Latvijā jauni ārvalstu vēstnieki

Vakar, 14.maijā, Latvijas Valsts prezidentei akreditācijas vēstuli iesniedza Slovēnijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Darja Bavdaža Kureta:

Darja Bavdaža Kureta dzimusi 1956. gada 23. oktobrī Ročiņā. Beigusi Lubļanas universitātes Socioloģijas, politisko zinātņu un žurnālistikas fakultātes Politoloģijas un starptautisko attiecību nodaļu. No 1979. līdz 1983. gadam strādājusi Sociālistiskās jaunatnes asociācijā. No 1984. līdz 1991. gadam bijusi Starptautiskās sadarbības komitejas padomniece. Kopš 1991. gada strādā Slovēnijas Ārlietu ministrijā, pirmos divus gadus par ministra padomnieci, tad trīs gadus par departamenta vadītāju. No 1995. līdz 1999. gadam bijusi vēstniece Izraēlā, pārstāvot Slovēniju arī attiecībās ar palestīniešu vadību. 1999. un 2001. gadā vadījusi Ārlietu ministrijas Kaimiņvalstu, pēc tam Analīzes un plānošanas departamentu. Kopš pērnā gada Slovēnijas Republikas vēstniece Zviedrijas Karalistē ar rezidenci Stokholmā.

Vakar savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei iesniedza Slovēnijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Darja Bavdaža Kureta (Darja Bavdaž Kuret). Uzrunājot Vairu Vīķi-Freibergu, viņa uzsvēra abu valstu stratēģisko mērķu kopību — iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO un pauda atzinību par Latvijas Valsts prezidentes nesenās valsts vizītes Slovēnijā nozīmīgumu.

Latvijas Valsts prezidente savā atbildes runā sacīja:

— Jūsu ekselence!

Sveicu jūs kā Slovēnijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā!

Šī ir nozīmīga diena Latvijas un Slovēnijas starpvalstu attiecībās, kas tika nodibinātas pirms 11 gadiem, kad Latvija atguva savu neatkarību, bet Slovēnija pieteica sevi pasaulei kā neatkarīga valsts.

Man ir patiess prieks, ka šajā laika posmā mūsu valstis guvušas ievērojamus panākumus demokrātisko reformu īstenošanā un pārejā uz tirgus ekonomiku, strādājot savu valstu tautsaimniecības nostiprināšanai, pilsoņu drošībai un labklājībai. Latvija un Slovēnija ir kļuvušas par aktīvām starptautisko organizāciju dalībniecēm, vienlaikus domājot arī par mūsu valstu un tautu tuvināšanos.

Latvijas un Slovēnijas attiecību paplašināšanās un sadarbības pieredze liecina, ka mūsdienās ģeogrāfiskais attālums vairs nav noteicošais partnerattiecību veidošanas faktors.

Savstarpējo attiecību intensitāti nosaka kopīgās vērtības un abpusēji izdevīgas intereses. Mūsu valstis vieno kopīgie mērķi — kļūt par apvienotās Eiropas dalībvalstīm, Eiropas Savienības un NATO loceklēm.

Mūsu divpusējās attiecības kļūst arvien aktīvākas, ir daudz jomu, kurās starp mūsu valstīm var izveidoties lietišķa un bagātinoša sadarbība. Ar īpašu gandarījumu atceros savu neseno valsts vizīti Slovēnijā. Izmantojot šo iespēju, vēlos nodot manus visdziļākās cieņas un pateicības apliecinājumus Slovēnijas prezidentam Milanam Kučana kungam. Šogad ir parakstīti vairāki līgumi, kas veido pamatu daudzpusīgai sadarbībai gan ekonomikas, gan aizsardzības jomā. Arī turpmākais gads solās būt mūsu valstu amatpersonu vizīšu apmaiņas gads. Ceram Rīgā sagaidīt Slovēnijas Nacionālās sapulces priekšsēdētāju, kā arī jūsu valsts premjerministru.

Pēdējo gadu laikā ir vērojama ārējās tirdzniecības apgrozījuma pieauguma tendence. Laba sadarbība izveidojusies tieslietu un iekšlietu jomās. Aktivizējusies mūsu valstu iestāžu un nevalstisko organizāciju sadarbība arī tādās jomās kā kultūra, izglītība un zinātne. Ceru, ka valsts vizītes laikā Slovēnijā izveidotie kontakti starp Vidzemes Augstskolu un Starptautisko Bledas administrācijas skolu kļūs par vēl vienu lieliskas sadarbības piemēru.

2002. gads ir vēsturiski nozīmīgs gan Latvijai, gan Slovēnijai. Cieša NATO kandidātvalstu sadarbība dod vērā ņemamu ieguldījumu drošībai un stabilitātei kā Eiropā, tā pasaulē kopumā. Mūsu valstis ir sadarbības partneres Eiropas Savienības Konventā, kas pirmo reizi dod iespēju kopīgi pie viena sarunu galda apspriest Eiropas nākotni dalībvalstu un kandidātvalstu pārstāvjiem. Šobrīd abām mūsu valstīm ir sevišķi svarīgi apvienot spēkus izvēlēto mērķu īstenošanā. Jūsu ekselence! Esmu pārliecināta, ka jūsu iecelšana par Slovēnijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā laikā, kas ir tik nozīmīgs abu mūsu valstu vēsturē, pavērs jaunus apvāršņus mūsu tautu abpusējai iepazīšanai un sadarbībai. Ceru, ka jūs, turpinot kolēģu iesākto darbu, dosit savu ieguldījumu mūsu valstu un tautu sadarbības tālākā attīstībā.

Novēlu jums panākumus un veiksmi, pildot godpilno un atbildīgo ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces pienākumu!

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume vakar tikās ar Slovēnijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Darju Bavdažu Kuretu, kas bija ieradusies iepazīšanās vizītē.

Tikšanās ietvaros pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbību un virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un NATO.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka attiecības starp Latviju un Slovēniju veiksmīgi veidojušās visos līmeņos, tostarp arī parlamentārajā. Runājot par kopīgo, J.Straume sacīja, ka gan Latvija, gan Slovēnija ar drošu cerību var raudzīties uz ES un NATO — līdz šim paveiktais rada pārliecību, ka lēmumi par šo organizāciju paplašināšanu abām valstīm varētu būt labvēlīgi.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī sabiedrības attieksmi pret ES un NATO paplašināšanu. Saeimas priekšsēdētājs informēja, ka lielāks sabiedrības atbalsts ir Latvijas integrācijai NATO; eiroskeptiķu skaita palielināšanās lielā mērā izskaidrojama ar Eiropas Savienības izteikumiem lauksaimniecības politikas jomā. Savukārt D.B.Kureta pastāstīja, ka situācija Slovēnijā ir diametrāli pretēja — sabiedrības lielākā daļa atbalsta Slovēnijas iestāšanos ES, mazāks atbalsts ir integrācijai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.

Noslēgumā puses vienojās, ka sadarbība starp Latviju un Slovēniju intensificējama arī kultūrā, izglītībā un informācijas tehnoloģijās.

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieces kundze, jūs savu misiju sākat ļoti drīz pēc Latvijas Valsts prezidentes valsts vizītes Slovēnijā.

— Jā, es gribu teikt, ka Latvijas prezidentes valsts vizīte bija stūrakmens mūsu attiecībās. Desmit gados mēs esam ļoti dinamiski attīstījuši politisko dialogu. Ilustrācijai es minēšu šo gadu. Latvijā vizītē bija Slovēnijas ārlietu ministrs, pēc tam bija Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīte Slovēnijā. Vēl šogad Latviju apmeklēs Slovēnijas parlamenta priekšsēdētājs un vēlāk arī mūsu premjerministrs. Prezidentes kundzes vizīte Slovēnijā bija ārkārtīgi nozīmīga, jo notika brīdī, kad abas mūsu valstis ir jau ļoti tuvu saviem stratēģiskajiem mērķiem — iestāties ES un NATO. Jūsu prezidentes sarunas ar Slovēnijas prezidentu, parlamenta priekšsēdētāju un premjerministru bija ļoti auglīgas. Tika parakstīti divi ļoti nozīmīgi līgumi — par sadarbību aizsardzības jomā un par dubultās nodokļu aplikšanas atcelšanu. Tagad mums ir vēl labāks juridiskais pamats mūsu sadarbībai. Šogad sanāks mūsu kopīgā komisija ekonomiskās sadarbības sekmēšanai. Padziļinās sadarbība kultūrā. Aizsākta sadarbība starp Valmieras Augstskolu un Bledas Biznesa administrācijas skolu. Tā ka mūsu attiecības kļūst aizvien intensīvākas, un liela nozīme to sekmēšanā bija Latvijas Valsts prezidentes nesenajai valsts vizītei Slovēnijā.

Vakar, 14.maijā, Latvijas Valsts prezidentei akreditācijas vēstuli iesniedza Ekvadoras ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Djego Steisijs Moreno:

Djego Steisijs Moreno dzimis 1955. gada 16. jūlijā Kuensā, Ekvadorā. Ekvadoras Centrālajā universitātē ieguvis sabiedrisko un sociālo zinātņu bakalaura grādu un Juridisko zinātņu doktora grādu. Kopš 1975. gada jūlija strādā Ekvadoras Ārlietu ministrijā. Bijis otrais sekretārs Ekvadoras vēstniecībā Bogotā un pirmais sekretārs vēstniecībā Kairā, ģenerālkonsuls Hamburgā, vēstniecības ministrs Bonnā, pēc tam Ekvadoras vēstniecībā Vašingtonā. 1999. gadā ieguvis vēstnieka rangu. Ekvadoras vēstnieks Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā un Dānijā.

Vakar, 14. maijā, Rīgas pilī savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza Ekvadoras ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Djego Steisijs Moreno (Diego Stacey Moreno). Savā akreditācijas runā viņš uzsvēra, ka Ekvadora nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā. Vēstnieks arī pauda atzinību par lielajām pārvērtībām Latvijā kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas, iedibinot brīvu tirgus ekonomiku un nostiprinot demokrātijas principus.

Atbildot Ekvadoras vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente sacīja:

— Jūsu ekselence!

Man ir patiess prieks sveikt jūs kā Ekvadoras Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā.

Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir apliecinājums pēctecības principam, kas valda Latvijas un Ekvadoras attiecībās. Lai gan mūsu starpvalstu kontaktu vēsture nav gara — diplomātiskās attiecības starp Ekvadoru un Latviju tika nodibinātas pirms desmit gadiem, — mūsu sadarbībai ir raksturīga savstarpēja interese meklēt jaunas iespējas sadarbībai gan politiskajā, gan ekonomiskajā, gan arī kultūras jomā. Mūsu tautu attiecības tuvina kopīgas demokrātiskas vērtības, kā arī vēlme patstāvīgi veidot savu nākotni. Latvijas tauta ar pateicību piemin Ekvadoras atbalstu Latvijas neatkarībai, kā arī Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politiku.

Īpašu uzmanību jūsu darbības laikam Latvijā un Baltijas reģionā piešķir tas, ka šis periods sakrīt ar Latvijai nozīmīgiem lēmumiem attiecībā uz dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Esmu pārliecināta, ka tuvākajā nākotnē arī Latvijas un Ekvadoras attiecības veidosies kā attiecības starp ES dalībvalsti un šīs organizācijas nozīmīgu partneri Latīņamerikā. Arī pašlaik mēs definējam savas intereses reģionā, vadoties no ES prioritātēm. Tas attiecas, piemēram, uz tādu jautājumu kā bezvīzu režīma ieviešana starp mūsu valstīm, kas būtu nozīmīgs solis abpusēju kontaktu veicināšanā.

Latviju un Ekvadoru vieno vēlēšanās iekļauties pasaules integrācijas procesos, kas veicina visu darbības sfēru dinamiskāku attīstību, vienlaikus saglabājot un attīstot valstu un sabiedrību patību. Ekonomiskā attīstība un sadarbības pieredze pasaulē liecina, ka mūsdienās ģeogrāfiskais attālums vairs nav noteicošais partnerattiecību veidošanā. Tās ir kopīgas vērtības un abpusēji izdevīgas intereses, kas nosaka savstarpējo attiecību intensitāti.

Vēlos uzsvērt, ka viens no nozīmīgiem mūsdienu starpvalstu sadarbības veidiem ir savstarpējs atbalsts daudzpusējo struktūru ietvaros, īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā. Šeit saredzu plašas iespējas Latvijas un Ekvadoras attiecību padziļināšanai.

Patiesi ceru, ka jūsu darbība Ekvadoras ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka amatā Latvijā pavērs jaunu lappusi arī divpusējās sadarbības jomā. Mūsu valstu divpusējo attiecību potenciāls ir vēl pietiekami neapzināts. Tiešu kontaktu veicināšana starp abu valstu savstarpēji ieinteresētiem uzņēmumiem, kultūras organizācijām, valsts iestādēm un atsevišķiem indivīdiem var kvalitatīvi mainīt attiecību intensitāti.

Vēlu jums vislabākos panākumus, strādājot Ekvadoras un Latvijas attiecību stiprināšanai, pildot ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka pienākumus.

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 14.maijā, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Ekvadoras Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Djego Steisiju Moreno, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Tikšanās laikā apspriesti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējo attiecību intensificēšanas iespējas.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijas sadarbībai ar Ekvadoru ir plašas iespējas un mūsu valsts ir ieinteresēta uzturēt un attīstīt diplomātisko dialogu ar Ekvadoru gan divpusēju attiecību līmenī, gan arī starptautisko organizāciju ietvaros. Kā perspektīvas sadarbības jomas Saeimas priekšsēdētājs minēja ekonomiku, kultūru, izglītību un zinātni.

Savukārt Ekvadoras vēstnieks Latvijā uzsvēra mūsu valsts paveikto desmit gadu laikā kopš neatkarības atgūšanas, piekrītot, ka sadarbības potenciāls starp Latviju un Ekvadoru ir ievērojams, it īpaši kultūrā un tūrismā.

Pārrunājot ekonomiskās sadarbības iespējas, J.Straume sacīja, ka ir svarīgi sekmēt uzņēmēju tiešus tirdznieciskos sakarus. Latvija vēlētos veidot aktīvākus ekonomiskos kontaktus ar Latīņamerikas reģiona valstīm, vēl jo vairāk tāpēc, ka pēdējā laikā palielinājusies mūsu valsts uzņēmēju interese par Latīņameriku, tostarp arī Ekvadoru.

Ārlietu ministrijā

Vakar, 14.maijā, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš tikās ar Ekvadoras ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Djego Steisiju Moreno, kurš ieradies Latvijā akreditācijas vizītē.

M.Riekstiņš atzīmēja, ka pastāv plašas iespējas sadarbībai ar Ekvadoru un ka Latvija ir ieinteresēta uzturēt un attīstīt diplomātisko dialogu ar Ekvadoru gan bilaterālajā līmenī, gan arī starptautisko organizāciju ietvaros. Valsts sekretārs pauda cerību nākotnē uz daudz aktīvāku sadarbību ar Ekvadoru ekonomikā, kultūrā, izglītībā, zinātnē un citās jomās. Ekvadoras vēstnieks atzīmēja, ka abu valstu sadarbības potenciālam ir plašas iespējas.

M.Riekstiņš aicināja sekmēt uzņēmēju tiešus tirdznieciskus sakarus, norādot uz Latvijas uzņēmēju ieinteresētību veidot aktīvāku ekonomisko sadarbību ar Latīņamerikas reģiona valstīm. M.Riekstiņš uzsvēra, ka Latvijas puse būtu ieinteresēta veidot abu valstu ražotāju un tirdzniecības kameru sadarbību. Valsts sekretārs arī aicināja izmantot Latvijas infrastruktūru un ostas tranzīta pakalpojumu veikšanai.

Tikšanās gaitā M.Riekstiņš iesniedza Ekvadoras vēstniekam Latvijas Republikas un Ekvadoras Republikas valdības līguma projektu par savstarpējo atteikšanos no vīzām.

Sarunas gaitā valsts sekretārs informēja Djego Steisiju Moreno par Latvijas ārpolitisko prioritāšu īstenošanas gaitu. Ekvadoras vēstnieks pauda sapratni par Latvijas integrāciju ES un NATO.

“Latvijas Vēstnesim”

— Kādi ir jūsu iespaidi par nule notikušo sarunu ar Latvijas Valsts prezidenti?

— Iespaidi ir žilbinoši. Viņa teicami pārvalda spāņu valodu, un mēs runājām spāniski! Sarunā mēs skārām plašu jautājumu spektru, apspriežot mūsu valstu sadarbības paplašināšanas iespējas. Tā ir patiesi plaša sadarbības programma. Mēs apspriedām mūsu valstu sadarbību politikā, ekonomikā un kultūrā un kopīgi redzējām daudzas šo attiecību paplašināšanas iespējas.

— Es jūtu, ka esat noskaņots visnotaļ optimistiski.

— O, jā, man arī ir pamats optimismam. Šodien man bija ļoti interesantas sarunas arī Latvijas Ārlietu ministrijā, man paredzēta arī tikšanās Latvijas Tirdzniecības kamerā. Mēs cenšamies attīstīt Ekvadoras tirdzniecības attiecības ar Latviju, un šāda tikšanās ir ļoti aktuāla. Protams, mēs varam vēl ciešāk sadarboties arī starptautiskās organizācijās. Labs pamats šādai sadarbībai ir mūsu kopīgie vērtību kritēriji.

Vakar, 14.maijā, Latvijas Valsts prezidentei akreditācijas vēstuli iesniedza Jaunzēlandes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Deivids Brūss Peitons:

Deivids Brūss Peitons dzimis 1952. gada 13. maijā. Otagas universitātē ieguvis politisko zinātņu bakalaura grādu. Kopš 1975. gada strādājis Jaunzēlandes Ārlietu ministrijā, pirmos divus gadus Āzijas lietu, pēc tam Ārējās palīdzības nodaļā. Bijis otrais sekretārs Jaunzēlandes vēstniecībā Teherānā, pirmais sekretārs vēstniecībā Ņujorkā. Divus gadus strādājis ANO sekretariātā Ņujorkā, bijis vēstnieks Saūda Arābijā Rijādā. Kopš 2000. gada Vides aizsardzības nodaļas direktors.

Vakar akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza Jaunzēlandes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Deivids Brūss Peitons (David Bruce Payton). Savu akreditācijas runu viņš sāka, uzsverot lielo ģeogrāfisko attālumu starp Jaunzēlandi un Latviju. Taču, neraugoties uz to, abām valstīm jāizmanto visas iespējas divpusējo attiecību padziļināšanai, kā arī sadarbības tālākai intensificēšanai starptautiskajās organizācijās, vispirms ANO un Pasaules tirdzniecības organizācijā, uzsvēra vēstnieks.

Atbildot Jaunzēlandes vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente sacīja:

— Jūsu ekselence!

Ar patiesu prieku sveicu jūs kā Jaunzēlandes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā.

Gadsimtu garumā Latvija ir kļuvusi par valsti, kuras tauta augstu tur godā savu kultūru un tradīcijas. Vienlaikus Latvijas tauta ir vadījusies pēc atziņas, ka tās pilnvērtīga un harmoniska attīstība ir saistīta ar spēju izprast pasaules kultūras mantojumu. Baltijas jūras tuvums un bieža atrašanās Eiropas svarīgāko notikumu krustpunktos ir stiprinājusi Latvijas centienus iekļauties plašākā ārpolitiskā saskarsmes telpā.

No šīs atziņas mēs vadāmies arī šodien, veidojot savas attiecības ar ģeogrāfiski tuvām un tālām valstīm.

Laiks pēc mūsu neatkarības atjaunošanas ir pierādījis, ka Latvijas drošība un labklājība ir cieši saistīta ar mūsu spējām līdzdarboties reģionālajos, transatlantiskajos, kā arī globālajos procesos. Latvijas ārpolitiskais mērķis — pilntiesīga dalība Eiropas Savienībā un NATO — apliecina mūsu tautas vēlmi un gatavību ar pilnu atbildību iekļauties starptautiskajā sabiedrībā.

Mūsu tauta ir izvēlējusies iespēju dzīvot demokrātiskā, humānā un tiesiskā valstī. Latvijā ir izveidota demokrātiska sabiedrība un radīta funkcionējoša tirgus ekonomika. Sociāli integrētas sabiedrības izveidošana ir kļuvusi par Latvijas iekšpolitiskās dzīves vienu no augstākajām prioritātēm.

Latvija ir ieinteresēta veidot konstruktīvas partnerattiecības ar Jaunzēlandi. Latvija attiecībām ar Jaunzēlandi piešķir īpašu nozīmi arī tāpēc, ka jūsu valstī dzīvo neliela, bet dinamiska latviešu kopiena.

Neskatoties uz ģeogrāfisko attālumu starp mūsu valstīm, mūsdienu tehnoloģijas garantē informācijas apmaiņu un iespēju iepazīt vienam otru. Es ceru, ka tiešu kontaktu veicināšana starp abu valstu savstarpēji ieinteresētiem uzņēmumiem, kultūras un izglītības organizācijām, valsts iestādēm un atsevišķiem indivīdiem varēs kvalitatīvi mainīt attiecību intensitāti.

Mūsu valstis rūpējas par starptautisko drošību un stabilitāti. Gan Latvija, gan Jaunzēlande ir sevi parādījušas miera uzturēšanas procesos dažādos pasaules reģionos un iesaistījušās cīņā pret starptautisko terorismu. Latvija un Jaunzēlande veiksmīgi sadarbojas gan Apvienoto Nāciju Organizācijā, gan Pasaules tirdzniecības organizācijā, un mēs ceram, ka mūsu mijiedarbība nākotnē kļūs ne tikai ciešāka, bet pavērs jaunas sadarbības formas.

Jūsu ekselence!

Novēlu jums veiksmi šajā tik svarīgajā darbā un patiesi ceru, ka jūsu darbība Jaunzēlandes ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka amatā Latvijā laikā, kas ir tik nozīmīgs mūsu valsts vēsturē, pavērs jaunu lapaspusi arī Latvijas un Jaunzēlandes divpusējā sadarbībā.

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 14.maijā, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās arī ar Jaunzēlandes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Deividu Brūsu Peitonu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Saeimas priekšsēdētājs sveica D.Peitonu jaunajā amatā un novēlēja panākumus, pildot vēstnieka pienākumus. J.Straume atzīmēja, ka aktīva sadarbība starp Latviju un Jaunzēlandi veidojās periodā, kad Latvija iestājās Pasaules tirdzniecības organizācijā un ANO. Tāpēc arī tagad, kad notiek Latvijas virzība uz Eiropas Savienību (ES) un NATO, jāveicina šīs sadarbības tālāka attīstība.

Tikšanās laikā Jaunzēlandes vēstnieks atzina, ka abām valstīm, neraugoties uz ģeogrāfisko izvietojumu, ir līdzīgas tradīcijas, kuru pamatā ir demokrātiski principi. Tāpēc nākotnē būtu jārūpējas par valstu savstarpējo atpazīstamību, kas lielā mērā veicinātu arī ekonomiskos, tūrisma, kultūras un citus kontaktus. Vēstnieks uzsvēra, ka nozīmīga abu valstu attiecību intensificēšana būtu tieši parlamentāro kontaktu attīstīšanā.

J.Straume, runājot par abu valstu sadarbību, atzina, ka tieši tūrisma attīstības veicināšana starp Latviju un Jaunzēlandi radīs valstu savstarpējo atpazīstamību un interesi par katras zemes vēsturi, kultūru un tradīcijām. Tāpēc Latvija aktīvi strādās pie līgumtiesiskās bāzes izstrādes par vīzu režīma atcelšanu starp abām valstīm.

Tikšanās gaitā pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar ES lauksaimniecības politiku. D.Peitons pauda neizpratni par ES dalībvalstu atkarību no subsīdijām lauksaimniecībā, jo to noteikšana nerada brīva tirgus attīstību. Raksturojot situāciju mūsu valsts iestāšanās sarunās ES par lauksaimniecības politiku, Saeimas priekšsēdētājs atzina, ka arī Latvijā sabiedrības attieksme pret šiem jautājumiem nav viennozīmīga. Viņš pastāstīja, ka pašlaik ES kandidātvalstīs un dalībvalstīs notiek plašas diskusijas par šīs organizācijas nākotni pēc paplašināšanās. Un tieši lauksaimniecībai kā nozīmīgai tautsaimniecības nozarei būs izšķiroša nozīme lēmuma pieņemšanā par ES nākotni.

