Vakar, 14.maijā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei”, kuri nosaka kārtību, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei.

Noteikts, ka valsts mērķdotāciju piešķir: pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projekta sagatavošanai — līdz 15 000 latiem; administratīvo teritoriju izpētei — līdz 3000 latiem.

Valsts mērķdotāciju apvienošanās projekta sagatavošanai vai administratīvo teritoriju izpētei attiecīgajai pašvaldībai piešķir un izmaksā, pamatojoties uz īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās rīkojumu.

Lai saņemtu valsts mērķdotāciju, Pašvaldību lietu pārvaldē iesniedzami šādi dokumenti: apvienošanās projekta sagatavošanai: pašvaldību grupas pieteikums apvienošanās projekta sagatavošanai; attiecīgajā pašvaldību grupā ietilpstošo pašvaldību domju (padomju) lēmumi par apvienošanās projekta sagatavošanas uzdošanu vienai no tām; attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums par apņemšanos sagatavot apvienošanās projektu saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 8.pantu. Ja kāda no pašvaldību grupas pašvaldībām ir atteikusies iesniegt pieteikumu apvienošanās projekta sagatavošanai, lēmumam pievienojama attiecīga informācija; apvienošanās projekta izstrādes izdevumu tāme un priekšlikumi par projekta izpildes termiņu; administratīvo teritoriju izpētei: pašvaldību grupas pieteikums administratīvo teritoriju izpētei; attiecīgajā pašvaldību grupā ietilpstošo domju (padomju) lēmumi par administratīvo teritoriju izpētes uzdošanu vienai no tām; attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums par apņemšanos veikt administratīvo teritoriju izpēti saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 7.pantu; administratīvo teritoriju izpētes izdevumu tāme un priekšlikumi par izpētes izpildes termiņu.

Noteikts, ka mērķdotāciju piešķiršanā prioritāte ir projektiem, kas veicina pašvaldību apvienošanās procesu. Mērķdotācijas apmērs var būt mazāks par šajos noteikumos norādīto, ja pašvaldību grupā, kas iesniegusi pieteikumu apvienošanās projekta sagatavošanai, ir mazāk par četrām pašvaldībām.

Akceptēti “Noteikumi par veterinārās ekspertīzes veikšanai nepieciešamajiem darba apstākļiem un veterinārās ekspertīzes veikšanas kārtība”, kuri nosaka: kārtību, kādā tiek veikta dzīvnieku izcelsmes pārtikas jēlproduktu veterinārā ekspertīze; ekspertīzes veikšanai nepieciešamos darba apstākļus. Noteikts, ka minētie noteikumi neattiecas uz dzīvnieku izcelsmes pārtikas jēlproduktiem, ko izmanto pašpatēriņam.

Dzīvnieku kautproduktu ekspertīzi pēc dzīvnieku pirmskaušanas apskates veic kautuvēs, bet medījuma kautproduktu ekspertīzi veic kautuvēs vai uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros pārstrādā savvaļas dzīvnieku gaļu. 

Svaigu un saldētu zvejas produktu ekspertīzi veic zivju pieņemšanas vietās (ostās), uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros veic zivju apstrādi, izsoles vietās, vairumtirgos un tirgos, kuros nodrošināta pastāvīga veterinārā uzraudzība. Piena (kurš nav bijis termiski apstrādāts temperatūrā virs 40 °C vai citādi apstrādāts, iegūstot līdzvērtīgu efektu) un nepasterizēta piena produktu, mājas apstākļos ražotu olu, medus un biškopības produktu (kurus ražotājs vai pārdevējs piedāvā vai pārdod patērētājam) ekspertīzi veic tirgos, kuros nodrošināta pastāvīga veterinārā uzraudzība un ekspertīzes veikšanai nepieciešamie apstākļi. Pārbaudi par apstrādei un piena produktu ražošanai paredzētā piena atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām veic uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas nodarbojas ar piena savākšanu, transportēšanu, apstrādi un piena produktu ražošanu. Olu un olu produktu ekspertīzi veic uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas ražo olas vai kas ražo, apstrādā vai sagatavo pārstrādei olu produktus.

Pārtikas un veterinārais dienests uzrauga un kontrolē noteikumu prasību izpildi.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūniju.

Akceptēts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kuros iekļauts 241 pilsonības pretendents, t.sk. 30 viņu nepilngadīgie bērni.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 22.aprīļa noteikumu Nr.116 “Ministru kabineta Atzinības raksta nolikums” 5.punktu pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts: Valsts pārvaldes reformas departamenta direktorei Svetlanai Proskurovskai par ieguldījumu valsts pārvaldes reformas īstenošanā; Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” direktoram Aivaram Vētram par ieguldījumu Latvijas medicīniskās rehabilitācijas sistēmas izveidošanā un attīstībā; Rīgas horeogrāfijas vidusskolas direktoram Haraldam Ritenbergam par izcilu devumu Latvijas kultūrā.

Akceptēts likumprojekts “Likums par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību”, kura mērķis ir noteikt sociālā darba, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas un saņemšanas principus, personu loku, kurām ir tiesības tos saņemt, kā arī sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apmaksas un finansēšanas principus.

Likumprojekts atbilstoši nodala sociālo palīdzību kā materiālu atbalstu trūcīgiem iedzīvotājiem no sociālajiem pakalpojumiem — sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba kā pakalpojumiem, kuriem noteiktā apjomā jābūt pieejamiem visiem iedzīvotājiem, kam tie nepieciešami. Likumprojektā noteikti tādi sociālo pakalpojumi finansēšanas principi, kas veicinās klienta vajadzībām atbilstošu pakalpojumu tīkla attīstību pašvaldībās.

Projektā izstrādāti sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības organizēšanas un administrēšanas principi un organizatoriskā struktūra, precizējot pašvaldību sociālo dienestu un Labklājības ministrijas kompetenci.

Likumprojektā radīti priekšnoteikumi pakalpojumu kvalitātes garantēšanai un klientu tiesību nodrošināšanai. Paredzēts izveidot inspekciju, kas nodrošinās kontroli pār noteikto prasību ievērošanu, noteikta sūdzību iesniegšanas kārtība.

Likumprojektā definēti sociālā darba mērķi un noteikti profesionālās darbības pamatuzdevumi sociālā darba profesijās.

Akceptēts likumprojekts “Valsts sociālo pabalstu likums”, kura mērķis ir noteikt valsts sociālo pabalstu veidus, personu loku, kurām ir tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem, šo pabalstu piešķiršanas nosacījumus, piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

Paredzēts, ka valsts sociālie pabalsti ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgām personām noteiktās situācijās, kas saistītas ar papildu izdevumiem vai nespēju gūt ienākumus un kuru kompensēšana nav paredzēta no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas.

Regulāri izmaksājamie valsts sociālie pabalsti ir: ģimenes valsts pabalsts; bērna kopšanas pabalsts; pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu; atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu; atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu; pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās; valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts. Vienreizēji izmaksājamie valsts sociālie pabalsti ir: bērna piedzimšanas pabalsts; apbedīšanas pabalsts.

Tiesības uz valsts sociāliem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā. Tiesības uz valsts sociāliem pabalstiem nav personām, kuras Latvijā saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju. Tiesības uz bērna piedzimšanas, bērna kopšanas un ģimenes valsts pabalstu ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja šo personu bērniem piešķirts personas kods. Tiesības uz pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu un atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja šo personu aizbildnībā esošajiem bērniem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuru aizbildnībā ir bērni, kuri saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju. Tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu ir: invaliditātes vai vecuma gadījumā — ir tām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras Latvijas Republikā nodzīvojušas kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos divpadsmit mēnešus nepārtraukti; apgādnieka zaudējuma gadījumā — visiem šā panta pirmajā daļā minētajiem apgādniekus zaudējušiem bērniem, ja šo bērnu zaudētie apgādnieki atbilst šā panta pirmās daļas noteikumiem un Latvijas Republikā nodzīvojuši kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos divpadsmit mēnešus nepārtraukti.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments