Nāk pasaulē naudas monēta “Latvijas Nacionālā bibliotēka”

Ar jaunās monētas ieceri un tapšanu žurnālistus 10. maija preses konferencē iepazīstināja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, monētas dizaina autors Arnis Kleinbergs un Latvijas Bankas Monētu darba grupas vadītājs Bruno Rubess.

Jau pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, kad Latvijas Banka gatavoja izlaišanai Rīgas astoņsimtgadei veltītu sudraba monētu sēriju — pa vienai katram gadsimtam, radusies ideja to papildināt ar devīto monētu, kas būtu veltīta pilsētai jaunajā, 21. gadsimtā. Nāca ierosinājums uz šīs monētas attēlot Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas siluetu, kas varētu kļūt par vienu no pilsētas simboliem. Tika izsludināts slēgts konkurss, kurā piedalījās seši mākslinieki. Bija ieteikts izmantot pasaulē pazīstamā latviešu izcelsmes arhitekta Gunāra Birkerta izstrādāto bibliotēkas projektu. Par labāko tika atzīts arhitekta Arņa Kleinberga darbs “Gaismas straume”. Monētas maksimālā tirāža ir 5000 eksemplāru.

Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā.

Kā uzsvēra Ilmārs Rimšēvics, darbam izmantotā bibliotēkas projekta skice apvieno latviešu tautai tuvus un nozīmīgus simbolus: Gaismas pili kā radošā gara izpausmi, tieksmi pēc izglītības un Stikla kalnu, kas asociējas ar Raiņa “Zelta zirgu” un cilvēka radošajā mūžā pārvaramām grūtībām. Gaismas staru plūsma, kas savieno monētas aversu un reversu, simbolizē gaismas dzimšanu un sasaucas ar Ausekļa vārdiem uz monētas jostas “Gaismu sauca — gaisma ausa”. Izlaižot šo monētu, Latvijas Bankas vēlme bijusi vairot pārliecību par mūsdienīgas un modernas bibliotēkas nepieciešamību un nostiprināt ticību, ka, par spīti visām grūtībām, jaunais nams tiks uzcelts. Pat gadījumā, ja šo būvi neizdotos uzcelt, ar šo monētu tomēr būtu radīts laikmetīgs šīs pagaidām neuzceltās Gaismas pils simbols.

Nacionālā bibliotēka jūtas ārkārtīgi pagodināta par tai veltīto monētu. Andris Vilks īpaši pateicās Bruno Rubesam kā idejas autoram un atzīmēja, ka viņam pasaules praksē zināms tikai viens gadījums, kad saistībā ar bibliotēkām būtu izlaista īpaša monēta. Tas bijis 2000. gadā, kad Dānijā tikusi kalta piemiņas monēta par godu publisko bibliotēku likuma 150. gadadienai.

Latvijas Bankas pastāvīgo rūpi par Nacionālās bibliotēkas celtniecības projekta tālāku pozitīvu virzību izcēla arī Arvils Ašeradens. Vairāki Latvijas Bankas padomes locekļi un arī pats prezidents ir Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda dibinātāju lokā. Latvijas Bankas speciālisti sagatavojuši nopietnu ekonomisku analīzi par bibliotēkas pozitīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un snieguši konsultācijas projekta vadības un celtniecības jautājumos.

Bruno Rubess savu uzrunu preses konferencē sāka ar Kārļa Skalbes dzejas rindām “Kaļam rotas līgavai — mīļai, dārgai Latvijai”. Mēs kaļam katrs savas rotas. Un Rubesa kungs lepojas ar tām rotām, ko viņš kalis un kaļ tajā profesijā, ko sauc par menedžmentu jeb vadību. Latviju viņš atstājis 1944. gadā un pirmo reizi atgriezies Rīgā 1989. gadā, toreiz vēl kā koncerna “Volkswagen” stratēģijas šefs. Sasniedzis pensijas vecumu, viņš 1991. gada 31. decembrī no firmas aizgājis un nākamā gada jūlijā ticis ievēlēts Latvijas Bankas padomē. Tagad viņš katru gadu trešo daļu laika strādājot Rīgā, bet pārējo laiku pavadot Toronto: “Esmu laimīgs, ka varu Latvijas valsts veidošanā ielikt savu darbu un zināšanas. Numismātikā biju amatieris, bet lielais biznesa skolas treniņš man palīdz ātri apgūt pamatus. Vairākas Latvijas monētas tikušas godalgotas pasaules numismātikas izstādēs Bāzelē. Man pašam ļoti patīk mūsu sudraba monēta pogas izskatā, ko izlaidām 1999. gadā, piedaloties starptautiskajā programmā “Millennium”, un jaunā likteņmonēta, kam viena puse sudraba, otra zelta. Tur, ka mūsu monētas ir vienas no skaistākajām pasaulē, lieli nopelni piekrīt māksliniekam Laimonim Šēnbergam.”

Viņam paldies sacīja arī jaunās monētas skices autors Arnis Kleinbergs: “Esmu pilnīgs bibliotēkas celtniecības piekritējs un kā arhitekts uzskatu, ka Nacionālās bibliotēkas jaunajai ēkai jākļūst ne tikai par mūsu nācijas un kultūras simbolu, bet arī modernās celtniecības paraugu. Man laimējās konkursā uzvarēt. Bet pēc tam sākās ļoti intensīvs darbs vairāk nekā gada garumā. Bija grūti iecerēto gaismas kūli, kas skicē bija atveidots stingri ģeometriskās formās, no plaknes pārvērst cilnī. Ar ļoti aktīvu Šēnberga kunga līdzdalību to izdevās izdarīt.”

Naudā atspoguļojas un turpinās Latvijas tautas un valsts vēsture. Drīz Saeima trešajā lasījumā izskatīs bibliotēkas likumu. Kā teica Bruno Rubess, varbūt skaistā sudraba monēta tautas kalpiem atgādinās, ka viņi kalpo tautai.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Monēta “Latvijas Nacionālā bibliotēka”

Nominālvērtība: 1 lats. Svars – 31.47 g, diametrs – 38.61 mm. Metāls: 925° sudrabs, kvalitāte proof. Kalta 2002. g. Somijas kaltuvē Rahapaja Oy. Mākslinieki: Arnis Kleinbergs, Jānis Strupulis

Monētas josta Uzraksts GAISMU SAUCA – GAISMA AUSA ar rombveida punktu. Monētas priekšpuse (averss) Augšdaļā – reversā aizsākušās pulētu rombveida punktu joslas turpinājums, zem tās – gadskaitlis 2002. Monētas labajā pusē puslokā – uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA.		Monētas aizmugure (reverss) Lejasdaļā atveidota Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas projekta skice, no tās augšup pa labi kā stilizēta gaismas straume izvietota pulētu rombveida punktu josla. Zem attēla puslokā – uzraksts 1 LATS. Monētas kreisajā pusē puslokā – uzraksts LATVIJAS NACIONĀLĀ BIBLIOTĒKA.