Kāda īsti būs mūsu vieta nākotnes Eiropā

Ceturtdien, 9. maijā, Eiropas dienā, Rīgā norisinājās pirmais Latvijas Nacionālais konvents par Eiropas nākotni.

“Latvijas Vēstnesis” jau iepriekš (Nr.70, Nr.71) rakstīja par konventa uzdevumiem un darbības mērķiem, kā arī par konventa diskusijām attiecībā uz Latvijas suverenitāti un Latvijas identitāti nākotnes Eiropā. Šoreiz sīkāk par konventa trešajā daļā runāto — Latvijas lomu nākotnes Eiropā.

Diskusiju par Latvijas lomu nākotnes Eiropā ar referātu ievadīja Latvijas pārstāvis Eiropas Konventā Roberts Zīle (publicējam atsevišķi).

Lielākā daļa runātāju atzina — lai Latvijai būtu kāda loma un ietekme Eiropā, mums neapšaubāmi jākļūst par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. R. Zīle pauda viedokli: nepareizs ir atsevišķu politiķu un ekonomistu pieņēmums, ka Latvijai būtu izdevīgāk nogaidīt un iestāties ES nedaudz vēlāk (2007. vai 2008. gadā). Šāda situācija Latvijai būtu ļoti neizdevīga, jo šajā laikā līdz iestāšanās brīdim mēs nekādā mērā nespēsim ietekmēt ES nākotnes attīstības gaitu, bet galvenie politiski stratēģiskie lēmumi tiks pieņemti vēl līdz 2006. gadam.

Rēzeknes Augstskolas rektore Irēna Silinēviča norādīja, ka arvien aktīvāk ir jādomā par to, ko darīt, lai iedzīvotāju balsojums referendumā būtu pozitīvs un Latvija būtu Eiropas Savienībā. Gan pensionāri, gan skolotāji, gan jebkurš cits Latvijas iedzīvotājs grib zināt, kas tieši mainīsies viņu dzīvē, iestājoties ES, kā mainīsies sociālās nodrošināšanās jautājumi, kādas būs darba iespējas, kādas būs Latvijas iedzīvotāju tiesības Eiropas Savienībā.

Lai noskaidrotu, kādas būs izmaiņas šajā un citās nozarēs, būtu jāizanalizē to dalībvalstu pieredze, kuras iestājušās ES pēdējās paplašināšanas kārtās, ierosināja I. Silinēviča. Tādējādi, izzinot citu valstu pieredzi, pēc analoģijas būtu iespējams diezgan precīzi prognozēt arī iespējamās pārmaiņas Latvijā. Šajā darbā būtu jāiesaista Latvijas Attīstības aģentūra, reģionālās attīstības aģentūras, augstskolas, pētniecības institūti u.c.

Viena no pašreizējām problēmām ir tā, ka visa informācija par ES ir tikai un vienīgi pozitīva. Tas lielā daļā iedzīvotāju rada aizdomas un liek vilkt paralēlas ar informācijas plūsmu PSRS laikā, norādīja I. Silinēviča.

Akciju sabiedrības “Dati” prezidents Valdis Lokenbahs, uzstājoties konventā, atzina — ja iestāšanos ES saistām tikai ar subsīdijām lauksaimniekiem un pabalstiem pensionāriem un nespējam skaidri pateikt, ko mēs varam dot Eiropai, tad Latvijas nākotnes perspektīva ir ļoti bēdīga. ES negaida nabagu, bet gan speciālistus, tautu ar savu identitāti un spēku.

Lai pateiktu, kāda būs Latvijas vieta Eiropā, mums ir jāsaprot, ko varam dot, ko varam pārdot Eiropai, jānoskaidro — kurš būs gatavs to pirkt, cik pirkt un kādēļ pirkt tieši to, ko piedāvā Latvija. Atbildot uz šiem jautājumiem, varēsim pateikt, kāda būs Latvijas vieta Eiropā, teica V. Lokenbahs un norādīja, ka mums ir skaidri jādefinē trīs četras lietas, ar ko Latvija ir īpaša un ko tās spēs dot Eiropai un ko Eiropa no mums var gaidīt. Tikai tādējādi Latvija būs pazīstama un konkurētspējīga Eiropā.

Savukārt Vidzemes Augstskolas rektors Pēteris Cimdiņš pauda viedokli: lai Latvija sekmīgi iekļautos ES, daudz vairāk jādomā par reģionu attīstību, bet lai šo mērķi sekmīgi realizētu, daudz aktīvāk jāatbalsta reģionālo augstskolu attīstība, kas ir reģionu izaugsmes pamatā.

P. Cimdiņš vērsa uzmanību arī uz to, ka ES vienalga attīstīsies, iestāsimies mēs tur vai ne, un viss, par ko tiks lemts Briselē, tik un tā mūs tieši ietekmēs. Tādēļ, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju dalību ES, ir skaidri jāpasaka kaut tikai viens, bet ļoti stingrs un pārliecinošs arguments, kāpēc stāties ES, kas spētu atsvērt simtu sīko iebilžu pret Latvijas dalību ES, rosināja P. Cimdiņš.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors