Par NATO ģenerālsekretāra vietnieka vizīti Rīgā

Piektdien, 10.maijā, Rīgā: NATO ģenerālsekretāra vietnieks Roberts Bells tiekas ar Latvijas Republikas aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski (augšējā attēlu rindā). Pirmdien, 13.maijā, Rīgā: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palātas Aizsardzības komisijas priekšsēdētāja Brūsa Džordža (centrā) vadītā delegācija tiekas ar Latvijas Republikas Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja biedru Aleksandru Kiršteinu, priekšsēdētāju Dzintaru Kudumu un komisijas locekli Martijanu Bekasovu (vidējā attēlu rindā). Otrdien, 7.maijā, konferencē “Baltijas valstis un NATO paplašināšanās” Kopenhāgenā: NATO Informācijas nodaļas direktors Džeimss Šī, Dānijas Atlantiskā līguma asociācijas ģenerālsekretārs Troels Frolings, Latvijas vēstnieks NATO Imants Lieģis, Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Ēvalds Inatavičs, bij. Igaunijas ārlietu un aizsardzības ministrs Jiri Luiks (apakšējā attēlu rindā)

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš 10. maijā tikās ar NATO ģenerālsekretāra vietnieku Robertu Bellu, kurš uzturējās vizītē Latvijā.

Tikšanās laikā pārrunāti atsevišķi reģionālās un drošības politikas aspekti. I. Bērziņš informēja R. Bellu par Latvijas paveikto, integrējoties NATO. Ministrs atzīmēja Saeimas pieņemtās izmaiņas vēlēšanu likumos un parlamenta lēmumu līdz 2008. gadam nodrošināt aizsardzības vajadzībām 2% no iekšzemes kopprodukta. R. Bells apsveica Latviju ar izdarītajām izmaiņām vēlēšanu likumos.

Sarunas gaitā pārrunāta reģionālās drošības attīstība. Ārlietu ministrs atzīmēja lielisko sadarbību, kura izveidojusies starp trim Baltijas valstīm un Baltijas jūras reģionā kopumā. Pārrunātas attiecības ar Krieviju. I. Bērziņš pauda viedokli, ka pēc Latvijas uzņemšanas NATO un ES Latvija būs aktīva Krievijas un rietumvalstu dialoga dalībniece. Ministrs norādīja, ka Latvijas un Krievijas attiecību pamatā ir labu kaimiņattiecību principi un Latvija ir atvērta dialogam. I. Bērziņš arī uzsvēra, ka Latvija aktīvi sadarbojas ar citām NVS reģiona valstīm un labprāt piedāvā savu pieredzi valsts un ekonomisko reformu jautājumos.

Tikšanās ietvaros pārrunāta arī sabiedrības attieksme pret Latvijas pievienošanos NATO.

Arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs tikās ar NATO ģenerālsekretāra vietnieku Robertu Bellu.

Abas amatpersonas pārrunāja Latvijas sadarbību ar NATO bruņojuma un infrastruktūras organizācijām pēc Prāgas sammita. Latvijai būs iespēja izmantot šo struktūru pieredzi bruņojuma, ekipējuma un infrastruktūras attīstības jautājumos, tādējādi uzlabojot valsts aizsardzības sistēmu.

NATO ģenerālsekretāra vietnieks sarunas laikā piekrita atbalstīt Latvijas jūras novērošanas sistēmas attīstību, precizējot tehniskās specifikācijas, kā arī līdzdarbojoties šī projekta nepieciešamo organizatorisko procedūru veikšanā.

E.Rinkēvičs un R.Bells pārrunāja arī vienotās Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas sistēmas “Baltnet” pieslēgšanu NATO kopējai gaisa telpas novērošanas sistēmai, īpaši uzsverot informācijas apmaiņu un informācijas drošību.

10.maijā Saeimas Aizsardzības komisijas pārstāvji tikās ar NATO ģenerālsekretāra vietnieku Robertu Bellu.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja Latvijas gatavošanos integrācijai Ziemeļatlantijas aliansē un paveikto likumdošanā, lai šo mērķi sasniegtu.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintras Kudums informēja viesi par komisijas likumdošanas darbu, parlamenta kontroli pār aizsardzības budžeta izlietojumu, programmu un plānu izpildi, kā arī Baltijas valstu sadarbību militārajā jomā un līdzdalību miera uzturēšanas misijās.

NATO ģenerālsekretāra vietnieks R.Bells akcentēja parlamenta lomu valsts pārvaldes sistēmā un augstu novērtēja Saeimas drosmi un apņēmību, pieņemot grozījumus vēlēšanu likumos un Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz līdz 2008.gadam saglabāt nemainīgu valsts aizsardzības finansējumu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. R.Bells pauda uzskatu, ka Latvijai ir pārliecinošas izredzes saņemt Prāgā uzaicinājumu dalībai aliansē. Viņš arī apgalvoja, ka NATO dalībvalstis, spriežot par Latvijas uzņemšanu aliansē, pozitīvi novērtēs mūsu valsts līdzdalību miera uzturēšanas misijās Balkānos un atbalstu cīņai pret terorismu Afganistānas kontekstā.

Sarunas noslēgumā NATO ģenerālsekretāra vietnieks R.Bells sacīja: “Turpiniet vairot savus panākumus virzībā uz aliansi, izmantojot sešus mēnešus līdz Prāgas NATO galotņu sanāksmei, lai vēl vairāk nostiprinātu savas pozīcijas, kas jau tagad ir ļoti spēcīgas.”

ĀM preses centrs, AM Sabiedrisko attiecību departaments, Saeimas preses dienests

Par Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palātas delegācijas vizīti Rīgā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 13. maijā, Rīgas pilī tikās ar Lielbritānijas parlamenta Aizsardzības komisijas delegāciju tās priekšsēdētāja Brūsa Džordža vadībā.

Prezidente pateicās par Lielbritānijas atbalstu Latvijai NATO integrācijas jomā, kā arī par komisijas interesi personīgi iepazīties ar Latvijas panākto progresu. Viņa minēja arī sekmīgo Lielbritānijas aizsardzības ministra neseno vizīti Latvijā. B.Džordžs apliecināja, ka jūtas iespaidots par mūsu valsts panāktajiem rezultātiem reformu gaitā un NATO integrācijas jautājumos, rosinot Latviju līdz Prāgas NATO valstu vadītāju sanāksmei turpināt savu attīstību tikpat aktīvi.

Pārrunājot NATO paplašināšanās procesa aktualitātes, prezidente pauda augstu novērtējumu atbalstam, ko saņem NATO kandidātvalstis, tajā skaitā Latvija, Lietuva un Igaunija: “Mēs esam priecīgi un pateicīgi par Čehijas prezidenta Vāclava Havela lielo atbalstu Baltijas valstu iestājai NATO. Nesenās V.Havela tikšanās laikā Prāgā ar Baltijas valstu prezidentiem varējām vēlreiz pārliecināties par viņa morālo atbalstu un skaidro NATO nākotnes redzējumu.”

Vakar, 13.maijā, Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvji tikās ar Lielbritānijas parlamenta Pārstāvju palātas Aizsardzības komisijas deputātu delegāciju, kas viesojas Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, lai sagatavotu ziņojumu par NATO nākotni paplašināšanās kontekstā.

Pārstāvju palātas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Brūss Džordžs iepazīstināja Latvijas parlamentāriešus ar viņa vadītās komisijas darbu, kas galvenokārt saistīts ar politikas veidošanu militārajā jomā. Lielbritānijas parlamenta pārstāvji interesējās par Aizsardzības un iekšlietu komisijas paveikto un uzdevumiem, gatavojoties Latvijas integrācijai Ziemeļatlantijas aliansē, tostarp civilās kontroles pār militārajām struktūrām realizēšanu, aizsardzības budžetu un mūsu valsts iespējamo ieguldījumu NATO.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums pastāstīja viesiem par komisijas paveikto militārās likumdošanas jomā, īpaši akcentējot nesen pieņemtos grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kā arī darbu ar militārā dienesta, alternatīvā dienesta un mobilizācijas likumprojektiem. Lielbritānijas parlamentārieši atzinīgi novērtēja Latvijas plānoto aizsardzības budžetu turpmākajiem sešiem gadiem un gribēja zināt, kā sabiedrība uztver ievērojamu līdzekļu novirzīšanu militārām vajadzībām. Dz.Kudums paskaidroja, ka iedzīvotāji izprot nepieciešamību ieguldīt līdzekļus valsts drošības nostiprināšanā. Savukārt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Kiršteins pastāstīja par komisijas ārpolitiskajām aktivitātēm, sadarbojoties ar NATO un EDSO, lai izpildītu starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, tostarp par Saeimas veiktajiem grozījumiem vēlēšanu likumos.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dz.Kudums akcentēja, ka Latvija, ja tā kļūs par NATO dalībvalsti, nevēlas būt tikai drošības patērētāja, bet ir gatava dot savu ieguldījumu alianses darbā, nostiprinot ārējās robežas, lai cīnītos pret nelegālo imigrāciju un pārrobežu organizēto noziedzību, kā arī piedaloties operācijās ārpus mūsu valsts robežām, kā tas jau notiek miera uzturēšanas misijās Balkānos.

Tikšanās gaitā pārrunāta arī Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā — gan kopīgie projekti ar Igauniju gaisa telpas kontroles nodrošināšanā, veidojot kopīgu radaru sistēmu, kas vēlāk varēs iekļauties NATO gaisa aizsardzības tīklā, gan militārā personāla apmācīšana “Baltdefcol”. Mūsu parlamentārieši pateicās par Lielbritānijas atbalstu šo un citu projektu īstenošanā.

Vakar, 13.maijā, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Lielbritānijas parlamenta Aizsardzības komitejas delegāciju. Tikšanās laikā pārrunāti drošības politikas jautājumi.

I. Bērziņš uzsvēra labo Latvijas un Lielbritānijas sadarbību aizsardzības jomā, norādot uz šīs sadarbības veiksmīgajiem praktiskajiem aspektiem. Ārlietu ministrs informēja Lielbritānijas parlamentāriešus par Latvijas veikumu, gatavojoties dalībai NATO. Ministrs atzīmēja Saeimas pieņemtās izmaiņas vēlēšanu likumos un parlamenta lēmumu līdz 2008. gadam nodrošināt aizsardzības vajadzībām 2% no iekšzemes kopprodukta. Tikšanās ietvaros pārrunāts arī Latvijas sagaidāmais ieguldījums, kļūstot par NATO dalībvalsti. Ministrs norādīja uz Latvijas aktīvo līdzdalību miera uzturēšanas operācijās Balkānos un Baltijas valstu militāro sadarbību. Ministrs arī atzīmēja, ka NATO paplašināšanās nostiprinās reģionālo stabilitāti kopumā un būs izdevīga visām reģiona valstīm. Ministrs atzīmēja, ka, Latvijai kļūstot par NATO dalībvalsti, tā būs aktīva NATO un Krievijas dialoga dalībniece. I.Bērziņš pauda viedokli, ka Latvijas dalība NATO un ES palīdzēs izveidot kvalitatīvi jaunas attiecības ar Krieviju. I.Bērziņš arī uzsvēra, ka Latvijas pieredze var tikt izmantota sadarbībai ar NVS reģiona valstīm, kur Latvija gatava piedāvāt un jau piedāvā savu pieredzi valsts un ekonomisko reformu jautājumos.

Sarunas gaitā Lielbritānijas parlamentārieši interesējās par sabiedrības attieksmi pret Latvijas dalību NATO, ministrs atzīmēja augsto sabiedrības atbalsta līmeni – vairāk nekā 60%.

Valsts prezidenta preses dienests, Saeimas preses dienests, ĀM preses centrs

Par Baltijas valstīm un NATO paplašināšanos starptautiskā konferencē Kopenhāgenā

Pirms dažiem gadiem “General Motors” veica reklāmas kampaņu ar saukli “Šis nav Jūsu tēva Oldsmobile” ar mērķi iekarot klasiskajam “Oldsmobile” modelim vietu auto pircēju jaunās paaudzes vidū. Nesen notikušajā NATO paplašināšanai veltītajā konferencē Kopenhāgenā runātāji no Dānijas, Baltijas valstīm un Krievijas likās sakām to pašu par jauno NATO. Klasiskās transatlantiskās savienības dibinātāji droši vien neatpazītu jauno darbojošos personu paaudzi, jautājumu un izaicinājumu loku, ar ko NATO saskarsies novembrī Prāgas galotņu sanāksmē.

7. maijā Kopenhāgenā notikušajā konferencē “Baltijas valstis un NATO paplašināšanās” izmantoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas perspektīvu iestāties NATO kā platformu, uz kuras bāzes informēt Dānijas sabiedrību par jauno problemātiku, ar ko 21. gadsimtā saskaras paplašināta, pilnveidota un atjaunota NATO.

Galvenais runātājs NATO Informācijas nodaļas direktors Džeimss Šī uzsvēra trīs jaunus aspektus, kas NATO galotņu sanāksmē Madridē 1997. gadā vēl būtu šķituši neiedomājami, taču tagad, 2002. gadā, ir kļuvuši “par dzīves realitāti”. Pirmkārt, NATO paplašināšana vairs nav pretrunīgs jautājums. Jautājums ir vienīgi, kurš un kad tiks uzņemts, nevis vai vispār būtu jāuzaicina jaunas dalībvalstis. Otrkārt, gan ekspertu, gan diplomātu aprindās valda vārdos neizteikts pieņēmums, ka Latvija, Lietuva un Igaunija, kas savu neatkarību atguva pirms 11 gadiem, drīz kļūs par dalībvalstīm. Un, treškārt, Krievija vairs nav šķērslis, bet gan iespēja pilnveidot NATO lomu transatlantiskās drošības struktūras arhitektūras stiprināšanā.