J.Straume viesi informēja, ka arī Latvijā notiks tautas nobalsošana par iestāšanos ES un tās rezultāts lielā mērā varētu ietekmēt panāktās vienošanās ar ES tieši lauksaimniecības politikā.

Saeimas priekšsēdētājs vēstniekam izteica uzaicinājumu Jaunzēlandes parlamenta vadītājam oficiālā vizītē apmeklēt Latviju.

Ārlietu ministrijā

Vakar, 14. maijā, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš tikās ar Jaunzēlandes vēstnieku Deividu Brūsu Peitonu, kurš atrodas Latvijā savā akreditācijas vizītē.

Tikšanās laikā abas puses atzīmēja, ka Latvijas un Jaunzēlandes attiecības ir labas un, kā norādīja M. Riekstiņš, ar lielu sadarbības potenciālu nākotnē. Apspriesta sadarbība Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros. M. Riekstiņš uzsvēra nepieciešamību veicināt sadarbību starp Latvijas un Jaunzēlandes uzņēmējiem, kā arī savstarpējo valstu atpazīstamību.

Pārrunājot Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES), Jaunzēlandes vēstnieks interesējās par Latvijas lauksaimniecības politiku un nākotnes sadarbības iespējām ES ietvaros. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs informēja par Latvijas iestāšanās ES sarunu gaitu un Latvijas sasniegumiem.

Jaunzēlandes vēstnieks informēja par Jaunzēlandes ārlietu ministra vēlmi apmeklēt Baltijas valstis.

“Latvijas Vēstnesim”

— Kā jūs, vēstnieka kungs, vērtējat savu tikšanos ar Latvijas Valsts prezidenti?

— Tā bija ļoti sirsnīga un rosinoša saruna par mūsu valstu divpusējām attiecībām. Jūsu prezidente agrākajos gados jau ir apmeklējusi mūsu valsti un labi zina mūsu situāciju. Nesen Londonā karalienes mātes bēru ceremonijas laikā Latvijas Valsts prezidente tikās ar Jaunzēlandes ģenerālgubernatoru, kas Jaunzēlandē pārstāv karalieni, kā arī ar mūsu premjerministru, un viņiem bija ļoti auglīgas sarunas. Mūsu valstīm patiešām ir aktuāli sadarboties, jo abas ir mazas valstis, un mēs labi zinām no savas pieredzes, ka mums ir daudz jāstrādā, lai mūsu tautas dzīvotu aizvien labāk. Mēs pārrunājām sadarbības tālākās paplašināšanas iespējas, kā arī iespējas tuvināt mūsu tautas. Mēs gribētu, lai aizvien vairāk latviešu ne vien ceļotu uz Austrāliju, bet apciemotu arī Jaunzēlandi. Es arī ceru, ka mani tautieši aizvien biežāk apmeklēs Rīgu. Es pats tikai vakar pirmo reizi ierados Rīgā, un jūsu pilsēta mani burtiski apbūra ar savu skaistumu. Man arī teica, ka vakardiena bijusi pats siltākais 13. maijs kopš pagājušā gadsimta sākuma. Es ilgi staigāju pa Vecrīgu, un man nāca prātā daudzi mani draugi, kuriem arī noteikti būtu interesanti un patīkami ciemoties Latvijā un redzēt šo ļoti draudzīgo pilsētu, kurā vēsture satiekas ar šodienas skaistumu. Es gribu arī paust savu atzinību Latvijas sekmīgajai virzībai uz ES un NATO. Es gribu uzsvērt, ka Jaunzēlande ir ļoti ieinteresēta šajā procesā, jo viss, kas notiek Eiropā, jūtami atsaucas arī uz Jaunzēlandes situāciju.

Saeimas preses dienests Ārlietu ministrijas preses centrs

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”