Par mākslu tevī, mākslu manī un mūsos visos

Latvijā sākušās Mākslas dienas

“Māksla tevī” — tāda šogad ir Mākslas dienu devīze. Varētu teikt arī: “Māksla manī, māksla tevī, māksla mūsos”. Sevišķi daudz ir atvērto durvju dienu sarīkojumu un tikšanos ar māksliniekiem.

Oficiāli Mākslas dienas norit no 10. līdz 19. maijam un tās rīko Rīgas domes Kultūras pārvalde, Latvijas Mākslinieku savienība un Rīgas Latviešu biedrība.

Mākslas dienu laikā līdz 18. maijam apmeklētājiem būs atvērtas radošās keramikas asociācijas durvis Maskavas ielā 255, kur kādreiz atradās slavenā Kuzņecova fabrika un pēc tam — Mākslas fonda keramikas fabrika. Pašlaik darbu turpina 12 asociācijas “Logs” keramiķi. “Mēs jūtamies kā muzejā,” preses konferencē teica asociācijas viceprezidente Gundega Ozola. “Ir saglabājušās vecās krāsnis, ir mālu apstrādes mašīnas. Nedaudz vēl tās darbinām. Bija pie mums atbraukuši amerikāņu mākslinieki un viņi teica: “Dieva dēļ, saglabājiet to visu, jo nekur citur pasaulē nekā tāda nav.” Mēs savus viesus iepazīstinām ar veco fabriku, aicinām pakavēties mūsu darbnīcās un dodam iespēju arī pašiem strādāt ar mālu — ļaujam katram, kas vēlas, nogriezt kādu piku un no tās kaut ko uzlipināt, uzrullēt vai strādāt ar virpu. Darbus dažas dienas žāvēsim, tad apdedzināsim un tad autori varēs tos saņemt.”

Atvērto durvju diena tika rīkota arī Ķīpsalas keramiķu darbnīcā. Tur sevišķu interesi izraisīja japāņu tipa krāsns dedzināšana brīvā dabā.

Mākslas dienās aktīvi piedalās tēlnieki, kas strādā Gaujas ielā. No 13. līdz 19. maijam tur tiek rīkotas atvērto durvju dienas. Arī šī vieta ir vēsturiska. Kādreiz tur Kārlis Zāle veidojis Brāļu kapu maketu un strādājis akmenī.

Saglabājusies vēl ir akmens zāģējamā frēze. Vēlāk Gaujas ielā bija Mākslas fonda darbnīcas tēlniekiem, galvenokārt tiem, kas strādā ar akmeni. Mākslas dienu laikā gan vecmeistaru, gan pašreizējo tēlnieku darbus varēs apskatīt ekspozīcijas zālē. Gaujas ielā tagad sākusies daudzfunkcionāla tēlniecības centra izveide. Šajās dienās tur notiks arī neliels mazo formu tēlniecības simpozijs. Strādās trīs autori — Vilnis Titāns, Aigars Bikše un Mākslas akadēmijas students Sandis Konrāds.

Atvērto durvju dienas 17. un 18. maijā būs Latvijas tēlnieku centrā Botāniskajā dārzā. Apmeklētāji varēs apskatīt agrākos darbus, piemēram, no šī gada sākumā notikušā Skārda simpozija.

Strādās mākslinieki, un arī viesi varēs izmēģināt roku, darbojoties ar metālu, putuplastu un citiem materiāliem.

Ļoti aktīvi šajās Mākslas dienās piedalās jaunatne, visvairāk mākslas skolas. Daudzu skolu audzēkņi brauks uz Rīgu, apmeklēs darbnīcas un rādīs arī savus darbus. Rīgas Latviešu biedrībā, kur jau ir atvērta Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolas agrāko gadu diplomdarbu un pašreizējo audzēkņu darbu izstāde, 19. maijā savas “vizītkartes” rādīs, iespējams, visas Latvijas mākslas skolas.

Lielas pārvērtības gaida veco labo Mākslinieku namu.

Ir tapis projekts tā pārveidei par vispusīgu mākslas centru. Iecerēts, ka te atradīsies Rīgas municipālā galerija, grāmatnīca un ar mākslu saistīti kantori. Šeit būs iespēja strādāt ārzemju māksliniekiem. Mūsējiem vairs nebūs pastāvīgu darbnīcu, bet tās konkursa kārtībā piešķirs atsevišķu projektu realizēšanai.

Bet šajās Mākslas dienās šai namā tāpat kā kādreiz agrāk 19. maijā vēl būs atvērto durvju dienas. Mākslinieki ir aicināti sarīkot arī nelielas savu darbu izstādes. Vienus uzņems gleznotāji Dace Lielā, Inga Brūvere, Diāna Dimma–Dimze un Roberts Muzis, tēlnieki Inta Berga, Valda Malēja un Laimonis Blumbergs, tekstilmākslinieces Lija Rage, Zinta Beimane un Zaiga Putrāma, grafiķi Māra Garklāva un Valentīns Ozoliņš un stikla māksliniece Sandra Bērziņa–Skrauce.

Atvērtas būs arī Latvijas grafikas kameras oforta darbnīcas un litogrāfijas darbnīcas durvis. Jaunākos darbus izstādīs vairāk nekā 10 pazīstamu mākslinieku. Gunārs Krollis iepazīstinās ar savu projektu “Hanzas pilsētu savienības monētas Latvijā”. Varēs apskatīt viņa zīmējumus un noklausīties Mākslas akadēmijas docentes Laimas Reihmanes komentārus un lekciju “Jaunākie pētījumi par Rihardu Zariņu. Latviešu grafikas vēsture un mūsdienas”.

Lielāko sarīkojumu šajās Mākslas dienās to noslēgumā — 19. maijā — organizēs allaž enerģijas pārpilnais gleznotājs Jānis Anmanis. Vērmanes dārzā notiks akcija “Visi glezno”. Mākslinieki varēs strādāt jebkurā parka vietā. Bet šoreiz aicināti ir arī citi gleznot gribētāji — amatieri un arī tādi, kas varbūt šai nozarē nemaz nav darbojušies.

Īpatnēju akcentu šai dienai dos Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes ļaudis. Viņi izveidos lielu instalāciju — it kā seno grieķu telti, kam tiks dots nosaukums “Māksla un komentārs”. Mākslinieki gleznos, bet komentārus varēs uzrakstīt jebkurš skatītājs.

Kā uzsvēra Jānis Anmanis, Mākslas dienu galvenais vārds ir mīlestība: “Mūs visus vieno mīlestība uz mākslu, uz dzīvi, uz Latviju.”

Jānis Rozenieks — “Latvijas Vēstnesim”