Lai ziņa skrien pa vadiem, nevis iet kājām

Par Vidzemes reģiona pašvaldību vienotā informācijas tīkla soļiem

Līdz 2003.gada beigām Vidzemē paredzēts pabeigt projektu “Vidzemes reģiona pašvaldību vienotā informācijas tīkla izveide”. Projektu sadarbībā ar reģiona pašvaldībām ir izstrādājusi Vidzemes attīstības aģentūra (VAA). Kā pastāstīja VAA projektu nodaļas vadītāja Maija Zālamane, galaiznākumā būs mūsdienu komunikāciju tehnoloģiju prasībām atbilstošs līmenis Vidzemes pašvaldībās. Projekta kopējās izmaksas varētu būt aptuveni 886 tūkstoši latu, no tiem 395 tūkstoši ir valsts investīciju programmas, bet 490 tūkstoši — pašvaldību ieguldījums. Projekta mērķis ir, izveidojot vienotu informācijas tīklu, nodrošināt ātru un efektīvu informācijas apmaiņu starp reģionā esošajām pašvaldībām un to pārziņā esošajām iestādēm un valsts institūcijām. Tas sekmēs arī kvalitatīvāku valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un veicinās informācijas sabiedrības veidošanos Vidzemē.

Izstrādājot projektu, notika situācijas izpēte. Tā parādīja, ka Vidzemē pēdējos piecos gados gan ne tik ātri, kā to bija iecerējis “Lattelekom”, tomēr ir notikusi telekomunikāciju infrastruktūras attīstība — analogo līniju modernizācija un vairākās vietās nodrošinātas iespējas pieslēgties ciparu tīklam. Šajās apdzīvotajās vietās iedzīvotājus arī apmierina telekomunikāciju kvalitāte. Tomēr kopumā Vidzemes rajonos un it īpaši lauku teritorijās vēl joprojām ir analogās telefona līnijas. Šis tīkls nav piemērots interneta, faksa un citu moderno tehnoloģiju lietošanai, savienojuma kvalitāti iespaido laika apstākļi, līdz ar to ir problēmas ar interneta lietošanu Vidzemes lauku reģionos. Diemžēl pietrūkst veicinošas un vienotas valsts politikas, kas sekmētu lauku reģionu piesaisti informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT).

Kaut gan Latvijā un Vidzemē pēdējos divos gados ir jūtami pieaugusi interneta izmantošana, tomēr 2001.gadā, kad tika sākta projekta sagatavošana, izrādījās, ka 82% no Vidzemes pilsētu un pagastu pašvaldībām interneta pieslēguma nav, tā nebija arī 38% Vidzemes skolu.

Vidzemē 2000. gada rudenī internetu darba vai privātajām vajadzībām lietoja vien 15,4% iedzīvotāju. Projekta sagatavotāji uzskata, ka nevienlīdzīgā interneta un citu IKT pieejamība starp laukiem un pilsētām Vidzemē ir viens no nopietnākajiem un bremzējošiem faktoriem Vidzemes IKT attīstībā.

Kopējā aina datoru lietošanā liecina, ka vairums — 97% — no Vidzemes pilsētu un pagasta pašvaldībām ir aprīkotas ar vismaz vienu datoru vai vairākiem datoriem, citur pat iekšējo datoru tīklu, kuru operāciju sistēma nav vecāka par “Windows 95”. Līdzīgi ir arī skolās — 98% no tām dators vai datori ir ar operāciju sistēmu, ne vecāku kā “Windows 95”.

Otra lielākā problēma ir tā, ka pašvaldībās trūkst izglītotu informātikas speciālistu, kas spētu uzturēt datu bāzes. Izmantojot pašvaldību vienotās informatizācijas sistēmas (PVIS) projekta ietvaros izstrādāto programmu iespējas, lietderīgi būtu datus glabāt serverī reģiona centrā. Tādējādi pašvaldību darbiniekiem dati būtu tikai jāievada un jāpieprasa, nerūpējoties par to rezerves kopēšanu un servera uzturēšanu, līdz ar to samazinātos kopējie izdevumi sistēmas uzturēšanai. Lai atrisinātu šīs problēmas, būtu jāizveido vienots Vidzemes pašvaldību informācijas tīkls, kurā tiktu saslēgtas visas pašvaldības, skolas un bibliotēkas.

Analizējot situāciju pēc rajoniem, veidojas samērā līdzīga aina: pašvaldībās un to iestādēs ir neliels datoru skaits, slikti sakari, vājas vai nekādas iespējas lietot iezvanpieeju internetam un e—pastam.

2001.gadā Alūksnes rajona padome sāka īstenot projektu “Informācijas sabiedrības veidošana”. Tas sākās ar izglītības iestāžu datu pārraides tīkla izbūvi un nodrošināšanu ar pastāvīgajiem interneta pieslēgumiem. Nozīmīgs un stimulējošs atbalsta punkts bija Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) investīcijas Ls 10 446 interneta pastāvīgo pieslēgumu ierīkošanai rajona izglītības iestādēs. Kopumā 2001. gadā LIIS projekta ietvaros Alūksnes rajona 13 izglītības iestādēs izbūvēts datu pārraides tīkls. Pirmajā projekta kārtā izveidoti 11 pieslēgumi, kas savieno 10 skolas, rajona izglītības pārvaldi, pilsētas domi, rajona padomi un trīs pagasta padomes. Informācijas sabiedrības projekta otrajā kārtā 2002.gadā paredzēts izbūvēt datu pārraides tīklu uz pārējām rajona izglītības iestādēm un pašvaldību administrāciju ēkām, bibliotēkām.

Lai arī Cēsu rajona teritoriju šķērso “Lattelekom” austrumu optiskās šķiedras kabeļu loks un Cēsu pilsētā atrodas uzziņu centrs 118, telekomunikāciju kvalitāti lauku teritorijās nevar uzskatīt par iepriecinošu. Ir modernizētas sakaru līnijas, taču ciparu līnija pieejama tikai Cēsīs. Šā iemesla un sarežģītā zemes virsmas reljefa dēļ lauku teritorijās vienīgie interneta pakalpojumu sniedzēji ir “Lattelekom”. Cēsīs situācija ir daudz labāka. Šeit pieejams arī tāds pakalpojums kā UltraDSL un savus pakalpojumus piedāvā jau daudzi interneta portāli (“Apollo”, “Lanet”, “Latnet”, “Delfi”). Sešām Cēsu skolām ir katrai savs patstāvīgais pieslēgums internetam, bez laika uzskaites. 76% Cēsu rajona skolu ir savas datorklases (kopējais datoru skaits — vairāk nekā 10), 27% ir patstāvīgais interneta pieslēgums, 39% — iezvanpieeja. Situācija šķietami normāla, bet tā veicina jauniešu aizplūšanu no lauku teritorijām, jo tur gandrīz vienīgā vieta, kur var piekļūt datoram un internetam, ir skola. 68% rajona pašvaldību datoru skaits ir 2 līdz 5, atlikušajos 32% tas ir lielāks. Patstāvīgais pieslēgums internetam ir Cēsu pilsētas domei (domes lokālais tīkls ar optisko kabeli savienots ar Cēsu pilsētas bibliotēku), Cēsu rajona padomei, Jaunpiebalgas pagasta padomei un Raiskuma pagasta padomei.

Gulbenes rajonā, ko šķērso 2 optiskie kabeļi, telekomunikācijas ir vāji attīstītas — ciparu tīkla centrāle ir tikai Gulbenē, un tikai vienā — Rankas — pagastā iespējams saņemt visu telekomunikāciju pakalpojumu spektru. Izmantojot modemu, internetā teorētiski var iezvanīties no jebkuras vietas, bet savienojums ir ļoti nestabils, mazs datu pārraides ātrums, savienojums bieži pārtrūkst. Gulbenes rajonā, kurā ir 13 pagasti un Gulbenes pilsēta, visās rajona pašvaldībās ir vismaz viens dators, lokālie tīkli ir pilsētā, rajona padomē un 7 pagastos. Piecās rajona vidusskolās, ģimnāzijā un 8 pamatskolās ir datorklases ar lokālo tīklu, pārējās skolās — vismaz viens dators. Visas skolas ir pieslēgtas internetam — 3 vidusskolas, ģimnāzija un Ozolkalna pamatskola — “on—line” režīmā, pārējās— ar iezvanpieeju. Rajonā ir 18 bibliotēkas, datori — tikai Gulbenes, Lizuma, Stāmerienas, Lejasciema un Rankas bibliotēkā. Gulbenes bibliotēkā atrodas sabiedriskais interneta pieejas punkts, šai bibliotēkai ir pieslēgums elektroniskajai bibliotēku uzskaites sistēmai “Alise”.

