• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Garants pret iespējamu Krievijas krīžu ietekmi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.05.2000., Nr. 171/172 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6209

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Ģenerāļi dezinformē Krievijas prezidentu"

Vēl šajā numurā

12.05.2000., Nr. 171/172

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Garants pret iespējamu Krievijas krīžu ietekmi"

"Lietuvos aidas"

— 2000.04.28.

Krievijas vadība ilgu laiku neinteresējās par Eiropas integrācijas procesiem, jo līdz šim to uztrauca tika NATO paplašināšanas jautājumi.

Bet pēc tam, kad Briselē ar asociētajām valstīm sparīgi sākās sarunas par iestāšanos, Maskava sāka izrādīt savas bažas sakarā ar iespējamu negatīvu Eiropas Savienības ekonomiskās paplašināšanās ietekmi uz Krievijas ekonomiku.

Lietuvas Ārlietu ministrijā notikušajā PHARE projekta eksperta Ramūna Vilpišauska ziņojumā "Lietuvas un Krievijas ekonomiskās attiecības sakarā ar Lietuvas iestāšanos Eiropas Savienībā" tika norādīts, ka Maskavu visvairāk interesē tirdzniecības jautājumi.

Pēc tam, kad Baltijas valstis sāks lietot Eiropas Savienības noteiktos ārējos muitu tarifus, ir iespējama tirdzniecības diversifikācija. Lielākā vai mazākā mērā attiecības ar Krieviju ietekmēs vai mainīs Baltijas valstu pievienošanās kopīgajam Eiropas Savienības tirgum, Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas ieviešana, antidempinga un konkurences noteikumi, kā arī Eiropas Savienības preču standartu un sertifikācijas vispārēja lietošana.

Maskava uztraucas arī par to, ka Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā negatīvi ietekmēs cilvēku kustību, tranzītu un tirdzniecību starp Kaļiņingradas apgabalu un pārējo Krievijas Federācijas daļu. Savā ziņojumā Ramūns Vilpišausks norāda, ka Maskava interesējas, vai dalība Eiropas Savienībā neietekmēs krievvalodīgi runājošo stāvokli. Eksperts konstatē, ka pārlieku saasinātā uzmanība ir saistīta ar Krievijas vēlēšanos atrasties notikumu uzmanības centrā. Maskava neiebilstu, ja ar to regulāri tiktu saskaņoti integrācijas jautājumi. Iespējams, ka tā pat pieprasīs attiecīgu kompensāciju par negācijām, ko piedzīvos Krievijas ekonomika sakarā ar Baltijas valstu iestāšanos Eiropas Savienībā.

Ramūns Vilpišausks uzskata, ka Lietuvas iestāšanās Eiropas Savienībā ievērojami neietekmēs Krievijas un Lietuvas ekonomiskās attiecības. Gan Eiropas Savienība, gan arī Lietuva pret Krievijas importējamajām precēm attiecina nelielus muitu tarifus. Ievērojamas pārmaiņas notiks tikai dažās preču grupās. Palielināsies lauksaimniecības sektora aizsardzība.

Eksperts Ramūns Vilpišausks norāda, ka Lietuvai būtu izdevīgi, ja Krievija kļūtu par Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsti, pirms Lietuva tiks uzņemta Eiropas Savienībā. Tādā gadījumā Maskavai nāktos stingri ievērot PTO noteiktos tirdzniecības noteikumus un tarifus.

Lietuvas Ārlietu ministrijā Ramūna Vilpišauska ziņojumu klausījās arī Somijas eksperts Juko Rautava. Viņš norādīja, ka Somijai iestājoties Eiropas Savienībā ekonomiskajās attiecībās ar Krieviju nav notikušas negatīvas pārmaiņas.

Tieši pretēji, šīs attiecības ieguvušas pozitīvu izpausmi un Maskava nav izteikusi nekādu kritiku.

Vītauts Bruveris

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!