Konferences rīkotāja Dānijas Atlantiskā līguma asociācijas priekšsēdētāja Eva Kjera Hansena Kopenhāgenas konferenci novērtēja kā sastāvdaļu no NATO un ES paplašināšanai veltīto pasākumu sērijas, kas notiek visā Eiropā ar moto “Eiropas atveseļošana”. Viņa atzīmēja, ka līdzās uzsvaram uz Baltijas valstīm konferencei ir arī īpaša “Krievijas dimensija”, kuras ietvaros uzstājās Maskavas ASV un Kanādas institūta direktora vietnieks Aleksejs Bogaturovs. Dānijas Atlantiskā līguma asociācijas ģenerālsekretārs Troels Frolings uzsvēra, ka Baltijas valstu dalība NATO pozitīvi ietekmēs visu Baltijas jūras reģionu.

Džeimss Šī uzskaitīja četrus iemeslus, kāpēc Baltijas valstu uzņemšana, kas pirms desmit gadiem likās “neiedomājama”, tagad ir paplašināšanās grafika augšgalā. Pirmkārt, ASV ir skaidri paudusi apņēmību Prāgas tikšanās laikā panākt būtisku paplašināšanos. Otrkārt, ievērojamas pozitīvas izmaiņas Krievijas attieksmē pret Baltijas valstu uzņemšanu. Treškārt, NATO ir īstenojusi konsekventu politiku, kas diktē, ka jebkuras valsts uzņemšanu nosaka tikai “iekšējie” apstākļi (attiecīgās valsts gatavība) un “ārējie” apstākļi (valsts ģeogrāfiskais novietojums, vēsture) nav faktors. Ceturtkārt, pateicoties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas stingrajai nostājai Rīcības plāna dalībai NATO procesā ir panākts ļoti liels progress un “šīs valstis ir patiešām gatavas dalībai NATO”.

Baltijas valstu pārstāvji informēja, ko katra valsts ir darījusi, lai sagatavotos dalībai NATO, un kā šī gatavošanās ir tikusi orientēta uz palīdzības sniegšanu NATO jaunu drošības izaicinājumu risināšanā Eiropā. Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Evalds Ignatavičs stāstīja par Lietuvas centieniem sniegt savu ieguldījumu jaunajā NATO un apsveica NATO un Krievijas attiecību attīstības pozitīvo gaitu. Latvijas vēstnieks NATO Imants Lieģis uzskaitīja specializētās nozares, kas tiek attīstītas Latvijas bruņotajos spēkos, kā atmīnēšana, aizsardzības spējas pret bioloģiskajiem un ķīmiskajiem ieročiem. Igaunijas bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs vēstnieks Juri Luiks runāja par jaunajiem draudiem drošībai, ar ko saskaras NATO, piemēram, zema standarta karadarbības metodes un ne no valstīm nākošie draudi, atzīmējot, ka abās jomās Igaunijas aizsardzības politika tiek pielāgota NATO vajadzību apmierināšanai.

Aleksejs Bogaturovs pieskārās ģeopolitiskajām pārmaiņām, kas ir mainījušas ASV ārpolitikas uzsvaru un drošības problēmas Eiropā un Tuvajos Austrumos. Viņš atzīmēja, ka 11. septembris ir atklājis jaunu “iekšējo draudu “ esamību, kas licis ASV un citām NATO valstīm pārskatīt savu drošības politiku un pašu NATO lomu. A.Bogaturovs izteica cerību, ka Krievijas un Baltijas attiecības varēs uzlaboties, un aicināja attīstīt plašākus politiskos, ekonomiskos un kultūras kontaktus starp Krieviju un Baltijas valstīm.

Dānijas Atlantiskā līguma asociācijas rīkotā konference notika Dānijas Ārlietu ministrijas atbalstītās pasākumu Baltijas jūras reģionā programmas ietvaros, kuras mērķis ir veicināt sadarbību un sapratni starp Dāniju, Baltijas valstīm un Krieviju. Daudzie klātesošie žurnālisti, Dānijas valdības pārstāvji un parlamenta deputāti uzsvēra visā reģionā pieaugošo interesi par “jaunu un pilnveidotu” NATO.

Ārlietu ministrijas preses centrs