Latvijas Zinātņu akadēmijas izbraukuma sēdes, kuru tematika saistīta ar pētījumiem “Letonikā”, notikušas Alūksnē, Cēsīs un Valmierā, Rēzeknē, Jēkabpilī un Ventspilī, Jelgavā, Bauskā un citās pilsētās, aptverot visus Latvijas novadus. Kopā ar Skrundas pilsētas domi rīkotā sēde, kas notika 3. maijā, bija jau 26. šajā pētījumu lokā. Pilsētas statusu Skrunda ieguva tikai pirms sešiem gadiem un pieder pie visjaunākajām Latvijas pilsētām, bet Skrundas vārds vēstures avotos atrodams jau 1253. gada 4. aprīlī parakstītā dokumentā, un nākamajā pavasarī tā varēs svinēt 750 gadu jubileju. Dažādus Skrundas novada attīstības aspektus no senvēstures līdz nākotnes aprisēm savās runās un referātos izgaismoja zinātņu doktori, profesori un akadēmiķi, pilsētas saimnieciskās dzīves vadītāji un skolotāji.

Par šodienu un nākotnes metiem

Ievadot sarunu par visu plašo novada kultūrvēstures jautājumu spektru, pilsētas galva Ilgvars Mielavs īsumā raksturoja administratīvās reformas soļus šajā novadā. Patlaban top Skrundas, Laidu, Raņķu, Rudbāržu un Nīkrāces pašvaldību sadarbības līgums, kas paredz kopīgu teritorijas attīstības plānošanu, būvniecības pārzināšanu un kontroli, investīciju projektu vadību, autoceļu uzturēšanu, pašvaldību informatizāciju, nodarbinātības politikas un uzņēmējdarbības atbalsta programmas izstrādi, vienota izglītības tīkla izveidi un sadarbību juridisko pakalpojumu izmantošanā, komunālo jautājumu risināšanā, kultūras un sporta pasākumu rīkošanā un tūrisma maršrutu izstrādē. “Skrundas novads apvienojoties varētu veidot 787,70 kvadrātkilometru lielu teritoriju ar 9362 iedzīvotājiem, ar centru Skrundā un pakalpojumu saņemšanas vietām Raņķos, Laidos, Sermītē, Rudbāržos, Dzeldā un Jaunmuižā. Mēs gatavojamies uz reālu apvienošanos, kas visticamāk tiks pabeigta 2004. — 2005. gadā. Lai kādā ceļā reforma tiks organizēta no valsts puses, Skrundas novadam tas nesagādās lieku pārsteigumu.” Pilsētas galva raksturoja Skrundas attīstības prioritāros virzienus, ar lepnumu runāja par novada rosīgo izglītības, kultūras un sporta dzīvi un atzīmēja, ka katrs desmitais skrundenieks ir iesaistījies mākslinieciskajā pašdarbībā.

Par to, ka skrundenieki ir sava novada patrioti, liecināja arī viņu līdzdalība šajā sēdē. Aizrautīgi par saviem atklājumiem Skrundas izloksnes izzināšanā stāstīja filoloģe Mirdza Pīrāga — skolotāja no Saldus, kuras dzimtā puse ir Skrunda. Apjomīgus pētījumus par savu novadu un tā ļaudīm sagatavojuši Jaunmuižas pamatskolas skolotāja Zinaida Eņģele un 11. klases skolnieks Rolands Eņģelis.

Par akmens cirvjiem un mūra pilīm

Akadēmiķis Ēvalds Mugurēvičs ekskursu Skrundas novada senvēsturē sāka ar jau minēto liecību no 13. gadsimta, no kuras var uzzināt, ka Skrunda atradusies ordenim piekritīgajā Kursas daļā — Bandavas zemē, kur minētas vēl 12 apdzīvotas vietas — Alsunga, Lipaiķi, Valtaiķi, Turlava un citas. Šķiet, ka kurši šīs zemes apguvuši tikai pēc 10. gadsimta, jo agrāki kuršu senkapi te nav atrasti. Par seno apdzīvotību stāsta Skrundas apkārtnē atrastie ap desmit akmens cirvji ar tā saukto darba cirvju formu, kas raksturīga bronzas laikmeta beigu posma izstrādājumiem. Tātad runa ir par pirmo gadu tūkstoti pirms Kristus. Cauri dzelzs laikmetam un vikingu laikiem referents veda klausītājus līdz viduslaikiem un mūra pilīm. Ordeņa pils Skrundā celta 1368. gadā, un pēdējās ziņas par to ir no 1701. gada, kad piecas dienas tur uzturējies Zviedrijas karalis Kārlis XII. “Turpmākajos gados trūkst datu par Skrundas pils izmantošanu, tāpēc uzskata, ka tā aizgājusi bojā 18. gadsimtā. Jaunus datus par pils izcelsmi, pastāvēšanu un bojā eju, tāpat kā par novada vēsturi vispār varētu sniegt arheoloģiskie izrakumi un darbs arhīvos.”

Par spokiem, zelta ķiveri un zobenu

Latviešu folkloras krātuves fondu glabātāja Māra Vīksna ir atradusi: ieskatoties Skrundas folkloras materiālos, rodas priekšstats, ka puiši šajā pagastā nav visai padevušies.

Jau “Latvju Dainās” atrodamas 1556 tautasdziesmas no Skrundas, ko savākuši Turlavas pagasta skrīveris Fedors Simanovičs, mākslinieks J. Zēgners, Aizputes skolotājs Pumpurs, kas 1906. gadā pakārts Kazdangas ābelē, bet zemes klēpī guldīts dzimtajā Skrundā. Kazdangā ilgi kopuši Pumpura ābeli. (Kā ir ar piemiņu Skrundā?) Novadpētnieki plaši piemin Jāni Pločkalnu no “Kalna Būdniekiem”, ko Jēkabs Janševskis nosaucis par Kurzemes pirmo revolucionāru. Viņš no savas mātes Annas pierakstījis 817 dziesmas un Friča Brīvzemnieka pasaku krājumam devis 14 teikas un pasakas. Viņa māte slavena ar to, ka speciāli vecumdienās iemācījusies rakstīt, lai varētu palīdzēt Brīvzemniekam folkloras materiālu ieguvē. Viņa buramvārdus vākusi ar lielu gudrību, samācoties un mainoties savā pieredzē ar citām viedām sievām. Jānis Pločkalns bijis nesamierināms taisnības cīnītājs, par saviem uzskatiem 1881. gadā sēdējis cietumā, no kura Fricim Brīvzemniekam rakstījis: “Cietums ir īstens veclaiku mantu avots, kur skan teikas, pasakas un burvības vārdi.” Viņam dzīvību atņēmusi Kolčaka lode.

Latviešu folkloras krātuvē Skrundas materiālus var atrast vismaz 30 kolekcijās, jo lielais Skrundas pagasts (latviešu filologiem tas aizvien ir apvienots ar Zirņiem, kā tas bija 1925. gadā) ļoti aktīvi iesaistījies folkloras vākšanā. Pēc šiem materiāliem var redzēt, kādās skolās ir mācījušies skrundenieki. Te iegriezušies arī Ludis Bērziņš, Emilis Melngailis, Lidija Galeniece, Arturs Salaks, Alfrēds Kvālis, Karmena Banga. Latviešu folkloras krātuve labprāt līdzīgi kā Pločkalnu Anna dalītos savos materiālos ar vietējiem skrundeniekiem un gribētu uzzināt, vai Prūsenes birzī jau izrakta zelta ķivere un zobens, vai pie Jēkaupiņiem un Viļa dzelmes vēl redzami spoki, vai Stulbā acī vēl nogrimst teļi, kas vēlāk izpeld Ventā.

Par naftas meklēšanu un dziļurbumiem

Par bēdīgi slaveno Skrundas radiolokatoru šoreiz tikpat kā netika runāts, jo tas ir temats atsevišķai sarunai. Toties ģeoloģijas zinātņu doktors Astrīds Freimanis darīja zināmus daudzus interesantus faktus par Skrundas naftas meklēšanas ekspedīciju un tās dalībnieku lielo ieguldījumu Latvijas zemes dzīļu izpētē. Viņš atgādināja, ka jau 20. gadsimta trīsdesmito gadu sākumā Jānis Gailītis, kas bija viens no pirmajiem augstāko izglītību ieguvušajiem latviešu ģeologiem, veica pētījumus Kuldīgas apkārtnē un nonāca pie secinājuma, ka Latvijas rietumu daļā ir iespējamas naftas atradnes. Pēc vairāk nekā trīsdesmit gadiem Gudenieku pagasta teritorijā 986 metru dziļumā nafta tiešām tika uzieta. Bet atklājumam bija gara priekšvēsture, kas galvenokārt saistīta ar Skrundas naftas meklēšanas ekspedīciju. Tās dalībnieks bija arī Astrīds Freimanis.

Tā bija intelektuāli un emocionāli piesātināta diena, kas viesa pārliecību, ka šis Kurzemes novads ar savu dāsno dabu un bagāto kultūrvēsturi būs droša un laba vide šai un nākamajām paaudzēm. Kā teica pilsētas galva — par spīti mēra postam senatnē un iedzīvotāju migrācijai mūsdienās.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore