“Amatu maiņa ir normāls darbs, un tas notiek jebkurā pašvaldībā”

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio 13. maija raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Divi temati preses slejās virmo nepārtraukti, pirmkārt, tās ir transporta problēmas, precīzāk — problēmu risinājums saistībā ar tiltu remontiem. Domes Satiksmes departaments noraidīja Satiksmes ministrijas ierosinājumus. Šorīt intervijā programmā “Labrīt” Dolgopolova kungam uzdevu jautājumu — kas tad īsti notiks tālāk, vai kas tiks vai netiks mainīts? Viņš skaidri uz šo jautājumu nevarēja atbildēt. Ko sakāt jūs?

Gundars Bojārs: — Jāsāk ar to, ka tilti tiešām ir jāremontē, to prasa to tehniskais stāvoklis, drošības noteikumi. Un vēl jāatzīmē, ka tomēr netiek remontēti divi tilti, bet Vanšu tilta viena puse un viena nobrauktuve no Salu tilta — uz Krasta ielu. Protams, maksimuma stundās tas rada zināmas neērtības autobraucējiem, ar to ir diemžēl jārēķinās, mēģinām šo situāciju vērst par labu.

— Divi temati preses slejās virmo nepārtraukti, pirmkārt, tās ir transporta problēmas, precīzāk — problēmu risinājums saistībā ar tiltu remontiem. Domes Satiksmes departaments noraidīja Satiksmes ministrijas ierosinājumus. Šorīt intervijā programmā “Labrīt” Dolgopolova kungam uzdevu jautājumu — kas tad īsti notiks tālāk, vai kas tiks vai netiks mainīts? Viņš skaidri uz šo jautājumu nevarēja atbildēt. Ko sakāt jūs?

Gundars Bojārs: — Jāsāk ar to, ka tilti tiešām ir jāremontē, to prasa to tehniskais stāvoklis, drošības noteikumi. Un vēl jāatzīmē, ka tomēr netiek remontēti divi tilti, bet Vanšu tilta viena puse un viena nobrauktuve no Salu tilta — uz Krasta ielu. Protams, maksimuma stundās tas rada zināmas neērtības autobraucējiem, ar to ir diemžēl jārēķinās, mēģinām šo situāciju vērst par labu. Taču sastrēgumi uz tiltiem mums ir novērojami ne tikai tad, kad tie tiek remontēti, bet arī normālos apstākļos no rīta un pēcpusdienā. Tas nav pirmais gadījums, arī Bērziņa kunga vadības laikā tika vienlaikus remontēti trīs tilti, tā ka šobrīd situācija nav tik slikta. Protams, galīgi tā būs atrisināta tad, kad mums radīsies vēl Dienvidu tilts un Ziemeļu tunelis.

— Bet vai, jūsuprāt, departamentam nevajadzētu meklēt tieši šobrīd optimālāku risinājumu šiem pāris mēnešiem līdz patlabanējā remonta stadijas beigām?

G.Bojārs: — Šie risinājumi rodas katru dienu, es domāju, ar katru dienu arī tiek atvieglota kustība. Mums ir tīri laba sadarbība ar ceļu policiju, kas veic kustības regulēšanu, risinājumus mēs meklējam un arī pielietojam.

— Par kontroli pašos darbos. Es esmu pats bijis aculiecinieks, ka uz Salu tilta, piemēram, vīri nestrādā ar atdevi, kādu varētu no viņiem gaidīt, lai pēc iespējas ātrāk tiktu ar darbiem galā. Vai jums ir iespēja ietekmēt kaut kā līgumsaistības no šāda aspekta?

G.Bojārs: — Šīs līgumsaistības ir paredzētas līgumā, un ir paredzēts termiņš, kādā ir jāveic šie tiltu remonti. Tātad ir paredzēts gala termiņš, un, tikai vadoties no tā, ievērojot likumdošanu, mēs varam celt kādas prasības. Taču tilti tiek remontēti arī naktīs, es pats sestdien, braucot četros no rīta, redzēju uz Vanšu tilta remontbrigādi, tātad darbs notiek.

— Otrs temats — kaislības ap hokeja halli. Tās nerimst, prese procesu raksturo kā amatvīru pīšanos pretrunu tīklā. Saeima šonedēļ lems par izmeklēšanas komisijas izveidošanu saistībā ar hokeja halles celtniecību. Kā šim procesam sekojat līdzi jūs?

G.Bojārs: — Protams, domei ir interesanti, lai 2006.gada čempionāts notiktu Rīgā, taču mūsu atbildība aprobežojas tikai ar to, ka mums ir jāsaskaņo projekts un jāpiešķir nepieciešamā zemes platība šī projekta realizācijai. Mēs neesam redzējuši projektu, bet jāsaka, ka tur ir ieviesusies neprecizitāte par šiem 400 miljoniem, tātad šis investors tikai gribēja apliecināt, ka viņa iespējas ir investēt līdz 400 miljoniem, tātad šī ir tāda neliela, bet diezgan būtiska neprecizitāte. Dome jau no paša sākuma norobežojās no šī procesa, mēs nevaram parakstīt nekādu līgumu ar šo investoru, un mēs strādāsim ciešā sadarbībā ar Latvijas Hokeja federāciju, kas ir šī čempionāta rīkotāja.

— Domei šonedēļ jāpieņem galīgais lēmuma projekts par Rīgas pilsētas zemes vērtības zonējumu, jaunais pilsētas zemes zonējums tiks izmantots nekustamā īpašuma nodokļu aprēķināšanā. Kopumā grozījumu ir diezgan daudz, bet Finansu departamenta direktors Raimonds Krūmiņš jau apgalvo, ka nekustamā īpašuma nodoklis par zemi būtiski nemainīsies.

G.Bojārs: — Tieši tā. Šis jaunais zonējums tika sagatavots jau pirms pašvaldību vēlēšanām, un saskaņā ar likumu tas bija jāapstiprina līdz šī gada 15.maijam, kas arī tiks izdarīts. Darbs bija ļoti saspringts, dome šajā laikā veica divas sabiedriskās apspriešanas. Mums ir saņemti un reģistrēti 272 rakstiski iesniegumi no iedzīvotājiem un uzņēmējiem, un dome ir spējusi vienoties ar Valsts zemes dienestu ne tikai par vērtību atsevišķās vietās, par vērtību izmaiņu neizdarīšanu, bet arī par vērtību samazinājumu. Tā, piemēram, Rīgas pilsētā dzīvojamo māju apbūves zemei ir noteikts samazinājums visās zemes vērtības zonās vidēji par 25 procentiem. Rīt mēs šo zonējumu Rīgas domē arī apstiprināsim.

— Solītā atlaižu sistēma, kas zemes pirmajiem īpašniekiem un to mantiniekiem nodokļu maksājumus saglabā pašreizējā līmenī, paliks spēkā?

G.Bojārs: — Jā, tas nemainās, tā ir domes pretimnākšana, jāsaka, mēs šajā procesā zaudējam, jo tas nemaina mūsu maksājumus pašvaldību izlīdzināšanas fondā, bet tā ir Rīgas domes sociālā pretimnākšana saviem iedzīvotājiem.

— Paredzētas arī vēl citas atlaižu iespējas?

G.Bojārs: — Jā, mums ir izveidota darba grupa, kas strādā pie precīziem atlaižu mehānismiem, lai, kā saka, nebūtu jāskata pēc deguniem. Būs izstrādāta precīza sistēma, kādā veidā šīs atlaides tiek piešķirtas.

— Bet kad precīzu nodokļu maksājumu izmaiņu summa varētu būt zināma, tātad rīt nobalsos…

G.Bojārs: — Rīt nobalsos, un patiesībā kopējie Rīgas ieņēmumi, var teikt, nemainīsies, tātad Rīgas domei maksājumi no īpašuma nodokļa paliks iepriekšējā līmenī.

— Jā, bet cilvēkus interesē — kad tad es uzzināšu savu precīzo summu, kas notiks pēc šīs nobalsošanas tīri tehniski?

G.Bojārs: — Tīri tehniski ar šo nobalsošanu ir apstiprināti jaunie zonējumi, arī jaunās vērtības, un tās stāsies spēkā ar nākamā gada 1.janvāri.

— Bet aptuveni pāris nedēļu laikā būs lielāka skaidrība.

G.Bojārs: — Tiks publicēts, kā vienmēr, gan pilsētas vadošajos laikrakstos, gan arī “Latvijas Vēstnesī”.

— Kādēļ nepieciešami paredzētie grozījumi pašvaldību nolikumā, kas pieļauj iespēju pieņemt domes lēmumu, balsojot tikai 16 no 60 domniekiem, ja viņi balso par? Līdz šim lēmumu varēja pieņemt ne mazāk kā 31 domnieks, ja 16 balsoja par. Kādēļ šīs izmaiņas ir nepieciešamas?

G.Bojārs: — Šīs izmaiņas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu domes darbu. Šo principu šobrīd mēs plānojam ieviest, bet tas darbojas arī Saeimā, darbojas Eiropas Parlamentā, Eiropas Padomē un daudzu citu valstu parlamentos.

— Jūsuprāt, nav pamata runāt, ka šīs izmaiņas ir nedemokrātiskas vai negodīgas?

G.Bojārs: — Tieši otrādi, tās ir pietiekami godīgas un nodrošina darbus, papildus jau šonedēļ es gatavošu vēl vienas izmaiņas ar zināmām soda sankcijām tiem deputātiem, kas neapmeklē domes sēdes. Tātad par katru neapmeklēto sēdi no deputāta atalgojuma tiks atvilkta ceturtā daļa, domāju, ka tas disciplinēs mūsu tautas priekšstāvjus.

— Cerēsim. Deputāti šonedēļ izskatīs arī pašvaldības noteikumu projektu par būvatļauju saņemšanu pilsētā. Kas tur īpaši jauns, dažos vārdos?

G.Bojārs: — Lieta tāda, ka ir beiguši darbību vieni Ministru kabineta noteikumi un ir stājušies spēkā jauni, kuros noteikts, ka pašvaldībai ir jānosaka šī būvatļauja. Principā nekā īpaši jauna nav, varētu teikt, ka tas precizē, kādā veidā un cik liela šī nodeva būs.

— Un tās ir lielākas?

G.Bojārs: — Nē.

— Būtībā tas pats?

G.Bojārs: — Būtībā tieši tās pašas nodevas.

— Tātad vienkārši šis dokuments sakārto lietas, nevis ko īpaši maina.

G.Bojārs: — Jā, tas ir uzlikts mums ar Ministru kabineta lēmumu, mums šāds dokuments bija jāpieņem.

— Deputāti arī lems par konkursa izsludināšanu Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka amatam. Saskaņā ar prezidija atbalstīto lēmuma projektu policijas priekšnieka kandidātam pieļaujama arī nepabeigta augstākā izglītība, darba stāžam jābūt ne mazākam par pieciem gadiem vai vismaz trim gadiem vadošā amatā. Kādēļ izglītības prasības it kā pazeminātas?

G.Bojārs: — Šo lēmuma projektu ir izstrādājusi Drošības un kārtības jautājumu komiteja, es personīgi uzskatu, ka vadītājam būtu jābūt ar augstāko izglītību, un plānoju, iespējams, arī pats iesniegt šādu priekšlikumu domes sēdē.

— Lai mazliet pamainītu. Vai, jūsuprāt, priekšnieka pienākumu izpildītājs Mačuļska kungs varētu pretendēt uz šo amatu šobrīd?

G.Bojārs: — Es uzskatu, ka viņš ir profesionālis, ļoti kārtīgs un izpildīgs cilvēks, viņš arī mācās, mēģina apgūt augstāko izglītību, jāsaka, ka visādi citādi viņš būtu šim amatam piemērots. Jautājums ir par augstāko izglītību.

— Bet par konkrēto kandidātu droši vien, kā vienmēr, lems pati dome.

G.Bojārs: — Lems dome.

— Vai ar Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kandidāta Jura Kuzmas iecelšanu Ziemeļu rajona izpilddirektora amatā beigsies amatu maiņa izpilddirekcijās?

G.Bojārs: — Nu, nenotiek jau kāda plānveida amatu maiņa, tai pašā laikā es uzskatu, ka izpilddirektori ir šie politiskie priekšstāvji, kas ļauj tām partijām, kas ir pie varas Rīgas domē, uzņemties arī atbildību. Tātad, ja šīs partijas uzņemas atbildību rīdzinieku priekšā, šiem izpilddirekciju vadītājiem ir jānodrošina politiskā atbildība. Nekāda plānveida amatu maiņa nenotiek, tas ir normāls darbs, tas notiek jebkurā pašvaldībā, kā tas noticis arī iepriekš. Es neuzskatu, ka šeit būtu kaut kas nepareizi, mums tiek izteikti pārmetumi, ka tā ir politiskā cīņa. Jā, tā ir politiskā cīņa, un tā es pret to arī attiecos.

— Opozīcijas deputāti gan prognozē, ka sākšoties jauns raunds šai kustībā, bet runa jau būšot par zemākajiem amatiem, arī par to nomaiņu.

G.Bojārs: — Tās ir muļķības. Attīstības departamenta vadītājs, kuru nesen dome draudzīgi apstiprināja, ir “Latvijas ceļa” pārstāvis, tā ka mēs, pirmkārt, vērtējam no profesionalitātes viedokļa, un, otrkārt, ir loma partijas piederībai, tātad partijas atbildībai.

— Lai arī mūsu sarunas laiks ir zināmā mērā ierobežots, es gribu uzzināt kaut ko par iedzīvotāju zvaniem, atsaucoties uz jūsu aicinājumu zvanīt par ierosinājumiem, sūdzībām par namu pārvaldēm. Kas šo zvanu rezultātā izveidojies, un kas sekos?

G.Bojārs: — Aprīlī vien ir piezvanījuši 645 iedzīvotāji, pārsvarā sūdzības ir par visām namu pārvaldēm, par neremontētām kāpņu telpām, par to, ka nav skaidri zināms, kā tiek izlietota namu pārvaldēs maksātā nauda, par komunāliem jautājumiem, par to, ka namu pārvaldes ņem atlīdzību par izziņām, vēl vesela rinda jautājumu, kas iedzīvotājiem rūp, piemēram, par ielu remontiem.

— Tātad process bija svētīgs, un paldies iedzīvotājiem…

G.Bojārs: — Process ir svētīgs, es arī aicinātu iedzīvotājus turpināt šo darbu. Ļoti aktīvi ir iesaistījusies Audita un revīzijas pārvalde, kas mēģina sakārtot šos finansiālos jautājumus namu pārvaldēs, es ceru arī uz namu pārvaldnieku atsaucību un uz iedzīvotāju atsaucību, mūs informējot par šīm neizdarībām, par iespējamiem pārkāpumiem, lūdzu zvanīt uz numuru 8003008.

— Kas praktiski notiks pēc visu šo priekšlikumu apkopošanas? Būs kādas izmaiņas vai lēmumprojekts?

G.Bojārs: — Īpašs lēmumprojekts nav vajadzīgs, mana prasība ir — pildīt, pirmkārt, likumu un, otrkārt, pildīt viņiem uzticētos pienākumus. Ja šīs prasības tiek pildītas, tad, protams, nekādu sankciju nebūs, ja ne, acīmredzot kādam būs jāšķiras no sava amata.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā