"Krievijas jaunais spēks"

"Die Welt"

– 2000.05.08.

Šodien Krievijas nacionālajai drošībai ārkārtīgi svarīgi ir gan iekšējo, gan ārējo draudu jautājumi.

Kas attiecas uz draudiem no ārpuses, pirmkārt , Maskava ir konstatējusi, ka starptautiskajās attiecībās ir vērojama tendence lietot spēku, ka notiek mēģinājumi starptautisko drošības sistēmu pārveidot nelielas valstu grupas interesēs. Dienvidslāvijas kara piemērā redzams, kā ASV un citas rietumvalstis mēģina vienlaikus spēlēt pasaules glābēju un soda izpildītāju lomu un atbīdīt malā ANO. Otrkārt , Krievija un ASV arvien vairāk attālinās viena no otras atbruņošanās un bruņojuma kontroles jautājumu atrisināšanā. Ir konstatēta atgriešanās pie "dubultajiem standartiem". Treškārt , Krievija neredz, ka arī pārējās valstis censtos pārvarēt aukstā kara sekas. Diemžēl, fakti runā par to, ka Rietumi ir ieinteresēti nostiprināt Krievijas kā izejvielu piegādātājas lomu. Ir vairākas valstis, kas tiecas vājināt Krievijas ietekmi visās starptautiskās dzīves jomās.

Ceturtkārt , vēl nepieredzētā starptautisko teroristu organizāciju aktivitāte liek konstatēt, ka Krievijas teritorija ir izvēlēta par tālejošu plānu izmēģinājuma lauku. Diemžēl, ne visas valstis saprot, ka līdz ar pretterorisma operācijām Čečenijā Krievija ir iesaistījusies cīņā pret starptautisko terorismu un turklāt savā teritorijā aizsargā visas pasaules intereses, ieskaitot Rietumu. Es uzskatu par nepieļaujamu novilcināt valsts militārās organizācijas un tās militāri industriālā kompleksa reformas. Problēmu varēs atrisināt tikai tad, ja tiks iesaistīti visi valsts spēki, ne tikai bruņotie spēki vien, kā tas bija agrāk. Kas attiecas uz valsts atomspēkiem, tad tie ir spējīgi nodrošināt atompretsvaru.

Krievija koncentrēsies uz militārās vadības orgānu un struktūru, kā arī militāro vienību skaita un sastāva optimizēšanu. Starp citu, ir paredzēta to ministriju un organizāciju skaita samazināšana, kuru pakļautībā atradīsies militārās vienības. Mēs uzskatām, ka bruņoto spēku vissvarīgākais uzdevums ir atvairīt pret valsti vērstu agresiju. Krievijas Federācijas teritorijas neaizskaramība ir jāaizsargā militāri. Saskaņā ar nacionālās drošības koncepciju un militāro doktrīnu militāro spēku valsts iekšienē, ja pastāv briesmas pilsoņu dzīvībai un veselībai un draud vardarbīgas konstitucionālās kārtības pārmaiņas, drīkst izmantot tikai stingrā konstitūcijas un federālo likumu kontrolē. Ir paredzēts noteiktā laika intervālā izveidot apvienotos bruņotos spēkus, lai lokalizētu un aizkavētu iekšējos vardarbīgos konfliktus, kā arī iznīcinātu bandas un teroristu grupas. Pašreiz ģenerālštābs izstrādā Krievijas Federācijas bruņoto spēku pārstrukturēsanas plānu laikam no 2000. līdz 2005. gadam.

Kodolpotenciāls ir jāsaglabā tādā līmenī, lai jebkuros apstākļos agresoram varētu nodarīt zināmus zaudējumus. Lai izveidotu pretsvaru un novērstu agresiju pret Krieviju un tās sabiedrotajiem, nav izslēgta atomieroču izmantošana. Militārie spēki ir jāpaceļ līdz tādam līmenim, lai tie spētu lokalizēt un izbeigt vardarbīgus konfliktus. Ir jārada vienota bruņoto spēku vadības sistēma. Ir jāgarantē droša valsts aizsardzība gaisa uzbrukumu gadījumos un aizsardzība pret agresiju lokālu karu vai bruņotu konfliktu gadījumos.

Bruņotajiem spēkiem tas nozīmē, ka līdzekļi un resursi ir jākoncentrē trīs galvenajos virzienos: uz sauszemi, gaisa telpu un kosmosu, ūdeni. No Iekšlietu ministrijas vienībām ir paredzēts izveidot federālo gvardi. Robežapsardzes vienības ir jāiesaista jomās, kas ir tālu no armijas, un saskaņā ar to atbilstoši ir jāsamazina to kontingents. Federālais drošības dienests, federālais apsardzes dienests (Kremļa gvarde) un Ārējās izlūkošanas dienests ir jāattīsta, ņemot vērā nepieciešamību garantēt valsts drošību un aizsardzību. Krievijas militāro organizāciju strukturālās pārmaiņas ir jāsāk 2001. gadā.

Sergejs Ivanovs,

Krievijas Nacionālās drošības

padomes sekretārs