Ventspils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.19

2002.gada 22.aprīlī

Par kārtību, kādā Ventspilī reģistrējamas personas pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā

Apstiprināti ar Ventspils pilsētas domes
22.04.2002. lēmumu Nr.159 (protokols 5., 9.§)

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem “Par dzīvojamo telpu īri”
un “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

Noteikumos lietotais termins:

 Palīdzības reģistrs — katram pašvaldības palīdzības veidam atsevišķs hronoloģisks Ventspils pilsētas domes Dzīvokļu nodaļas veidots ziņu kopums par personām, kas saskaņā ar likuma “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” normām reģistrētas pašvaldības palīdzības saņemšanai.

I. Vispārīgie noteikumi

1. Saistošo noteikumu “Par kārtību, kādā Ventspilī reģistrējamas personas pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā” (turpmāk tekstā — Noteikumi) mērķis ir noteikt kārtību, kādā Ventspilī sniedzama pašvaldības palīdzība personām, kurām ir tiesības saņemt pašvaldības dzīvokļa jautājumu risināšanā atbilstoši likumiem “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, “Par dzīvojamo telpu īri” un citiem normatīvajiem aktiem.

2. Šie Noteikumi nosaka personu loku, kuras Ventspilī ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā un kārtību, kādā reģistrējamas un izslēdzamas personas no palīdzības reģistra, kā arī šīs palīdzības sniegšanas kārtību.

3. Persona, kura īrē/īrēja un ir pastāvīgi pierakstīta vai bija pierakstīta Ventspils pilsētā iesniedz iesniegumu un dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt pašvaldības palīdzību saskaņā ar Noteikumiem. Ja šādu iesniegumu iesniedz ģimene, to paraksta visi pilngadīgie ģimenes locekļi.

4. Lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumā un iekļaušanu palīdzības reģistrā, kā arī izslēgšanu no palīdzības reģistra, pieņem Ventspils pilsētas dome pēc Dzīvokļu komisijas priekšlikumiem, ja ar Ventspils pilsētas domes lēmumu nav noteikts citādi.

II. Reģistrācijas grupas

5. Palīdzības reģistrs iekārtojams atsevišķi katrai personu reģistrācijas grupai.

6. Izšķir šādas reģistrāciju grupas:

6.1. Ārpuskārtas:

6.1.1. palīdzību sniedz tikai palīdzības reģistrā iekļautām personām, izņemot gadījumu, kad personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā un attiecīgā persona ir iesniegusi pašvaldībai iesniegumu palīdzības saņemšanai.

6.2. Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošina:

6.2.1. personas, kurām saskaņā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri” sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no dzīvojamās telpas un ja tās ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir darbnespējīgas invaliditātes dēļ;

b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona;

6.2.2. personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem un ja tās ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir darbnespējīgas invaliditātes dēļ;

b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona;

6.2.3. bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, — pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, vai pēc obligātā militārā dienesta beigšanas, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā, ja bērnu dzīvesvieta pirms tam bijusi Ventspilī;

6.2.4. maznodrošinātus repatriantus, kuri izceļojuši no Latvijas līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, kura atrodas Ventspilī un kurā repatriants vai viņa vecāki vai vecvecāki pastāvīgi dzīvojuši pirms izceļošanas;

6.2.5. maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja Ventspils pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

6.2.6. personas, kuras saskaņā ar 1993.gada likuma “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 9.pantu reģistrētas kā maznodrošinātas sociāli-mazaizsargātas personas un kuras līdz 2002.gada 31.martam Ventspils pilsētas domes Dzīvokļu nodaļā pārreģistrētas atbilstoši minētā likuma prasībām;

6.2.7.pēc Noteikumu spēkā stāšanās Dzīvokļu nodaļa reģistrē maznodrošinātas personas:

a) kuru ģimenēs ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni;

b) kuras audzina bērnu invalīdu;

c) kuru ģimenēs visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi, kuriem nav apgādnieku;

d) atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku;

e) atsevišķi dzīvojoši invalīdi, kuriem nav apgādnieku;

f) politiski represētās personas;

g) kuras nav nodrošinātas ar atsevišķu istabu, ja tā pienākas saskaņā ar ārstu komisijas slēdzienu.

6.2.8. Noteikumu 6.2.7. punktā minētās personas reģistrē, ja tās atbilst vienam no sekojošiem kritērijiem:

6.2.8.1. īrē nepietiekami lielu dzīvojamo telpu, kad vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kuras vecākas par deviņiem gadiem un īrē un ir pierakstītas šajā dzīvojamā telpā, kā arī, ja nepietiekami lielu dzīvojamo telpu īrē ģimene, kurā ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni;

6.2.8.2. ja personas īrētā dzīvojamā telpa ir pastāvīgai dzīvošanai nederīga;

6.2.8.3. personas, kuras pašvaldība nodrošina ar dzīvojamo telpu, atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.4. panta 2. un 3.daļas normām.

6.3. Palīdzības saņemšana vispārējā kārtībā:

6.3.1.personas, kuras saskaņā ar Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes 1993.gada 23.septembra 20.sasaukuma 30.sesijas lēmumu Nr.30/5, 5.3. punktu apstiprināto Nolikumu “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 2.panta 1.punkta pielietošanas kārtību Ventspils pilsētas pašvaldības dzīvojamā fondā” un kuras līdz 2002.gada 15.martam pārreģistrētas Ventspils pilsētas domē atbilstoši minētā Nolikuma prasībām;

6.3.2. personas (ģimenes), kuras Ventspils pilsētā pierakstītas (dzīvesvietu deklarējušas) ne mazāk kā pēdējos 40 gadus dzīvokļos bez labiekārtojuma;

6.4. Saskaņā ar Ventspils pilsētas domes lēmumiem ar dzīvojamo platību tiek nodrošināti:

6.4.1. jaunie un uzaicinātie speciālisti likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā;

6.4.2. īrnieki, kuriem ierāda citu dzīvojamo telpu, sakarā ar pašvaldības dzīvojamo ēku rekonstrukciju, nojaukšanu.

7.Noteikumu 6.2.3., 6.2.4., 6.2.5. punktos un likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2.pantā minētās personas palīdzības saņemšanai reģistrējamas un ar dzīvojamo telpu nodrošināmas tikai tad, ja iesniegums par dzīvojamās telpas izīrēšanu saņemts ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad iegūtas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu.

III Reģistrācijas kārtība un izslēgšana no palīdzības reģistra

8. Tiesības saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā persona apliecina, pievienojot iesniegumam sekojošus dokumentus:

8.1. Noteikumu 6.2.1. un 6.2.2. punktos minētām personu kategorijām:

— dzīvesvietas izziņu vai arhīva izziņu no pēdējās dzīvesvietas ar norādītu dzīvojamās telpas labiekārtojumu, istabu skaitu, platību;

— tiesas spriedumu, kurš stājies likumīgā spēkā, kopiju, uzrādot oriģinālu;

— izziņu no Sociālās palīdzības nodaļas par maznodrošinātas personas statusu;

— pasu, bērnu dzimšanas apliecību kopijas, uzrādot oriģinālus;

— invalīdiem — valsts darba ekspertīzes ārstu komisijas (turpmāk tekstā — VDEĀK) izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

— gadījumā, ja reģistrēta laulība un ir nepilngadīgs bērns, laulātā dzīvesvietas izziņu, ja viņš pierakstīts citā dzīves vietā.

8.2. Noteikumu 6.2.3. punktā minētai personu kategorijai:

— lēmumu par vecāku varas pārtraukšanu, atņemšanu un bērna bāreņa ievietošanu valsts audzināšanas iestādē;

— izziņas par bērna bāreņa atrašanos valsts audzināšanas iestādēs;

— pases kopiju, uzrādot oriģinālu;

— invalīdiem — VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

— izziņu no SPN par maznodrošinātās personas statusu.

8.3.Noteikumu 6.2.4.punktā minētai personu kategorijai:

— arhīva izziņu par repatriantu: viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo pierakstu pirms izceļošanas no Latvijas;

— repatrianta izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

— izziņu no SPN par maznodrošinātās personas statusu;

— pasu, bērnu dzimšanas apliecību kopijas, uzrādot oriģinālus;

— pensionāru, invalīdu, politiski represēto personu apliecību kopijas, uzrādot oriģinālus;

— invalīdiem — VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

— gadījumā, ja reģistrēta laulība vai ir nepilngadīgs bērns, ja tie pierakstīti citā dzīves vietā, laulātā un bērna dzīvesvietas izziņu.

8.4. Noteikumu 6.2.5. punktā minētai personu kategorijai:

— atbrīvojuma izziņas (veidlapa A) kopiju, uzrādot oriģinālu, personai, kura pēc soda izciešanas atbrīvota no ieslodzījuma vietas;

— izziņu no pēdējās dzīvesvietas;

— pases kopiju, uzrādot oriģinālu;

— invalīdiem — VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

— pensionāra apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

— izziņu no Sociālās palīdzības nodaļas par maznodrošinātas personas statusu;

— gadījumā, ja reģistrēta laulība vai ir nepilngadīgs bērns, ja tie pierakstīti citā dzīves vietā, laulātā un bērna dzīvesvietas izziņu.

8.5. Noteikumu 6.2.6. minētai personu kategorijai:

— dzīvesvietas izziņu (veidlapa 22 dz);

— dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

— izziņu no Sociālās palīdzības nodaļas par maznodrošinātas personas statusu;

— pasu, bērnu dzimšanas apliecību kopijas, uzrādot oriģinālus;

— pensionāru, invalīdu, politiski represēto personu apliecību kopijas, uzrādot oriģinālus;

— invalīdiem — VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

— gadījumā, ja reģistrēta laulība vai ir nepilngadīgs bērns, laulātā un bērna dzīvesvietas izziņu;

— ārstu komisijas slēdzienu, ka pēc veselības stāvokļa pienākas atsevišķa istaba;

— ja pēdējo piecu gadu laikā mainīta dzīvesvieta, tad izziņu no iepriekšējās dzīvesvietas ar norādītu dzīvojamās telpas labiekārtojumu, istabu skaitu, platību (pēc dzīvesvietas deklarēšanas likuma stāšanās spēkā īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu).

8.6.Nepieciešamības gadījumā var tikt pieprasīti papildus dokumenti informācijas precizēšanai.

8.7 Reģistrā iekļautās personas pienākums ir iesniegt Sociālās palīdzības nodaļas izziņu par maznodrošinātās personas statusa pagarināšanu, VDEĀK izziņas kopiju par invaliditātes termiņa pagarinājumu, dzīvesvietas izziņu (veidlapa 22 “dz”) vai īres līguma kopiju (ja mainījies ģimenes sastāvs) un citus dokumentus par izmaiņām ģimenē.

9. Personas, kuras Noteikumu 4.punktā paredzētāja kārtībā atzītas par tiesīgām saņemt pašvaldības palīdzību un iekļaujamas personu iesniegumā norādītajā palīdzības reģistrā, reģistrē tādā secībā, kādā tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu attiecīgā palīdzības veida saņemšanai.

10. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra Noteikumu 4.punktā paredzētajā kārtībā:

10.1. pēc personas vēlēšanās;

10.2. ja persona sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās pašvaldības palīdzības saņemšanai;

10.3. zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās pašvaldības palīdzības saņemšanai;

10.4. ja persona atkārtoti nav iesniegusi dokumentus, kuri apliecina tiesības saņemt iesniegumā norādīto pašvaldības palīdzību;

10.5. ja persona saņēmusi iesniegumā norādīto pašvaldības palīdzību.

11. Ne vēlāk kā 2 nedēļas pirms personas izslēgšanas no palīdzības reģistra tai nosūtāms rakstveida paziņojums.

12. Ja persona pēdējo 5 gadu laikā ir pasliktinājusi dzīvošanas apstākļus (apmainot dzīvojamo telpu uz mazāku, pārdodot vai citādi to atsavinot, iemitinot tajā radiniekus, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana, u.tml.), kā rezultātā ir radusies iespēja prasīt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā 6.2.6. punktā noteiktajā kārtībā, tad palīdzības sniegšanu atliek.

IV. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas kritēriji un secība

13. Ikvienu neizīrētu pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt Noteikumu 6.1 punktā minētajām personām, ja tādas ir.

14. Ja Noteikumu 6.1. punktā minēto personu nav vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt Noteikumu 6.2. punktā minētām personām, vispirms piedāvājot tām 6.2.1. punktā minētām personām, kurām pašvaldībai palīdzība jānodrošina saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 36.3 panta prasībām un Noteikumu 6.2.6. punktā minētām personām, ar kurām dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts, ja dzīvojamā telpa nepieciešama denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas īpašniekam, saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.5. panta prasībām.

15. Ja Noteikumu 6.1. un 6.2. punktā minētās personas, kurām izīrējamā dzīvojamā telpa piedāvāta atbilstoši likuma “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 16.panta prasībām, rakstveidā atteikušās īrēt dzīvojamo telpu, dzīvojamo telpu reģistrācijas secībā piedāvā īrēt personām, kuras palīdzības sniegšanai reģistrētas Noteikumu 6.3.punktā.

16. Ja personai bijusi iespēja iepazīties ar ne mazāk kā 3 dažādu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem un izvēlēties, bet tā no piedāvājumiem nepamatoti atteikusies vai arī nav sniegusi Dzīvokļu nodaļai atbildi uz saņemtajiem piedāvājumiem, šī persona attiecīgā veida palīdzības reģistrā pārreģistrējama ar pēdējo kārtas numuru.

V. Pārsūdzības kārtība

17. Persona, uz kuru attiecas Dzīvokļu komisijas lēmums, to var pārsūdzēt iesniedzot sūdzību Ventspils pilsētas domei.

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs A.Lembergs