Madonas rajona padome 2000.gadā izstrādāja projektu “Vienotas informācijas sistēmas izveide Madonas rajonā”. Projekts tika atbalstīts Valsts investīciju programmas finansētā projekta EV—63 “Pašvaldību vienotā informācijas sistēma” ietvaros un 2000.gadā sākta tā realizācija izmēģinājumprojekta formā. 2001.gadā tika veikta visu Madonas rajona pašvaldību saslēgšana vienotā tīklā un pieeja internetam, PVIS un LIIS projekti veiksmīgi integrēti Madonas rajonā, kas nodrošināja visu rajona skolu pieeju internetam. Madonas rajona pašvaldību un to iestāžu darbiniekiem ir notikušas mācības datoru un interneta lietošanā, kā arī izveidota Madonas rajona interneta mājaslapa.

LIIS projekta ietvaros Valkas rajona visās 17 pamatskolās, 6 vidusskolās un pārējās izglītības iestādēs ir uzstādīts vismaz viens skolvadības dators – pārvaldes funkciju nodrošināšanai. 2002.gadā plānots ar datortehniku apgādāt pirmsskolas izglītības iestādes un interešu izglītības iestādes. Situācija pašvaldībās ir līdzīga kā citos rajonos. Pašvaldību iestādēs ar datortehniku pārsvarā strādā vismaz datorkursos apmācīti speciālisti. Kā būtisks pasākums minams Latvijas sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcija LatSTE , kas ik trešo gadu notiek Smiltenē un ko sadarbībā ar Ogres un Auces datorcentru rīko Smiltenes ģimnāzijas datorcentrs.

Valmieras rajona teritoriju šķērso “Lattelekom” austrumu optiskās šķiedras kabeļu loka posmi no Cēsīm caur Valmieru uz Rūjienu un no Valmieras uz Smilteni. Ir notikusi analogo līniju modernizācija, taču ciparu līnijas pieejamas tikai Valmierā, Rūjienā un Naukšēnu pagastā. Šajās apdzīvotajās vietās iedzīvotājus apmierina telekomunikāciju kvalitāte, taču Mazsalacā un pārējo pagastu teritorijas joprojām izmanto analogās telefona līnijas, kas nav piemērotas interneta, faksa un citu moderno tehnoloģiju lietošanai. Savienojuma kvalitāti būtiski ietekmē laika apstākļi, kas rada problēmas interneta lietošanai rajona lauku teritorijā. Valmieras rajonā ir 21 pagasts un 3 pilsētas — Valmiera, Rūjiena, Mazsalaca. Visās rajona pašvaldībās ir vismaz viens dators, lokālie tīkli ir pilsētās, rajona padomē un 4 pagastos, “on—line” režīmā internetā strādā Valmieras pilsētas dome un rajona padome (VITA pieslēgums Vienotajam valsts informācijas tīklam ar izeju internetā), Mazsalacas pilsētas dome, Brenguļu un Jeru pagasta padome. Pašreiz pašvaldību līmenī ar e—pastu iespējams sazināties starp rajona padomi un 11 no 24 pašvaldībām. Astoņās rajona vidusskolās, 2 ģimnāzijās un dažās pamatskolās ir datorklases ar lokālo tīklu, pārējās skolās vismaz viens dators. Visas izglītības iestādes LIIS projekta ietvaros šogad tiks saslēgtas vienotā tīklā un nodrošināts interneta pieslēgums “on—line” režīmā. Rajonā radusies liela interese bibliotēkas pārveidot par bibliotēkām un informācijas centriem. Lielākajās pilsētu bibliotēkās ir datori un tiek veikta datorizēta grāmatu uzskaite un aprite, taču pagastu bibliotēkās, tāpat kā citos rajonos, vairumā gadījumu datoru nav.

Kā pastāstīja M.Zālamane, vēl nav skaidrības ar Limbažu rajonu, vai tas reģionalizācijas gaitā pievienosies Vidzemes vai Rīgas reģionam.

Projekta izstrādātāji, izpētot situāciju dokumentu apritē, ir konstatējuši, ka visas pašvaldības labprāt izmantotu dokumentu elektronisko apriti, ja tā būtu pieejama. Ir vietas, kur jau patlaban to izmanto skolas, bet sakarā ar slikto telekomunikāciju kvalitāti vajadzīgās informācijas apmaiņa kavējas. Ja jānosūta steidzama informācija pagasta skolai, kurai nav tiešsaistes pieslēguma, sekretāre pēc ziņas nosūtīšanas elektroniski ar skolu sazinās pa telefonu, lai pārliecinātos, vai informācija saņemta. Tieši tāda pati situācija ir ar pašvaldībām. Ja nepieciešama informācija rakstiskā vai elektroniskā veidā, pagastā to izdrukā vai ieraksta disketē un tad ved uz rajona padomi, kas šo informāciju nosūta tālāk. Taču kopumā tās informācijas daudzums, kas tiek saņemts un pieprasīts elektroniski, arvien palielinās.

No projekta, kuru īstenot paredzēts divos gados, sagaidāmi daudzi vērā ņemami ieguvumi. Uzlabosies savstarpējās informācijas apmaiņa starp pašvaldībām un tās pakļautajām iestādēm, starp rajona centru un pašvaldību, pašvaldību un valsts iestādēm, dodot iespēju gūt visu informāciju tieši no valsts un pasaules informācijas resursiem. Pateicoties labākai informācijas pieejamībai, paredzēta valsts un pašvaldību funkciju labāka izpilde. Tā, piemēram, uzlabosies iedzīvotāju apkalpošana — tā būs ātrāka, kvalitatīvāka, uzlabosies pašvaldību un tām pakļauto iestāžu (skolu, bibliotēku) sniegto pakalpojumu kvalitāte, samazināsies darba laika patēriņš un izdevumi informācijas apmaiņai. Nebūs izdevumu vairāku paralēlu datu pārraides un sistēmu uzturēšanas infrastruktūras izveidei katrā nozarē, kur iesaistītas pašvaldības. Veidojoties iedzīvotāju apkalpes punktiem, tiks sekmēta administratīvi teritoriālā reforma un moderno informācijas tehnoloģiju ieviešana visā Vidzemes reģionā. Lauku reģionos izveidosies publiskie interneta pieejas punkti. Svarīgi ir arī tas, ka no projekta realizācijas nav sagaidāmi nekādi zaudējumi. Iespējamie zaudētāji projekta ieviešanas gadījumā varētu būt tie pašvaldību darbinieki, kas nevēlēsies iemācīties strādāt ar jaunajām tehnoloģijām un tādējādi, iespējams, zaudēs darbu.

Gluži praktiskā ziņā tas nozīmē saslēguma tehniskā projekta izstrādi, reģionālā informāciju tehnoloģiju atbalsta centra izveidi, vienota pašvaldību tīkla ierīkošanu un pašvaldību pieslēgumu vienotajam Vidzemes tīklam, rajonu (novadu) pašvaldību informāciju tehnoloģiju atbalsta centru izveidi. Pašvaldībās esošās informatizācijas sistēmas, piemēram, LIIS u.c., būs jāintegrē jaunajā Vidzemes tīklā, daļā pašvaldību būs jāatjauno datortehnika vai jāveido vietējie datortīkli, jāveic programmu sistematizācija. Projektā paredzēta arī tiešsaistes slēgumu izveide ar valsts nozīmes datu reģistriem.

Šī gada finansējums paredz pašvaldību sakaru tīkla izbūvi un PVIS atbalsta centru veidošanu. Vairāk nekā 100 pašvaldībām šobrīd uzdots apzināt vēlmes, pieņemt lēmumus par PVIS atbalsta centru izveidošanu, kā arī apzināt iespējamo pieslēguma vietu skaitu ar precīzām to adresēm. Šobrīd nav zināms arī projekta otrā gada finansējums, taču kopumā valsts investīcijas un pašvaldību ieguldījums tajā ir gandrīz līdzvērtīgs — no valsts puses 44,67%, no pašvaldībām 55,33%. Šis ir vienīgais šāds reģiona mērogā izstrādātais projekts, un visus turpmākos ar ekspluatāciju un uzturēšanu saistītos izdevumus Vidzemes reģiona rajonu un vietējās pašvaldības ir apņēmušās segt no budžeta līdzekļiem.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore