē cilvēku likteņus,” bez rūgtuma pauda M.Bičevskis un pastāstīja, ka jau 6 PMLP nodaļās darbojas pēc vienas aģentūras principa izveidoti klientu centri — tas nozīmē, ka cilvēks var atnākt un nokārtot visus jautājumus vienuviet.

Ieskatu pasu sistēmas vēsturē interesentiem sniedza PMLP priekšnieka vietnieks Andris Jānis Lejiņš. Viņš arī iepazīstināja klātesošos ar jauno pasu paraugiem un pastāstīja par būtiskākajām atšķirībām.

Pasaules vēsturē pasu sistēmas iedibinātājs ir Francijas karalis Ludviķis XIV, kurš 1672.gadā ieviesa robežas šķērsošanai nepieciešamo dokumentu. Tulkojumā no franču valodas “passport” nozīmē — solis pāri. Krievijā un līdz ar to Latvijā pases ieviesis Pēteris I 1719.gadā, un mūsu valstī Krievijas cara iedibinātā pasu sistēma darbojās līdz Latvijas neatkarības iegūšanai 1918.gadā. Pēdējās Latvijas Republikas pases pirms neatkarības atjaunošanas izsniegtas pat 1944.gadā.

Pēdējos divos gados aptuveni trešdaļa (32,3 procenti) Latvijas iedzīvotāju ir devušies ārpus mūsu valsts robežām. Uzrādot pasi uz valstu robežām, gandrīz katram trešajam vai ceturtajam (26,7 procentiem) ir radušās problēmas — tādus secinājumus uzrāda pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) iniciatīvas veiktā socioloģiskā aptauja, ar kuras rezultātiem klātesošos iepazīstināja A.J.Lejiņš. Aptauja lieku reizi apliecina jau daudzkārt izskanējušo informāciju — pašreizējā Latvijas Republikas pilsoņa pase neatbilst personu apliecinošu ceļošanas dokumentu starptautiskajiem standartiem.

Jau ir izstrādāta jaunā Latvijas Republikas pilsoņa pase — mašīnlasāma, ar īpašu drošības elementu kopumu un unikālu dizainu, kura autors ir Laimonis Šēnbergs, Latvijas naudas mākslinieks. Paredzams, ka jaunā parauga pases optimālā gadījumā varēs sākt izsniegt jau šogad. Saskaņā ar pasu koncepciju ir izstrādātas piecu veidu pases — pilsoņa pase, nepilsoņa pase, diplomātiskā pase, dienesta pase un bezvalstnieka ceļošanas dokuments. Katrai no tām ir atšķirīga vāciņu krāsa — pilsoņu pasēm tumši zila, nepilsoņu pasēm violeta, diplomātiskajām pasēm tumši zaļa, dienesta pasēm melna un bezvalstnieka ceļošanas dokumentam brūna. Pases lapu papīrs ir gatavots īpaši Latvijas pasēm, tajā iestrādātas vairāktoņu ūdenszīmes ar lidojošu dzērvju attēliem. Papīrā iestrādāta arī īpaša drošības josliņa, uz kuras redzams uzraksts “LATVIJA” un Latvijas karogs krāsās. Pases lappušu pamatdrukas zīmējumi izpildīti vairāktoņu varavīksnes apdrukā, tajos attēlota Latvijas teritorijas kontūra, turklāt katrs novads iezīmēts atšķirīgi ar etnogrāfisku rakstu elementiem. Jaunās pases lappušu pamatdrukā iestrādāti arī tādi drošības elementi kā pretkopēšanas līnijas, kas kopijā parādās kā atsevišķās līnijas vai traipi.

Pases datu lapa iekārtota saskaņā ar starptautiskajiem standartiem. Fotogrāfija vairs netiek ielīmēta, bet ieskenēta, skenēts ir arī personas paraksts. Turpmāk pases datu lapā tiks norādīts arī personas augums centimetros, kas ir papildu garantija tam, ka pases lietošana var būt apgrūtinoša svešai personai. Pases datu lapu no abām pusēm sedz karsti uzklāts lamināts. Vecā parauga pasēs datu lapu klāja uzlīmēts pārklājums, ko varēja viegli atdalīt un attiecīgi izmainīt datu lapā ietverto informāciju.

Ultravioletajā starojumā katrā pases lapā redzams dzērvju kāsis. Dzērvju skaits katrā pases atvērumā ir vienāds — trīspadsmit, bet mainās to izvietojums kāsī.

PMLP rīkotajā prezentācijā tika runāts arī par migrācijas un patvēruma jautājumiem. Informāciju sniedza PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze un PMLP Bēgļu lietu centra vadītāja Baiba Biezā.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore