"Vai Putina Krievija būs "kārtības" vara?"

"Neue Zūrcher Zeitung"

— 2000.05.09.

Par to diskutē bijušie valdību vadītāji un eksperti.

Bijušo valdības vadītāju Ingmara Karlsona (Zviedrija), Kalevi Sorsas (Somija) un Helmūta Šmita (Vācija) vadībā Stokholmā, "Inter Action Council" kopā ar Krievijas ekspertiem diskutēja par Krievijas nākotni, prezidenta amatā esot Vladimiram Putinam. Demokrātijas nākotne Krievijā pārsvarā tika vērtēta drīzāk skeptiski. Taču vienlaikus tika atzīmēts, ka Krievija vēl nekad nav bijusi tik "normāla", kā pašreiz.

Vai Krievijas prezidents joprojām ir mīkla? — Nu jau vairākas nedēļas nē, — saka krievu politoloģe Lilija Ševcova. Piemēram, viņš saka, ka prioritāti piešķirs kārtībai (tomēr ir jājautā, kādai). Tāpat ir zināms, ka viņš nevērtē augstu preses brīvību, ka par spīti VDK pagātnei viņam nav tuva neviena ideoloģija. Turklāt viņš jau ir izteicies, ka grib padarīt Krieviju par otru Koreju. Taču par to, vai viņš, to sakot, ir domājis Ziemeļkoreju vai Dienvidkoreju, var vienīgi zīlēt.

Šmits iesaka Rietumiem būt atturīgiem

"Council" bijušie premjerministri un valstu vadītāji nodibināja 1983. gadā ar mērķi radīt diskusiju forumu, kas, pateicoties tā dalībnieku pieredzei, spēj ietekmēt aktuālo politiku. "Council" finansē 22 valdības, starptautiskās organizācijas un lielākie uzņēmumi.

Līdz ar politiķiem diskusijās piedalās arī uzņēmēji.

Helmūts Šmits domā, ka par spīti grūtībām Krievija joprojām ir lielvara un Rietumiem ir jābūt atturīgiem ar padomu došanu Krievijas vadībai. Pārāk sasteigtā "perestroika" esot vainojama, ka Krievijā jaunajai ekonomikai trūkst kārtīgu struktūru un Krievija, salīdzinot ar pārējām kādreizējām komunisma apspiestajām valstīm, ir palikusi iepakaļ.

Šmits saka, ka ir jāpārtrauc Rietumu valdību tik labprāt praktizētais "paštaisnums", pretējā gadījumā nevajagot brīnīties, ja Krievijā izplatās nacionālistiskas un pat ekspansionistiskas idejas.

Paipss uzsver Krievijas atbildību

Rihards Paipss iebilda pret to, ka Krievijas grūtībās tiek vainoti Rietumi. Viņš uzskata, ka galvenā problēma ir tā, ka Krievija nav spējusi samierināties ar lielvaras statusa zaudēšanu. Un pārējai pasaulei rodas problēma: jo trauslāka Krievijā ir demokrātija, jo lielākas ir agresīvas rīcības briesmas pret kaimiņiem un pret Rietumiem. Pamatojoties uz aptaujām, kurās 52% krievu ir skeptiski noskaņoti pret vairākpartiju sistēmu, Putins varētu uzdrošināties atteikties no politiskā plurālisma un pievērsties militāri industriālā kompleksa atjaunošanai.

Šādas briesmas saskata arī Krievijas eksperte Lidija Ševcova. Taču viņa uzskata, ka vēl lielāku risku rada tas, ka apkārt Putinam aktīvie liberālie politiķi cieš neveiksmi un ka nākošā ekonomiskā neveiksme var novest līdz asai, antiliberālai kustībai, pat līdz tam, ka varu sagrābj kāda autoritāra grupa.

Līdzīgi Putinu vērtē maršals Goldmans. Putina izteiciens "mēs esam bagāta valsts ar nabadzīgiem cilvēkiem" gan esot reāla skatījuma pazīme, taču viņa attieksme pret brīvajiem masu medijiem un lavierēšana tādu oligarhu kā Berezovskis priekšā dodot iemeslu šaubām, tāpat kā Putina pārspīlētā interese par militāri industriālo kompleksu.

Putins no cilvēka, kurš ir radis izpildīt pavēles, pēkšņi esot nonācis situācijā, kad virs viņa, izņemot Dievu, nav nevienas augstākas instances. Tāpat viņu joprojām ietekmējot arī VDK pagātne, uz ko norādot viņa izteikumi.

Pretrunīga bija konferences dalībnieku ekonomiskās attīstības prognozēšanas bilance: inflācija tiek kontrolēta, budžets uzrāda pārpalikumu, eksports ir audzis (galvenokārt naftas cenu pieauguma dēļ) un vispārējā ekonomiskās attīstības uzlabošanās ir aptvērusi daudzus uzņēmumus un reģionus. Taču joprojām 50% krievu dzīvo zem vai tuvu nabadzības robežai. Lai šo skaitli samazinātu līdz 25%, Krievijai 10 gadu pēc kārtas ir jāuzrāda 7% liela ekonomiskā attīstība gadā. Kalevi Sorsa saka, ka 40 līdz 60% Krievijas ekonomikas kontrolē mafija.

Savukārt Ričards Paipss domā, ka Krievija nekad nekļūs rietumnieciska valsts. Ekonomiskā un politiskā vara arī turpmāk veidos necaurskatāmu sajaukumu.

EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja direktors šveicietis Žerārs Stoudmans Krievijas galveno problēmu saskata nespējā pārvarēt Padomju savienības sabrukuma izraisīto identitātes krīzi.

Putins arī pēc Čečenijas kara beigām (kas, kā domā konferences dalībnieki, turpināsies vēl ilgi) ar Rietumiem runāšot asākā tonī nekā Jeļcins. Kā tas var izpausties? Piemēram, kā izvairīšanās sadarboties ar Baltijas valstīm un bruņošanās pastiprināšanā.

Kā rāda sabiedriskās domas aptaujas, 76% krievu vēlas varu, kas iedibinātu kārtību un to identificē ar Putina kursu, un tikai 20% vēlas atpakaļ komunisma diktatūras laiku.

Ēriks Gislings